Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

Bankām jāpiemēro vienādas izmaksas pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un vietējiem maksājumiem, kā arī jāpadara pārskatāmākas valūtas maiņas izmaksas, paredz jauni noteikumi.

Ceturtdien apstiprinātie (532 balsis - pret balsoja 22, bet 55 deputāti atturējās) noteikumi izbeigs to ES iedzīvotāju diskrimināciju, kuri veic naudas pārskaitījumus ārpus eirozonas valstīm - piemēram, pārskaitot naudu eiro valūtā no konta Apvienotajā Karalistē vai Dānijā uz kontu Latvijā.

Pakalpojumu lietotāji eirozonā gūst labumu no vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA), bet pārējie ES iedzīvotāji par pārrobežu maksājumiem eiro valūtā spiesti maksāt ievērojamas komisijas maksas.

Viena gada laikā izmaksas par ES pārrobežu maksājumiem eiro valūtā būs jāpielīdzina iekšzemes maksājumu vietējā valūtā izmaksām. Dalībvalstīm arī drīkstēs likt bankām piemērot vienādu komisijas maksu par iekšzemes un pārrobežu maksājumiem vietējā valūtā.

Pērn Latvijas uzņēmumi eksportējuši preces uz 189 pasaules valstīm. Tomēr 70% eksporta veido Eiropas Savienības (ES) Vienotais tirgus, uz kuru 2011. gadā Latvijas uzņēmumi eksportējuši preces aptuveni 3,89 miljardu latu apmērā, norāda Ekonomikas ministrija.

Tā uzsver, ka uzņēmumiem Latvijā ES Vienotais tirgus nozīmē brīvu pieeju gandrīz 500 miljonu patērētāju tirgum.

Ar mērķi iedrošināt Latvijas uzņēmumus daudz aktīvāk izmantot ES Vienotā tirgus iespējas un paplašināt darbību citās šā tirgus dalībvalstīs, šā gada 17. oktobrī Latvijā pirmo reizi notiks ES Vienotā tirgus forums, kurā ar pieredzi par šā tirgus priekšrocībām un nosacījumiem dalīsies vietējie un ārvalstu eksperti.

Foruma atklāšanā Eiropas Komisijas (EK) ievadvārdus teiks Emīls Polī (Emil Paulis), EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Finanšu tirgu G direktorāta vadītājs, savukārt foruma tematiskajās sesijās uzstāsies Bernards Zoudendorps (Bernardus Zuijdendorp), EK Nodokļu politikas un muitas ģenerāldirektorāta Tiešo nodokļu politikas un sadarbības nodaļas vadītājs, un Kataržina Šiško (Katarzyna Szyszko), EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Brīvās darbinieku kustības nodaļas pārstāve, kā arī citi eksperti.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Eiro ir kļuvis par vienoto tirdzniecības un norēķinu valūtu NASDAQ OMX Baltijas tirgū kotētajām akcijām, un NASDAQ OMX Riga un Latvijas Centrālais depozitārijs ir sekmīgi veicis pāreju uz eiro valūtu tirdzniecībai un norēķiniem sākot ar 1.janvāri, informē biržas pārstāvji.

«Līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai, ir sasniegts būtisks ilgtermiņa mērķis – ieviesta vienota tirdzniecības un norēķinu valūta NASDAQ OMX Baltijas tirgū,» saka NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja Arminta Saladžiene, uzsverot, ka tas ir vēl viens nozīmīgs solis Baltijas tirgus attīstībā un integrācijā, tādējādi padarot reģionu pieejamāku un pievilcīgāku vietējiem un starptautiskajiem investoriem.

Vienota valūta padara Baltijas tirgus piedāvājumu atvērtāku investīcijām, pieejamāku un ērtāku tirgus dalībniekiem un investoriem, papildinot jau līdz šim sniegtos pakalpojumus: kopīgu tirdzniecības sistēmu INET un GENIUM INET, harmonizētu tirgus modeli un tirdzniecības noteikumus Baltijas biedra statusu, kā arī saites norēķinu veikšanai starp Baltijas valstu vērtspapīru depozitārijiem, skaidro biržas pārstāvji.

2009. gada rudenī Dienvidamerikā tiks prezentēts pirmais lielākā Eiropas autoražotāja piedāvātais pikaps, ko sauks par Amarok. Pēc VW amatpersonu solītā, tā tirdzniecības uzsākšana Dienvidamerikā ir paredzēta 2010. gada pavasarī, un vasarā Amarok ieradīsies Eiropā.

Ar Amarok Volkswagen centīsies pievienoties globālajam pikapu tirgum, kurā pārsvarā dominē Japānas autoražotāji. Volkswagen Komerctransports pagājušā gada IAA Commercial Vehicles autoizstādē jau prezentēja kravas automobiļa konceptu, ļaujot nojaust, kāds būs zīmola ceturtais jaunais automobilis. Amarok tiks ražots Argentīnā, Volkswagen ražotnē Pacheco, netālu no Buenosairesas.

Nosaukums Amarok nāk no Ziemeļkanādā un Grenlandē dzīvojošo inuitu valodas un nozīmē – vilks. Inuiti, viena no eskimosu tautām, vilku, tā spēka, robustuma, izturības un pārākuma dēļ, uzskata par mežonīgās dabas karali.

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Eiropas vienotā digitālā tirgus regulējuma ieviešana Latvijas gadījumā, visticamāk, liks celt mobilo sakaru cenas, atzina aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatoru vadītāji.

Kā stāsta Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde, vienotais digitālais tirgus ir imagināra lieta, jo jāņem vērā, ka tirgus katrā valstī ir atšķirīgs, un nevar salīdzināt tirgu Latvijā ar tirgu Spānijā, pirmkārt, ir atšķirīgs tirgus izmērs, otrkārt - mentalitāte.

«Tas, ko vajadzētu regulēt, ir viesabonēšana, īpaši datu pārraide, ko vajag vispirms novest līdz aptuveni līdzīgam līmenim, jo, ja ieviesīs to ideju, kas bija iepriekšējās komisāres laikā, tad, neapšaubāmi, mums vajadzētu maksāt citiem vairāk, kas neglābjami novestu pie vietējo tarifu paaugstināšanas,» stāsta Binde. «Latvijas iedzīvotājiem sapņi par vienoto tirgu nav vajadzīgi.»

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Latvijas Studentu apvienība iesniegusi savus labojumus paredzētājiem grozījumiem MK noteikumos par kārtību, kādā tiek piešķrts un jāatmaksā studiju un studējošā kredīts, kurus principā uzskata par vēl neizdevīgākiem, nekā spēkā esošie.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nepieciešami tādi studiju un studējošo kredītu noteikumi, kuri pasargātu studentu no iespējamajiem zaudējumiem un ieguvēji būtu gan studenti, gan valsts, nevis tikai kredītiestādes, pauž Latvijas Studentu apvienība.

«Pašreiz tiek radīti priekšnoteikumi, lai kredītu students izvēlētos EUR valūtā, jo tiem ir izdevīgāki noteikumi nekā ņemot kredītu LVL valūtā. Tomēr kredītiem ir jāaizsargā studenti no LVL vērtības samazināšanās riska un tie nedrīkst būt tendenciozi attiecībā pret EUR valūtā izsniegtajiem kredītiem, dodot priekšrocības, izvēloties kredītus EUR,» pauž LSA Sociālā virziena vadītājs Edgars Bērziņš.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Markuss Kerbers vēlas Eiropas Savienībā ieviest jaunu valūtu. Viņš jau tai izdomājis nosaukumu – guldeņmarka. Tā kļūtu par pamatvalūtu Vācijā, Nīderlandē, Somijā, Austrijā, Luksemburgā, bet Grieķija, Spānija, Itālija un citas «konkurētnespējīgas» valstis varētu turpināt lietot eiro. Un eirozona būtu glābta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

M. Kerbers neesot nekāds dīvainis, kurš aiz gara laika sacerētu sapņainus priekšlikumus. Dārgajā un plašajā birojā Berlīnes centrā, kur mājvietu radusi viņa dibinātā domnīca Europolis, plauktos vīdot daudz franču autoru grāmatu. M. Kerbers esot franču elitārās Valsts administrācijas skolas absolvents – tāpat kā Žaks Širaks, Dominiks Stross-Kāns un Fransuā Olands. Viņš, pretēji lielākai daļai šīs skolas beidzēju, neesot piezemējies politikā, bet darbojas kā investīciju baņķieris un ir Berlīnes Tehniskās universitātes finanšu profesors. Vācijā viņš kļuva pazīstams kā viens no pirmajiem, kurš Konstitucionālajā tiesā apstrīdēja eiro glābšanas fonda atbilstību konstitūcijai. Tagad viņu kā ekspertu eirokrīzes jautājumos bieži aicinot komentēt jaunumus un uzstāties TV un radio diskusijās.

Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus mērķis ir ekonomikas izaugsme, jaunu darba vietu radīšana un kopējā tirgus konkurētspējas paaugstināšana.

Šādu viedokli pēc dalības ceturtdien notikušajā ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē par vienotā ES tirgus stiprināšanu, rūpniecības konkurētspējas veicināšanu un vienotas patentu sistēmas jautājumiem pauda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Kā informēja EM, sanāksmē notika diskusija par ES Vienotā tirgus aktu, kas izstrādāts ar mērķi definēt un īstenot pasākumus, kas sniegtu ieguldījumu ES vienotā tirgus stiprināšanā un dziļākā integrācijā. Sanāksmē tika pausts viedoklis, ka dažādu pārrobežu aktivitāšu attīstīšana nodrošinātu nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Efektīvi funkcionējošs ES vienotais tirgus Latvijas uzņēmējiem sniegtu plašākas eksporta iespējas.

Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus stiprināšana un iekšējo barjeru mazināšana ir svarīgs priekšnosacījums arī Latvijas ekonomikas izaugsmei, taču joprojām Latvijas uzņēmēji saskaras ar šķēršliem uzsākot darbību citās ES dalībvalstīs, norādijis ministrs Daniels Pavļuts.

Tikšanās laikā ar ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāru Mišelu Barnjē ministrs skaidroja, ka viens no galvenajiem stimuliem, kas mudinājis Latviju iestāties ES, ir tieši brīvā preču un pakalpojumu kustība. Vienlaikus ministrs atzina, ka joprojām Latvijas uzņēmēji, sākot darbību citās ES dalībvalstīs, saskaras ar šķēršļiem un administratīvajām prasībām, kas apgrūtina to iespējas pārdot savas preces un pakalpojumus.

«Šķēršļi, ar kuriem ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji, liecina, ka ES vienotā tirgus potenciāls vēl nav izsmelts un ir jāturpina darbs, lai tos mazinātu, atvieglojot brīvu preču un pakalpojumu plūsmu ES. Svarīgi, lai visas dalībvalstis ieviestu direktīvu prasības. Latvijai ir ļoti svarīgi saskaņoti ar Eiropas Komisiju (EK) apkarot arī neformālās tirgus barjeras, īpaši, pakalpojumu jomā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus,» teica D.Pavļuts.

Ekonomikas ministrija šā gada 3.janvāra sēdē informēja Ministru kabinetu par ministrijas organizētajiem darbsemināriem par Eiropas Savienības Vienotā un Digitālā vienotā tirgus jautājumiem, identificētajām Latvijas interesēm un ieteicamajiem pasākumiem nacionālajā līmenī, informē EM.

Latvija ir ieinteresēta pilnvērtīga ES Vienotā tirgus funkcionēšanā un tādu pasākumu īstenošanā, kas uzlabos Latvijas uzņēmēju darbību ES vienotajā tirgū. Veicinot ES Vienotā un Digitālā vienotā tirgus integrāciju un novēršot netarifu barjeras, Latvijas ieguvumi vidējā termiņā var sasniegt līdz 3% iekšzemes kopprodukta pieaugumu un 9% pieaugumu tirdzniecībā ar ES valstīm.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir definēt Latvijas nacionālās intereses un pēc ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā - nodrošināt to pārstāvību ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijā un ES Vienotā tirgus stratēģijā paredzēto iniciatīvu īstenošanā.

Latvijas Centrālais depozitārijs Latvijas vērtspapīru tirgū sācis nodrošināt naudas norēķinus par vērtspapīru darījumiem Krievijas rubļu valūtā, līdz ar ko turpmāk Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmatos arī tādus uzņēmumu vērtspapīrus, kuri būs emitēti Krievijas rubļu valūtā.

Krievijas rubļos tiks nodrošināti naudas norēķini šo vērtspapīru pirkšanas - pārdošanas darījumos. Tāpat rubļos tiks nodrošināta arī šo vērtspapīru notikumu apkalpošana - parāda vērtspapīru kuponu izmaksa, pamatsummas izmaksa u.c.

Depozitārijs jau ir iegrāmatojis pirmās Krievijas rubļos emitētās obligācijas ar emisijas kopējo apjomu 230 miljoni Krievijas rubļu (3,9 milj.LVL).

Līdz šim naudas norēķini par vērtspapīriem Latvijas Centrālajā depozitārijā notika Latvijas latos (LVL), Eiro valūtā (EUR) un ASV dolāros (USD).

«Neskatoties uz bažām par finanšu sektora stabilitāti pasaulē, redzam, ka Latvijas vērtspapīru tirgū ir pieprasījums pēc jauniem pakalpojumiem. Ja mūsu klientiem nākotnē būs nepieciešami vērstpapīru norēķini jebkurā citā no starptautiski lietotām valūtām, mēs noteikti papildināsim savu pakalpojumu klāstu un nodrošināsim iespējas reģistrēt un veikt norēķinus par finanšu instrumentiem arī citās valūtās,» tā Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

«Mūsu naudiņa ir brīnišķīga. Tā ir skaista, aizsargāta labāk nekā eiro, tā ir mūsu nostalģija un lepnums, bet ekonomiski un monetāri tā ir eiro surogāts, ar kuru iegūstam gandrīz visus eiro sliktumus, bet negūstam ne tuvu visus labumus,» - šādu viedokli žurnālam Kapitāls pauž IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš norāda: ja neesam gatavi dzīvot ar latu kā brīvi peldošu valūtu un visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām - nestabilitātēm, spēcīgām valūtas svārstībām, pārredzamā nākotnē - augstākiem procentu maksājumiem un valsts parāda apkalpošanas izmaksām, lielākiem investīciju un uzkrājumu riskiem, augstākām valūtas maiņas izmaksām, zemākām depozītu garantijām, nestabilāku un mazāk kreditētspējīgu banku sistēmu -, tad «ātrāk jāizdzer rūgtās zāles līdz galam - jāpieņem eiro ne tikai «de facto», bet arī «de iure»».

Rungainis norāda, ka eiro nav mūsu ekonomiskās attīstības stadijai atbilstoša un ērta valūta un reti kad būs. Ar eiro ieviešanu nāksies domāt par jaunu administratīvi regulējošu mehānismu ieviešanu, kas mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus nākotnē, kā arī par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu eksportspējīgu un importu aizvietojošu ražošanu citām metodēm, jo nebūs visefektīvākās - konkurētspēju regulējoša valūtas kursa. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šāda instrumenta darbību mēs Latvijā tā arī nekad neesam redzējuši, tādējādi vieglāk atteikties.

Baltkrievijas Nacionālā banka paziņojusi, ka aizliegums par kredītu izsniegšanu ārzemju valūtā uz visiem laikiem ne tikai līdz 2011. gadam, kā plānots iepriekš, raksta Bfm.ru.

«Pašlaik tas ir atzīts par pagaidu pasākumu, tomēr esmu pārliecināts, ka tas paliks spēkā uz visiem laikiem. Nav vajadzības tautu iesaistīt riskantos pasākumos, ja pēc pusotra gada tauta vērsīsies pie mums un teiks, ka mēs ļoti gribam ņemt kredītus ārzemju valūtā, mēs šo jautājumu apspriedīsim,» paziņojis Baltkrievijas Nacionālās bankas vadītājs Pjotrs Prokopovičs. Viņš piebilda, ka pēc pusotra gada visi tā būšot pieraduši pie Baltkrievijas stabilā rubļa, ka uz citām valūtām vairs neorientēsies.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Nākamgad Latvijas Institūtu (LI) pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), aģentūrai LETA atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rožkalns stāstīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla ieviešanu.

Patlaban tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts lemt par abu institūciju apvienošanu. Plānots, ka LI varētu pievienot LIAA līdz nākamā gada jūnijam.

Apvienošanas rezultātā LIAA paspārnē tiks izveidots atsevišķs departaments, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla jautājumiem. Departamentā kopumā būs 15 amata vietas, no kurām trīs aizpildīs esošie LI darbinieki, desmit - līdzšinējie LIAA darbinieki no dažādiem departamentiem, bet uz divām amata vietām plānots sludināt konkursu.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.