Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Valsts no savas puses varētu atbalstīt jaunās ģimenes, veicot daļu no pirmās iemaksas, iegādājoties pirmo mājokli, konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V). Demogrāfs Ilmārs Mežs šādu ideju vērtē kā sen gaidītu un vajadzīgu.

«Hipotekārās kreditēšanas tirgus pagaidām attīstās diezgan lēni, jo gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji vēl ir piesardzīgi, nogaida, kā attīstīsies situācija eirozonā un Latvijā,» sacīja Vilks.

Finanšu ministrs norādīja, ka viens no risinājumiem, ko valsts varētu piedāvāt gan demogrāfijas politikas atbalstam, gan arī hipotekārās kreditēšanas veicināšanai, būtu dalīta valsts un iedzīvotāju līdzdalība pirmajā iemaksā, jaunajām ģimenēm iegādājoties pirmo mājokli.

«Par iespējamiem risinājuma mehānismiem vēl būtu jārunā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, taču šāda iespēja ir diezgan reāla. Ne par konkrētām valsts līdzdalības summām, ne ko citu patlaban vēl nevaru runāt, taču patlaban ir laiks, kad valstij jāizstrādā un jāievieš mehānisms jauno ģimeņu atbalstam,» sacīja Vilks.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Pēc dzimušo bērnu skaita pieauguma uz vienu sievieti Latvija ir pirmrindniece Eiropā, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja demogrāfs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pārstāvniecības Latvija vadītājs Ilmārs Mežs.

Mežs norādīja, ka pēdējos piecos gados valsts ieguldījusi vairāk līdzekļu, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem. Līdz ar to dzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti ir strauji pieaudzis - no 1,3 uz 1,7 bērniem.

Vienlaikus sliktā ziņa ir tā, ka jauno cilvēku paliek arvien mazāk, uzsvēra demogrāfs. Viņš norādīja, ka patlaban par māmiņām kļūst 1990.gadu sākumā dzimušas sievietes, kuras «pašas piedzima uz pusi mazākā skaitā».

Naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi»

«Diemžēl esam sniega lavīnas periodā. Tuvākās vienas paaudzes laikā būtu utopiski cerēt, ka [cilvēku skaits] nesamazināsies,» sacīja Mežs.

Demogrāfs uzskata, ka Latvijā ir izveidota pietiekami laba «māmiņalgu» sistēma, kā arī naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi». Vienlaikus joprojām trūkst vietu bērnudārzos, īpaši Rīgā. Šis jautājums ir būtisks arī remigrācijas kontekstā, uzsvēra Mežs.

«Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar šo ģimeņu labsajūtu, kas savukārt ir saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu,» uzsver demogrāfs un sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Pētījumā, ko veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, apstiprinājies, ka kuplajām ģimenēm praktiska palīdzība ir ļoti nozīmīga, taču vienlīdz nepieciešams ir arī emocinālais atbalsts un izpratne.

Ilmārs Mežs stāsta, ka krīzes laikā to bērnu īpatsvars, kuri savās ģimenēs piedzima kā trešie vai nākošie, bija nokrities viszemāk, nepārsniedzot 15%. Tiesa, arī treknajos gados šo bērnu īpatsvars bija tikai par pāris procentiem lielāks, jo atbalsts ģimenēm tomēr netika līdzi straujajai ekonomiskajai izaugsmei.

«Toties pēc pēdējo gadu apjomīgajiem valsts atbalsta politikas uzlabojumiem daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ir strauji kāpis, 2016. gadā sasniedzot 21%. Tā kā vidējais vēlamais bērnu skaits Latvijas ģimenēs norādīts kā 2,2 – 2,5, nākotnē varam sagaidīt daudzbērnu ģimeņu īpatsvara pieaugumu – pie nosacījuma, ka turpināsies valsts un pašvaldību atbalsta politikas būtiski uzlabojumi,» norāda demogrāfijas eksperts.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

«Patīk vai nē – pieaugot Latvijas labklājībai, pieaugs cilvēku skaits, kuri vēlēsies dalīties ar mums šajā labklājībā,» intervijā Latvijas Radio pauda ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Tāpat patvēruma meklētāju skaita kāpumu Eiropā ietekmēs karš Sīrijā, kas Eiropai ģeogrāfiski ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Afganistāna, kurā arī notiek nemieri. Iespējams, ka arī Latvijai Eiropas solidarizācijas vārdā vajadzēs uzņemt dažus bēgļus, uzskata I. Mežs, skaidrojot, ka Eiropā ir ierasts, ja kādā valstī ir pārāk daudz bēgļu, tad citas valstis uzņem daļu no tiem.

«Iedomājamies, ka 4000 baltkrievu bēgļu ir šķērsojuši Daugavpils un Krāslavas novadu robežu un klīst kaut kur pa Latgales viensētām. Tad Latvijai būs ļoti izdevīgi atcerēties par Eiropas solidaritāti, kas nosaka, ja kādai valstij uz tās valsts budžetu ir kritis pārmērīgs slogs kaut vai uz laiku viņus izmitināt, tad pārējām Eiropas valstīm ir jāpalīdz,» atgādina demogrāfs.

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Toyota Corolla ir leģendārs auto, kas savu īpašnieku mīlestību spējis iekarot teju 50 gadu garumā, mainoties līdzi laikam un tendencēm, bet vienlaikus saglabājot un paaugstinot savu kvalitāti un uzticamību. Taču šobrīd izaicinājumu Corolla, šķiet, met jaunais Toyota modelis – Yaris. Un ir pamatotas cerības, ka Yaris savā ziņā varētu atkārtot Corolla uzvaras gājienu autopasaulē

Corolla vēsture sākās 1966. gadā, kad pasaules autotirgū debitēja pirmā šī modeļa automašīna. Kopš tā laika šis uzticamais un drošais auto ticis pilnveidots, lai atbilstu un pārsniegtu miljoniem autovadītāju cerību visā pasaulē. Šobrīd Corolla cienītājiem ir pieejams jau 11. paaudzes modelis, kas atkal veidots tā, lai saviem saimniekiem radītu gan emocionālu, gan praktisku gandarījumu. Arī Toyota Yaris jau drīz pēc nobraukšanas no konveijiera ir ieguvis nedalītu autobraucēju atzinību visā pasaulē. Taču šī nav sacensība starp pieredzi un jaunību! Katram no šiem spēkratiem ir savs lietojums. Katram – savi plusi un izaicinājumi. Viss ir atkarīgs no tā, kādām vajadzībām izvēlaties savu auto.

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Jūs mežu nozarē darbojaties 25 gadus. Kādas ir pēdējo gadu tendences cirsmu un meža īpašumu tirgū?

Darījumu intensitāte ir svārstīga, taču tie notiek nepārtraukti. Ar ko atšķiras pēdējie jeb kovida gadi? Īpašnieki ir kļuvuši uzmanīgāki, vērīgāki, viņi vēlas būt informēti par notiekošo – termiņiem, izmaksām, riskiem. Arī valsts un uzraugošo iestāžu darbs kļuvis rūpīgāks. No institūciju puses ir pieaugušas prasības pret mežu īpašniekiem – īsāki termiņi un stingrāka normatīvu izpildes kontrole. Mežs ir lielisks īpašums un laba investīcija, bet ar noteikumu, ka tam rūpīgi tiek sekots līdzi un tas tiek uzturēts labā kārtībā.

Bet kā tas tieši ir atspoguļojies darījumos ar meža īpašumiem?

Šis apstāklis ir arī pavēris jaunu tirgu – agrāk meža īpašumi tika pārdoti aiz finansiāliem apsvērumiem kādas neatliekamas vajadzības risināšanai, savukārt tagad starp mūsu klientiem ir ekonomiski nobrieduši klienti, kas to dara tāpēc, ka apsaimniekošana kļuvusi sarežģītāka un viņiem tā ir sveša joma. Klienti grib atbrīvot līdzekļus citiem investīciju instrumentiem, kurus viņi pārvalda un iegulda veiksmīgāk ar mazākām galvassāpēm. Šis ir biežākais meža īpašumu pārdošanas iemesls – cilvēki jūtas daudz kompetentāki, piemēram, dzīvokļa, nevis meža apsaimniekošanā, tāpēc meža aktīvus pārvērš cita nekustamā īpašuma aktīvā.

Reģistrētas izmaiņas BDC Mežs valdē, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu atstājusi Santa Ungure, viņas vietā amatā stājies Tehnisko pētījumu institūta un Baltic Yachts Industry īpašnieks Raivis Polis.

Neilgi pirms valdes maiņas notikušas izmaiņas arī BDC Mežs īpašnieku sarakstā. Par uzņēmuma īpašnieku šī gada 22. septembrī kļuvis Austris Polis, kurš, kā liecina Lursoft dati, ir RP Invest īpašnieks un 33,33% kapitāldaļu turētājs uzņēmumā Riga Print. Jāatzīst gan A.Polis vai viņam piederošais RP Invest SIA BDC Mežs īpašnieku sarakstā figurē jau kopš uzņēmuma dibināšanas 2010. gadā.

BDC Mežs nodarbojas ar mežizstrādes pakalpojumiem un kokmateriālu tirdzniecību. Uzņēmumam reģistrētas struktūrvienības Limbažos un Gulbenē. BDC Mežs gada pārskatā pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma neto apgrozījums pērn sasniedzis 5,956 miljonus eiro, kas ir par 17,29% vairāk nekā iepriekš. Apgrozījuma pieaugumu uzņēmuma vadība skaidro saimnieciskās darbības attīstīšanu mežistrādes virzienā – tās īpatsvars neto apgrozījumā sasniedz 17,93%. Finanšu gada peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 70,488 tūkstošus eiro.

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, jo ik gadu piedzimst mazāk, nekā nomirst, un joprojām emigrē vairāk, nekā iebrauc, turklāt ir jautājumi par iedzīvotāju skaita datu ticamību un arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī

Tas, ka Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un faktiski daudzviet reģionos notiek depopulācija, sen nav pārsteigums, taču valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rādīja diagrammu, kurā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiek atbilstoši Eurostat prognozētajam un diemžēl turpināsies arī nākamajās desmitgadēs.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits lēnām tuvosies vienam miljonam, bet šī gadsimta beigās tas var sarukt līdz pat 0,5 miljoniem. I. Mežs norādīja, ka politiķiem ir iespēja šo tendenci mainīt, bet tam ir vajadzīga attiecīga atbalsta politika (ne tikai ar naudu, bet arī ar pakalpojumiem). To, ka situāciju var mainīt, pierāda ne tikai ziemeļu kaimiņu – Igaunijas – piemērs, kur politiķi jau diskutē par to, lai palielinātu pabalstu daudzbērnu ģimenēm no 300 līdz 500 eiro. Arī Latvijā, gadsimta sākumā ieviešot māmiņu algas un citus atbalsta instrumentus, ir izdevies noturēt jaundzimušo skaitu, jo deviņdesmito gadu sākumā radītās demogrāfiskās bedres aizbēršana nav iespējama.

Latvijā ik gadu sarūk skolēnu skaits, un valsts politika, pēc speciālistu teiktā, neveicina demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos. Tādējādi drīzumā darba devēji var gatavoties pamatīgam speciālistu trūkumam, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Kopš 2000. gada skolēnu skaits ir sarucis par aptuveni 145 tūkstošiem. Šogad valstī mācījās 200,7 tūkstoši skolēnu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati. Tādējādi mazāk ir gan 12. klašu beidzēju, gan speciālistu.

Piemēram, astoņdesmito gadu vidū dzima apmēram 40 tūkst. bērnu gadā, savukārt deviņdesmitajos gados, kad dzimstības rādītāji bija sevišķi zemi, jaundzimušo skaits gadā samazinājās līdz 20 tūkstošiem, līdz ar to tuvākajos gados pamatīgi saruks studējošo skaits, tāpat mazāks būs arī potenciālo vecāku skaits, stāsta demogrāfs Ilmārs Mežs.

Patlaban gan vērojams neliels dzimstības pieaugums, taču tas nesasniedz mirstības pieaugumu, uzsver I. Mežs.

Kopumā ieguldījumiem demogrāfijas jomā ir izšķirīga nozīme. Vairākas aptaujas liecina, ka ģimenes Latvijā vēlas vairāk par vienu bērnu, un šāda tendence ir arī citās valstīs, tomēr citur netiek īstenota «bezbērnu politika» un «valsts nesoda iedzīvotājus par bērniem», savu viedokli pauž demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš uzskata, ka ierobežojumu samazinājums vecāku, paternitātes un maternitātes pabalsta apmērā iespaido situāciju, taču būtu naivi sagaidīt būtisku dzimstības pieaugumu pēc šī soļa.

Viņš uzsvēra, ka iepriekš noteiktie pabalstu griesti nav bijuši taisnīgi, līdz ar to ierobežojumu samazinājums ir šādas netaisnības daļējā likvidācija. Latvijā vajadzība pēc bērniem ir tik liela, ka šādus mazus soļus situācijas uzlabošanai būtu jāveic katru dienu, nevis reizi vairākos mēnešos, uzskata Mežs.

Demogrāfs arī pauda viedokli, ka šogad budžeta grozījumos valdība nav parādījusi, ka demogrāfija ir tās galvenā prioritāte. Tomēr Mežs pozitīvi vērtēja to, ka Labklājības ministrija «beidzot sadūšojusies» lūgt valdības atbalstu iecerei diferencēt ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, tomēr tas esot bijis jāizdara daudz agrāk.

Ir jāapzinās, ka arī šogad būs vismaz 10 tūkstoši, varbūt pat 15 vai 20 tūkstoši cilvēku, kuri pametīs Latviju, lai pārceltos uz labāku dzīvi citā valstī. To prognozē demogrāfs Ilmārs Mežs, vēsta laikraksts Diena.

Izceļotāju skaits no Latvijas īpaši uz Eiropas Savienības dalībvalstīm turpina pieaugt, liecina arī Ārlietu ministrijas (ĀM) dati. Ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas valstspiederīgo, no tiem vairāk nekā 200 000 no Latvijas izbraukuši pēdējo desmit gadu laikā. Atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, plānots sniegt saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā izstrādāto un 2013. gada 30. jūlijā valdībā pieņemto reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016. gadam. EM «iedarbināts», plāns reāli funkcionē jau pusgadu, norāda laikraksts.

«Nevaram sagaidīt, ka reemigrācijas plāna ietvaros atbraucēju skaits būs daudzi tūkstoši. Turklāt mēs nekad arī neuzzināsim, cik daudzi no tiem, kuri pērn atgriezās Latvijā, to darīja reemigrācijas plāna iespaidā,» sacījis Mežs.

Dzimstība pašreizējā valsts politikā neuzlabosies, un Latvija šobrīd ietaupa uz savām jaunajām ģimenēm, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda demogrāfs Ilmārs Mežs.

Šobrīd Latvijai vissvarīgāk ir domāt par to, kā palīdzēt ģimenēm būt drošām, ka tās pasaulē var laist otro un trešo bērnu. Pirmo bērnu pat visdrūmākajos laikos ģimenes laiž pasaulē, pauda I. Mežs.

Viens no soļiem, kā atbalstīt daudzbērnu ģimenes, būtu brīvpusdienu ieviešana skolās, uzskata I. Mežs, norādot, ka pašlaik Latvijai nav citu iespēju, kā vien atbalstīt jaunās ģimenes, ja tā vēlas risināt demogrāfisko situāciju.

Igaunijā valsts ģimenei maksā 54 latus par katru bērnu ik mēnesi, sākot ar trešo bērnu, mudinot iedzīvotājus kuplināt savu ģimeni, demogrāfs min kaimiņvalstu piemēru.

Db.lv jau informēja, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā dzimuši 13 640 bērni, kas ir par 150 bērniem vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Visvairāk bērnu (1970) dzimis jūlijā. Janvārī pasaulē nākuši 1730 bērni, februārī – 1450, martā – 1530, aprīlī – 1820, maijā – 1680, jūnijā – 1600, bet augustā – 1860. Minētajā laika posmā Latvijā miruši 19 620 cilvēki. Lielākais mirušo skaits (3110) bijis janvārī. Februārī miruši 2600 cilvēki, martā – 2520, aprīlī – 2740, maijā – 2320, jūnijā – 1990, jūlijā – 2250, bet augustā – 2090. Gada pirmajos astoņos mēnešos mūžībā aizgājušo skaits bijis arī par 317 cilvēkiem lielāks nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Septembra sākumā Latvijā bija reģistrēti 2,011 miljoni iedzīvotāju.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Demogrāfijas ziņā ir jāspiež pedālis grīdā un nevar aizbildināties ar eiro ieviešanu. «Nevaram visu mērīt IKP un sabalansētā budžetā».

Tā par joprojām sasāpējušo demogrāfijas jautājumu izsakās demogrāfs Ilmārs Mežs, norādot, ka kopumā jautājums šajā gadījumā neesot par naudu, bet gan par prioritātēm. «Nav jautājums par pašvaldības bagātību vai nabadzību, bet ir jautājums par pašvaldību prioritātēm,» tā Mežs.

Par piemēru demogrāfs min bērnudārzu problēmu Rīgā, kur joprojām daudzām ģimenēm nav iespējams savus bērnus vest uz pašvaldības bērnudārziem, kamēr tajā pat laikā tiek attīstīti visādi vairāk un mazāk dārgi projekti.

Tikmēr nabadzīgākas pašvaldības Latvijā tomēr spēj atrast iespējas nodrošināt saviem iedzīvotājiem bērnudārzus.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.