Saskaņā ar šodien parakstīto akciju pirkuma līgumu Igaunijas vadošais mediju koncerns Ekspress Grupp iegādāsies mediju uzņēmumu Delfi par 54,05 miljoniem eiro.

Darījums tiek finansēts ar Ekspress Grupp nesenā akciju publiskā piedāvājuma gaitā piesaistītajiem līdzekļiem un bankas aizdevumu. Darījuma spēkā stāšanās priekšnoteikums ir attiecīgs konkurences pārvaldes lēmums.

Delfi pieder septiņi interneta portāli Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā - www.delfi.ee, rus.delfi.ee, www.delfi.lv, rus.delfi.lv, www.delfi.lt, www.centras.lt un www.delfi.ua.

Ekspress Grupp valdes priekšsēdētājs Prīts Leito pastāstīja, ka Express Grupp nākotnē grasās Latvijā izdot arī drukāto presi un, ka Delfi iegādes viens no mērķiem bijis iegūt stabilu pamatu Latvijas mediju tirgū.

Igaunijas vadošais mediju koncerns Ekspress Grupp28. augustā noslēdzis līgumu ar Igaunijas bankām SEB Eesti Unispank, Sampo Pank un Nordea Pank par 672,4 miljonu EEK (30,1milj. LVL) aizdevumu, lai iegādātos portālu Delfi, raksta Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev.

Ekspress Grupp līgumu noslēdzis uz 5 gadiem ar procentu likmi, kas ir piesaistīts sešu mēnešu EURIBOR (0,9% līdz 1,7%).

Delfi ir septiņi portāli četrās valstīs: Latvijā - delfi.lvun rus.delfi.lv, Igaunijā - delfi.eeunrus.delfi.ee, Lietuvā delfi.ltun centras.lt, kā arī ziņu portāls Ukrainā - delfi.ua)

Akciju sabiedrības Delfi apgrozījums 2006.gadā bija 3,97 miljoni latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 67%, informē Delfi mārketinga vadītājs Roberts Raubiško.

Uzņēmuma Latvijas portālu – www.delfi.lv un rus.delfi.lv – apgrozījums 2006.gadā bijis 1.48 miljonus latu un peļņa pirms nodokļu nomaksas - 0.75 miljonus latu. Šie rādītāji pārsniedza iepriekšējā gada rezultātus attiecīgi par 50% un 152%.

Delfi Latvijas uzņēmuma direktors Juris Mendziņš skaidro, ka iemesls tik straujam finanšu rezultātu pieaugumam 2006.gadā ir interneta pieslēgumu skaita pieaugums, kas reklāmdevējiem sniedz pārliecību par interneta reklāmas efektivitāti.

Interneta reklāmas tirgus daļa Baltijas valstīs sastāda 8.5 miljonus latu jeb 4% no kopējā reklāmas tirgus. Delfi daļa no kopējiem interneta reklāmas tirgus ienākumiem Baltijā sasniedz 45-50%.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Igaunijā visapmeklētākais ziņu un izklaides portāls Delfi.ee, kas kopā ar citiem Delfi portāliem kopš 2007. gada pieder kompānijai Eesti Grupp, drīzumā varētu zaudēt savu līderpozīciju portālam Postimees.ee, ziņo BBN.

Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev norāda, ka šis fakts varētu radīt nopietnas problēmas Eesti Ekspress, kas pērn Delfi grupu iegādājās par 846 miljonu kronu lielu (38 miljonu latu) summu, no kuras lielākā daļa ir banku aizdevums.

Delfi apgrozījums no reklāmas joprojām gan esot lielāks nekā Postimees, taču iepriekšējā situācija, kad Delfi apgrozījums no reklāmas deviņos mēnešos pārsniedza Igaunijas piecu lielāko laikrakstu apgrozījumu, ir mainījusies.

Postimees izdevēja Eesti Media vadītājs Marts Kadastiks (Mart Kadastik) norāda, ka Postimees.ee jau tagad ir vairāk apmeklētāju nekā Delfi.ee.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Kompānija Delfi, kuru šā gada augustā iegādājās Ekspress Group, šā gada 5. novembrī Lietuvā atvērs jaunu ziņu portālu krievu valodā ru.delfi.lt, liecina informācija Rīgas Fondu biržā.

Delfi Baltijā pašlaik ir divi ziņu portāli krievu valodā Latvijā un Igaunijā.

Delfi valdes priekšsēdētājs Ville Jehe uzskata, ka jaunais Lietuvas portāls jau šā gada laikā iegūs 50 000 unikālos apmeklētājus mēnesī. Nākamajā gadā plānoti 80 000 unikālie apmeklētāji mēnesī, un vēlāk 120 000.

Delfi sagaida, ka jaunais portāls kļūs rentabls gada laikā, un ka portāla apmeklētāji būs ne tikai Lietuvas iedzīvotāji, bet arī Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas iedzīvotāji.

Delfi pašlaik ir 7 interneta ziņu portāli.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Mazā Jūlija skolas gados bijusi ārkārtīgi populāra un puiši kāvušies pat par iespēju pavadīt meiteni uz mājām.

Dzimusi 1960. gada 27. novembrī Dņepropetrovskā. Meitas uzvārds Grigjana, taču vēlāk pieņēmusi mātes uzvārdu – Teļegina. Skolu pabeigusi 1977. gadā. Arī sabiedriskajā dzīvē meitene bijusi aktīva – bijusi klases līdere, gatavojusi sienasavīzi un aizrāvusies ar vieglatlētiku. Mazā Jūlija skolas gados Juļa bijusi ārkārtīgi populāra un puiši kāvušies pat par iespēju pavadīt meiteni uz mājām.

Vēsture klusē, ko topošā politiķe darījusi nākamo divu gadu laikā, taču 1979.gadā viņa iestājusies Dņepropetrovskas valsts universitātē, kur uzsākusi ekonomikas un kibernētikas zināšanu apgūšanu.

Tajā pašā gadā Jūlija Teļegina apprecējās ar Aleksandru Timošenko un jau nākamajā gadā pasaulē laida meitu Jevgēņiju.

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Teju 850 miljoni kronu (38 milj. latu), kas samaksāti par Delfi, varētu būt nedaudz par dārgu priekš šī portāla, norādījis Delfi kontrolpaketes īpašnieks Hans Luiks, raksta BBN.

«Ja mēs skatāmies no Igaunijas viedokļa, tad varbūt tas [Delfi] nebija tik lielas naudas vērts,» sacījis H. Luiks, piebilstot gan, ka Delfi tomēr esot portāls ar lielāko auditoriju gan Igaunijas krieviski runājošo vidū, gan valstī kopumā. Labās pozīcijās Delfi ir arī Rīgā un Viļņā.

H. Luiks norāda, ka varbūt nav bijis pareizais laiks šādam pirkumam, taču katrā ziņā lēmums iegādāties Delfi esot bijis pareizs, jo šāda izdevība gadās tikai vienreiz.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

images/article/75dd7783-ee92-4b58-a0ba-a62f28bb3964logo.jpg

Reģistrēties mācību kursiem 07.10.2008

Kā iemācīties pelnīt finanšu tirgū FOREX?

Mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīgi mācēt pārvaldīt un lietderīgi izmantot savu kapitālu. Un kā viens no izdevīgākiem investīciju veidiem ir naudas ieguldīšana finanšu tirgū.

Finanšu tirgu (vērtspapīru, dārgmetālu, fjučersu un valūtu) var apgūt jebkurš interesents, un, lai darbotos šajā tirgū ir nepieciešams tikai dators, interneta pieslēgums un Meta Trader 4 termināls, kā arī zināšanas un pieredze.

Kompānija Admiral Markets palīdzēs Jums sasniegt jaunas virsotnes un kļūt par profesionālu treideru finanšu sfērā, kā arī būt finansiāli neatkarīgam nākotnē.

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Šodien, 2. augustā Igaunijas vadošais mediju koncerns Ekspress Grupp par 54,1 miljonu eiro iegādājies mediju uzņēmumu Delfi, kam pieder septiņi populāri interneta portāli Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā.

Līdz ar šo pirkumu Ekspress Grupp kļūst par ātri augošā interneta reklāmas tirgus līderi visās trīs Baltijas valstīs.

Lai sniegtu sīkāku informāciju par pirkumu un ar to saistītajām nākotnes iecerēm, šodien plkst. 16.00 Reval Hotel Latvija konferenču centrā, zālē "Sigma" tiek rīkota video preses konference, kas vienlaikus norisināsies visās trīs Baltijas valstīs.

Video preses konferencē piedalīsies:

- Hanss H. Luiks, Ekspress Grupp padomes loceklis,

- Viktors Mahovs, Ekspress Grupp valdes priekšsēdētājs,

- Prīts Leito, Ekspress Grupp valdes priekšsēdētājs,

- Ville Jehe, Delfi grupas valdes priekšsēdētājs,

- Juris Mendziņš, Delfi valdes loceklis, Latvija,

Igaunijas uzņēmējs Vjačeslavs Leedo iesūdzējis tiesā valsts lielāko portālu Delfi.ee, jo uzskata, ka tam ir jāatbild par lasītāju komentāriem, kas pievienoti portālā publicētajām ziņām. Viņš uzskata, ka interneta medijiem ir jāpalabo komentāri pirms tie kļūst redzami citiem lasītājiem, ziņo Aripaev.ee.

V. Leedo, kurš Igaunijā nodarbojas ar kuģniecību un nekustamajiem īpašumiem, iesūdzējis portālu Delfi par ziņu, kas publicēta 2006. gada janvārī. Ziņa bija par to, ka V. Leedo kuģniecības kompānija SLK tīši ir sabojājusi ledus ceļu, kas savieno Igauniju un Sāremā salu.

Uzņēmējs apgalvo, ka viņu ne tik daudz traumējusi ziņa, bet gan lasītāju komentāri pie tās. Divu dienu laikā pie raksta bija pievienoti 185 lasītāju komentāri, no kuriem lielākā daļa bija anonīmi.

V. Leedo uzskata, ka Delfi par vienu viņu traumējošo lasītāju komentāru jāmaksā 25 000 EEK, tādējādi uzņēmējs kopā pieprasa 500 000 EEK jeb kompensāciju par 20 komentāriem.