Igaunijas vadošais mediju koncerns Ekspress Grupp28. augustā noslēdzis līgumu ar Igaunijas bankām SEB Eesti Unispank, Sampo Pank un Nordea Pank par 672,4 miljonu EEK (30,1milj. LVL) aizdevumu, lai iegādātos portālu Delfi, raksta Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev.

Ekspress Grupp līgumu noslēdzis uz 5 gadiem ar procentu likmi, kas ir piesaistīts sešu mēnešu EURIBOR (0,9% līdz 1,7%).

Delfi ir septiņi portāli četrās valstīs: Latvijā - delfi.lvun rus.delfi.lv, Igaunijā - delfi.eeunrus.delfi.ee, Lietuvā delfi.ltun centras.lt, kā arī ziņu portāls Ukrainā - delfi.ua)

Akciju sabiedrības Delfi apgrozījums 2006.gadā bija 3,97 miljoni latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 67%, informē Delfi mārketinga vadītājs Roberts Raubiško.

Uzņēmuma Latvijas portālu – www.delfi.lv un rus.delfi.lv – apgrozījums 2006.gadā bijis 1.48 miljonus latu un peļņa pirms nodokļu nomaksas - 0.75 miljonus latu. Šie rādītāji pārsniedza iepriekšējā gada rezultātus attiecīgi par 50% un 152%.

Delfi Latvijas uzņēmuma direktors Juris Mendziņš skaidro, ka iemesls tik straujam finanšu rezultātu pieaugumam 2006.gadā ir interneta pieslēgumu skaita pieaugums, kas reklāmdevējiem sniedz pārliecību par interneta reklāmas efektivitāti.

Interneta reklāmas tirgus daļa Baltijas valstīs sastāda 8.5 miljonus latu jeb 4% no kopējā reklāmas tirgus. Delfi daļa no kopējiem interneta reklāmas tirgus ienākumiem Baltijā sasniedz 45-50%.

Igaunijā visapmeklētākais ziņu un izklaides portāls Delfi.ee, kas kopā ar citiem Delfi portāliem kopš 2007. gada pieder kompānijai Eesti Grupp, drīzumā varētu zaudēt savu līderpozīciju portālam Postimees.ee, ziņo BBN.

Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev norāda, ka šis fakts varētu radīt nopietnas problēmas Eesti Ekspress, kas pērn Delfi grupu iegādājās par 846 miljonu kronu lielu (38 miljonu latu) summu, no kuras lielākā daļa ir banku aizdevums.

Delfi apgrozījums no reklāmas joprojām gan esot lielāks nekā Postimees, taču iepriekšējā situācija, kad Delfi apgrozījums no reklāmas deviņos mēnešos pārsniedza Igaunijas piecu lielāko laikrakstu apgrozījumu, ir mainījusies.

Postimees izdevēja Eesti Media vadītājs Marts Kadastiks (Mart Kadastik) norāda, ka Postimees.ee jau tagad ir vairāk apmeklētāju nekā Delfi.ee.

Kompānija Delfi, kuru šā gada augustā iegādājās Ekspress Group, šā gada 5. novembrī Lietuvā atvērs jaunu ziņu portālu krievu valodā ru.delfi.lt, liecina informācija Rīgas Fondu biržā.

Delfi Baltijā pašlaik ir divi ziņu portāli krievu valodā Latvijā un Igaunijā.

Delfi valdes priekšsēdētājs Ville Jehe uzskata, ka jaunais Lietuvas portāls jau šā gada laikā iegūs 50 000 unikālos apmeklētājus mēnesī. Nākamajā gadā plānoti 80 000 unikālie apmeklētāji mēnesī, un vēlāk 120 000.

Delfi sagaida, ka jaunais portāls kļūs rentabls gada laikā, un ka portāla apmeklētāji būs ne tikai Lietuvas iedzīvotāji, bet arī Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas iedzīvotāji.

Delfi pašlaik ir 7 interneta ziņu portāli.

Teju 850 miljoni kronu (38 milj. latu), kas samaksāti par Delfi, varētu būt nedaudz par dārgu priekš šī portāla, norādījis Delfi kontrolpaketes īpašnieks Hans Luiks, raksta BBN.

«Ja mēs skatāmies no Igaunijas viedokļa, tad varbūt tas [Delfi] nebija tik lielas naudas vērts,» sacījis H. Luiks, piebilstot gan, ka Delfi tomēr esot portāls ar lielāko auditoriju gan Igaunijas krieviski runājošo vidū, gan valstī kopumā. Labās pozīcijās Delfi ir arī Rīgā un Viļņā.

H. Luiks norāda, ka varbūt nav bijis pareizais laiks šādam pirkumam, taču katrā ziņā lēmums iegādāties Delfi esot bijis pareizs, jo šāda izdevība gadās tikai vienreiz.

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Šodien, 2. augustā Igaunijas vadošais mediju koncerns Ekspress Grupp par 54,1 miljonu eiro iegādājies mediju uzņēmumu Delfi, kam pieder septiņi populāri interneta portāli Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā.

Līdz ar šo pirkumu Ekspress Grupp kļūst par ātri augošā interneta reklāmas tirgus līderi visās trīs Baltijas valstīs.

Lai sniegtu sīkāku informāciju par pirkumu un ar to saistītajām nākotnes iecerēm, šodien plkst. 16.00 Reval Hotel Latvija konferenču centrā, zālē "Sigma" tiek rīkota video preses konference, kas vienlaikus norisināsies visās trīs Baltijas valstīs.

Video preses konferencē piedalīsies:

- Hanss H. Luiks, Ekspress Grupp padomes loceklis,

- Viktors Mahovs, Ekspress Grupp valdes priekšsēdētājs,

- Prīts Leito, Ekspress Grupp valdes priekšsēdētājs,

- Ville Jehe, Delfi grupas valdes priekšsēdētājs,

- Juris Mendziņš, Delfi valdes loceklis, Latvija,

Igaunijas uzņēmējs Vjačeslavs Leedo iesūdzējis tiesā valsts lielāko portālu Delfi.ee, jo uzskata, ka tam ir jāatbild par lasītāju komentāriem, kas pievienoti portālā publicētajām ziņām. Viņš uzskata, ka interneta medijiem ir jāpalabo komentāri pirms tie kļūst redzami citiem lasītājiem, ziņo Aripaev.ee.

V. Leedo, kurš Igaunijā nodarbojas ar kuģniecību un nekustamajiem īpašumiem, iesūdzējis portālu Delfi par ziņu, kas publicēta 2006. gada janvārī. Ziņa bija par to, ka V. Leedo kuģniecības kompānija SLK tīši ir sabojājusi ledus ceļu, kas savieno Igauniju un Sāremā salu.

Uzņēmējs apgalvo, ka viņu ne tik daudz traumējusi ziņa, bet gan lasītāju komentāri pie tās. Divu dienu laikā pie raksta bija pievienoti 185 lasītāju komentāri, no kuriem lielākā daļa bija anonīmi.

V. Leedo uzskata, ka Delfi par vienu viņu traumējošo lasītāju komentāru jāmaksā 25 000 EEK, tādējādi uzņēmējs kopā pieprasa 500 000 EEK jeb kompensāciju par 20 komentāriem.

images/article/75dd7783-ee92-4b58-a0ba-a62f28bb3964logo.jpg

Reģistrēties mācību kursiem 07.10.2008

Kā iemācīties pelnīt finanšu tirgū FOREX?

Mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīgi mācēt pārvaldīt un lietderīgi izmantot savu kapitālu. Un kā viens no izdevīgākiem investīciju veidiem ir naudas ieguldīšana finanšu tirgū.

Finanšu tirgu (vērtspapīru, dārgmetālu, fjučersu un valūtu) var apgūt jebkurš interesents, un, lai darbotos šajā tirgū ir nepieciešams tikai dators, interneta pieslēgums un Meta Trader 4 termināls, kā arī zināšanas un pieredze.

Kompānija Admiral Markets palīdzēs Jums sasniegt jaunas virsotnes un kļūt par profesionālu treideru finanšu sfērā, kā arī būt finansiāli neatkarīgam nākotnē.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Igaunijā tiesas jau otro reizi vēlējušas par labu uzņēmējam Vjačelsavam Lēdo, kurš iesūdzēja Igaunijas portālu Delfi par to, ka tas ļāvis portāla lasītājiem pie raksta pievienot aizvainojošus komentārus, atsaucoties uz Igaunijas laikraksts Postimees, ziņo BBN.

Tiesas lēmums nozīmē, ka publisko interneta portālu operatori Igaunijā ir atbildīgi par komentētāju pie raksta pievienotā komentāra saturu.

Delfi vadītājs Andruss Raudsalu norāda, ka, tā kā Delfi apelācija Augstākajā tiesā cieta neveiksmi, Delfi varētu būt spiests aizliegt portāla lasītājiem komentēt mājas lapā izvietotos rakstus.

Mediju biznesā iesaistītais uzņēmējs Mihails Soifers pārdevis zemes gabalu Jūrmalā par 3,6 miljoniem latu, šodien preses konferencē informēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Šim zemes gabalam jau ir izstrādāts attīstības projekts, taču Soiferam nebija iespēju investēt. Konkursa Jaunais vilnis laikā Soiferam izdevās atrast investorus, un darījums ir noticis. Tas tikai vēlreiz apstiprina Jaunā viļņa nozīmi arī Latvijas ekonomikai,» uzsvēra Šlesers.

Viņš skaidroja, ka valsts tiešais ieguvums būs vairāk nekā 700 000 eiro (vairāk nekā 490 000 latu), ko Soifers par šo darījumu samaksās nodokļos.

«Otrkārt, uz šī zemes gabala tiks realizēts nekustamo īpašumu projekts, kurā tiks ieguldīti pieci līdz desmit miljoni eiro (3,5 līdz septiņi miljoni latu). Arī tas nozīmēs nodokļus, darbavietas būvniekiem. Un tas nebūs vienīgais objekts, investorus ir atraduši arī citi īpašumi,» sacīja Šlesers.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Virtuālo drēbju tirdziņu AtverSkapi.lv pirms pieciem gadiem izveidoja Marta un Guntars Sviļi, kuri to tagad pārdevuši ziņu portālam Delfi

«Gatavojāmies pārdošanas iespējām, jo jau pavasarī bija jauni plāni un dažādi projekti, kuros nepieciešama lielāka iesaiste, tāpēc nolēmām pārdot. Lai arī AtverSkapi.lv bija pašu izauklēts «bērns», jutām nepieciešamību projektu izlaist lielākos plašumos, ko veiksmīgi spēj nodrošināt Delfi,» komentē Marta Svile, bijusī AtverSkapi.lv īpašniece.

AS DELFI valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs biznesa portālam db.lv skaidroja: «Pēdējā laikā mēs aktīvi investējam un attīstām biznesus, kas ir saistīti ar e-komercijas virzienu. Patlaban mums ir trīs e-komercijas projekti: zave.lv - atlaižu agregators, tobook.lv - skaistumkopšanas salonu tiešsaistes rezervācijas sistēma un tagad arī atverskapi.lv. Atverskapi.lv iegāde bija loģisks solis šajā virzienā, jo šim produktam ir sava unikāla niša, liela reģistrēto lietotāju datu bāze. Kā rāda pasaules pieredze, līdzīgas platformas tagad kļūs aizvien populārākas. Mūsu plānos arī turpmāk ir attīstīt līdzīgus projektus, kā arī palielināt mūsu portfeli ar citiem e-komercijas projektiem. Tāpēc esam gatavi turpināt investēt un iegādāties jaunus biznesus, kas ir orientēti uz servisiem internetā.

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.

Baranauskis, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd varētu atrasties Ukrainā, kur patlaban izdotajam orderim nav juridiskā spēka, savukārt par Antonovu nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka Antonovs pēdējos pāris gadus pārsvarā uzturējies Lielbritānijā.

Kā vēstīts, Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sāka izmeklēšanu, kuras laikā konstatēts, ka Snoras bankā pazuduši aktīvi aptuveni miljards litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.

Pie Lietuvas parlamenta ēkas, sākot no plkst. 12:00, pret pensiju samazināšanu protestē vairāk nekā 800 cilvēki, ziņo Delfi.lt.

Vairums no šiem cilvēkiem ir vecāka gada gājuma. Delfi.lt raksta, ka šo protestu vēro pastiprināts skaits ar policijas darbiniekiem, kā arī zirgu patruļas policija.

Daži no protestētājiem pie parlamenta ēkas ieradās ar karogiem citi ar plakātiem un krekliem ar uzrakstiem: «Konservatīvos laupītājus uz izgāztuvi», «Konservatīvo valdīšana - katastrofa» un «Jo cilvēkam sliktāk, jo konservatīvajam labāk.»

Delfi.lt norāda, ka šo protestu organizēja sociālliberālā partija Jaunā apvienība.

Lietuvas Seims konceptuāli atbalstīja pagaidu likumprojektu par sociālo maksājumu pārrēķinu, kas paredz samazināt pensijas un bezdarbnieku pabalstus, kā arī bērna kopšanas pabalstus no nākamā gada jūlija.