Līdz 2012. gada 23. martam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas 5756 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 1639 iesniegtas pagājušajā nedēļā. Vērtējot iedzīvotāju kopējo aktivitāti un interesi par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, VID atzīmē, ka tā joprojām ir mērena.

Pagājušās nedēļas laikā, no 2012.gada 19.marta līdz 23. martam, iedzīvotājiem sniegtas 1158 konsultācijas par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, elektroniski nosūtītas atbildes uz 70 iedzīvotāju jautājumiem, kas saistīti ar mantiskā stāvokļa deklarēšanu, kā arī sniegtas atbildes uz 468 iedzīvotāju jautājumiem, kas saņemti, zvanot uz VID informatīvo tālruni, informē dienests.

VID norāda, ka iedzīvotāji bieži interesējušies par aizdevumu un aizņēmumu darījumu, kā arī skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu un vispārīga rakstura jautājumiem.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem lielāku informācijas pieejamību, VID martā seminārus par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma piemērošanu klientu apkalpošanas centros organizēs arī pulksten 17.00 un vēlāk. Informācija par VID bezmaksas semināriem pieejama dienesta interneta vietnē sadaļā «Semināri nodokļu maksātājiem».

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Līdz 2012.gada 19.martam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas 4 415 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 1 290 iesniegtas pagājušajā nedēļā.

Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, visbiežāk iedzīvotāji interesējušies par aizdevumu un aizņēmumu darījumu deklarēšanu, skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu, kā arī par vispārīga rakstura jautājumiem.

Ņemot vērā iedzīvotāju uzdotos neskaidros jautājumus par aizdevumu un aizņēmumu norādīšanu mantiskā stāvokļa deklarācijā, VID atgādina, ka fiziskām personām ir pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju, ja tām ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa 2011. gada 31. decembra pulksten 24:00 pārsniedza 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

Sakarā ar likuma par Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli pieņemšanu CSDD ir nodrošinājusi iespēju juridiskām personām piederošos transportlīdzekļus deklarēt CSDD e-pakalpojumos.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā par transportlīdzekļiem, kurus komersants izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis CSDD uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

To, ka komersanta vieglais transportlīdzeklis atbilst šiem nosacījumiem, komersants deklarē Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus.

2011.gadā transportlīdzekļa elektroniskā deklarēšana veicama no 1.februāra līdz 28.februārim. Tie komersanti, kas šajā laikā veic transportlīdzekļa tehnisko apskati, elektronisko deklarēšanu izdara pirms tehniskajai apskatei nepieciešamo maksājumu veikšanas. Turpmāk deklarēšana par attiecīgo kalendāro gadu veicama līdz iepriekšējā kalendārā gada 31.decembrim. Attiecībā uz tādu transportlīdzekli, kuru komersants ieguvis īpašumā vai turējumā, deklarēšana par turpmāko kalendārā gada laiku veicama piecu dienu laikā no transportlīdzekļa reģistrācijas dienas.

Līdz šā gada 15. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas jau 10 358 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 2810 deklarācijas iesniegtas no 2. aprīļa līdz 15. aprīlim. Vislielākā iedzīvotāju interese ir par aizdevumu un aizņēmumu darījumu atspoguļošanu.

Tāpat iedzīvotāji interesējušies par skaidras naudas uzkrājumu norādīšanu deklarācijās un vispārīga rakstura jautājumiem, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Iedzīvotāju kopējā aktivitāte un interese par mantiskā stāvokļa deklarēšanu esot nedaudz pieaugusi. No 2012. gada 2. aprīļa līdz 13. aprīlim iedzīvotājiem sniegtas 2110 konsultācijas par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, elektroniski nosūtītas atbildes uz 83 iedzīvotāju jautājumiem, kas saistīti ar mantiskā stāvokļa deklarēšanu, kā arī sniegtas atbildes uz teju vienu tūkstoti (909) iedzīvotāju jautājumiem, kas saņemti, zvanot uz VID informatīvo tālruni 1898.

Juridiskām personām tagad ir iespēja deklarēt savus transportlīdzekļus izmantojot CSDD e-pakalpojumos.

Uzņēmumi vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā par transportlīdzekļiem, kurus izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis CSDD uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

To, ka komersanta vieglais transportlīdzeklis atbilst šiem nosacījumiem, jādeklarē transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, izmantojot CSDD nodrošinātos e-pakalpojumus.

Šogad transportlīdzekļa elektroniskā deklarēšana veicama visu februāri. Tie komersanti, kas šajā laikā veic transportlīdzekļa tehnisko apskati, elektronisko deklarēšanu izdarot pirms apskatei nepieciešamo maksājumu veikšanas.

Rīgas domes iecere palielināt galvaspilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu ar lētākiem tarifiem sabiedriskajā transportā raisa bažas par mēģinājumiem deklarēties fiktīvi, tādējādi kropļojot dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, norāda laikraksts Diena.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva teikusi, ka ir saprotama pašvaldības vēlme, lai tajā de facto dzīvojoši cilvēki tur arī deklarētos. «Taču nebūtu vēlams, lai Pierīgā dzīvojoši un Rīgā strādājoši cilvēki kādu piesolītu labumu dēļ sāktu meklēt fiktīvas iespējas piedeklarēties galvaspilsētā, fiziski paliekot dzīvot Pierīgā. Tas kropļotu dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu,» viņa sacījusi.

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vēlmei, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju deklarētu savu dzīvesvietu galvaspilsētā, ir risks nonākt pretrunā ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķi, uzsvērusi L. Laiva.

Pērn katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (53%) izmantojis iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.

VID dati rāda, ka pērn vidējā atmaksātā IIN summa vienam deklarācijas iesniedzējam bijusi 117,72 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada. Skaita ziņā pērn iesniegti nepilni 583 tūkstoši deklarāciju - ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels bijis arī iedzīvotājiem atmaksātais IIN apjoms, kopējai summai sasniedzot 68,6 miljonus eiro. Pēc VID apkopotās statistikas visbiežāk iedzīvotāji deklarē izdevumus par izglītību un medicīnu. Teju pusē no visām 2015.gadā iesniegtajām deklarācijām norādīti tieši šādi izdevumi. Tomēr deklarētās summas šajā pozīcijā ir vismazākās - vidējais izdevumu apmērs uz vienu iesniegto deklarāciju ir 166 eiro, kas skaidrojams ar noteikto ierobežojumu (213,43 eiro vienai personai).

Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 3.marta būs iespējams iesniegt gada ienākumu deklarāciju gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti, gan tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par ārstniecības, izglītības un citiem attaisnotajiem izdevumiem.

VID aicina iedzīvotājus noslēgt līgumu un kļūt par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāju, lai gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana turpmāk būtu daudz ērtāka, ātrāka un vienkāršāka.

Galvenā priekšrocība, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, - tajā automātiski tiek atspoguļota visa VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju: gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par iemaksām pensiju fondos un no apdrošināšanas sabiedrībām par iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Kopš neatkarības atgūšanas, Latvija ir piedzīvojusi daudz dažādu reformu (lai cik lielā mērā šis jēdziens arī būtu nonivelēts), un viena no tām skāra valsts iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanas principus.

Proti, tika ieviesta sistēma, ar kuras palīdzību gan valstij, gan pašvaldībām katrs iedzīvotājs būtu aizsniedzams. Atbilstoši deklarētajām dzīvesvietām arī varēja organizēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanas, sociālās aprūpes sistēmas nodrošināšanu, medicīnas pakalpojumu sniegšanu un daudz ko citu. Tāds bija mērķis, un jāteic, ka vismaz sākotnēji šī sistēma vairāk vai mazāk sevi attaisnoja. Protams, jau no paša sākuma likumdošanas līmenī nebija pievērsta (un joprojām nav) nekāda uzmanība tam, kā fiziski notiek pats deklarēšanās process. Rezultātā jebkurš Latvijas iedzīvotājs var piedeklarēties jebkurā adresē, pašam konkrētā mājokļa īpašniekam to pat nenojaušot. Vienīgais publiski zināmais gadījums, kad personai nav izdevies deklarēties svešā īpašumā bez atļaujas, ir saistīts ar savulaik veiktu eksperimentu, mēģinot «pierakstīties» eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai piešķirtajā dzīvoklī.

63% Latvijas iedzīvotāju vēlētos mainīt deklarēšanās kārtību par gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, liecina SEB bankas un MindScan veiktā aptauja.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ienākumus, kas gūti akciju, ieguldījumu fondu, obligāciju un parāda vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas rezultātā, vēlētos deklarēt reizi gadā kopā ar jau ierasto gada ienākumu deklarēšanas kārtību. 13% Latvijas iedzīvotāju par ērtu atzīst deklarēšanos ne biežāk kā reizi pusgadā, un tikai 9% no tiem, kas šobrīd klasificējas šī nodokļa maksāšanai, norāda, ka esošā sistēma ir pieņemama.

No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas šogad jau pārdevuši akcijas, ieguldījumu fondus vai parāda vērtspapīrus vai plāno to šogad vēl darīt, 29% zina, kā jāaprēķina gūtā peļņa un kapitāla pieauguma nodoklis, savukārt 66% nav interesējušies un nezina, kā tas darāms.

Lai neciestu no likuma burta, komersanti radoši izmanto pastāvošos normatīvos aktus

Lai nemaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), godīgie uzņēmēji spiesti tērēt laiku un līdzekļus, lai reģistrētos kā nodokļa nemaksātāji. Likums arī pieļauj nemaksāt šo nodokli, ja uzņēmums izmanto privātpersonas auto darba vajadzībām.

Ja komersanta īpašumā ir vieglais transporta līdzeklis un nav vēlēšanās vai iespēju pierādīt, ka tas netiek izmantots darbinieku privātām vajadzībām, jāmaksā UVTN. Piemēram, auto ar motora tilpumu līdz 2000 cm3 tas ir 19 Ls mēnesī. Ja komersants, izmantojot GPS iekārtu, var pierādīt, ka izmanto transportlīdzekli tikai savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un deklarē šo automašīnu CSDD, viņam UVTN nav jāmaksā.

Lielākā daļa (71%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir «kaut ko dzirdējuši» par Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb tā dēvēto «nulles deklarāciju», savukārt 13% aptaujāto par šo deklarāciju nezina neko, izpētījusi aģentūra TNS Latvia.

Pētījumā noskaidrojies, ka 12% Latvijas ekonomsiki aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem savu informētību par tā dēvēto «nulles deklarāciju» vērtē kā ļoti labu. 4% aptaujāto nevarēja sniegt atbildi, vai viņi ir kaut ko dzirdējuši par deklarēšanas likumu vai nē.

Pētījumā atklājās, ka salīdzinoši informētāki par «nulles deklarāciju» ir cilvēki ar augstākiem ienākumiem.

Diskusijas par Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb nulles deklarāciju Latvijā norit jau kopš 90. gadu sākuma. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem, no kuriem izrietēs pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli, varētu atbilst aptuveni 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 16.martā, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā.

Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas vadītāja p.i. Marta Zvaune informēja, ka PMLP personām bieži nosūta papildināšanai pa pastu un elektroniski atsūtītos dzīvesvietas deklarēšanas iesniegumus, jo tajos tiek neprecīzi norādītas adreses, personas dati un pasu dati.

"Jāatceras, ka informācija jānorāda precīzi un pases datu vietā nedrīkst uzrādīt, piemēram, vadītāja apliecības numuru - šādi aizpildītās veidlapas būs jāprecizē, kas ievērojami paildzinās deklarēšanās procesu," viņa uzsvēra.

"Šo iesniegumu persona nosūta PMLP. Saņemot to, PMLP pārbauda norādītos datus un salīdzina tos ar datiem Iedzīvotāju reģistrā un Adrešu reģistrā. Ja informācija ir precīza un iestāde konstatē, ka personai ir tiesības būt deklarētai norādītajā adresē, tiek sagatavoti un nosūtīti dokumenti parakstīšanai uz adresi, kurā persona vēlas deklarēties.

Pēc dokumentu parakstīšanas persona nosūta tos atpakaļ PMLP. Tikai tad jaunie dati tiek iekļauti Iedzīvotāju reģistrā, personas parakstītā deklarācija nosūtīta pašvaldībai un personai nosūtīta informācija, ka dzīvesvieta ir deklarēta," komentēja M.Zvaune.

Rīga, 21.decembris. Šodien notikušajā preses konferencē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis informēja, ka jau no 1.janvāra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs deklarēt dzīvesvietu gan elektroniski, gan pa pastu.

Ar 1.janvāri PMLP tiek noteikta par dzīvesvietas deklarēšanas iestādi, kurā persona varēs deklarēt dzīvesvietu pa pastu un elektroniski. Bet, kā līdz šim, personīgi iesniegt deklarāciju persona varēs tikai tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kuras teritorijā atrodas jaunā dzīvesvieta. Pēc J.Citskovska domām, jaunie pakalpojumi būtiski atvieglos deklarēšanās procesu daudziem cilvēkiem, pārsvarā tiem, kuri jebkādu iemeslu dēļ nevar deklarēt dzīvesvietu personīgi.

Deklarējoties pa pastu, personai būs jānosūta PMLP aizpildītais deklarācijas iesniegums, kas būs atrodams PMLP mājas lapā www.pmlp.gov.lv, PMLP teritoriālajās nodaļās un sociālās aprūpes centros. Saņemot personas iesniegumu, PMLP sagatavos un nosūtīs dokumentus parakstīšanai uz jauno adresi, kurā persona vēlas deklarēties, bet persona nosūtīs parakstītos dokumentus atpakaļ PMLP. Savukārt PMLP, saņemot parakstītos dokumentus, iekļaus ziņas Iedzīvotāju reģistrā un personas parakstīto deklarāciju nosūtīs pašvaldībai. J.Citskovskis pauda pārliecību, ka dzīvesvietas deklarēšana pa pastu ir droša, jo, nosūtot dokumentus uz personas norādīto adresi, PMLP vienlaikus pārbaudīs vai persona patiešām dzīvo adresē, kurā viņa grib deklarēties.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Plānots, ka turpmāk muitas normatīvajos aktos noteikto deklarāciju varēs iesniegt tikai elektroniski. Tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs komersantiem. To paredz Ministru kabineta sēdē apstiprinātie noteikumi.

Līdz šā gada beigām tiek plānots aizstāt līdz šim importa muitas procedūru formēšanai izmantoto deklarēšanas sistēmu ASYCUDA++ ar jaunu Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS), tādējādi nodrošinot komersantiem vienotu piekļuvi visa veida muitas deklarācijas iesniegšanai.

Lai elektroniski iesniegtu muitas deklarācijas, personai jānoslēdz līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Līgums nav jāslēdz, ja persona muitas deklarācijas iesniedz parakstītas ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

Muitas deklarācijas iesniedz un paraksta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Par parakstītām uzskata arī tās elektroniski iesniegtās muitas deklarācijas, ko fiziska persona iesniegusi elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izmantojot portālā latvija.lv personas autentifikācijai pieejamos līdzekļus. Normas, kas attiecas uz dokumentu uzglabāšanu papīra formātā netiks mainītas, informē Finanšu ministrija.

Uzņēmējam Jānim Ošlejam uz vienu dienu tikuši bloķēti visi bankas konti, jo Jūrmalas pašvaldība viņu par uzliktu 50 eiro sodu informējusi tikai e-adresē, no tās nav saņemts atgādinājums uz ikdienā lietotu e-pastu, līdz pie darba ķērusies tiesu izpildītāja, panākot bankas kontu bloķēšanu, mikroblogošanas vietnē "x" vēsta uzņēmējs.

Uzņēmējs par bankas kontu bloķēšanu uzzinājis brīdī, kad mēģinājis norēķināties par pusdienām. Sākotnēji Ošlejs nav sapratis, kā izveidojusies šāda situācija, vēlāk noskaidrojot, ka situācija eskalējusi no viņam uzlikta 50 eiro soda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides iegādes. Uzņēmējs atzīst, ka pārkāpumu pieļāvis, taču uzskata, ka visas iesaistītās puses būtu varējušas rīkoties daudz cilvēcīgāk.

Kā raksta Ošlejs, par neapmaksātu iebraukšanas reizi Jūrmalas pašvaldība viņam uzlikusi 50 eiro sodu, par ko viņš informēts tikai uz "Latvija.lv" e-adresi nosūtītā paziņojumā. Oficiālā e-pasta brīdināšanas sistēma nav darbojusies, līdz ar to šis paziņojums palicis neizlasīts. Tikmēr Jūrmalas dome soda piedziņu nodevusi tiesu izpildītājai Mārai Kučinskai, kas arī saziņai izmantojusi tikai oficiālo e-adresi un 50 eiro sodanaudas un 57 eiro par savu darbu piedziņai vērsusies bankās, panākot kontu bloķēšanu līdz inkaso izpildei. Bankām bijis "nepieciešams mirklis", lai pilnībā bloķētu kontus, un vesela diena, lai atvilktu 107 eiro un atbloķētu kartes.

Kopumā uz 2012.gada 30.maiju iesniegtas 75 432 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus, kuriem jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, vēl šodien un rīt iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas ne tikai personīgi VID klientu apkalpošanas centros, bet arī, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, sūtot pa pastu vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu deklarāciju sūtot uz e-pasta adresi [email protected]. Sūtot mantiskā stāvokļa deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju.

VID norāda,, ka, kā jau iepriekš tika prognozēts, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaug iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas. Jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā sasniegts otrdien, 29.maijā, kad tika iesniegtas 6608 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vidēji dienā tiek iesniegtas vairāk kā 6000 deklarācijas. Kopumā uz 2012.gada 30.maiju iesniegtas 75 432 mantiskā stāvokļa deklarācijas, tai skaitā 26 personas iesniegtajās mantiskā stāvokļa deklarācijās norādījušas iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 660 516,28 latu apmērā, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 99 217,49 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

No 1.janvāra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs deklarēt dzīvesvietu gan elektroniski, gan pa pastu, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.

Ar 1.janvāri PMLP tiek noteikta par dzīvesvietas deklarēšanas iestādi, kurā persona varēs deklarēt dzīvesvietu pa pastu un elektroniski. Bet, kā līdz šim, personīgi iesniegt deklarāciju persona varēs tikai tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kuras teritorijā atrodas jaunā dzīvesvieta. Pēc J.Citskovska domām, jaunie pakalpojumi būtiski atvieglos deklarēšanās procesu daudziem cilvēkiem, pārsvarā tiem, kuri jebkādu iemeslu dēļ nevar deklarēt dzīvesvietu personīgi.

Deklarējoties pa pastu, personai būs jānosūta PMLP aizpildītais deklarācijas iesniegums, kas būs atrodams PMLP mājas lapā www.pmlp.gov.lv, PMLP teritoriālajās nodaļās un sociālās aprūpes centros. Saņemot personas iesniegumu, PMLP sagatavos un nosūtīs dokumentus parakstīšanai uz jauno adresi, kurā persona vēlas deklarēties, bet persona nosūtīs parakstītos dokumentus atpakaļ PMLP. Savukārt PMLP, saņemot parakstītos dokumentus, iekļaus ziņas Iedzīvotāju reģistrā un personas parakstīto deklarāciju nosūtīs pašvaldībai. J.Citskovskis pauda pārliecību, ka dzīvesvietas deklarēšana pa pastu ir droša, jo, nosūtot dokumentus uz personas norādīto adresi, PMLP vienlaikus pārbaudīs vai persona patiešām dzīvo adresē, kurā viņa grib deklarēties.

Otrdien, 21. februārī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas nosaka administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, informē FM.

Likumprojekts paredz likumu Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas papildināt ar jaunu pantu par administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu un kompetenci sodu piemērošanā. Saskaņā ar EK Regulu jebkura fiziska persona, kura iebrauc Eiropas Savienības (ES) teritorijā vai izbrauc no tās un kurai ir skaidra nauda 10 000 eiro apmērā vai vairāk, deklarē šo summu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, caur kuru minētā persona iebrauc ES teritorijā vai izbrauc no tās.

Skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumā tiks piemērots naudas sods 5% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt. Attiecīgi, ja sniegtā informācija par deklarējamo naudas summu ir neprecīza vai nepilnīga, uzskatāms, ka persona nav izpildījusi pienākumu deklarēt. Tādā gadījumā naudas sods tiks aprēķināts no visas summas, ko bija pienākums deklarēt.