Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Eksperti, kuri pārstāv finanšu uzraudzības jomu, kā arī satiksmes un transporta nozares, atzīst, ka Latvijā izveidotā un patlaban spēkā esošā nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas sistēma OCTA jomā, lai arī salīdzinoši jauna, ir veiksmīga un progresīva. Tomēr nepieciešams visaptverošs skaidrojošais darbs un saprašanās apdrošinātāju un satiksmes dalībnieku starpā par visiem pieņemamu balansu polišu cenu un atlīdzību apmēros.

27.janvārī, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) iniciatīvas, uz diskusiju par nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību un apmēriem pulcējās 11 eksperti no LTAB, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, LR Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Automoto biedrības, Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Vācijas pārapdrošināšanas kompānijas «Gen Re», informē LTAB.

Uzsverot šādas diskusijas nepieciešamību, LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norādīja, ka patlaban sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka jebkura smaga ceļu satiksmes negadījuma rezultātā katram cietušajam pienāktos viss OCTA likumā paredzētais atlīdzības limits jeb šobrīd likumā noteiktā maksimālā atlīdzības summa – 5 miljoni EUR, kas paredzēta uz vienu CSNg, neatkarīgi no cietušo skaita. Tajā pat laikā vairāki veiktie pētījumi parāda, ka vairāk nekā 2/3 autoīpašnieku nebūtu gatavi maksāt augstāku cenu par OCTA, lai tādējādi saņemtu papildus servisus vai sekmētu augstāku atlīdzību apmēru piemērošanu zaudējumu atlīdzināšanai. «Šī dilemma – zemās OCTA cenas un cietušo šobrīd tiesās pieprasītās kompensācijas par nemateriālajiem zaudējumiem, liek apdrošinātājiem meklēt risinājumus, kas rodami vien dialogā ar iesaistīto nozaru speciālistiem, ekspertiem un sabiedrību kopumā,» skaidroja J.Stengrevics.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotajās mājās komunālo maksājumu parādi netiek pārdalīti mājas iedzīvotāju vidū, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

«RNP apsaimniekotajās mājās nenotiek parādu pārdalīšana uz visu nama iedzīvotāju pleciem. Nevienā no mūsu apsaimniekotajām mājām kopējais parāds netiek pārlikts uz kaimiņu pleciem,» viņš uzsvēra.

Komentējot to, ka līdz šim dažādus strīdus izraisījuši jautājumi par siltumenerģijas rēķinu samaksu, jo brīdī, kad mājai jāpievieno siltums, godprātīgie rēķinu maksātāji ir līdzatbildīgi par nemaksātāju radītajiem parādiem, Straupe paskaidroja, ka RNP dara visu, lai mājām apkuri pievienotu laicīgi un, ņemot vērā, ka RNP ir liela kompānija, to ir vieglāk izdarīt.

Mazajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem gan šīs problēmas risināšana beidzas atšķirīgi, viņš atzina, atgādinot par Māju servisa KSA gadījumu ‒ Māju serviss KSA atteicās apsaimniekot 32 mājas, jo nespēja norēķināties ar Rīgas siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums (RS) par saņemto siltumenerģiju un tā apsaimniekotajām mājām netika pievienota apkure. «Pašlaik liela daļa šā apsaimniekotāja māju ir kļuvušas par mūsu klientiem. Tajā pašā laikā, pārņemot māju, mēs nepārņemam atbildību par iepriekšējā apsaimniekotāja nesamaksātajiem parādiem. Citiem vārdiem runājot, mēs nevaram atmaksāt šīs mājas komunālo rēķinu parādu no sava uzņēmuma līdzekļiem,» klāstīja Straupe un piebilda, ka ar RS panākta vienošanās par šīs mājas vēsturiskā parāda atmaksas grafiku.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām, informē Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Kā liecina OCTA apdrošināšanas nozares darbības rādītāji, pirmajā pusgadā strauji pieaudzis zaudējumu pieteikumu skaits, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Pieaudzis arī pieņemto lēmumu skaits, kā arī atlīdzību izmaksu apmēri no Garantijas fonda. Lai gan pērnā gada pirmā pusgada rādītāji iezīmēja pozitīvu tendenci, kad nozare noslēdza pusgadu ar salīdzinoši nelieliem zaudējumiem, būtiskais pieaugums apdrošināšanas izmaksu apmēros ietekmējis kopējos pirmā pusgada OCTA tirgus rādītājus. Šī gada pirmie seši mēneši liecina, ka nozare joprojām strādā ar lieliem zaudējumiem, pirmo pusgadu noslēdzot ar negatīvu bilanci vairāk nekā 2 miljonu apmērā.

Saskaņā ar LTAB informācijas sistēmas datiem šī gada sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB saņemti 19 490 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 2 358 jeb 14 % vairāk nekā 2012.gada 6 mēnešos. Savukārt saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2013.gada 6 mēnešos ir pieņemti 19 894 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu vairāk nekā 12 miljoni, kas ir par 16 % vairāk nekā 2012.gada 6 mēnešos.

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Šī gada deviņos mēnešos par personām nodarītiem zaudējumiem kopsummā ir izmaksāti 2,06 miljoni latu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apkopotie dati.

Vislielāko zaudējumu atlīdzību apmēru veido izdevumi par sniegto neatliekamo palīdzību negadījumā cietušajiem, ārstēšanos stacionāros un rehabilitāciju.

Lai gan ceļu satiksmes negadījumarezultātā OCTA atlīdzina ne tikai cietušā mantai nodarītos, bet arī personai radītos zaudējumus, visbiežāk negadījuma sekas autoīpašnieki saista ar spēkrata bojājumiem, nevis nemateriālajiem zaudējumiem: ārstēšanās, pārejoša darbnespēja, pensijas apgādājamajiem u.c. uzskatot, ka tikai materiālie zaudējumi varētu robežoties vairākos simtos latu.

Tomēr, kā liecina LTAB dati, personai nodarīto zaudējumu apmērs sasniedz 70 tūkstošus latu un pat vairāk. Savukārt par ārvalstīs notikušu negadījumu personai nodarīto zaudējumu atlīdzību apmērs sasniedz pat 400 tūkstošus latu.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Palielinoties ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitam un zaudējumu atlīdzību izmaksām, pieaug OCTA nozares zaudējumi – 2015.gadu OCTA nozare beigusi ar zaudējumiem gandrīz 11,7 miljonu eiro apmērā, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

2015. gada 12 mēnešos notikušo CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, veidoja 34 330, kas salīdzinājumā ar 2014. gada 12 mēnešiem ir palielinājies par 10,2%. Pērn apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB iesniegti kopā 43 672 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 12,4 % vairāk nekā 2014. gada 12 mēnešos, savukārt saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2015. gada 12 mēnešos ir pieņemti 42 044 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 41,3 miljoni EUR, kas ir par 14,5% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn.

Šā gada sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrību nopelnīto prēmiju summa sasniegusi 22,952 miljonus eiro. Nopelnīto prēmiju rādītājs šīgada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar tādu pat periodu pērn, ir palielinājies par 535 tūkstošiem eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati par šī gada pirmo pusgadu liecina, ka par 23,6%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, pieaugušas OCTA atlīdzību izmaksas. Tas skaidrojams gan ar zaudējumu pieteikumu skaita palielināšanos, gan nemateriālo zaudējumu apjoma pieaugumu. Lai arī šajā pusgadā par vairāk nekā 0,53 miljoniem eiro palielinājies nopelnīto prēmiju apmērs, tomēr OCTA tirgus kopumā pusgadu noslēdza ar 2,93 miljonu eiro zaudējumiem.

Pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB iesniegti kopā 20 122 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 2427 jeb 12% vairāk nekā 2014. gada 6 mēnešos.

Valsts kontrole (VK) izstrādājusi mehānismu, lai varētu atprasīt izšķērdētos līdzekļus, ja valsts vai pašvaldības iestāde pretēji likumā noteiktajam to nedarīs pati. Tas darīts, lai nepieļautu situācijas, kad pēc revīzijām, kurās konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem un mantu, bieži vien neseko atbilstoša rīcība, tieši vēršoties pret vainīgajām amatpersonām, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Atbilstoši likumprojektam Grozījumi Valsts kontroles likumā pēc lēmuma par revīzijas ziņojuma stāšanos spēkā pieņemšanas VK varēs lemt par administratīvās lietas uzsākšanu, lai izvērtētu, vai un pret kuru amatpersonu vai darbinieku veicama zaudējumu piedziņa, ja konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem vai mantu. Lēmums par piedziņu jāpieņem pašā iestādē, bet, ja tas nenotiks, VK izdos administratīvo aktu par naudas piedziņu. Lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Jautājuma izskatīšana un visi citi procesuāli tehniskie jautājumi tiks risināti vispārējā kārtībā, kādu nosaka Administratīvā procesa likums.

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

"Compensa Vienna Insurance Group" sākusi izmantot inovatīvu risinājumu - mājokļa bojājumu attālinātu apskati un zaudējumu novērtēšanu.

Koronavīrusa pandēmija arī apdrošināšanas nozarei likusi rast jaunus un modernus tehnoloģiskos risinājumus, lai papildu drošībā būtu gan klienti, gan darbinieki. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības "Compensa Vienna Insurance Group" eksperti tagad klientu mājokļiem nodarīto zaudējumu novērtēšanu spēj veikt attālināti. Apdrošināšanas uzņēmums šīs jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības jau atzinis par noderīgām un ir pārliecināts, ka mūsdienīgais risinājums, kas ļauj operatīvi novērtēt zaudējumus, būs noderīgs arī turpmāk.

Uzņēmuma ieviestais jaunums Compensa E-xpert ļauj apdrošinātajam objektam radušos zaudējumus novērtēt attālināti, nodrošinot klienta un apdrošināšanas speciālista drošu tikšanos neklātienē. Lai eksperts varētu veikt zaudējumu novērtēšanu, klientam tiek nosūtīta īsziņa ar saiti uz speciālu tīmekļa vietni, kas nodrošina bezkontakta apskatei nepieciešamos videosakarus, izmantojot interneta pieslēgumu. Seansa laikā vietnei ir jāpiešķir drošs pagaidu pieeja pie mobilā tālruņa mikrofona un videokameras. Tā apdrošināšanas speciālists attālināti var gan sarunāties ar klientu, gan nofotografēt negadījumā bojāto mājokli un tajā esošās mantas.

Šā gada deviņus mēnešus obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozare noslēgusi ar lielākajiem zaudējumiem pēdējo astoņu gadu laikā - vairāk nekā 4,3 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šogad pieaudzis iesniegto zaudējumu pieteikumu skaits, kā arī apdrošināšanas atlīdzību izmaksu summas. Tāpat nedaudz ir pieaudzis vidējās atlīdzības izmaksu lielums gan par Latvijā, gan ārzemēs notikušiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg). Vienlaikus situāciju tirgū saasina arī AAS Balva uzsāktais likvidācijas process, skaidro LTAB.

Kopējais deviņos mēnešos notikušo CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, veido 23,2 tūkstošus, kas ir par 4,4% vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams uz saskaņotā paziņojuma bāzes reģistrēto CSNg skaitu, jo šogad ar saskaņoto paziņojumu reģistrēti 14,83 tūkstoši CSNg, kas ir par 8,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Lai mazinātu reģionālās atšķirības un veicinātu vienotu tarifu politikas īstenošanu un nesegto zaudējumu samazināšanu, Finanšu ministrija (FM) atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātos risinājumus sabiedriskā transporta pārvadājumu uzlabošanai, īpašu uzmanību pievēršot reģionāliem vietējiem pārvadājumiem.

Šobrīd SM piedāvājums paredz mainīt pasažieru pārvadājumu finansēšanas modeli - turpmāk Autotransporta direkcija būtu pasūtītājs un līguma slēdzējs ar reģionālajiem pārvadātājiem. Piedāvātā funkciju sadale ļautu īstenot starppilsētu un vietējo maršrutu vienotu plānošanu, dotu iespēju optimizēt maršrutu tīklus, novēršot izveidojušās reģionālās atšķirības, vienlaikus nepazeminot pakalpojumu pieejamības līmeni. Tāpat būtu iespējams realizēt vienotu tarifu politiku valsts mērogā, kā arī rastos priekšnosacījumi nesegto zaudējumu apjoma samazināšanai.

Saskaņā ar FM rīcībā esošo Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas informāciju par situāciju vietējos reģionālajos pasažieru pārvadājumos, pērn nesegtie zaudējumi 0,88 miljonu latu apmērā ir trīs plānošanas reģionos (Latgales – 0,06 miljonu latu, Zemgales – 0,33 miljonu latu un Vidzemes – 0,49 miljonu latu apmērā).

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Šodien, 1. novembrī, stājas spēkā grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, ar ko turpmāk ir atvieglota konkurences tiesību pārkāpumā radīto zaudējumu kompensācijas pieprasīšana. Tādējādi Latvija ir pilnībā ieviesusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkurences pārkāpumos radīto zaudējumu atlīdzību, informē KP.

Jebkura persona – gan patērētāji, gan uzņēmumi –, kas cietuši zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, ir tiesīgi prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu. Pieņemtie grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā turpmāk paredz vienkāršotu un efektīvu mehānismu, kā cietušie varēs lūgt uzņēmumiem, kurus Konkurences padome ir sodījusi par konkurences tiesību normu pārkāpšanu, kompensēt to rīcības dēļ radītos zaudējumus.

Zaudējumu atlīdzību iespējams pieprasīt, vēršoties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Grozījumi paredz, ka pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, tādējādi būtiski atvieglojot iespēju cietušajiem pierādīt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

2016.gadā ceļu satiksmes negadījumu skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, sasniedza 37 367, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu ir palielinājies par 8,85%, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja dati.

Nozares zaudējumu apmērs, salīdzinot ar 2015.gadu, pieaudzis par 0,1 miljonu eiro.

Lai arī 2016.gadā nedaudz samazinājies Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits (par 3,2%, salīdzinājumā ar 2015.gadu), apdrošinātājiem iesniegto CSNg zaudējumu pieteikumu skaits ievērojami palielinājies (par 8,85%). Gandrīz līdzvērtīgi pieauguši gan Latvijā (par 8,7%), gan ārzemēs (par 10,5%) notikušie CSNg, par kuriem apdrošinātāji saņēmuši zaudējumu pieteikumus.

Vidējās atlīdzības izmaksas lielums par apdrošināšanas gadījumu 2016. gadā sastādīja 937 EUR, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir nedaudz palielinājusies - par 1,6%. Vidējā atlīdzība par Latvijā notikušu CSNg ir 843 EUR, bet ārvalstīs – 2712 EUR. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākā daļa (76,7%) no kopējās atlīdzību summas izmaksāta par transportlīdzekļu bojājumu un bojāejas zaudējumu atlīdzināšanu.

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Apdrošinātāji saņēmuši atlīdzību pieprasījumus par plūdu postījumiem vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, portāls db.lv uzzināja, aptaujājot apdrošinātājus.

AAS Gjensidige Baltic patlaban ir saņēmusi 11 pieteikumus par plūdu radītiem zaudējumiem, informēja uzņēmuma pārstāve Jana Norvele. No visiem pieteikumiem četri ir reģistrēti par applūdušiem objektiem Ogrē, divi Jelgavas novadā, viens Daugavpilī, viens Līvānos, viens Valkas novadā, viens Viļakas novadā un viens Rēzeknes novadā.

Provizoriskās izmaksas par pieteiktajiem objektiem varētu būt 40 tūkstošu latu apmērā, taču šobrīd vēl notiek plūdos bojāto īpašumu apsekošana un zaudējumu izvērtēšana, informēja Gjensidige pārstāve.

Līdz šim brīdim AAS Balta ir saņēmusi 59 pieteikumus par atlīdzībām saistībā ar plūdiem vai paliem, pastāstīja Baltas īpašumu atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče.

Arī 2012.gadā OCTA nozare turpināja ciest lielus zaudējumus, kas vien liecina par joprojām tirgus situācijai neatbilstoši noteiktām zemām polišu cenām, secina Db.lv, balstoties uz apdrošināšanas kompāniju pārstāvju iepriekš teikto.

2012.gadā, līdzīgi kā gadu iepriekš, OCTA nozare noslēgusi ar teju 2 miljonu latu lieliem zaudējumiem, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Tādējādi laika periodā no 2004. gada līdz 2012.gadam OCTA nozares kopējie zaudējumi sasnieguši 21 milj. Ls, bet, pateicoties 3,8 miljonu latu peļņai 2009.gadā, kopējie zaudējumi veido ap 17 milj. Ls, liecina Db.lv apkopotā informācija.

2012.gadā apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB kopā iesniegti 36 580 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2011.gadā. Saistībā ar 2012. gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem, 2012.gadā ir pieņemti 35475 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām 22,3 milj. Ls apjomā.