Brīdī, kad Saeimā pilnīgi un galīgi tika pieņemts Maksātnespējas likums, tā aizstāvji ļāva skanēt fanfarām, apgalvojot, ka tas ir solis pretī kredītņēmējiem un neesot diez cik izdevīgs bankām. Savukārt pašreizējie banku ekspertu izteikumi jau pamazām sāk pierādīt pretējo.
Jāņem vērā, ka banka, tāpat kā jebkurš cits uzņēmums, ir vērsta uz pēc iespējas lielāku peļņu un mēģina izdomāt visu iespējamo, lai finanšu rādītāji ilgtermiņā un īstermiņā neciestu. Protams, minētais likums sagādā bankām zināmas problēmas, jo nu tām vajag pārskatīt turpmākās darbības iespējas un principus. Taču izskatās, ka zināms risinājums ir atrasts - turpmāk bankas ar savu naudu kreditēs tikai aptuveni 50%. Citiem vārdiem sakot, lai samazinātu risku savu naudu zaudēt, kredītu veidā tiks izsniegts arī mazāk līdzekļu. Turklāt kredītu saņems vienīgi tie, kas būs spējīgi paši uzkrāt pusi no attiecīgā nekustamā īpašuma vērtības.
Nevar teikt, ka šāda pieeja būtu nepareiza - acīmredzot kredītresursi vairs netiks uzticēti tiem, kam pašiem nav ne santīma. Tajā pašā laikā var jautāt - kam tad minētais likums ir «iegriezis» visvairāk? Sanāk, ka nevis bankām, bet gan tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas tā saucamajos treknajos gados nepaspēja iegādāties sev dzīvojamo platību. Tādējādi veidojas gana absurda situācija. Proti, bija laiks, kad viena sabiedrības daļa neapdomīgi ņēma kredītus, piemēram, divu pedagogu ģimenei pērkot māju, par kuru ik mēnesi bankai jāatdod ap tūkstoti latu. Pa to laiku otra sabiedrības daļa vienkārši spekulēja ar nekustamajiem īpašumiem, tos nepārtraukti pērkot un pārdodot. Tikmēr trešā daļa neapdomīgi deva kredītus pirmajām divām. Tomēr cietēju lomā izrādījusies ceturtā daļa - cilvēki, kuri kredīta ņemšanu bija atlikuši uz vēlāku laiku.
Tiesa, domājams, ka tik strikta politika no banku puses, kā nupat minēts, varētu ilgi neturpināties. Jāņem vērā, ka pie mums nav tādās situācijās kā, piemēram, Igaunijā, kur banku sektorā ir divi nopietni spēlētāji - šeit to ir krietni vien vairāk. Tāpat netiks atklāta jaunā Āfrika, sakot, ka ekonomiskā attīstība ir cikliska un pēc krituma parasti nāk tās kāpums. Tā kā recesija Latvijā ir bijusi jau pietiekami ilgi, domājams, ka tuvākajos gados mūsu ekonomika uzrādīs kaut nelielu, bet tomēr augšupeju. Tas savukārt nozīmē, ka bankām radīsies iespēja un nepieciešamība piesaistīt jaunus kredītņēmējus, tiesa, šos resursus piešķirot ievērojami piesardzīgāk nekā, piemēram, 2006. gadā. Līdz ar to neizbēgama būs arī konkurences cīņas saasināšanās. Nav izslēgts, ka daļa no nozares spēlētājiem mēģinās piesaistīt jaunus klientus, tieši piedāvājot lielāku līdzfinansējuma daļu.
Tomēr jebkurā gadījumā ir jāsaprot, ka kredītiestādes nevēlas būt to lomā, uz kā pleciem tiek rēķinātas kredītlūzeru problēmas, un ir skaidrs, ka tās turpinās meklēt veidus, kā potenciālos jaunos izdevumus, ko radīs Maksātnespējas likums, izdalīt uz visu esošo un vēl tikai topošo klientu «galviņām».