Atzīmējot Latvijas dibināšanas deviņdesmitgadi, Rīgā tika atklāta teju vai vietējā mēroga gadsimta būve - Dienvidu tilts.
Tikai diemžēl tieši šā pasākuma kontekstā svētku sajūta kaut kā izpalika, radot tādas kā mieles. Un tam ir daudz dažādi iemesli.
Pirmām kārtām, lai gan vēl nebūt nav skaidras šīs būves galīgās izmaksas, taču faktiski ir skaidrs, ka tā varētu pretendēt uz Ginesa rekordu grāmatu kā dārgākais tilta projekts pasaulē, rēķinot uz vienu kvadrātkilometru. Jāatzīst, ka Latvijai, relizējot kādu salīdzinoši lielu projektu, allaž ir bijuši raksturīgi dažādi kašķi, politiskās batālijas un finansiālie strīdi. Tā tas bija ar Eirovīzijas rīkošanu, ar Arēnas Rīga būvniecību un pasaules hokeja čempionāta organizēšanu, ar Saules akmens celtniecību... Taču pārsvarā gadījumu ir bijusi gandarījuma sajūta tajā brīdī, kad attiecīgā projekta realizācija ir iegājusi fināla fāzē.
Par Dienvidu tiltu to nekādi nevar teikt. Proti, skats, kāds pavērās uz šo būvi tā slogošanas laikā, vairāk atgādināja nevis tiltu, bet gan kaut ko starp sačokurojušos slieku un Daugavas viļņiem. Protams, tilti mēdz ieliekties zem lielas masas, var gadīties, ka visi skeptiķu izteikumi ir bijuši nepamatoti, taču... Gan tilta vilnis pārbaudes laikā, gan redzamais izliekums, gan atbildīgo amatpersonu asā reakcija uz presē izteikto kritiku par šo objektu... Tas viss nevar iedvest pārliecību, ka tilts tiešām ir drošs, ka ar to viss ir kārtībā.
Bažas raisoša ir arī amatpersonu atteikšanās veikt vēl vienu pārbaudi, pieaicinot neatkarīgus ekspertus. Jā, šādas pārbaudas ir dārgas, taču lētāk sanāk maksāt par tām, nekā segt visus izdevumus situācijā, ja ar šo tiltu tiešam notiks kas nelāgs. Taču pats paradoksālākais šajā gadījumā ir Dienvidu tilta būves direkcijas vadītāja Eduarda Raubiško atziņa, ka tas nav izcils, nav ļoti labs, bet ir labs. Tātad tilts, kura kopējās izmaksas lēšamas vairākos simtos miljonu latu, ir tikai viduvējs - 7 balles. Citiem vārdiem sakot, no nodokļu maksātāju kabatām ir paņemtas milzīgas summas, lai radītu viduvējību.
Nu prieks vismaz par to, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs ir spējīgs saprast šīs būves nozīmīgumu - viņu ļoti uztrauc, vai Dienvidu tiltu varēs attēlot uz apsveikumu kartītēm un kā tas tur izskatīsies.