Referendums par Satversmes grozījumiem Saeimas atlaišanai nav uzskatāms par notikušu kvoruma trūkuma dēļ.
Kaut arī tas bija gaidāms pārāk lielā nepieciešamā balsotāju skaita dēļ (puse no visiem balsstiesīgajiem — 757 607), ir vērts pavērtēt, ko īsti iedzīvotāji nebija sapratuši, dodoties, vai — tieši otrādi — nedodoties pie urnām.
Intensīvi uzspiesto reklāmas aktivitāšu dēļ ar aicinājumiem piedalīties referendumā liela daļa vēlētāju varbūt pat īsti nebija sapratuši, ka šis referendums nav pret pašreizējo koalīciju, vismaz tādam tam nevajadzēja būt. Tautas nobalsošanas pamatideja bija sniegt vēlētājiem papildus instrumentu vēlēto pārstāvju ciešākai kontrolei nākotnē, nevis sūtīt signālus šodienas Saeimas sastāvam. Otri, kuri neaizgāja, vai nu ieturēja pozīciju, ka visam ir jāpaliek līdzšinējā kārtībā, vai arī uzskatīja, ka tik izteikti politisko spēku diriģētu parādi neapmeklēs, principu vadīti. Savukārt tikai absolūti mazākā daļa apzinājās, ka nebalso ne pret pašreizējo Saeimu, ne pret gāzto Aigara Kalvīša, ne pret tagadējo Ivara Godmaņa valdību, ne arī par opozīcijas partijām.
Līdz ar referenduma noslēgšanos Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien jau sasaucis ārkārtas sēdi, kurā aicinās Saeimu strādāt pie grozījumiem, kas paredzētu tautai līdzīgas tiesības kā tās, par kurām tika lemts referendumā. Zināms tas jau bija iepriekš, tāpēc būs interesanti pavērot, cik naski būs deputāti savas rīcības brīvības iegrožošanā, vai arī — cik reāli šādas tiesības no tautas puses būs iespējams īstenot praksē. Runa šajā gadījumā ir par tām būtiskajām detaļām, kas paredzēs termiņus, nosacījumus, nepieciešamo balsu skaitu, un visbeidzot — Saeimas atlaišanas iespējamību, jo tas, ka Satversme tiek grozīta, nenozīmē, ka mehānisms strādā.
Ņemot vērā to, cik neliela iespēja šim referendumam bija izdoties, jo svarīgāks būs nākamais — referendums par pensiju likuma grozījumiem. Pirmkārt, tas būs reālistisks, jo prasīs līdzdalību «tikai» pusei no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita — 923 tūkstošiem. Otrkārt, tas tiešā mērā ietekmēs valdībai tik sāpīgo valsts budžeta tēmu.
Ja iespēja atlaist Saeimu tik jūtami neatsauktos uz valstī notiekošo tā vienkāršā iemesla dēļ, ka līdz jaunas Saeimas sanākšanai iepriekšējā turpat vien paliks, un vismaz daļa iepriekšējā sastāva vien atgrieztos, tad pēc 23. augusta pozitīva iznākuma valdošajai elitei var nākties nopietni palauzīt galvas par to, cik ekonomiski uzturēt spējīga sevi valsts patiesībā ir.