Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Mēs neredzam iespēju turpināt sarunas, ja programmātiskie uzstādījumi tiek apšaubīti. Mūsu mērķis nav nokļūt valdībā par katru cenu, mums ir mēŗķis kaut ko izdarīt. Ja nav pārliecības, ka šīs reformas ir veicamas, tādā valdībā mums nav ko darīt, LTV raidījumā Panorāma pauda Zatlera reformu partijas (ZRZP) līderis Edmunds Sprūdžs.

(ZRP) ir neapmierināta ar koalīcijas veidošanas sarunu gaitu un nolēmusi "ieturēt pauzi" līdz piektdienai. Sprūdžs noraidīja informāciju, ka ZRP apturējusi koalīcijas veidošanas sarunas, jo partija neapmierināta ar provizorisko amatu sadali. Viņš arī nekomentēja vai nu Saskaņas Centra izredzes nokļūt koalīcijā palielinājušās.

ZRP norāda, ka sarunas par koalīcijas veidošanu un nākamās valdības darāmajiem darbiem "nav saprātīgas".

Tāpēc rīt nenotiks iepriekš plānotā jaunās koalīcijas sanāksme, kurā bija paredzēts turpināt runāt par atbildības sfēru un ministru amatu sadali.

ZRP ir secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri - "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju vakar un šodien paustie publiskie izteikumi.

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.

Neraugoties uz saulaino laiku, tautas nobalsošanā par 10. Saeimas atlaišanu vēlētāji ir aktīvi pauduši savu gribu – datu apkopošana vēl turpinās, taču līdz šim apkopotie dati liecina, ka referendumā piedalījušies vismaz 43.6 % jeb vairāk nekā 672 tūkst. vēlētāji.

«Tas ir labi, ka nepiepildījās pesimistiskākās prognozes,» vēlētāju aktivitāti laikrakstam Diena komentē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdis Arnis Cimdars.

Lai gan iepriekš tika pieļautas, ka Saeimas vēlēšanas varētu ignorēt vēl vairāk vēlētāju nekā pirms četriem gadiem, kad savu balsi pie sevis paturēja teju 40% balsstiesīgo iedzīvotāju, šogad balsotāju aktivitāte bijusi teju tāda pati.

Kad parādījušās ziņas par rindām pie vēlēšanu iecirkņiem, radās iespaids, ka kopumā aktivitāte pat pārsteidzoši liela. Tomēr CVK informācijas par balsotāju skaitu Latvijā liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 62,63% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 2006.gadā.

A.Cimdars gan norāda, ka nelielas korekcijas vēl ieviesīs ārvalstīs un ārpus iecirkņiem balsojušo aktivitāte, kas šogad varētu būt lielāka. Kopumā visaktīvākie bijuši vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā, kūtrākie – Latgalē. Analizējot datus pašvaldības griezumā, redzams, ka vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur nobalsoja pat krietni vairāk vēlētāju, nekā šajā novadā reģistrēti. Savukārt Daugavpils novadā nobalsoja tika 43%.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Zatlera reformu partijas (ZRP) paustā vēlme «ieturēt pauzi» koalīcijas sarunās, visdrīzāk, saistīta ar partijā valdošo iekšējo neapmierinātību par amatu sadali, neformāli atzinuši vairāki politiķi.

Kā runā Saeimas kuluāros, daļa ZRP biedru nav apmierināta ar partijas sarunvedēju piekrišanu atteikties no dažām nozīmīgām ministrijām, bez kurām nevarētu realizēt solītās reformas. «Salekušies viņi tomēr ir par amatiem, jo ar amatu sadali var nopietni ietekmēt reformas, kuras attiecīgu nozaru ministri var viegli nobremzēt. Neapmierinātība varētu būt par to, ka Vienotība savās rokās plāno pārņemt budžeta lietas - premjera, finanšu ministra un labklājības ministru amatus,» sacīja kāds koalīcijas veidošanā ļoti pieredzējis politiķis.

Savukārt cits avots vērsa uzmanību uz ZRP vēlmi, nerunājot tieši par amatu sadali, panākt, ka «mīļā miera labad» viņiem šos amatus koalīcijas partneri piedāvā paši, tādējādi ZRP nevarētu pārmest dzīšanos pēc amatiem.

Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.

Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī tomēr neattīstīta ir pilsoniskā sabiedrība, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Uz 13. Saeimas vēlēšanām neaizgāja 46% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi daudz.

Protams, vairumā demokrātisku valstu dalība vēlēšanās ir brīvprātīga un tiek uzskatīta primāri par pilsoņa tiesībām, nevis pienākumu. Kādēļ teju puse Latvijas pilsoņu nevēlējās izmantot savas tiesības un faktiski ar šo soli nodemonstrēja, ka Latvijas nākotne tiem ir samērā vienaldzīga?

Skaidrojumi ir tradicionāli un labi zināmi: vilšanās valstī un valdošajā elitē, nespēja izvēlēties partiju, par kuru atdot savu balsi, un neticība, ka vēlēšanas var kaut ko izmainīt. Jāteic, ka šādi argumenti no vēlētāju puses tomēr neiztur kritiku, jo šajās vēlēšanās tiešām bija izvēles iespējas – varēja paust atbalstu valdošajiem, varēja protestēt un balsot par pilnīgi jauniem spēkiem, kas sola, ka “līdz pašiem pamats jauns viss tiks”, varēja izvēlēties starp konservatīvām un liberālām vērtībām. Kā gan pietrūka vēlēt neaizgājušajiem? Iespējams, ka ticības pārmaiņām, ticības uz labāku dzīvi trūkums un pārliecība, ka visi politiķi jau ir vienādi, tāpat neviens par tautu nedomās, visi tik zags un kamps utt.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu līdz pulksten 16.00 Latvijā piedalījušies 482180 jeb 32,32 procenti balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Līdz pulksten 16.00 vislielākā balsotāju aktivitāte joprojām reģistrēta Saulkrastu novada vēlēšanu iecirkņos, kur nobalsojuši 103,14 procenti vēlētāju. Augsta vēlētāju līdzdalība bijusi arī Carnikavas novada un Salacgrīvas novada vēlēšanu iecirkņos, kur nobalsojuši attiecīgi 65,42 procenti un 53,19 procenti vēlētāju.

Zemākā vēlētāju aktivitāte līdz pulksten 16.00 reģistrēta Daugavpilī, kur nobalsojuši 18,52 procenti vēlētāju un Zilupes novadā, kur nobalsojuši 19,5 procenti vēlētāju.

Tautas nobalsošanā Rīgā līdz pulksten 16.00 bija piedalījušies 107343 jeb 26,26 procenti vēlētāju, Vidzemē - 157746 jeb 38,58 procenti, Latgalē – 59015 jeb 24,89 procenti, Kurzemē - 78890 jeb 38,51 procents un Zemgalē - 79186 jeb 34,05 procenti vēlētāju.

Vēlētāju aptaujas jeb «exit poll» rezultāti liecina par to, ka nākamās valdības veidošana būs ļoti komplicēta, jo koalīciju varētu veidot piecas spēkos ļoti līdzīgas partijas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

«Šīs pēc ilgāka laika ir pirmās vēlēšanas miera apstākļos bez būtiskiem satricinājumiem - ārpolitiskā situācija ir salīdzinoši labvēlīga, ekonomika ir augšupejoša. Tomēr redzams, ka vēlētāji ir sodījuši valdošās partijas un visas ir saņēmušas mazāk balsu nekā iepriekš. Tas liecina par vēlētāju vēlmi redzēt ko jaunu, lai gan izvēle ne vienmēr ir racionāla. Vadībā izvirzās jauni politiskie spēki, kas sola ko jaunu,» skaidroja Rozenvalds.

Eksperts uzsvēra, ka pēc šiem provizoriskajiem datiem, kas vēl var būtiski mainīties, redzams, ka varētu tikt veidota piecu tā dēvēto latvisko partiju valdība, taču tās visas ir spēkos diezgan līdzīgas.

«Tas katrai no partijām var radīt lielas ambīcijas. Tomēr kopumā šo partiju programmas ir diezgan līdzīgas, tāpēc lieli apvērsumi nav gaidāmi. Nav draudu, ka Latvijai varētu mainīties ārpolitikas kurss, tāpat nešķiet ticami, ka Saskaņa varētu tikt iekļauta koalīcijā,» sacīja Rozenvalds.

Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Satversmi prasa grozījumu likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu otrreizēju caurlūkošanu.

Jāatgādina, ka Saeimas atbalstītie likuma grozījumi no 2015. gada 1.janvāra paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, nosakot, ka vēlētāju iniciatīvām nepieciešamie vienas desmitās daļas paraksti jāsavāc pašiem iniciatvas autoriem. Grozījumi tika izstrādāti pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu, argumentē prezidents.

Grozījumi esot solis pareizā virzienā, jo mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos. Turklāt to apliecina arī fakts, ka Satversmē attiecībā uz Latvijas pilsoņu tiesībām ir paredzēts citām Eiropas Savienības valstīm netipisks regulējums. Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu. «Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai,» skaidro A. Bērziņš. Vienlaikus Valsts prezidents pauž bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems iespējas pilsoniskajai sabiedrībai pašai būt aktīvai.

Vairākums ēģiptiešu, kas piedalījušies otrdien un trešdien notikušajā referendumā, atbalstījuši jauno konstitūciju, liecina ceturtdien atklātībai nodotie sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, taču par būtiskākiem uzskatāmi dati par vēlētāju aktivitāti, kas vēl nav zināmi.

Vietējo mediju izplatītās ziņas par sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem liecina, ka par jauno konstitūciju, kurai jāaizstāj pamatlikums, kas tika pieņemts gāztā prezidenta Muhameda Mursi laikā, balsojuši aptuveni 90% ēģiptiešu.

Taču tas bija jau iepriekš paredzams, jo Mursi pārstāvētā islāmistu kustība Musulmaņu brālība aicināja referendumu boikotēt.

Otrdien balsošanas laikā ik pa brīdim izcēlās sadursmes starp Mursi atbalstītājiem un viņa pretiniekiem, un to laikā dzīvību zaudējuši vismaz deviņi cilvēki. Tomēr trešdien balsošana noritēja mierīgākos apstākļos, un nav saņemtas ziņas par kādu bojāgājušo.

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Vēlētāju aptaujas jeb «exit poll» rezultāti varētu liecināt par ļoti fragmentētu 13.Saeimu, aģentūrai LETA sacīja domnīcas «Providus» direktore Iveta Kažoka.

«Vairāk arī neko pagaidām negribētos komentēt, jo rezultāti daudzām partijām ir ļoti līdzīgi, un, kā liecina iepriekšējo vēlēšanu exit poll rezultāti, tie var arī būtiski atšķirties no vēlēšanu rezultātiem. Šajā gadījumā katrs procents ir no svara un patlaban neviens nevar pateikt, kādi būs oficiālie rezultāti,» sacīja Kažoka.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja «exit poll» rezultāti kaut aptuveni atbildīs vēlēšanu rezultātiem, ļoti liels pārsteigums varētu būt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vājais rezultāts, kā arī «Attīstībai/Par!» labais rezultāts.

«Patlaban varu pateikt tikai to, ka Saeimā varētu būt pārstāvētas daudzas partijas un tā būs ļoti fragmentēta,» norādīja Kažoka, piebilstot, ka tuvu 5% robežai ir vēl divas partijas un vienai no tām - Latvijas Krievu savienībai (LKS) - vēlētāji varētu būt kaunējušies atklāt izvēli.

Neilgi pirms pašām balsu skaitīšanas beigām "Attīstībai/Par" iegūto balsu skaits 14.Saeimas vēlēšanās ir noslīdējis zem 5% barjeras, kas varētu neļaut tai iekļūt nākamajā Saeimas sasaukumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

AP rezultāts ilgu laiku balansēja pavisam nedaudz virs 5% barjeras. Tagad, kad balsis saskaitītas 1049 iecirkņos no 1055, vēlētāju atbalsts AP noslīdējis līdz 4,98%.

Lielākie ieguvēji mandātu ziņā no AP neiekļūšanas Saeimā būtu "Jaunā vienotība" (JV), kas iegūtu vēl trīs mandātus, un "Apvienotais saraksts" (AS), kas iegūtu divus mandātus. Vēl vienu mandātu klāt iegūtu arī "Stabilitātei".

Pašlaik saskaitītās balsis liecina, ka JV nākamajā Saeimā varētu iegūt 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16 mandātus, AS - 15 mandātus, bet Nacionālā apvienība (NA) - 13 deputātu vietas.

Partijas līdz šim visbiežāk kā pirmo premjera amata kandidātu min JV saraksta līderi, līdzšinējo Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, bet kā potenciālās "koalīcijas kodola partijas" visbiežāk tiek minētas JV, AS un NA, kurām šāda vēlēšanu iznākuma gadījumā būtu nestabils, tomēr 54 balsu vairākums.

Šodien Vienotības pārstāvētie ministri izjauca Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Visi Vienotības ministri nobalsoja pret Koļegovas apstiprināšanu amatā.

Pēc tam, pamatojoties uz koalīcijas līgumu, tika pieprasīts šī jautājuma izlemšanu atlikt uz nedēļu un turpināt konsultācijas koalīcijas padomē.

Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atsaucās uz koalīcijas līgumu, kas paredz, ka gadījumos, kad visi viena politiskā spēka deleģētie klātesošie ministri valdības sēdē balso pret kāda lēmuma pieņemšanu, uz nedēļu jāatliek lēmuma pieņemšana un jāsasauc koalīcijas sanāksme viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Līdz plkst. 14.00 nobalsojuši 26.27% no balsstiesīgajiem, tomēr cilvēki ir nemierā ar to, ka jābalso konkrētā iecirknī un jāstāv rindās.

Secinot, ka jāstāv garās rindās, vairāki vēlētāji dodas prom, secināja Db.lv. Cilvēki bija arī neapmierināti ar to, ka jābalso konkrētā iecirknī un papildu sarežģījumus rada aizmirsta vai nozaudēta pa pastu izsūtītā vēlēšanu zīme. Daži cilvēki uzvedušies arī emocionāli, piemēram, 123. iecirknī kāda sieviete dusmās saplēsusi savu vēlēšanas zīmi, savukārt cita sākusi skandalēt, neatrodot sarakstā savu kandidātu, ziņo LTV1. Neskatoties uz dažiem nepilniem partiju zīmju komplektiem un dažviet tehniskām ķibelēm no rīta, nopietni pārkāpumi tomēr nav konstatēti un vēlēšanas norit normāli, liecina Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.