Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Šodien publiskotais tiesībsarga Jura Jansona atzinums, kurā norādīts uz nelikumīgu piekļuvi slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllietas materiāliem, no juridiskā viedokļa ir «tukšs papīrs» bez atsauces uz jebkādiem likumiem, uzskata advokāts Andris Grūtups, kurš grāmatā Maniaks aprakstījis Rogaļova tiesas prāvu, atsevišķu upuru vārdus atstājot nemainītus.

Grūtups pauda neizpratni par to, kāpēc šāds atzinums parādījies tieši tagad. Advokātam esot aizdomas, ka tas saistāms ar viņa principiālo pozīciju ebreju jautājumā. Tomēr Grūtups atturējās konkretizēt, kurš tajā varētu būt ieinteresēts. Viņš teica, lai lasītājs pats par to spriež.

Vaicāts, vai tiešām Rogaļova lietas materiāliem piekļuvis nelikumīgi, kā uz to atzinumā norādījis tiesībsargs, Grūtups atbildēja: «Kas par niekiem!» Advokāts sacīja, ka visu savu vēsturisko grāmatu tapšanas gaitā ir rakstījis vairākus pieprasījumus iestādēm, vēloties iegūt informāciju un izziņas no dažādiem arhīviem, un grāmatu rakstīšanas laikā viņš pabijis pat Federālā drošības dienesta arhīvā Krievijā.

Tiesībsarga konsultācija 4.oktobrī būs pieejama ikvienam liepājniekam, sola Tiesībsarga birojs.

Tiesībsarga birojs ir uzsācis monitoringa vizītes Latvijas pašvaldībās, lai izvērtētu cilvēktiesību un labas pārvaldības principa nodrošinājumu pašvaldībās. Šā gada 4.oktobrī tiesībsargs dosies uz Liepājas pilsētas domi un pašvaldības padotības iestādēm: Liepājas pilsētas domes Sociālo dienestu, Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi, Liepājas pilsētas Bāriņtiesu, Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļu, Pašvaldības policiju un Valsts policijas Liepājas iecirkni.

Monitoringa vizītes noslēgumā Liepājas iedzīvotāji, ja vēlēsies, varēs saņemt tiesībsarga un Tiesībsarga biroja juriskonsultu konsultācijas. Uz konsultācijām ir jāpierakstās iepriekš, zvanot uz Tiesībsarga biroju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Saeima ceturtdien, 3.martā, tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprināja Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J.Jansona apstiprināšanu otrajā kārtā balsoja 49, bet pret bija 45 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Tiesībsarga amatam bija izvirzīta arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Saeimas deputāti atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm balsoja vienlaicīgi par abiem kandidātiem. Tā kā pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem neguva nepieciešamo balsu skaitu, tiesībsargs apstiprināts otrajā kārtā.

J.Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 17.marta, un viņa pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2016.gada 16.martā.

Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

Gulbenes rajona tiesa kādu civillietu pirmajā instancē izskata jau vairāk nekā 12 gadus, informēja Tiesībsarga birojā.

Kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, konkrētajā lietā prasītāji lūguši konstatēt juridisku faktu saistībā ar pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā. Tiesā šī lieta saņemta 2000.gada 24.augustā un joprojām nav izskatīta pēc būtības.

Tiesībsarga 2012.gada ziņojumā teikts, ka lietu iztiesāšana saprātīgos termiņos ir ilgstoša problēma, uz kuru pēdējā nākas norādīt bieži. Galvenokārt iesniegumi tiek saņemti par kriminālprocesu ilgstošu izskatīšanu, bet šāda tendence vērojama arī civillietu un administratīvo lietu izskatīšanas procesā.

Piemēram, konkrētajā civillietā, kuru Gulbenes rajona tiesa izskata teju 13 gadus, kopējais lietas izskatīšanas termiņš potenciāli var pagarināties vēl nenoteiktu laika posmu, ja lieta tiks virzīta izskatīšanai apelācijas un kasācijas kārtībā.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesības un mājokļa neaizskaramības principu, jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īrnieku pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Par to vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrdien, 21.oktobrī, aicinot Iekšlietu ministriju pilnveidot tās piedāvātos likuma grozījumus darba grupā ar Tieslietu un Ekonomikas ministrijām, prokuratūru, Tiesībsarga biroju, kā arī denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem.

«Komisija jau četrus mēnešus strādā pie risinājuma meklēšanas situācijai, kad denacionalizēto namu īpašnieki nelikumīgi izliek no mājokļiem īrniekus. Esam gandarīti, ka Valsts policija beidzot ir izstrādājusi vadlīnijas policistu rīcībai, nodrošinot īrnieku aizsardzību pret namu īpašnieku patvaļu,» uzsver komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Ceļu policistiem par 99 103 eiro tiks piegādātas pie apģērba piestiprināmas videokameras.

Valsts policijas (VP) iepirkumu komisija šonedēļ nolēmusi līgumu slēgt ar AS «Inkomerc Holding», kuras piedāvājums atbildis visām iepirkuma prasībām un bijis saimnieciski izdevīgākais.

Paredzēts, ka kameras ekrāns būs vērsts pret personu, ar kuru komunicē policists. Kameras darbības laikā potenciālajam pārkāpējam būs redzama indikācija, piemēram, ieslēgts displejs, mirgojoša diode par to, ka notiek video ieraksts.

Filmēšana varēs notikt arī zema apgaismojuma apstākļos, piemēram, krēslā.

Paredzēts, ka uzņēmums nodrošinās pasūtītāja personāla apmācību darbam ar kamerām un programmnodrošinājumu piecās vietās: Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Valmierā.

Alžīrijā pirmdien notikušas policistu sadursmes. Aptuveni 12 tūkstoši kopienas policistu pulcējās valsts galvaspilsētā Alžīrā, pieprasot lielāku valsts atbalstu, vēsta Reuters.

Kopienas policija nodrošina kārtību valstī aptuveni desmit gadus. Protestējošos kopienas policistus pirmdien notikušo protestu laikā centās nomierināt par protestu kārtību atbildīgā policija. Mītiņa laikā kopienas policistus mēģināja izkliedēt, izmantojot ūdens strūklu, daži no kopienas policistiem metuši akmeņus protestu kārtību uzraugošo policistu virzienā. Vairāki no kopienas policistiem tikuši ievainoti un aizturēti.

Kopienas policisti no valdības pieprasīja lielākas sociālas un profesionālas tiesības, un vismaz pieci tūkstoši kopienas policistu vēlējās doties uz prezidiju.

Labklājības ministrs Uldis Augulis trešdien ar tiesībsargu Juri Jansonu pārrunāja jautājumu par ekonomiskās krīzes laikā aprēķinātajām un piešķirtajām pensijām, kā arī turpmāko sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksu piemērošanu cilvēka uzkrātajam pensijas kapitālam, informē Labklājības ministrijas pārstāvji.

Tiesībsargs ir sagatavojis un iesniedzis valdībai un Saeimai atzinumu, norādot, ka personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs.

«Tiesībsarga atzinumam un priekšlikumiem var piekrist, jo patiesi viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijusi un ir nelabvēlīgākā situācijā. Par to jau esam diskutējuši arī Senioru lietu padomē. Ar tiesībsargu vienojāmies, ka nekavējoties veiksim izmaiņas likumā Par valsts pensijām, paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus indeksus, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem. Tāpat vienojāmies izveidot darba grupu, lai detalizēti strādātu pie iespējamā kompensēšanas mehānismiem tiem pensionāriem, kuriem pensiju aprēķināja krīzes gados. Vienlaikus vērtējot tiesībsarga priekšlikumus, Labklājības ministrija (LM), Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija (FM) līdz šī gada 8.maijam informēs tiesībsargu par iespējamiem risinājumiem, lai novērstu jau krīzes laikā radītās negatīvo kapitāla indeksu sekas,» skaidro U.Augulis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Nav pieļaujams nostādīt personas nevienlīdzīgā situācijā, nosakot ārvalstniekiem un reģionos dzīvojošām personām augstāku samaksu par pakalpojumu nekā pakalpojuma faktiskās izmaksas, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

«Rīgas domes lēmumā, ka rīdziniekiem braukšanas maksa ir mazāka nekā nerīdziniekiem, nav saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpumus, ja vien nerīdzinieku biļetes cena ir tāda pati kā brauciena reālās izmaksas. Savukārt, ja nerīdzinieku biļetes tiek sadārdzināta, proti, cena ir lielāka nekā reālās izmaksas, tad ir saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpums,» akcentē tiesībsargs.

Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa informē, ka Tiesībsarga birojs ir iepazinies ar publiski pieejamo informāciju par Rīgas domes plāniem ar nākamā gada janvāri palielināt sabiedriskā transporta biļešu cenas pasažieriem, kas nav deklarējušies Rīgā, un samazināt biļešu cenu Rīgas pilsētā deklarētajiem sabiedriskā transporta lietotājiem.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums SIA Hausmaster, vērsies pie Latvijas Republikas tiesībsarga pēc palīdzības, meklējot risinājumus iedzīvotāju parādu problēmas risināšanā un ar lūgumu izskatīt a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens prasību tiesiskumu par neatgūstamo parādu segšanu no citu dzīvojamās mājas iedzīvotāju līdzekļiem.

Uzņēmums sazinājies ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens, kurus aicinājis kopīgi risināt neatgūstamo parādu problēmu Rīgā. Hausmaster skaidrojis radušos situāciju, uzsverot, ka daļa iedzīvotāju parādu par komunālajiem pakalpojumiem ir uzskatāmi par neatgūstamiem fizisko personu un juridisko personu maksātnespējas rezultātā, un lūdza abiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt atbildi, kam šādā gadījumā ir jāuzņemas pakalpojumu apmaksa.

Apsaimniekotājs norāda, ka no abiem uzņēmumiem saņēmis visai lakoniskas atbildes – gan Rīgas ūdens, gan a/s Rīgas siltums skaidrojuši, ka rēķini ir jāapmaksā pilnā apmērā, ievērojot to termiņus. Par rēķinu apmaksu ir atbildīgi pakalpojuma saņēmēji, kas šajā gadījumā ir dzīvojamo māju kopīpašnieki, proti visi dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.

Pabalstus un pensijas Latvijā nosaka «uz aci», bez iedzīvotāju dzīves līmeni apliecinošiem rādītājiem.

Tas izriet no vairāku amatpersonu atbildēm uz DB jautājumiem par to, kā tiek aprēķināti pabalsti. Izrādās, ne viens no rādītājiem, kas apliecinātu minimālās iedzīvotāju dzīves līmeņa prasības, normatīvajos aktos nav iekļauts. Brīžiem kā salīdzinošs rādītājs tiek piesaukts iztikas minimums, taču tā aprēķiniem vairs nav likumīga pamata un rādītājs īsti neatbilst realitātei, jo metodoloģija iztikas minimuma groza aprēķināšanai nav mainīta kopš 1991. gada. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada maijā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam pieaudzis līdz 176,26 latiem.

Labklājības ministre Ilze Viņķele cer, ka kādu raksturojušu rādītāju, pret ko varētu adekvāti noteikt pabalstu lielumu, radīs Pasaules Banka savā pētījumā. «Tas ir viens no pētījuma uzdevumiem,» saka I. Viņķele. Viņa min, ka Pasaules Banka kā kontrolskaitli izmanto absolūtās nabadzības slieksni dažādos pasaules reģionos, tomēr vienlaikus I. Viņķele nav pārliecināta, ka tas būtu piemērotākais risinājums Latvijai.

Teju visas Latvijas neatkarīgās institūcijas prasa papildu finansējumu atalgojumam, tomēr tikai retā to dabūs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausījusi neatkarīgo institūciju viedokli par 2016. gada valsts budžeta projektu. Konsultatīvajās sarunās par atbalstītajām un aiz svītras atstātajām prioritātēm brīžam uzplaiksnīja skaļāka un sasāpējusi nots, galvenokārt ar lūgumu pietuvināt esošo atlīdzību konkurētspējīgam atalgojumam.

Piepelnīties aizliegts

Kaujinieciski bija noskaņots tiesībsargs Juris Jansons, kurš atzina, ka gana aktīvi strādājis un kritizējis valdības darbu. Viņš var arī nepretendēt uz vēl vienu termiņu Tiesībsarga biroja vadītāja amatā, ja vien tas vainagotos ar institūcijas kapacitātes stiprināšanu, amatalgas palielinājumu biroja darbiniekiem un pašam tiesībsargam. «Vai varu šim amatam uzrunāt augstas raudzes speciālistus, ja amatalga ir 1600 eiro pēc nodokļu nomaksas?» retoriski jautāja J. Jansons, kura pilnvaras beigsies nākamā gada martā. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme DB informēja, ka tiesībsargs prasījis biroja vadītāja amatalgas pieaugumu 77% apmērā. Pārējam personālam būtu nepieciešamas algas palielinājums par 10–25%.

Tiesībsarga Jura Jansona uzstādījums, saskaņā ar kuru minimālā mēnešalga Latvijā, jau tuvākajā laikā būtu jāpalielina līdz 300 Ls, nav reālistisks.

To otrdien pēc valdības sēdes, kurā tika apstiprināta valdības atbildes vēstule tiesībsargam, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš atgādināja, ka Finanšu ministrija jau nākusi klajā ar ierosinājumu no nākamā gada minimālo mēnešalgu paaugstināt no 200 Ls līdz 225 Ls mēnesī.

Tomēr arī pret šo iniciatīvu nopietni iebildumi ir Latvijas Darba devēju konfederācijai, sacīja valdības vadītājs, norādot, ka minimālās algas celšana Latvijā ir jāveic, raugoties arī uz tendencēm tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Atbildot uz tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valdībai nekavējoties lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, tās pieaugumu līdz iztikas minimuma līmenim, valdība norādījusi, ka Latvijā minimālo mēneša darba algu nosaka, ņemot vērā ekonomisko stāvokli valstī, darba tirgus attīstību, bezdarba līmeni un valsts budžeta iespējas.

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.