Neviena institūcija Latvijā nav jāpārliecina par biznesa inkubatoru lietderību. Un neviens nav spējīgs novērst bezsvara stāvokli inkubatoru darbībā
Ieguldot lielus līdzekļus, Latvijas reģionos pēdējo piecu sešu gadu laikā tika izveidota infrastruktūra un atbalsta mehānisms iesācējiem uzņēmējdarbībā – inkubatoros izvērtēja idejas, palīdzēja tikt galā ar grāmatvedību, meklēja sadarbības partnerus un noieta tirgus. Likās – atrasts gandrīz vai brīnumlīdzeklis! Interese par savu biznesu radās daudziem, tas bija arī labs āķītis aizbraukušo atvilināšanai uz Latviju. Pamazām tika apzinātas arī problēmas – augstais slieksnis no pirmā prototipa uz ražošanu, nepieciešamība pēc idejas attīstības perioda jeb pirmsinkubatora, problēmas ar starta kapitāla piesaisti, pārāk lielā birokrātija, lai saņemtu atpakaļ ieguldīto. Inkubatoru operatori pērn Ekonomikas ministrijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā iesniedza savus priekšlikumus, lai jaunajā programmā mazais bizness, kas, kā zināms, ir tautsaimniecības veselīgais pamežs un instruments labklājībai, reģionos plauktu un zeltu.
Te gaišā nots beidzas, jo iepriekšējā programma finišēja pērn augustā, bet jaunā joprojām nav sākta ieilgušā iepirkuma dēļ. Ir kāda ārvalstu kapitāla konsultāciju firma, kura vēlētos ņemt grožus (lasi – finanses) savās rokās un vadīt vai visas Latvijas inkubatorus. Protams, attālināti. Tiek apstrīdēti iepirkuma uzvarētāji – līdzšinējie operatori, kuri sakostiem zobiem noturējušies gandrīz pusgadu bez atbalsta. Dažviet izlīdzējusi pašvaldība, kurai rūp nodarbinātība, taču tas ir tikai īslaicīgs ielāps. Miglā tīts ir brīdis, kad un vai atsāksies normāls darba ritms. Ja sūdzības atzīs par pamatotām, diez vai jaunais operators būs ieinteresēts reģionālajā attīstībā, drīzāk – savu pakalpojumu pārdošanā. Otra problēma – arī šis ieilgušais iepirkums ir tikai līdz šā gada 31.oktobrim, un, kad būs nākamais, atbildes nav.
Tikmēr prasības pret inkubatoriem ir augušas, par neizpildītu programmu paredzētas bargas sankcijas, nerēķinot, ka bezsvara stāvoklī, kādā šobrīd ir visa inkubatoru programma, plānošana ir stipri apgrūtināta. Turklāt daži «cāļi», kuri jūtas izpildījuši solīto, ieguldīto līdzekļu kompensāciju gaida jau pusgadu vai pat ilgāk. Tas viss neveicina ticību iespējai Latvijā sākt un attīstīt uzņēmējdarbību. Visās atbildīgajās institūcijās prot skaisti runāt par reģionālo attīstību, taču, tiklīdz tiek gaidīta praktiska rīcība un atbilstoši lēmumi, tā rodas sajūta, ka no galvaspilsētas ērtajiem krēsliem cauri birokrātisko papīru kalniem cilvēkus «ārrīgā» nevar saskatīt. Kas tur par brīnumu, ja grūti atrast entuziastus, kuri gatavi riskēt un ar savu ideju mesties iesācējiem nedraudzīgajā biznesa vidē?