Noskopojoties nedaudz šodien, ir ļoti liela iespējamība vairāk zaudēt nākotnē uz neiekasēto nodokļu un sociālo pabalstu rēķina
Kaut gan pagājušās nedēļas otrajā pusē starp karojošajām pusēm Ukrainas austrumos tika panākts pamiers un vēl svētdien vakarā pēc Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja izteikumiem bija cerība par to, ka Rietumu un Krievijas pretstāvē varēs iztikt bez jauniem ekonomiskajiem saasinājumiem, situācija Mariupoles apkārtnē vedina domāt par pretējo. Tas, visticamāk, nozīmē arī Krievijas atbildes pasākumus, kas savukārt varētu negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku.
Lai arī kopš pirmajiem Krievijas atbildes pasākumiem ir pagājis mēnesis un Latvijas veikalos gluži neesam sabrukuši zem «lēto» Polijas dārzeņu lavīnām, situācija ir samērā nepatīkama, ar zināmiem zaudējumiem nāksies rēķināties, un pēc sagaidāmajiem atbildes pasākumiem ir jāņem vērā, ka to apmērs turpinās palielināties. Tiesa gan, uzreiz jāsaka, ka tirgus zudumi varētu būt īslaicīgi, jo kā jau varēja paredzēt iepriekš, valstis, kuras Krievija uzskatīja par alternatīvajiem pārtikas piegādātājiem, ieviešot pirmos atbildes pasākumus pret Eiropas Savienības (ES) sankcijām, tukšumu aizpildīt nespēj. Raugoties no kalendārā viedokļa, pašreizējais brīdis nav sevišķi labvēlīgs dažādu ekonomisko negāciju veicināšanai, jo gada sākumā neviens nezināja, ka ap ražas laiku Krievija varētu mainīt lauksaimniecības preču importa partnerus, līdz ar to par potenciālajiem apgādniekiem uzskatītie paši draud palikt ar tukšiem plauktiem. Tādējādi Latvijas uzņēmēju iespējas palielinās citos tirgos, piemēram, Baltkrievijā. Tāpat nevar izslēgt, ka, izmantojot dažādus apkārtceļus, Krievijas tirgū nonāks kāda daļa no šai valstij iepriekš paredzētās ES dārzeņu produkcijas.
Vienlaikus ir samērā lielas Latvijas eksporta nozares, piemēram, tekstilrūpniecība, kur importa ierobežojumu ieviešana pašai Krievijai neradītu tik lielas neērtības. Tomēr arī Latvijas vieglā rūpniecība, kura pārstāv tekstila un apģērbu ražošanu, uz Krieviju eksportē vien 7% no saražotā, un, pēc nozares lietpratēju teiktā, diezin vai Krievija no veļas atteiksies, un tā kaimiņvalsts tirgū nonāks caur trešajām valstīm. Patiesībā gan Latvijas pārtikas, gan tekstila, gan farmācijas produkcijas ražotāju galvenie riski ne tik daudz varētu būt saistīti ar bailēm par Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem, cik ar šīs valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un rubļa kursa svārstībām, kas mazina tās iedzīvotāju iespējas iegādāties ārvalstu produkciju. Rietumu kapitāla tirgus slēgšana, nestabilā valūta un ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās Krievijai liek visiem spēkiem aktivizēt eksportu. Tas ne tikai ļauj izvairīties no bažām par kurināmo resursu piegādi, bet veicinājis arī Latvijas ostu darbības rādītāju uzlabošanos, kravu apgrozījumam gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn palielinoties par 5,5%.
Kaut pagaidām nav pamata uzskatīt, ka Krievijas atbildes pasākumi Latvijā varētu izraisīt ekonomisko krīzi, nākotnes perspektīvā valdībai, domājot, kā palīdzēt uzņēmējiem, budžeta kontekstā nekādā ziņā nevajadzētu aizrauties ar fiskāla rakstura pārcenšanos. Tas var izrādīties ļoti svarīgi brīdī, kad valsts ekonomikas izaugsme aizvien izteiktāk demonstrē palēnināšanos. Sava veida ekonomikas kvantitatīvā stimulēšana nenāktu par ļaunu arī Latvijai, sevišķi tāpēc, ka nedaudz lielāks deficīts īstermiņā var kalpot par dzinuli lielākam proficītam ilgtermiņā. Noskopojoties nedaudz šodien, ir ļoti liela iespējamība vairāk zaudēt nākotnē uz neiekasēto nodokļu un sociālo pabalstu rēķina. Turklāt arī tad, ja budžeta deficīts pēkšņi izrādīsies par pāris procentu desmitdaļām lielāks, nekā iepriekš prognozēts, tas pašreizējā pasaules finanšu tirgus situācijā, kad pat ilgtrermiņa parādu vērtspapīru procentu likmes tuvojas nullei, nepasliktinās Latvijas iespējas lēti kārtot savas parādsaistības. Tieši otrādi, vajadzētu izmantot situāciju, lai ar pašreiz lētā finansējuma palīdzību Latvijas ekonomikas attīstībā uzpūstu jaunu dzirksti. Jāpiebilst, ka Latvijas uzņēmējiem Krievijas tirgū pieredze ir lielāka nekā viņu Rietumu konkurentiem, tāpēc jāgādā, lai viņi, eksporta ierobežojumiem beidzoties, zaudējumus ātri vien varētu atgūt. Taču vislielāko atbalstu vajadzētu sniegt tiem, kuru mērķis ir iekarot alternatīvus noieta tirgus, kas Latvijas eksporta tirgus ļautu diversificēt vēl vairāk un mazinātu atkarību no politiskās neprognozējamības bijušās PSRS teritorijā.