Jaunākais izdevums

Vien dažas dienas pirms datuma, kad Saeimā bija paredzētas Valsts prezidenta vēlēšanas, pašreizējais Latvijas galva Valdis Zatlers paveica to, ko patiesībā viņam bija iespēja izdarīt jau vairākas reizes pēdējo četru gadu laikā – rosināja parlamenta atlaišanu.

Viņa uzruna tautai šajā sakarā ļoti līdzinājās priekšvēlēšanu aģitācijai. Tika pateikts, ka Saeima jāatlaiž gan dēļ sliktajiem oligarhiem, gan arī netieši norādot, kas lietas ietekmē no Kurzemes (būtu jau uzreiz teicis – no Ventspils). Toties Vienotības vadītā valdība cenšoties darīt visu, ko vien var, lai uzlabotu situāciju valstī, bet kaut kā neizdodas. Tātad sarīdītas nu jau ir ne tikai partijas, bet arī dzīvojošie dažādos Latvijas reģionos.

Protams, nav šaubu, ka pašreizējā politiskā elite lēmumus pieņēma, nevis balstoties uz profesionāliem apsvērumiem, bet gan atsevišķu personu šaurajām interesēm. Tomēr ir vērts paanalizēt, kas šobrīd ir gaidāms tuvākajā nākotnē.

Skaidrs, ka referendums par Saeimas atlaišanu būs veiksmīgs un pašreizējā parlamenta dienas būtībā ir skaitītas. Otro gadu pēc kārtas dosimies pie urnām, lai ievēlētu jaunu Saeimu. Uzreiz būtu jāatsakās no domas, ka ievēlēsim kaut ko radikāli jaunu, ko, starp citu, pierādīja pērn notikušās vēlēšanas. Tātad…

Līdz ar sestdienas vakara izgājienu Zatlers ir kļuvis par varoni daudzu valsts iedzīvotāju acīs. Ja viņš arī turpmāk mēģinās izteikties, ka Vienotība ir politisks spēks, kas rūpējas par valsts atdzimšanu, tai ir reālas iespējas gūt nopietnu pārstāvniecību arī nākamajā Saeimā. Savu elektorātu nav iemesla zaudēt arī mūžīgajam līdzšinējam opozicionāram Saskaņas centram (SC), turklāt to var bagātināt ar tām balsīm, kas iepriekšējās vēlēšanās tika nu jau pagrīdē nogājušajai PCTVL. Naivi būtu domāt, ka noteiktu mandātu apjomu neiegūs ZZS, kura reālais līderis Ventspils mērs Aivars Lembergs tiešām ir simpātisks daudziem kurzemniekiem. Nekādas skaidrības nav par tā saucamo nacionālo bloku, toties droši var prognozēt, ka Par labu Latviju jeb Andra Šķēles un Aināra Šlesera laiks Saeimā ir beidzies. Tādējādi ļoti liela ir iespēja, ka nākamo valdību veidos Vienotība kopā ar SC. Tas ir salikums, par kura nepieciešamību daudzkārt tika runāts pašreizējās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības veidošanas laikā, bet tā arī nerealizējās. Toties tā vietā Dombrovskis dabūja ZZS kompāniju, kas acīm redzami liek spieķus Vienotības iecerēm, taisnību sakot, ieņemot ērtāko pozu pašreizējā koalīcijā. Proti, dažādi jautājumi nereti tika izbīdīti tā, kā to vairāk vēlas ZZS, bet galvenais atbildētājs vienalga bija premjers Dombrovskis.

Citiem vārdiem sakot, vislielākie ieguvēji no šīs politiskās krīzes var izrādīties tieši Vienotība, ja vien tā pati neiešaus sev kājā sašķeļoties, kas savukārt būtu izdevīgi ZZS, kā arī lielā mērā vinnētāji būs SC. Jāpiebilst arī tas, ka Zatlers ar savu sensacionālo paziņojumu nāca klajā tūlīt pēc tam, kad atgriezās no tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu, bet tā, visticamāk, ir tikai sagadīšanās.

Diemžēl nevar izslēgt to, ka notikušā rezultātā problēmas radīsies arī valsts tautsaimniecībai. Redz, sanāk, ka veiksmīga referenduma rezultātā jaunā Saeima sanāk un jauno valdību apstiprina šā gada rudenī. Bet tas nozīmē, ka nākamā gada valsts budžetam atkal piemitīs sasteigtais pēdējās nakts sindroms ar dažādiem pārsteiguma elementiem biznesam. Tiesa, pie šādiem pavērsieniem Latvijas uzņēmēji jau ir pieraduši, jo nav nekādas garantijas, ka tieši tāpat neizrīkotos arī pašreizējā Saeima un valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA,23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas hokeja izlasi lidostā sagaida kā varoņus

LETA,20.02.2014

Latvijas hokeja izlases spēlētājs Sandis Ozoliņš sagaidīšanas ceremonijas laikā lidostā Rīga, atgriežoties no Soču olimpiskajām spēlēm, kur iepriekšējā vakarā olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā ļoti saspringtā duelī tikai ar 1:2 Latvijas hokejisti piekāpās varenajai Kanādai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlasi, kura ceturtdienas rītā atgriezās no Soču olimpiskajām spēlēm, lidostā Rīga līdzjutēji sagaidīja kā varoņus.

Latvijas hokejisti trešdien Soču olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā ļoti saspringtā duelī tikai ar 1:2 piekāpās varenajai Kanādai.

Hokejistus Latvijā sagaidīja ap 300 cilvēku.

Valstsvienības sagaidīšanu vadīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, savukārt fani bija ekipējušies ar šallēm, karogiem un bungām. Lidostā bija sastopami ļoti daudz skolēnu, bet fani uzgavilēja arī vārtsargam Kristeram Gudļevskim, uzbrucējam Zemgum Girgensonam un izlases galvenajam trenerim Tedam Nolanam, kuri ar valstsvienību nebija ieradušies, jo no Sočiem devušies atpakaļ uz Ziemeļameriku.

Hokejistiem tika veltītas milzīgas gaviles un līdzjutēji viņus sagaidīja kā varoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns,12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, informē VID pārstāvji.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Nelija Jezdakova kopā ar advokātiem apmeklējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kur izmeklētāji ar viņas piedalīšanos veikuši procesuālās darbības.

Kā novēroja aģentūra LETA, smaidošo Jezdakovu KNAB pagalmā sagaidīja advokāte Ieva Garanča. KNAB darbinieka pavadītas, abas iegāja biroja telpās, bet jau pēc aptuveni desmit minūtēm bijusī VID vadītāja iznāca ārā. Tur viņa nedaudz parunāja ar Garanču, sagaidīja advokātu Rinaldu Bušu un devās prom tumšas krāsas automašīnā Audi.

Aģentūrai LETA nekādus komentārus par savu vizīti KNAB un par viņai inkriminētajām darbībām Jezdakova nevēlējās sniegt, aizbildinoties, ka ir privātpersona. Vēlāk telefoniski no komentāriem atturējās arī advokāti Bušs un Garanča.

«Parakstījām papīrus par procesuāliem lēmumiem, ar kuriem mūs iepazīstināja,» informēja Bušs, skaidrojot, ka nedrīkst izpaust sīkākas detaļas. Vaicāts, vai Jezdakova gadījumā neparakstīja lēmumu par drošības līdzekļa maiņu vai lēmumu, ar kuru viņa atzīta par aizdomās turēto kriminālprocesā, Bušs atbildēja noraidoši. «Mums šodien dienaskārtībā bija citi procesuāli lēmumu,» paskaidroja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa nākamgad ir 148,4 miljoni eiro

LETA,11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone,04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa sagaida Latvijas hokeja izlasi

LETA,29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

Teritorija ap pieminekli ir cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas ir apkārtējās ielas un tuvējie laukumi, turklāt hokeja fani turpina plūst pieminekļa virzienā. Ne pie pieminekļa, ne kanālmalā vietas vairs nav, tāpēc cilvēki stāv apkārtējās ielās. Cilvēku plūsma ir paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports ir cilvēku pilns.

Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaungada naktī Rīgas centrā aptuveni 60 tūkstoši rīdzinieku un pilsētas viesu sagaidīja Jauno 2016. gadu, klausījās svētku koncertu un noskatījās svētku uguņošanu, informē Rīgas dome.

Svētku uguņošanu galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem demonstrēja SIA International Fireworks Design, tās muzikālo pavadījumu veidojis komponists Jānis Lūsēns.

Vairāki tūkstoši cilvēku Jauno gadu sagaidīja arī Vecrīgā, kur Līvu laukumā un Doma laukumā darbojās Ziemassvētku tirdziņi un uzstājās mūziķi.

Svētku noskaņa valdīja arī svinību rotā tērptajās galvaspilsētas ielās un parkos, kuros izvietoti lieli fotorāmji, kur ikviens varēja iemūžināt sevi fotogrāfijās kādā Rīgai raksturīgā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 29. decembrī starptautiskajā lidostā Rīga sasniegts apkalpoto pasažieru rekords, pārsniedzot 2011.gadā apkalpoto 5,1 miljona pasažieru slieksni. Laimīgais pasažieris – Māris Zariņš lidostā ieradās ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisu no Kopenhāgenas.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš komentē: «Šogad lidostas darbu labvēlīgi ietekmējusi tautsaimniecības izaugsme kopumā, mājsaimniecības ieņēmumu un ceļošanai atvēlēto izdevumu pieaugums. Tāpat arī salīdzinoši zemās degvielas cenas pozitīvi ietekmējušas aviācijas pakalpojumu izmaksas. Pozitīvs faktors ir arī Rīgas pilsētas un Latvijas kopumā kā galamērķa pievilcīgums. Šie bija priekšnosacījumi vairāku jaunu lidsabiedrību ienākšanai Rīgā un galamērķu atklāšanai, kas veicināja stabilu pasažieru skaita pieaugumu.»

Savukārt, airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka Latvijā aviācija veido teju 3% no iekšzemes kopprodukta un palīdz nodrošināt 2% no visām aktīvajām darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

2013. gada sagaidīšana pasaulē

Jānis Rancāns,02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar krāšņiem salūtiem un svinībām 2013. gadu sagaidīja pasaules lielākās pilsētas – sākot no Sidnejas, beidzot ar Ņujorku. Viena no pirmajām jauno gadu sagaidīja Sidneja, kurā gaismas šovs kopumā izmaksājis 6,9 miljonus ASV dolārus.

Miljoniem cilvēku pulcējās Tokijā, Honkongā, Taipejā un citās Āzijas pilsētās, lai sagaidītu 2013. gadu. Ilgu laiku izolācijā pavadījušajā Mjanmā šogad tikušas sarīkotas pirmās oficiālās jaungada sagaidīšanas svinības.

Apvienotajos Arābu Emirātos par galveno svinību vietu bija kļuvusi iespaidīgā debesskrāpja un pasaulē augstākās celtnes Burj Khalifa apkārne.

Eiropā uguņošanas tika sarīkotas Londonā, Berlīnē, Parīzē, kā arī daudzās citās valstu galvaspilsētās un pilsētās. Lielbritānijas galvaspilsētā ar svinīgu parādi tika atzīmētas gada, kurā Londonā tika sarīkotas Olimpiskās spēles un nosvinēta karalienes Elizabetes Dimanta jubileja, noslēgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Tuvāk dabai otrpus zemeslodei

Sagatavojusi Linda Zalāne,25.08.2017

Vieta, kur satiku sevi, jo 216 m brīvā kritiena laikā paspēju visu apdomāt un saprast, cik labi būt šeit un tagad un dzīvot.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Anete Bilzena, Porsche automašīnu tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā vadītāja

Uz Dienvidāfriku devos kopā ar vīru un Latvijas Alpīnistu savienību, lai sasniegtu šīs valsts augstāko virsotni Mafadi. Vēl viens pamudinājums apmeklēt šo zemi bija vēlme savām acīm apskatīt vēsturisko Keiptaunu, Labās Cerības ragu un vienuviet sastapt Āfrikas lielo dzīvnieku piecinieku – ziloni, degunradzi, lauvu, leopardu un bifeli.

Ar šo kompāniju ceļā esam devušies jau iepriekš un zinājām, ka gaidāms vidējas intensitātes piedzīvojums. Ceļojām, nevis meklējot komfortu, bet dabu, tādēļ ar mugursomām plecos metām līkumu pilsētām, lai atpūtinātu prātu no ikdienas rūpēm.

Kad turp labāk braukt?

Uz Dienvidāfriku devāmies īsi pirms Ziemassvētkiem, tur pavadījām trīs nedēļas. Laikā, kad pie mums ir rudens un ziema, Dienvidāfrikā ir pavasaris un vasara, kas ir piemērotākais laiks ceļojumam uz šo zemi. Mūs sagaidīja sauss, saulains laiks un ziedoša, pilnbriedā esoša daba. Gaisa temperatūra bija + 30 grādi pie okeāna, sniegs un dzestrums, sasniedzot aptuveni 4000 m augsto Mafadi virsotni. Kāpjot kalnos, ar katru kilometru, ko cilvēks paceļas augšup, gaisa temperatūra zaudē vidēji septiņus grādus. Kalna galā mūs sagaidīja arī milzīga krusa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr ir vērtīgi papētīt to, cik lielā mērā iepriekš izteiktās prognozes ir piepildījušās un kas ir bijis par iemeslu atšķirībām. Papildus iespējai uzlabot prasmes identificēt un analizēt dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz investīciju rezultātu, šāds vingrinājums arī ļauj izprast un redzēt to, cik kritiski ir jāattiecas pret jebkādām prognozēm un cik raksturīga ir finanšu tirgiem nenoteiktība.

Prognozes un atšķirības

Ne velti nopietni starptautiski finanšu analītiķi, veicot tirgus pētījumus un publicējot izstrādātās prognozes, mēdz pirmajās lapās trekniem burtiem atgādināt klientiem, ka publikācija ir jāuztver tikai kā viens no viedokļiem, uz kuru paļauties, veicot ieguldījumu.

Piemēram, SEB investīciju stratēģi savā 2013. gada 3. decembra investīciju apskatā prognozēja, ka sagaidāmais ienesīgums valdību obligācijām eiro valūtā vidēji būs 0.4% nākamā gada laikā. Šobrīd, kad ir pagājuši vairāk par 9 mēnešiem, plaša eiro zonas valdību obligāciju tirgus indeksa (iBoxx Euro Sovereign All Maturities) kopējais ienesīgums kopš 2014. gada sākuma ir sasniedzis 9.2% saskaņā ar ThomsonReuters Datastream informāciju 2014. gada 12. septembrī. Kas ir bijis par iemeslu šādai nozīmīgai atšķirībai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 574,84 miljonus eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 64,133 miljonu eiro apmērā, kas arī ir pieaugums 2,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,42 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,1% - līdz 48,976 miljoniem eiro.

2023.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,234 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 470,336 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 52,321 miljona eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Pērn banku sektora kopējā peļņa bija 150,375 miljoni eiro, tostarp pirmajā ceturksnī banku sektora peļņa veidoja 17,438 miljonus eiro.

2021.gada marta beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 25,43 miljardus eiro, kas ir par 4,7% jeb 1,134 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 24,296 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2021.gada marta beigās bija 20,792 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. Tai skaitā iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs šogad marta beigās veidoja 17,572 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 509,316 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 305,657 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 776,22 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi pieauga 3,3 reizes un sasniedza 208,46 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,324 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 3% - līdz 50,466 miljoniem eiro.

2024.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,629 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% jeb 382,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gadā veidoja 616,278 miljonus eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 54,374 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 322,954 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 5,5% - līdz 94,245 miljoniem eiro.

2022.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 15,663 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,009 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru