Var teikt, ka ir atsācies Latvijā laiku pa laikam piedzīvotais realitātes šovs Meklējam premjeru!.
Turklāt galveno sižeta līniju šajā gadījumā pat nevar uzskatīt par diez ko oriģinālu.
2007. gadā, kad valdības vadītāja posteni pameta pašeiz Saeimu kā guļasvietu iecienījušais Aigars Kalvītis (TP), jāteic godīgi - neviena partija tā īsti nevēlējās, lai tai tiktu premjera postenis. Iemesls tam gauži vienkāršs - visiem polittehnologiem ir skaidrs, ka ekonomiskās krīzes situācijā premjera partija ar sabiedrības uzticību (it īpaši uz vēlēšanām) diez ko rēķināties nevar. Toreiz koalīcijai paveicās - pieteicās Ivars Godmanis, kuram vēl reizi gribējās izmēģināt spēkus lielās politikas galvenajā lomā. Protams, lai radītu demokrātijas ilūziju, TP izvirzīja savu kandidātu Edgaru Zalānu, bet principā līdz ar Godmaņa pieteikšanos attiecīgais jautājums bija izlemts. Tomēr ar Godmani sanāca ķibele - viņa lēmumi bija pareizi vai kļūdaini, taču viņš diez ko neinteresējās, ko par to domāja pārējā valdība. Plus vēl viņa rosība sabiedrībā radīja iespaidu, ka vienīgais, kurš Godmaņa valdībā strādā, ir pats Godmanis. Un tas vismaz pāris partijām- ZZS un TP neder.
Šoreiz situācija atšķiras tikai ar vienu niansi - neizskatās, ka kāds būtu ar mieru labprātīgi pieteikties uz premjera posteni. TP atkal ir izvirzījusi Zalānu, tajā pašā laikā izrādot nepieredzētas draudzības jūtas pret opozīcijā sēdošo Jauno laiku (JL). Nav izslēgts, ka Zalāna kārts tiek izspēlēta vien tāpēc, lai sarīkotu kūsājoša darba imitāciju, tajā pašā laikā liekot noprast JL, ka viņi atkal var iesēdināt savu cilvēku premjera krēslā. Loģika vienkārša - ja ekonomikā kaut kas noies vēl vairāk greizi, būs vismaz uz ko novelt vainu. Dažādu intrigu un "negaidītu pavērsienu" šeit netrūkst. Taču patiesībā ir vienalga, kuru partiju nākamais premjers pārstāvēs un kāds būs viņa dzimums. Kā rāda Db.lv aptauja, sabiedrība valdības vadītāja amatā vēlas redzēt "stingro roku", un daudzi cilvēki ir novesti pat tik tālu, ka viņiem ir vienalga, ka pār viņu daudzkārt pieminēto iespējamo vadoni gulst aizdomu ēna apsūdzību smagos noziegumos izskatā.
Galvenais, lai šajā amatā nonāktu cilvēks, kurš ir spējīgs risināt šobrīd sasāpējušās ekonomiskās problēms, kurš māk ne tikai samazināt izdevumus, bet arī stimulēt ekonomiku, kurš būtu spējīgs domāt par valsti, tās uzņēmējdarbību kā finansiālās stabilitātes mugurkaulu, nevis tikai par savas partijas bosu interesēm un ar steigu nākošajām vēlēšanām.