Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Lai varētu uzcelt jauno ogļu staciju Liepājā, būs jāceļ elektroenerģijas tarifi, lai tādējādi visi patērētāji kopā 10 gadu laikā varētu segt jaunās būves izmaksas.

Vismaz šāds likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai Ministru kabinetā. Nevarētu teikt, ka šāds pavērsiens ļoti pārsteigtu, it īpaši jau ņemot vērā Latvijas tendenci novirzīt uz gala patērētāju pleciem teju visas izmaksas. Tomēr dažas pārdomas šajā kontekstā rodas.

Skaidrs, ka jauna elektrostacija mūsu valstī ir nepieciešama, turklāt ievērojami ātrāk, nekā tā tiks uzbūvēta. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā visai saprotama ir arī atziņa, ka valstij tik lielas naudas nav (Ekonomikas ministrija gan neprecizē - cik lielas, taču ir skaidrs, ka runa ir par daudziem miljoniem latu), un tāpēc attiecīgās izmaksas jāsedz pašiem patērētājiem.

Dažas dienas pēc bruņotas laupīšanas Kannās, kuras laikā bruņotiem laupītājiem izdevās nozagt juvelierizstrādājumus 103 miljonu eiro vērtībā, bruņots uzbrukums noticis luksusa pulksteņu veikalam.

Diviem noziedzniekiem, kas Kronometry veikala darbiniekiem draudējuši ar šaujamieroci un granātām, izdevies nozagt 40 dārgus luksusa klases pulksteņus. Pagaidām nav zināma nozagto priekšmetu vērtība.

Cietušais veikals jau šogad tika vienu reizi apzagts. Gada sākumā noziedzniekiem izdevās no tā nozagt pulksteņus viena miljona eiro vērtībā. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Kannu policijas arodbiedrības pārstāvis Frederiks Fonkels (Frederic Foncel) norādīja, ka pulksteņu zādzībā piedalījušies divi vīrieši, kuriem izdevies iegūt savā īpašumā ievērojamu skaitu luksusa priekšmetu. Abiem diviem laupītājiem izdevies aizbēgt, tāpēc F. Fonkels kritizēja Kannu varasiestāžu attieksmi pret drošības situāciju, norādot, ka pilsēta kļuvusi par iecienītu noziedznieku mērķi, vēsta AP.

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

Nīderlandē notikusi vērienīga mākslas darbu zādzība. Noziedzniekiem izdevies tikt pie Pablo Pikaso, Kloda Monē, Pola Gogēna un Anrī Matisa darbiem, kas bija izstādīti Roterdamas mākslas muzejā, vēsta BBC.

Laupītājiem muzejā izdevies iekļūt agrā otrdienas rītā. No muzeja tie aiznesuši tādus pazīstamus darbus kā Kloda Monē Vaterlo tilts, Pikaso gleznu Arlekīna galva, Anrī Matisa Lasītāja baltā un dzeltenā un Luciana Freida Sieviete ar aizvērtām acīm.

Roterdamas policija informēja, ka ziņa par ielaušanos muzejā saņemta agrā otrdienas rītā, taču, kad likumsargi bija ieradušies, noziedznieki bijuši jau prom.

Eksperti norāda, ka zagļi pazinuši mākslas darbus un gleznas izvēlējušies mērķtiecīgi. Nozagtās gleznas varētu būt simtiem miljonu eiro vērtībā, sacīja Nozudušo mākslas darbu reģistra vadītājs Kriss Marinello (Chris Marinello). Tomēr nozagto mākslas darbu atklāta pārdošana vairs neesot iespējama, jo tie starptautiski reģistrēti kā zagti.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Atgūtas visas dārglietas četru miljonu eiro vērtībā, kas trešdien tika nolaupītas Parīzes slavenajā viesnīcā «Ritz», ceturtdienas vakarā paziņoja šai lietai tuvs ziņu avots.

Daļa no laupījuma tika atgūta trešdien, kad trīs no pieciem laupītājiem tika notverti, viņiem bēgot no nozieguma vietas.

Pārējās nolaupītās dārglietas atradās «somā, kuru vakar konfiscēja policija», sacīja ziņu avots.

Jau ziņots, ka piecu vīriešu banda Vandoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas, bet divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti. Pēc incidenta varasiestādes slēdza vairākus ceļus ap viesnīcu.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Kāds informācijas avots Francijas tieslietu sistēmā dārglietas novērtēja uz «vairāk nekā četriem miljoniem eiro».

#Divas personas ar nazi esot ienākušas «Circle K» DUS un pieprasījušas naudu no kases.

Šorīt Jelgavā aplaupīta degvielas uzpildes stacija (DUS), no kuras laupītājiem izdevies nolaupīt 70 eiro, apstiprināja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā inspektore Diāna Briede un «Circle K Latvia» pārstāvji.

Divas personas ar nazi esot ienākušas «Circle K» DUS Akadēmijas ielā un pieprasījušas naudu no kases.

«Circle K» mazumtirdzniecības direktors Viesturs Astičs norādīja, ka laupīšanas laikā uzpildes stacijā atradās uzņēmuma darbiniece, kura fiziski nav cietusi un ir palīdzējusi policijai noskaidrot notikušā apstākļus.

«DUS darbiniece rīkojās atbilstoši uzņēmuma mācībās inscenētajām laupīšanas situācijām un pateicoties tam, ka mūsu DUS darbinieki ievēro augstās «Circle K» drošības prasības, piemēram, nodrošinot minimālu naudas atlikumu kasē, laupītājiem izdevies nolaupīt 70 eiro no DUS kases,» skaidroja Astičs.

Bruņoti laupītāji otrdien no Meksikas valsts naudas kaltuves aiznesuši vairāk nekā pusotru tūkstoti zelta monētu apmēram 2,2 miljonu eiro vērtībā, pavēstījusi policija.

Divi vīrieši, no kuriem vienam rokā bijis šaujamierocis, gaiša diena laikā iegājuši naudas kaltuvē galvaspilsētā Mehiko, nogrūduši zemē apsargu un atņēmuši viņam ieroci.

Pēc tam no monētu glabātavas, kas nav bijusi slēgta, viens no laupītājiem paņēmis 1567 zelta monētas aptuveni 2,2 miljonu eiro vērtībā un salicis tās mugursomā.

Tad iebrucēji devušies projām, nesot līdzi laupījumu.

Ir aizdomas, ka laupītājiem ir līdzzinātāji starp naudas kaltuves darbiniekiem, kas viņiem palīdzējuši īstenot laupīšanu, vēsta Meksikas plašsaziņas līdzekļi.

Nolaupītās monētas kaltas par godu Meksikas neatkarības 100.gadadienai. Tās pirmo reizi izlaistas 1921.gadā, bet 1931.gadā to kalšana pārtraukta. Tomēr 1943.gadā lielā pieprasījuma dēļ šo monētu izlaišana atsākta.

Policija patlaban neizskata versiju, ka advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš nogalināts savas profesionālās darbības dēļ, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš apstiprināja, ka sestdien vakarā Mārupē notikušā nozieguma rezultātā bojā gājis Bērziņš, kurš ticis sašauts, ierodoties mājās un sastopot laupītājus. Bērziņš ar šautām brūcēm nogādāts slimnīcā, taču tur miris. Policijai zināms, ka vismaz divi noziedznieki bija ielauzušies privātmājā, sasējuši 1940.gadā dzimušo mājas saimnieci un laupījuši māju. Kad mājās ieradies Bērziņš ar sievu, noziedznieki, izvairoties no sagūstīšanas, bēguši prom un no šaujamieroča izdarījuši vairākus šāvienus Bērziņa virzienā.

Laupītājiem no notikuma vietas izdevies aizbēgt, un patlaban norit aktīva noziedznieku meklēšana, uzsvēra Grišins, piebilstot, ka kriminālpolicija strādā intensīvā režīmā. Laupītāji bijuši maskās. Policija patlaban neatklāj, kādas mantas laupītāji aiznesuši sev līdzi. «Ir pavedieni, mēs strādājam,» norādīja Grišins. Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 117.panta, proti, saistībā ar slepkavību pastiprinošos apstākļos.

Protestiem Turcijā turpinoties jau vairāk nekā desmit dienas, valsts premjerministrs Radžeps Tajips Erdogans brīdinājis, ka viņa pacietībai ir robežas un nosaucis demonstrantus par laupītājiem.

Svētdien uzrunājot savus atbalstītājus galvaspilsētā Ankarā, Turcijas premjers norādīja, ka ielūkojoties vārdnīcā, redzams cik patiesi apzīmējums laupītāji atbilst notiekošajam, vēsta BBC. «Tie, kuri dedzina un iznīcina tiek saukti par laupītājiem vai vandaļiem. Tie, kuri to atbalsta, daudz neatšķiras. Mēs esam bijuši pacietīgi, mēs joprojām esam pacietīgi. Tomēr tam ir robežas,» sacījis Turcijas premjers, vienlaikus aicinot savus atbalstītājus arī rīkot demonstrācijas.

Tikmēr Turcijas galvaspilsētā Ankarā nedēļas nogalē turpinājās sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem pret valdību. Nekārtības izcēlušās arī Turcijas dienvidu pilsētā Adanā, kur ielu cīņās iesaistījušies T. Erdogana atbalstītāji un protestētāji. Savukārt Taksima laukumā Stambulā, kas kļuvis par neoficiālu protestu centru, nedēļas nogalē notikušas līdz šim lielākās demonstrācijas, kurās pulcējušies tūkstošiem cilvēku.

Četri laupītāji šonedēļ Cartier veikalā Kannās nolaupījuši dārglietas un pulksteņus 17,5 miljonu eiro vērtībā, ceturtdien pavēstījuši izmeklēšanai pietuvināti informācijas avoti.

Laupīšana notika nedēļu pirms Kannu kinofestivāla, kad pasaules labākie juvelieri uz piejūras pilsētu nogādā savus izcilākos darinājumus, ko aizdot kinoaktrisēm uz sarkanā paklāja.

Otrdienas rītā viens no laupītājiem iegāja Cartier veikalā ar masku un ieroci rokās. Viņš ielaida veikalā vēl divus vīriešus, kuri bija aizseguši seju ar šallēm, bet ceturtais laupītājs tikmēr stāvēja sardzē juvelierizstrādājumu veikala ārpusē.

Laupīšanas laikā veikalā atradās divi darbinieki.

Laupītāji salika rotaslietas un rokas pulksteņus ādas somā un auduma maisā. Laupītājiem bēgot, uz ietves nokrita vairāki dārgi pulksteņi. Viņi aizbrauca Mercedes markas automašīnā, kas izrādījās nozagta šī gada martā.

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Traģiskais negadījums Bolderājā, Gaigalas ielā, noticis, laupītājiem mēģinot uzspridzināt bankomātu, informēja Valsts policijā.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ap plkst.4 blakus dzelzceļa sliedēm nograndis sprādziens, kurā viens vīrietis gāja bojā, bet vēl viens smagi ievainots. 30 gadus vecais vīrietis šobrīd atrodas slimnīcā, kur viņam tika veikta operācija. Mirušā vīrieša identitāte vēl tiek noskaidrota.

Ņemot vērā saasināto situāciju saistībā ar terorisma draudiem Eiropā, policija šī notikuma iemeslu noskaidrošanā iesaistīja plašus spēkus, tostarp pretterorisma vienību Omega. Jau aptuveni pusotru stundu pēc sprādziena bija skaidrs, ka nav noticis terorakts.

Valsts policija (VP) turpina meklēt laupītājus, kuri pagājušās nedēļas nogalē Mārupes novadā nošāva advokātu un bijušo tiesnesi Uldi Bērziņu.

Patlaban notiek aktīva kriminālprocesa izmeklēšana un aizbēgušo personu meklēšana. Operatīvajos un meklēšanas pasākumos ir iesaistīta «virkne kriminālpolicijas darbinieku no dažādām nozarēm», pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Kriminālprocesu izmeklē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes nodaļa, kas tieši specializējas slepkavību atklāšanā un kurā strādā pieredzējuši un profesionāli darbinieki.

«Ņemot vērā izmeklēšanas noslēpumu, to informāciju un tādā apjomā, kādu šobrīd esam tiesīgi paust sabiedrībai, esam pateikuši. Vēršam uzmanību, ka policija aktīvi strādā, lai atklātu šo noziegumu, un mūsu rīcībā ir pavedieni. Ja radīsies nepieciešamība iesaistīt plašāku sabiedrību konkrētu uzdevumu veikšanai, palīdzība tiks lūgta, kā tas ir bijis iepriekš,» norādīja Jurēvica.

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Žurnālists Leonīds Jākobsons uzskata, ka cilvēki, kuri vakar viņam uzbruka, vēlas apturēt viņa profesionālo darbību.

Mērķis bijis vai nu viņu iebiedēt, vai nogalināt, kolēģiem Latvijas Radio 4 ar īsziņu palīdzību teicis žurnālists.

Jākobsons patlaban no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ir pārvests uz Stomatoloģisko institūtu. Viņš fiziski nespējot parunāt, bet uz īsziņām varot atbildēt. Žurnālists atzina, ka vakar zaudējis daudz asiņu, uz sejas viņam esot aptuveni astoņus centimetrus gara rēta. «Knapi paliku dzīvs,» rakstījis žurnālists.

Vaicāts, vai policija atradīs vainīgos, Jākobsons kolēģiem rakstījis, ka policija turpinot cīņu ar viņu. Četri policisti par viņu slimnīcā smējušies un ņirgājušies, viņi esot skatījušies filmas, kā arī runājuši, cik labs mērs ir Nils Ušakovs (SC).

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.