DB Viedoklis

DB viedoklis: Pamazām dodamies konsolidācijas virzienā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,06.03.2015

Jaunākais izdevums

Lai arī Latvijas ES prezidentūras laikā neviens vadošais politiķis to, visticamāk, neriskēs teikt, budžeta konsolidācija var drīz kļūt par nepieciešamību

Maz ir tādu lietu, kas pilnīgi negaidīti uzgāžas kā sniegs uz galvas. Biežāk tomēr kaut kādi signāli par briestošajām izmaiņām un notikumiem ir sajūtami iepriekš, īpaši, ja runājam par politikas un ekonomikas procesiem. Pašreizējie signāli, kas izriet gan no ģeopolitiskās situācijas, gan augstu valsts amatpersonu izteikumiem, ir tādi, ka jau nākamgad mums atkal var nākties saskarties ar nepatīkamo konsolidācijas procesu, ko mēs jau nesen izgājām globālās finanšu krīzes laikā.

Par to liecina Krievijas–Ukrainas krīze un jo īpaši rubļa vājums, kas jau ir diezgan būtiski ietekmējis Latvijas tautsaimniecību neatkarīgi no tā, ka vadošie politiķi un viņiem pietuvinātie eksperti publiski cenšas šo ietekmi ja ne noliegt, tad vismaz mazināt tās nozīmību. Taču, ja negribam spēlēt strausa politiku un slēpt galvu smiltīs, tad ir jāatzīst, ka preču un pakalpojumu eksports uz šo valsti uz nezināmu laiku būs ierobežots. No tā izriet arī nodokļu ieņēmumu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), socnodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) samazinājums valsts budžetā.

No augstu amatpersonu izteikumiem DB uzņēmēju klubā ir secināms arī tas, ka solītā IIN samazināšana par vienu procentpunktu tuvākajā nākotnē nenotiks. Tiesa, tiek solīta neapliekamā minimuma diferencēšana, solot lielāku aizsardzību tiem, kuru ienākumi ir viszemākie. Tomēr uzreiz jāpiebilst, ka tā saucamās lielās algas, kam neapliekamo minimumu ir paredzēts vairs nepiemērot, uz ES fona patiesībā ir mazās algas, kam citviet ir noteikti maksimālie nodokļu atvieglojumi. Kādi vēl paliek varianti? Par akcīzes pakāpenisku palielināšanu alkoholam vienošanās principā jau ir panākta, par akcīzes celšanu degvielai jau no pērnā gada beigām Saeimā izskan dažādi ierosinājumi, līdz ar to tas, visticamāk, ir tikai laika jautājums. Vēl, protams, paliek «zelta rezerve» – pacelt PVN, tomēr kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Skaidrs ir arī tas, ka lielākus nodokļus var paņemt tikai no tā, kas vispār ir spējīgs tos maksāt. Tāpēc, pirms vēl situācija ir kļuvusi kritiska, būtu jāiedarbina visi iespējamie stabilizācijas risinājumi. Pirmkārt, ES fondu nauda būtu maksimāli jānovirza reāli ražojošiem uzņēmumiem, liekot lielu uzsvaru uz nodarbinātību. Otrkārt, būtu visiem spēkiem jāatbalsta uzņēmēju investīcijas. To, kas viņiem investīciju veikšanai ir vajadzīgs, vislabāk var pastāstīt viņi paši. Taču vienalga, vai tas būtu ceļš, vai elektrības un gāzes pieslēgums, valsts interesēs ir to nodrošināt bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem. Treškārt, nemeklēsim attaisnojumu, kāpēc kaut ko nevar izdarīt, bet gan darīsim visu, lai panāktu maksimālo efektu. Mums ir nepieciešamas gan vietējo, gan ārzemju uzņēmumu investīcijas, ir jādomā par naudas iepludināšanu valstī, un jādara tas tagad, kamēr vēl ir piecas minūtes līdz divpadsmitiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ceļojums uz Austriju Covid-19 laikā - ar sejas masku smaržu

Ilze Žaime, "Dienas Bizness" žurnāliste,17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu attīstītāju interese par iespējām ieguldīt Baltijas atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā ir samērā augsta, taču tā noteikti nav sasniegusi maksimumu, norāda Dankans Bārkers (Duncan Barker), Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs.

Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte, taču Baltijas valstīs situācija tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu, norāda D.Bārkers. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū, spriež Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs. Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables kā daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģētikas grupas Ignitis Group paredzējis veikt vērienīgas investīcijas AER projektu attīstīšanai Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: 0,7% budžeta konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs

Žanete Hāka,11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas ES prezidentūras laikā neviens vadošais politiķis to, visticamāk, neriskēs teikt, budžeta konsolidācija var drīz kļūt par nepieciešamību

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas Pastam darbīgākais gada laiks nupat tikai sācies, tomēr jau tagad secināms, ka tas būs vēl veiksmīgāks nekā pērn

Decembris uzņēmumam jau vēsturiski saistās ar lielāko darba apjomu. VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns secina, ka gads ir noslēdzies veiksmīgi. Vairākos rādītājos uzņēmums ir sasniedzis būtiski labākus rezultātus nekā jebkad iepriekš. Ja pērn uzņēmums bija sasniedzis savu vēsturiski lielāko apgrozījumu, tad šogad tas būs pieaudzis vēl vairāk. «Ierasts, ka nozīmīga darba apjoma pieauguma gadījumā citi rādītāji cieš, jo ir jāspēj adaptēties un tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Mūsu gadījumā ir bijis pat otrādi, jo papildus apjoma pieaugumam mēs vienlaikus esam kāpinājuši arī kvalitātes rādītājus. Tas bija viens no mūsu šā gada stratēģiskiem mērķiem, kas būs izpildīts, jo esam panākuši klientu apmierinātības pieaugumu. Tas liecina, ka mēs dodamies pareizā virzienā. Lielākais izaicinājums būs šo ceļu turpināt un izdarīt vēl vairāk un vēl ātrāk,» komentē M. Vilcāns. Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs norāda, ka tagadējās uzņēmuma valdes viena no būtiskākajām prioritātēm ir klientu apkalpošanas kvalitāte un ātrums. Joprojām šis jautājums ir uzņēmuma dienaskārtībā, turpinot uzlabojumus un jaunu piedāvājumu īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lielezers startē Ukrainā

Sandra Dieziņa,26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja visi dodas attīstītās Eiropas virzienā, mēs dodamies uz otru pusi.

SIA N. Bomja maiznīca Lielezers aug pašu mājās un atver jaunu ražotni Ukrainā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Limbažu maiznīca Lielezers Latvijas tirgū darbojas jau kopš 1991. gada un vairāk pazīstama kā rudzu un saldskābās maizes ražotājs. Pirms desmit gadiem Lielezera saimnieks Normunds Bomis izveidoja maizes ražotni Krievijā, netālu no Maskavas – Ivanovas apgabalā, kas joprojām veiksmīgi darbojas, un nule kā pienākusi kārta Ukrainai.

Eksportē zināšanas

Kad DB ierodas Limbažos, maiznīcas īpašnieks ir biznesa komandējumā, tāpēc sarunājamies ar Lielezera ražošanas ceha vadītāju Valteru Kanopu. Viņš zina teikt, ka Krievijas tirgū ar biznesu sokas labi, lai gan ģeopolitisko notikumu rezultātā (pēc Krimas krīzes) mainījās iedzīvotāju pirktspēja, sadārdzinājās izejvielas, tika ieviesti muitas ierobežojumi. Tomēr kopumā sava vieta tirgū ir iekarota. «Tur cieņā ir vieglā saldskābmaize un lavašs, kas ir populārs īpaši Gavēņa laikā un vasarā pie gaļas ēdieniem. Pavisam maza ceptuvīte izveidota arī Sanktpēterburgā,» stāsta V. Kanopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas

LETA,09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Tuvojas skaudro atklāsmju laiks

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB savā 06.03.2015. komentārā jau rakstīja, ka Latvijas ekonomika diemžēl atkal tuvojas konsolidācijai. Tagad šis fakts ir oficiāli atzīts

Pēc dažādām ekspertu aplēsēm 2016. gada budžeta konsolidācija lēšama 100 – 200 miljonu eiro robežās. Tā kā valsts budžeta tēriņi acīmredzot ir par lielu, bet ieņēmumi – par mazu, tad, citējot Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktoru Nilu Saksu, būs jāizšķiras starp sliktu un vēl sliktāku variantu.

Nesen publiskotais Rīgas ekonomikas augstskolas pētnieka Arņa Saukas pētījums liecina, ka atšķirībā no igauņiem un lietuviešiem mums savu ēnu ekonomiku apkarot neizdodas. Līdz ar to paliek tikai viens ceļš – nodokļu celšana. Par akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, lai arī nozarē vēl turpinās dunkāšanās, kurss principā ir nosprausts. Nevar izslēgt, ka konkrētākas aprises iegūst arī ideja par akcīzes paaugstināšanu degvielai, jo īpaši tad, ja sankcijas pret Irānu tiek atceltas un degvielas cena tirgū sarūk vēl vairāk. Varbūt arī netiks celti darbaspēka nodokļi, jo esošajā situācijā ir visai šaubīgi, ka tādējādi tiešām varētu pieaugt valsts budžeta ieņēmumi, tomēr ar PVN tā lieta ir samērā skaidra un vienkārša – 1% PVN plusā dod konsolidācijas efektu 0,3% no IKP. Var gadīties, ka atkal tiek pastiprināts spiediens uz nodokļu ieņēmumu pieaugumu no nekustamā īpašuma – iespējams, palielinot nevis šī nodokļa procentuālo bāzi, bet manipulējot ar mītisko kadastrālo vērtību. Tas ir diezgan absurdi, jo veidojas situācija, ka, ieguldot vairāk naudas ēkā, par to ir jāmaksā lielāks nodoklis. Šāda attieksme neveicina ieguldījumus īpašumā, bet ēku sakārtošana kopumā Latvijā joprojām tālu atpaliek no Rietumeiropas standarta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka,22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Gaismas stars būvniecības apdrošināšanas krēslainā tuneļa galā

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents,15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp dodamies, nevar.

Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Tādēļ nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna būvniecības modeļa izstrādes.

Šobrīd ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Valsts ceļu uzturēšanas darbos iesaistīti 230 sniega tīrītāji un kaisītāji

Žanete Hāka,14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sniegs apgrūtina braukšanu galvenokārt uz valsts galvenajiem autoceļiem rietumu un centrālajos rajonos, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Plkst. 12 valsts ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 230 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības, kas veic sniegoto ceļa posmu tīrīšanu un kaisīšanu.

Tas, ka braukšanas apstākļi ir apgrūtināti, nenozīmē, ka nav veikti ziemas dienesta darbi. Tas ir atgādinājums satiksmes dalībniekiem par to, ka ir ziema, braukšana nav tāda, kā citos gadalaikos, to apgrūtina snigšana un apledojums, un ceļa klātnes stāvoklis var mainīties diezgan strauji. Līdz ar to satiksmes dalībniekiem jāievēro drošas braukšanas pamatprincipi, skaidro kompānija.

Šobrīd braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināti sekojošos ceļa posmos: Ainažu virzienā visā posmā no Berģiem līdz Tūjas krustojumam; Veclaicenes virzienā no Rīgas līdz Līgatnei; Valmieras virzienā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam; Uz Rīgas apvedceļa no Baltezera līdz Saulkalnei un no Salaspils līdz Babītei; Daugavpils virzienā visa posmā no Rīgas līdz Daugavpilij, kā arī no Jēkabpils līdz Varakļāniem; Bauskas virzienā visa posmā no Rīgas līdz Bauskai; Jelgavas virzienā visa posmā no Rīgas līdz Meitenei; Liepājas virzienā no Rīgas līdz Anneniekiem un no Saldus līdz Grobiņai; Ventspils virzienā no Rīgas līdz Strazdei un no Ugāles līdz Ventspilij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Eksperti: Lattelecom un LMT jāaudzē muskuļi globālā tirgus izaicinājumiem

Līva Melbārzde,04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kādu lēmumu Lattelecom un LMT akcionāri arī nepieņemtu, svarīgi ir nodefinēt tālāko abu kompāniju stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmi atrodas nenoteiktā hibrīdstāvoklī

To DB rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki – Roberts Andersons, Telia Company vecākais viceprezidents, Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs, Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland vecākais partneris, Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, Mikus Janvars, Porta Finance partneris, un Evija Miezīte, KPMG Baltics Konsultāciju nodaļas direktore.

Sabiedrībā attiecībā uz Lattelecom un LMT apvienošanu izskan bažas, ka tādējādi tiks izveidots Latvijas mērogiem liels uzņēmums, samazinoties konkurencei un pieaugot pakalpojumu cenām. Vai šīs bažas ir pamatotas?

R. Kulbergs: Pilnīgi noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Komentāri

Pievienot komentāru