Medicīna atrodas jaunas digitālās ēras priekšvakarā, un Latvijai ir visas kompetences, lai šajā jomā būtu starp līderēm
Medicīnas temats globāli ir tik svarīgs, ka pirmo reizi tas būs arī viens no apspriežamajiem tematiem 7. un 8. jūnijā notiekošajā G7 samitā Elmauas pilī netālu no Minhenes. Pērn izcēlusies Ebolas vīrusa krīze, daudz spēcīgāk kā līdzšinējās pandēmijas, piemēram, SARS vai putnu gripa, mainīja sabiedrības apziņu par stāvokļa nopietnību un vienlaikus atklāja arī vājos punktus globālajā veselības aprūpē. Piemēram, rietumu valstu mobilizācija Ebolas seku apkarošanai notika pārāk ilgi.
Taču katra krīze ir arī iespēja, un tā attīstība, kas, globāli raugoties, pašlaik veselības aprūpē notiek, paver gan katram indivīdam jaunus domāšanas modeļus par savu veselību, gan arī daudzas jaunas biznesa iespējas jomās, kur Latvija ir tradicionāli spēcīga – medicīnā, farmācijā un IT. Vāciski rakstošajā avīzē Handelsblatt 2. jūnija numurā ir iedvesmojoša intervija ar pasaules lielākā veselības koncerna Johnson&Johnson vienu no galvenajām vadītājām Sandru Petersoni. Viņa stāsta, ka ik gadus koncerns pētniecībai novirza astoņus ar pusi miljardus dolāru un tas, kam viņi pašlaik pievērš vislielāko vērību, ir veselības aprūpes interaktīvā savienojamība ar pacientu tā, lai pacients ne tikai internetā varētu komunicēt ar savu ārstu, bet, piemēram, izmantojot aplikāciju telefonā vai planšetdatorā, veiksmīgāk sagatavotos plānveida operācijām. Tāpat ar moderno tehnoloģiju palīdzību nākotnē varētu būt iespējams noteikt krīzes tuvošanos psihisko saslimšanu gadījumos. Tas nozīmē, ka medicīna arvien ciešāk saplūst ar IT nozari, piemēram, Johnson&Johnson sadarbojas ar Google, lai ķirurģiskajās operācijās vairāk varētu iesaistīt robotus. Tas nenozīmē, ka ārsts turpmāk vadīs operācijas no blakustelpas, manipulējot tikai ar robotiem, tomēr pašlaik jau var runāt par nākamās paaudzes ķirurģiju, kurā robotiem ir atvēlēta gana nozīmīga loma.
Nevajag domāt, ka šāda «nākotnes mūzika» ir pieejama tikai pasaules lielākajiem veselības aprūpes koncerniem. Tieši IT joma ir pierādījusi, ka arī pavisam mazi uzņēmumi var kļūt lieli, pateicoties inovatīvām idejām. Saprotams, ka ir grūti attīstīt pasaules līmeņa kompetenci jomās, kurās nav nekādu vērā ņemamu iestrāžu, taču par saviem medicīnas, farmācijas un IT speciālistiem Latvijai nav jākaunas. Tā kā visveiksmīgākās valstis investē jomās, kurās šobrīd notiek tehnoloģiskais lēciens, Latvijai vajadzētu veselības kopšanas jomai pievērst pastiprinātu uzmanību. Aktīvs veselības ministrs Guntis Belēvičs mums jau ir. Varētu sākt kaut vai ar specialās ekonomiskās zonas izveidi Jūrmalā, lai veselības sektoram piesaistītu jaunas investīcijas. Protams, katrs nozīmīgs solis vispirms tiek sperts galvā, tāpēc jāstrādā arī pie tā, lai nākotnē nevienam, līdzīgi zviedru investoriem, nebūtu jāsaka, ka «latvieši jau strādā labi, bet varētu būt radošāki».