Dažādos pārskatos un svinīgās runās bieži minēts, ka pagājušais gads Latvijas tautsaimniecībā ir bijis salīdzinoši veiksmīgs un ir vērojama pat zināma izaugsme. Acīm redzami par to varētu liecināt arī fakts, ka pērn ir bijis ceturtais ražīgākais jaunu uzņēmumu reģistrēšanas gads kopš mūsu valsts dibināšanas brīža.
Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā viena gada laikā ir saradies neskaitāms daudzums rūpnīcu, ēdināšanas uzņēmumu, pārvadātāju utt. Jāatgādina, ka tieši pagājušajā gadā Latvijā ļoti populāra kļuva mazkapitāla SIA dibināšana, kas ļāva izmantot mikronodokļa dotās priekšrocības maksāt mazākus nodokļus.
Šo situāciju ir izmantojuši pietiekami daudz iedzīvotāju un arī uzņēmumu, kuriem «pa tiešo» mazkapitāla SIA statuss nemaz nepienākas. Proti… Mazkapitāla SIA statuss nenoliedzami ir izdevīgs dažādiem sīkražotājiem, kuri, nonākot bezdarbnieka statusā, ir pievērsušies, piemēram, bižutērijas un dažādu citu produktu izstrādei, cenšoties tos pārdot kādā no daudzajiem tirdziņiem. Tādējādi še cilvēki paši sevi nodarbina, turklāt ne vienmēr tas notiek uz iekšējā patēriņa rēķina - bieži vien šādu sīkuzņēmēju pakalpojumus izmanto tieši ārvalstu tūristi. Tajā pašā laikā nevar arī noliegt, ka ne vienmēr mazkapitāla SIA ir ticis izmantots kā instruments tam, lai tautsaimniecību padarītu bagātāku. Respektīvi, daļā gadījumu šī iespēja ir tikusi izmantota kā legāls veids maksājamo nodokļu optimizācijai. Ne reizi vien ir dzirdēts par kompānijām, kuras tieši no pagājušā gada nevis algo darbiniekus, bet gan pērk pakalpojumus no svaigi dibinātām SIA, kuru īpašnieki ir attiecīgo uzņēmumu bijušie darba ņēmēji.
Protams, var teikt, ka tādā veidā valsts neiegūst tik daudz naudas nodokļu veidā, cik teorētiski varētu. Teorētiski… Redz, nedrīkst izslēgt gadījumu, ka neizvēloties šādu darbības formu, viņi varētu kļūt vienkārši par bezdarbniekiem, kuru eksistence būtu jānodrošina no sociālā budžeta līdzekļiem. Pašreiz šie cilvēki maksā valsts budžetā mazas naudas summas nodokļu veidā, kas kopumā vienalga veido pietiekami lielu līdzekļu masu, turklāt viņi nesēž uz kakla citiem nodokļu maksātājiem, vai arī nav izšķīrušies par laimes meklēšanu kādā citā pasaules valstī. Principā tāds lielā mērā arī bija mazkapitāla SIA mērķis - ļaut daļai iedzīvotāju nodrošināt pašiem sevi un savu ģimeni.
Nenoliedzami ir dzirdēti apgalvojumi, ka šādi uzņēmumi daudzos gadījumos ir bez nākotnes un no tiem neizveidosies vērā ņemamas kompānijas. Visticamāk, tā arī ir. Tomēr neaizmirsīsim, ka Eiropa, tā īsti neatgūstoties no vienas krīzes, principā ir ieslīgusi nākamajā, un tas nozīmē, ka labs ir teju jebkurš veids, kas ļauj cilvēkiem būt nodarbinātiem, vienlaikus neesot pelēkās ekonomikas sastāvdaļai. Visticamākais, brīdī, kad vairs nebūs vajadzīga šāda lāpīšanās, mazkapitāla SIA daudzums Latvijā samazināsies, tādējādi pabojājot statistikas datus, tomēr šābrīža situācijai šāds mazkapitāla SIA modelis nenoliedzami ir ieguvums tautsaimniecībai.