Protams, var runāt par dažādām eiropeiskām vērtēbām un tamlīdzīgām cēlām lietām, taču nevar noliegt, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem dalībai ES ir finansējums no dažādiem fondiem, kas ik gadu ieplūst Latvijas tautsaimniecībā. Tostarp nauda, kas tiek lauksaimniecības attīstības projektiem.
Tāpat ir skaidrs, ka valsts var atļauties vienam konkrētam mērķim, kam ES ir atvēlējusi finansējumu, «aiz ausīm» pievilkt visu ko citu, ja vien tas nāk par labu ekonomiskajai situācijai, un atbildīgās institūcijas to spēj izdarīt tik gudri, ka Eiropas Komisijā nesākas runas par soda sankciju piemērošanu Latvijai saistībā ar naudas iztērēšanu tam neparedzētiem mērķiem. Tomēr nupat minēto principu nevar attiecināt uz pilnīgi visām nozarēm, it īpaši, ja konkrētajai jomai atvēlētais finansējums jau tāpat ne vienmēr ir petiekams. Bet tieši saistībā ar šo Latvija var pamanīties pieļaut būtisku kļūdu.
Respektīvi, jau šodien valdībā tiek plānots lemt par to, ka par lauksaimniecības attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem būtu pieļaujama arī bankas kredītprocentu segšana iekārtu iegādei bezalkoholisko dzērienu ražošanai. Varētu saprast, ja šāda norma tiktu attiecināta tikai uz bioloģiskās lauksaimniecības produkciju, piemēram, dabīgu tomātu vai ābolu sulu, kas tiek izspiesta tepat Latvijas laukos, iepildīta pudelēs un nonāk veikalu plauktos. Taču apspriežamajā normā teju vienīgais ierobežojums paredz, ka par Eiropas naudu lauksaimniekiem nedrīkstēs atbalstīt pudelēs pildāmā dzeramā ūdens ražošanu. Visam pārējam – ceļš vaļā! Tātad iznāk, ka faktiski jebkurš bezalkoholisko dzērienu ražotājs varēs pretendēt uz savulaik paņemto kredītu procentmaksājumu dzēšanu, tērējot naudu, kas principā paredzēta lauksaimniekiem. Tas ir absurds!
Jāņem vērā, ka bezalkoholisks dzēriens nav tikai vietējo bērzu vai pašmāju siltumnīcā izaudzētu tomātu sula. Šajā kategorijā ietilpst arī, piemēram, Latvijā neaugošu apelsīnu sulas ražošana, turklāt izmantojot augļu koncentrātu, nevis pašus augļus, kā arī dažādu dzirkstošo dzērienu izgatavošana, par kuru ietekmi uz cilvēka veselību mediķi nereti izsakās ne īpaši glaimojoši. Citiem vārdiem sakot, pastāv nopietna iespēja, ka ar lauksaimniecības attīstībai paredzētā finansējuma palīdzību tiks segti kredītu procentmaksājumi visnotaļ nelauksaimnieciskai ražošanai. To varētu pieļaut, ja lauksaimniekiem atvēlētais ES finansējums būtu tik liels, ka viņi nekādi nespētu saprast, kā tādu naudas daudzumu vispār ir iespējams apgūt, taču situācija ir pretēja – šīs naudas pietrūkst.
Latvijā bieži ir dzirdēts, ka tiek pieņemts viens vai otrs lēmums, kam ar elementāru loģiku gan ir stipri mazs sakars, toties tā dažādās regulās un direktīvās prasa Eiropa. Šis nu ir gadījums, kad mūsu pašu valdība var pamanīties pieņem ekonomiski nepamatotu lēmumu, neatstājot iespēju vainu novelt uz Briseles gaiteņos izdomātām lietām. Nenoliedzami var runāt par nepieciešamību atbalstīt dažādu veidu ražotājus Latvijā, bet šim procesam ir jābūt loģiskam.