Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Ministru kabinets apstiprinājis autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs, pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. jūlija.

Kārtība paredz, ka lai VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Valdība otrdien, 24.maijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, un arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem, informē ZM.

Noteikumos precizētas normas, kas aktuālas marķētās dīzeļdegvielas ar samazināto akcīzes nodokļa likmi piešķiršanai lauksaimniekiem 2016./2017.saimnieciskajā gadā.

Noteikumi noteic, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt marķēto dīzeļdegvielu, ja ir nodrošināti minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās vai akvakultūras produkcijas ražošanas.

Turpmāk minimālos ieņēmumus par papildus deklarētām zemes platībām rēķinās, ņemot vērā pēdējo vienotā platību maksājumu deklarēšanās periodu, nevis iepriekšējā gadā deklarēto zemes platību, kā tas bija līdz šim.

Prasību par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas nepiemēros jauniem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kuri reģistrējušies laikā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Tas nepieciešams tādēļ, lai minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras ražošanas netiktu pieprasīti arī tiem pretendentiem, kas iepriekš reģistrējuši citu darbības veidu, bet laikā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 1.jūnijam Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējuši darbības veidu - lauksaimniecība.

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Gaismai pudelē paša izpildījumā Kaspars Šmits pievērsās, lai pārsteigtu draugus

Lai iepriecinātu draugus, Kaspars nolēma paša rokām radīt gaismekli, ideju nolūkojot internetā. Tā nav jauna. Diemžēl septembrī viņam nebija iespēju iegādāties ziemassvētku gaismas virtenes, ar ko piepildīt pudeli, un nācās meklēt alternatīvu. Paša radītā gaismas diožu lampa izraisīja sajūsmu apkārtējos un pieprasījumu. Draugu sajūsmas mudināts, Kaspars turpināja iesākto, un šobrīd viņa radītie gaismekļi ar zīmolu Šmita lampas nopērkami četros Rīgas salonos, kā arī sazinoties ar viņu caur mājaslapu, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šmita lampas nepretendējot uz dizaina novitāti, bet izpildījuma kvalitāte un izmantotie materiāli esot 100% roku darbs, un katrai pudelei ir savs stāsts par nozīmīgu notikumu kāda cilvēka dzīvē, labāko vīnu, izdzertu aiz prieka vai bēdām. Tās nav bezkaislīgas, pirktas vairumā stikla taras punktā, bet ir pārdzimušas piedzīvotās emocijas. Tas ir individuālo pasūtījumu pamatā – kāzu vīna pudelei piešķirt otru elpu un ļaut kavēties atmiņās.

«Valsts svētkos saņēmām no Jums negaidītu, bet lielisku dāvanu - ziņas par to, ka mūsu pirms 24 gadiem Abulā palaistā zīmīte ir atrasta!! Esam trīs māsīcas - Dace, Marika un Elīna (skat. bērnības kopbildi pielikumā), kuras bērnības vasaras ar prieku pavadīja pie omītes un opīša Smitenes Pavāros.» Tā Ziemeļlatvijai raksta zīmītes autores.

Kā vēstīts, interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, uzgāja Variņu pagasta uzņēmuma MV Līvas strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei.

Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu «visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem». To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.

«Iedvesmojušās no bērnu grāmatām, mēs izdomājām sev dažnedažādas izklaides - rīkojām koncerta uzvedumus, cirka izrādes, braucienus ar vectētiņa rolleri, loka šaušanas sacensības un, protams, ekspedīcijas pa Abulu. Upe atradās turpat pie mājas, ūdens līmenis vasarā bija zems - līdz ceļiem.

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Operatīvo pasākumu rezultātā Ludzā tika uziets nelikumīga alkohola fasēšanas cehs, kas bija ierīkots kādā bijušajā limonādes ražošanas cehā. Izņemts apjomīgs tilpums alkohola un viss nepieciešamais tā fasēšanai, informē Valsts policijā.

Veicot izmeklēšanu un operatīvos pasākumus kriminālprocesā, kas iepriekš bija uzsākts par nelikumīgu alkohola apriti, 25.novembrī, Ludzas iecirkņa policisti uz kāda lielceļa Ludzas novadā apturēja automašīnu, kuru vadīja 1966.gadā dzimis vietējais iedzīvotājs, kurš jau agrāk nonācis likumsargu redzeslokā saistībā ar nelikumīgu alkohola apriti. Veicot apturētās automašīnas pārbaudi policisti konstatēja, ka vīrietis tajā pārvadāja 120 litrus spirta.

Turpinot nepieciešamos izmeklēšanas pasākumus, minētajam vīrietim piederošajā limonādes ražošanas cehā Ludzā tika veikta sankcionēta kratīšana, kuras rezultātā (papildus izņemtajam spirtam) tika izņemti vēl ap 130 litriem gatavās produkcijas, kā arī 3000 stikla pudeles, vairākas kastes ar alkoholisko dzērienu etiķetēm, korķiem un Krievijas Federācijas akcīzes markām.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Paplašinot bezalkoholisko dzērienu piedāvājumu, AS "Cēsu alus" radījis trīs jaunas limonādes, kuru izstrādē investēti 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Šobrīd tirdzniecībā pieejamas trīs "Dārza limonādes" garšas - apiņu, rožu un vīģu. Jaunajos produktos ir samazināts cukura daudzums, tie nesatur glutēnu un piemēroti arī vegāniem.

"Strādājot pie jaunu produktu inovācijām, mēs pievēršamies un pētām aktuālās tendences un pircēju vēlmes ne tikai vietējā tirgū, bet arī pasaules mērogā. Šobrīd pieaug veselīga dzīvesveida tendence, un pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību produktu sastāvam, izvēloties augstas kvalitātes un dabīgus produktus. Tāpat arvien vairāk novērtē tieši vietējos produktus. "Dārza limonāde" ir radīta, ņemot vērā aktuālās tendences dzērienu tirgū," komentē Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja.

Reaģējot uz patērētāju radītām tirgus tendencēm, “Bauskas alus” ir paplašinājis dzērienu klāstu ar trīs jaunām produktu kategorijām, kas līdz šim nav bijušas “Bauskas alus” portfelī – bezalkoholisko alu, limonādi un sidru, informē uzņēmums.

Kopumā sešu jaunu produktu attīstībā investējot 40 000 eiro.

Kopējās investīcijas dažādos Bauskas alus darītavas jauninājumos šogad sasniedz 65 000 eiro apmēru, no kuriem 25 000 eiro novirzīti alus darītavas telpu atjaunošanai un ekskursiju programmas pilnveidošanai.

Jaunie “Bauskas alus” produkti izstrādāti, ņemot vēra patēriņa jeb tirgus tendences un pieaugošo vēlmi patērēt ilgtspējīgākus produktus, kas tiek ražoti lokāli un no vietējām, dabīgām izejvielām.

“Viens no mūsu novērojumiem aizvadītajā gadā ir gāzēto dzērienu premium segmenta pieaugums, kas nozīmē, ka patērētāji ir gatavi un vēlas iegādāties augstākas kvalitātes dārgākus produktus, īpaši, ja tie ir ražoti Latvijā un no dabīgām izejvielām. Ar jauno produktu piedāvājumu mēs plānojam apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc augstvērtīgākiem un kvalitatīvākiem dzērieniem no dabīgām izejvielām. Ceram uzrunāt arī gados jaunākus patērētājus, kuriem patīk dažādot savu izvēlēto produktu klāstu, meklēt jaunas un interesantas garšas, kā arī eksperimentēt ar zīmoliem un produktu kategorijām,” stāsta Nils Kazaks, SIA “Bauskas alus” valdes loceklis.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

No nākamā gada lauksaimniecības zemi ļaus iegādāties arī ES valstu pilsoņiem – fiziskām personām. «Kā ražotājs uzskatu, ka nepieciešami stingrāki kritēriji zemes iegādei ārvalstniekiem, jo zemei jābūt ražošanas līdzeklim,» norāda z/s Vilciņi 1 saimnieks Arnis Burmistris.

Patlaban spēkā vēl ir pārejas periods jeb likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» noteiktie ierobežojumi, kas liedz ES dalībvalstu pilsoņiem un tajās reģistrētām juridiskām personām brīvi iegādāties lauku zemi. Ierobežojumi beigsies 2014. gada 1. maijā, un eksperti prognozē, ka pēc zemes tirgus atvēršanas tiks piedzīvota lielāka pirkšanas aktivitāte.

Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka jau līdz šim atrastas iespējas, kā apiet spēkā esošos ierobežojumus, izmantojot tās normas, kas ļauj zemi iegādāties Uzņēmumu reģistrā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitālos vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no tām valstīm, ar kurām Latvijai noslēgti līgumi par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Eiropas Savienības fondu darbība programmas pasākuma Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos ietvaros Madonas novada pašvaldība varēs apgūt 3,47 milj eiro lielu finansējumu, lai sakārtotu pašvaldībai piederošos ceļus uz lauksaimnieciskās ražošanas objektiem, informē pašvaldības pārstāve Edīte Miķelsone.

Programma paredz, ka ceļiem jabūt sakārtotiem prioritārā secībā, vadoties no lauksaimnieciskās ražošanas objektu lieluma un skaita. Lai to īstenotu Madonas novada pašvaldība ir izstrādājusi nolikumu Madonas novada pašvaldības grants ceļu izvērtēšanas nolikums Eiropas Savienības fondu pasākumā Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos. Nolikums paredz sakārtot visus pašvaldības ceļus prioritārā secībā.

Ceļi tiks skatīti visa novada ietvaros. Mērķis ir kā pirmos sakārtot tos ceļus, kur ir vislielākais lauksaimnieciskās ražošanas objektu un lopu skaits. Šī programma ļaus sakārtot aptuveni 100 km grantēto ceļu (pašvaldības kopējais ceļu tīkls ir ~1500 km).

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Lai sakārtotu lauksaimniecības atbalsta sistēmu, plānots veidot lauksaimnieku reģistru.

Diskusijas par šāda reģistra izveidi ir tikai pašā sākumā, tāpēc šajā procesā iesaistītās puses pagaidām ir atturīgas detalizētākos komentāros.

Kā liecina DB rīcībā esošā informācija, Lauksaimnieku reģistrā zemniekus varētu iekļaut pēc vairākiem kritērijiem – valdījuma tiesībām, ekonomiskiem kritērijiem, izglītības un pieredzes. Paredzēts, ka reģistra veidotāji ņems vērā to, kādi ir saimniecības pamatrādītāji - cik daudz zemes apsaimnieko lauksaimnieks, vai to nomā, kāds ir lopu blīvums, kāda ir viņa rīcībā esošā tehnika. Tāpat kā kritēriji būs ieņēmumi no lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas, izmaksas lauksaimnieciskās darbības veikšanai, nomaksātie nodokļi. Būtisks kritērijs plānots izglītības diploms – LLU Lauksaimniecības fakultātes vai profesionālās izglītības iestādes vai kursi, ja tajos augkopība un lopkopība mācīta vismaz 320 stundas. Tāpat kritēriju sarakstā plānots iekļaut profesionālos sertifikātus un saimnieka pieredzi – cik ilgi tiek veikta lauksaimnieciskā darbība. Kā avoti reģistra veidošanā tiktu izmantoti Valsts Ieņēmumu dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Valsts zemes dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Uzņēmumu reģistra un citu avotu dati.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Drīzumā alkohola etiķetes saturēs vairāk informācijas; lai arī neliels, tas tomēr būs slogs ražotājiem – tā plānotās izmaiņas vērtē nozare

Patērētājiem ir skaidrs, ko satur pudele sulas vai limonādes, bet paliek noslēpumā tītas viskija un pārējo alkoholisko dzērienu sastāvdaļas. Ar šo situāciju nav mierā Eiropas patērētāju organizācija BEUC.

Organizācijā norāda, ka daudzi varētu būt pārsteigti, ja uzzinātu, ka puslitrs alus satur aptuveni 220 kaloriju – tikpat daudz kā šokolādes tāfelīte. Informācijai par uzturvērtību un pilnam sastāvdaļu sarakstam, ietverot pārtikas piedevas un konservantus, vajadzētu kļūt par obligātu alkohola marķējumā, lai palīdzētu patērētājiem izvēlēties, ko un cik daudz dzert, uzskata organizācijā.

Diskutējot par to, vai nepieciešams uz alkoholisko dzērienu iepakojuma izvietot informāciju par uzturvielām un sastāvu, vispirms jānodala trīs jomas: alus, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ražošana, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Andrejs Strateičuks.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.