Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Igaunijas Austrumviru apriņķa Līmalas ciemā par 580 tūkstošiem eiro tiks būvēts jūrniecības tematikai veltīts muzejs un bibliotēka, kurā tiks aplūkota plašā alkohola kontrabanda starp Igauniju un Somiju 1920.-1940.gadā.

«Jaunais muzejs būs veltīts alkohola kontrabandai tieši no piekrastes iedzīvotāju viedokļa, jo šo tematu var aplūkot divējādi. Piemēram, profesors Raimo Pullats savā grāmatā Viinameri (Degvīna jūra) šo stāstu aplūkoja no valsts un varasiestāžu viedokļa,» ziņu aģentūrai BNS sacīja muzeju pārvaldošās kompānijas Trogar valdes loceklis Hanness Pritss.

«Atbilstoši senām piekrastes normām, alkohola kontrabandai ir ļoti vienkārša loģika - viss, ko sniedz jūra, ir likumīga peļņa. Zivis, kuģu vraki vai kontrabandas alkohols vai citas preces, jo piekrastē vienmēr ir notikusi kontrabanda. Vienkārši noteiktos periodos tā bijusi aktīvāka, bet citos periodos - mazāk izteikta -, un parasti tas saistīts ar ne tiem saprātīgākajiem valsts lēmumiem,» klāstīja Pritss.

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) aizliegto vielu sarakstā trešdien iekļāvusi Latvijā ražoto medikamentu meldoniju jeb Mildronātu.

Mildronāts sarakstā iekļauts, jo ir pierādījumi, ka sportisti to lieto ar nolūku uzlabot savu sniegumu.

Meldonijs ir medikaments, kas ļauj izvairīties no sirds audu bojājumiem.

Jau pirms tam meldonijs ticis iekļauts WADA monitorējamo vielu sarakstā

Meldonijs Latvijā pazīstams ar farmācijas uzņēmuma Grindeks ražoto un izplatīto zīmolu Mildronāts. Saistībā ar šo vielu radīta jaunu medikamentu paaudze, kas imitē dabiskus savienojumus. Kardioprotektors Mildronāts ir viena no Latvijas veiksmīgākajām medicīniskā eksporta precēm. 2013.gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza aptuveni 65 miljonus eiro.

Tikmēr Starptautiskās Motosporta federācijas (FIM) pārstāvētie sporta veidi izņemti no saraksta, kur alkohols aizliegts kā dopinga līdzeklis. Precīzi iemesli šim lēmumam netiek nosaukti.

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija, raksta avīze «Postimees».

Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.

Finanšu ministrija pagājušajā vasarā izteica prognozes, ka igauņu braucieni uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem un alus radīs budžetā aptuveni 20 miljonu eiro «caurumu».

Zaudējumiem var pieskaitīt arī negūtos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo izrādījies, ka autovadītāji, īpaši kravas transporta šoferi, degvielu cenšas uzpildīt Latvijā. Pārvalde aplēsusi, ka degvielas pirkšana ārpus Igaunijas līdz pagājušā gada beigām pieaugusi par 40 miljoniem litru. Tas nozīmē, ka no degvielas akcīzes nodokļa Igaunija nav guvusi aptuveni 20 miljonus eiro, tātad kopumā budžetam gājuši secen apmēram 50 miljoni, raksta avīze.

Kontrabandas alkohola iznīcināšanu jau vairākus gadus Rīgā, Piedrujas ielā veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Aģentūras teritorijā konfiscētais alkohols tiek uzglabātas līdz brīdim, kad tiek dots rīkojums to iznīcināt.

2016.gadā Valsts policija (VP) konfiscēja 99 739,23 litrus nelegālā alkohola, 2017. gadā - 107 163,57 litrus, 2018. gadā - 83 003,66 litrus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 15 101,37 litrus.

Nelegālā alkohola atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas pārvalde atsavinājusi 5809 litrus kontrabandas alkohola, bet 2018. gadā - 91 526 litrus. Tādējādi kontrabandas alkohola apjoms pieaudzis 16 reizes.

Db.lv bija iespēja vērot, kā tiek iznīcināts kontrabandas alkohols. Saskaņā ar likumu, dienā ļauts iznīcināt 500 litrus.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Īrijā uz alkoholisko dzērienu iepakojuma būs būs jāatrodas brīdinājumam, ka alkohols izraisa vēzi, paredz Īrijas parlamenta augšpalātas trešdien pieņemtais likums.

Tas arī noteic minimālo cenu dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem un ierobežo to reklamēšanu, tostarp aizliedz alkohola reklāmas parkos, autobusu pieturās un dzelzceļa stacijās.

Uz grādīgo dzērienu iepakojuma būs arī jānorāda, cik dzērienā ir kaloriju.

Likumprojekts Īrijas parlamentā tika iesniegts pirms trim gadiem, taču sastapās ar spēcīgu dzērienu ražotāju lobija pretestību. Parlamenta apakšpalāta to pieņēma pagājušajā nedēļā.

«Alkohols kaitē mūsu veselībai, tas nodara postu mūsu sabiedrībai, ģimenēm, un šajā likumā paredzēto pasākumu uzdevums ir to mainīt,» pēc likuma pieņemšanas izplatītajā paziņojumā uzsvēris Īrijas veselības ministrs Saimons Hariss.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Lietuvas Seims pieņēmis likuma grozījumus, kas no 1.jūnija būtiski palielina naudassodu par atvērta alkoholiskā dzēriena iepakojuma atrašanos automobiļa salonā.

Par alkohola produkcijas lietošanu, kā arī glabāšanu vai pārvadāšanu atvērtā iepakojumā automašīnas salonā draudēs naudassods no 40 līdz 100 eiro, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā - no 100 līdz 140 eiro.

Alkohols atvērtā iepakojumā drīkst atrasties auto salonā tikai gadījumā, ja salons ir nodalīts no vadītāja vietas.

Aizliegums pārvadāt atvērtu alkohola iepakojumu auto salonā Lietuvā ir spēkā jau kopš 2009.gada, tomēr līdz šim par to sods bija tikai 10 līdz 12 eiro. Turklāt policija tvarstīja tikai autovadītājus, kas pie stūres lietoja alkoholu, un sodīja viņus par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.

Savukārt no 1.maija Lietuvā ir spēkā grozījumi satiksmes noteikumus, kas ļauj autovadītājam pa mobilo tālruni runāt tikai trīs gadījumos.

Mazumtirdzniecības izaugsmē izrāvienu piedzīvo pirkumi interneta veikalos un pa pastu ar apgrozījuma pieaugumu par 39,5%, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pa pastu vai interneta veikalos 2015. gada 11 mēnešos sasniedza 145,11 miljonus eiro, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas, ka iedzīvotāju iepirkšanās internetā aug straujāk nekā ierastajos veikalos, mūsdienās jau ir manīta tendence. Tādējādi Latvija seko Eiropas piemēram, kas savukārt mācījusies no ASV, zina teikt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Jāņem vērā, ka vietējie tirgotāji piedāvā aizvien vairāk preču e-tirdzniecībā, arī norēķini ar karti interneta vidē kļuvuši drošāki. Agrāk tika nolīgti specializēti piegādātāji, bet tagad uzņēmumi bieži paši nodrošina savu piedāvāto preču piegādi. Tiesa, ir atsevišķi ierobežojumi. H.Danusevičs pauž viedokli, ka novecojusi ir norma, kas liedz adresātam piegādāt tādas akcīzes preces kā alkohols un cigaretes. H. Danusevičs spriež, ka norma būtu jāmaina, jo «parastā veikalā taču to visu var nopirkt». Protams, arī iegādi internetā varētu veikt, vienīgi uzrādot personas kodu vai dokumentus, lai pārliecinātos, ka pircējs ir pilngadīga persona, piebilst LTA prezidents.

Saūda Arābija paziņojusi, ka tā pirmoreiz piedāvās tūristu vīzas, atverot valsti ārvalstu atpūtnieku apmeklējumiem, kas ir viens no pasākumiem uz naftu orientētās ekonomikas diversificēšanai.

Starptautiskais tūrisms ir viena no galvenajām iecerēm kroņprinča Mohammeda bin Salmana reformu programmā «Vīzija 2030», kurai jāsagatavo lielākā arābu pasaules ekonomika pārejai uz pēcnaftas laikmetu.

Paziņojums nāca klajā nepilnas divas nedēļas pēc postošiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kuri satricināja pasaules energoresursu tirgus.

«Saūda Arābijas atvēršana starptautiskajiem tūristiem ir vēsturisks brīdis mūsu valstij,» paziņoja tūrisma nozares vadītājs Ahmeds al Hatībs.

«Viesi būs pārsteigti (..) par dārgumiem, ar kuriem mēs dalīsimies - pieciem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, interesantu vietējo kultūru un aizraujošu dabas skaistumu.»

Veselības ministrija (VM) rosina noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus, tostarp privātos pasākumos un restorānos, paredz valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

VM norādīja, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus, distancēšanos, roku higiēnu, pulcēšanās ierobežojumus u.c. Īpaši tas notiek neorganizētos pasākumus, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.

"Tādēļ ir jānosaka, ka privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku. Minētais skaits tiek pielīdzināts iepriekš noteiktajām cilvēku grupām, kas drīkstēja pulcēties, neievērojot distancēšanos, sporta treniņos, bērnu nometnēs un tamlīdzīgi. Tāpat tiek noteikts, ka privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk kā 300 cilvēku," rosina ministrija.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas aizturējušas septiņas personas par 14,5 miljonu cigarešu un 239 litru degvīna kontrabandu, informē VID.

Aizturēto vidū ir divas muitas un divas robežsardzes amatpersonas. Par šo faktu šī gada 1.aprīlī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros.

Šī gada 1.aprīlī VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros ar kravas automobili no Krievijas Latvijā, izmantojot muitas kontroles punktu Terehova. Tika veiktas neatliekamās procesuālās darbības, kuru rezultātā aizturēti 14,5 miljoni dažādu marku cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām un 293 litri dažādu marku degvīna ar Krievijas akcīzes markām.

Lielbritānijas pārtikas un sīkpreču veikalos krasi pieaudzis zādzību skaits, kas pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina Pārtikas veikalu asociācijas (ACS) dati.

ACS, kas pārstāv 48 000 veikalu, paziņojusi, ka pēdējo 12 mēnešu laikā reģistrēts 1,1 miljons zādzību, un organizācija tajā vaino noziedznieku bandas, kā arī strauji pieaugušo dzīves dārdzību.

Visbiežāk tiek zagtas dārgākas preces, piemēram, gaļa, alkohols un konditorejas izstrādājumi.

Vainīgie bieži vien ir narkomāni vai alkoholiķi. Bieži zagļi ir organizētu bandu locekļi, teikts ACS kārtējā ziņojumā.

Mazumtirgotāji tagad dārgākās preces ir apgādājuši ar pretzagšanas ierīcēm, bet aptiekās dažas preces, piemēram, kosmētika, vairs netiek izstādītas pircēju zonās, jo tās pastāvīgi tiek zagtas.

ACS izpilddirektors Džeimss Lūmens atzinis, ka šāds zādzību līmenis vēl neesot pieredzēts. Viņš norādījis, ka zagļi policijai esot zināmi, taču tie turpina nesodīti zagt.

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā

Rīgas pašvaldības policija (RPP) no 21.augusta līdz 31.augustam, kā arī pirmajās septembra dienās rīkos plašas pārbaudes veikalos, bāros un kafejnīcās, lai pārliecinātos, ka nepilngadīgajiem netiek tirgots alkohols un tabakas izstrādājumi, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Rīgas pašvaldības policija atgādina veikalu un izklaides vietu īpašniekiem, ka nepilngadīgajiem tirgot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus ir aizliegts. Arī šogad pirms jaunā mācību gada sākuma tiks rīkotas pārbaudes ar mērķi konstatēt negodprātīgos komersantus.

Vienlaikus policija aicina arī vecākus pievērst uzmanību savām atvasēm un pārrunāt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Vecākiem, kuri vēlas sniegt ieguldījumu policijas darbā, RPP dod iespēju pieteikt savu bērnu kontrolpirkumam, sūtot pieteikumu brīvā formā uz e-pastu - [email protected]

Likums paredz, ka kontrolpirkumos ar vecāku atļauju drīkst iesaistīt jauniešus, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Ikvienu jaunieti, kurš vēlas nedaudz iepazīt policijas darbu no iekšienes, policija aicina vērsties pie vecākiem, jo izskatīti tiks tikai tie pieteikumi, kurus būs sūtījuši vecāki.

Caunieša vīna izveidotājs Kristaps Caune vasaras sākumā uzsāka ziedojumu vākšanu, lai izveidotu pats savu vīna darītavu – vīna pagrabu un ražošanas telpas

«Sapnis par vīna darītavu ir liels ne tikai domu līmenī, bet arī finansiālā izteiksmē. Lai taptu vīna darītava un vīns varētu priecēt daudzus cilvēkus, ir nepieciešamas atbilstošas telpas, kuras patiktu ne tikai man, bet arī attiecīgajiem dienestiem,» stāsta K. Caune.

Vasaras sākumā K. Caune sociālajā tīklā Facebook ievietoja ierakstu ar aicinājumu ziedot vīna darītavas izveidei. Šis jau ir desmitais gads, kad viņš sevi uzskata par vīna darītāju. Kā bieži pats pie sevis smejas – bija lemts būt par vīndari. Ideja radās visai interesantā veidā. Pirms 10 gadiem viņš pamodies ar domu, ka jādara kaut kas, ko nedara vienaudži. Toreiz Kristapam bija 17 gadu. «Nezināju, ko tieši gribu darīt, bet zināju, ka gribu atšķirties. Tās pašas dienas vidū parādījās ideja – gatavošu vīnu. Un tā 17 gados izdomāju, ka varētu kļūt par vīndari.