Fakts nepatīkams, bet nekādā gadījumā nav pārsteidzošs – tā var teikt par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apķīlājot valstij piederošās aviokompānijas airBaltic akcijas bijušā šīs pašas kompānijas vadītāja Bertolta Flika prasībā pret krahu piedzīvojušo Latvijas krājbanku un Satiksmes ministriju.
Protams, jau vēsturiski situācija ar airBaltic un šā uzņēmuma privātajiem akcionāriem ir bijusi sarežģīta, tomēr šajā gadījumā ir jārunā par totālu nolaidību. Vispirms jau jāatgādina, ka brīdī, kad kļuva skaidrs par Krājbankas un Snoras bankas (Lietuvā) krahu, Latvijas valdība pieņēma lēmumu pārņemt savā kontrolē privātajam investoram piederošās akcijas. Gūstot informāciju par notikušo ar televizora starpniecību, tobrīd viss šķita loģiski un saprotami. Savukārt personas, kas ir lietas kursā par šā lēmuma aizkulisēm, neoficiālās sarunās zina stāstīt, ka ar vismaz kaut kādām juridiskām normām attiecīgajam lēmumam vispār neesot nekāda sakara.
Tas ir bijis politisks lēmums, neiedziļinoties iepriekš parakstītos dokumentos ar airBaltic privāto partneri. Tātad, iespējams, var iznākt, ka iemesls pārņemt šīs akcijas bija, taču tas izdarīts juridiski tik nekorekti, ka tagad jārēķinās ar noteiktām, visticamāk, finansiālām sekām. Iespējams, tāpēc pirms vairākām dienām Valsts kancelejas augsta ranga pārstāvja Ministru kabineta mājaslapā publiskotais materiāls par airBaltic juridiskajiem aspektiem, pazuda vienas dienas laikā. Acīmredzot valdības vadītājam un Satiksmes ministrijai nav bijis patīkami lasīt dažādas neglaimojošas atziņas par visu to, ko paredz reiz parakstītie papīri, tostarp faktu, ka, piemēram, lēmumu par airBaltic zīmola nodošanu Flikam piederošajam uzņēmumam BAS nevarēja pieņemt, bez Satiksmes ministrijas ziņas.
It kā ar jau minēto nebūtu gana, Anrija Matīsa vadītā Satiksmes ministrija pagājušās nedēļas nogalē ir pamanījusies paziņot, ka valstij piederošo aviokompānijas akciju apķīlāšana neietekmēšot investora piesaisti. Šādam apgalvojumam var piekrist tikai gadījumā, ja pieņemam, ka jau līdz šim ar investora piesaisti airBaltic ir veicies nulles līmenī – šādā situācijā akciju apķīlāšanai tiešām ietekmes nebūs, jo nulle ir un paliek nulle.
Pretējā gadījumā šāds apgalvojums ir fatāla alošanās! Jāņem vērā, ka šodien ne viena vien aviokompānija stāv pāris arābu valstīs pie aviomonstru durvīm cerībā, ka to darbībā tiks investēti, teiksim, 100 miljoni eiro. Tomēr nevajag uzskatīt, ka, piemēram, Etihad Airways vai Qattar Airlines alkst investēt itin visā, kas vispār ir spējīgs atrauties no zemes. Šīs kompānijas rūpīgi izvērtē, kur ieguldīt savu naudu, rēķinoties ar iespējamiem riskiem nākotnē. Un šajā kontekstā rodas loģisks jautājums – kāpēc gan ieguldīt milzīgu naudu uzņēmumā, kas jau ir nomocīts ar tiesvedībām un nevar zināt, vai jau pārskatāmā nākotnē šāda veida problēmas vēl vairāk nepieaugs, ja var atrast dažu labu aviosabiedrību bez tādām likstām?!
