Nedaudzus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām tautas kalpi atklājuši veco patiesību – Latvijas pilsoņi bez pases parlamenta vēlēšanās piedalīties nevarēs.
Tas nozīmē, ka arī turpmāk uz ērtajiem krēsliem Jēkaba ielas namā cerošie deputāti savas ievēlēšanas izredzes ir automātiski samazinājuši teju par 30 tūkstošiem balsu. Proti, par tiem Latvijas pilsoņiem, kas, paļaujoties uz iepriekšējos gados skandināto, ka pase ir vien ceļošanas dokuments, savas identitātes apliecināšanai ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas kartes – eID. Izņemt tikai eID karti bija finansiāli izdevīgāk, pat izņemt eID kopā ar pasi pilsoņiem bija lētāk, nekā izņemt vienkārši pasi, līdz ar to īpaši daudz eID karšu īpašnieku ir Valmierā, Saldū, Talsos, Kuldīgā, t.i., pilsētās ar visnotaļ latvisku elektorātu. Tad kādu zaru, vairāku gadu laikā tā arī nesakārtojot Latvijas vēlēšanu sistēmu tiktāl, lai pilsoņi varētu balsot gan ar pasēm, gan eID kartēm, Latvijas politiķi tādējādi ir nozāģējuši?
Atceroties mazliet no vēstures, Latvijas eID kartēm nupat apritēja divi gadi. Savulaik Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, runāja par «tuvākajā laikā sagaidāmu ļoti strauju evolūciju, kura mainīs vēlētāju reģistrēšanas kārtību». Turpat no nulles tikšot izveidota jauna sistēma. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Ingus Treiguts slavēja Latvijas eID sistēmu, kas, lai arī pa desmit gadiem salīdzinājumā ar citām ES valstīm esot aizkavējusies, tomēr būšot vēl labāka nekā citur. Savukārt toreizējais premjers Valdis Dombrovskis pat rosināja visām ES valstīm pāriet uz vienoto eID sistēmu. Taču kā izrādījās patiesībā? Lai gan jau pirms diviem gadiem bija skaidrs, ka balsot ar eID nevarēs, ja vien papildu netiks ieviests vēlētāju reģistrs un izveidota elektroniskā vēlēšanu sistēma, tas tā arī joprojām nav izdarīts. Ar Latvijas eID kartēm Latvijas pilsoņiem ir bijušas problēmas apliecināt savu identitāti gan ES valstīs, gan, kā nesen atklājās, arī iebraukt Norvēģijā. Latvijas atbildīgās iestādes laikam vienkārši bija nogulējušas ziņas par izmaiņām Norvēģijas tiesību aktos, līdz ar to Latvijas pilsoņi ar savām eID kartēm tā arī bija spiesti palikt lidostā. Punkts uz «i» bija Latvijas pasta nesenais jaunievedums pasta nodaļās identitātes apliecināšanai vairs nepieņemt autovadītāja apliecības – tikai pasi vai eID karti. Laikam izmisis mēģinājums kaut kā saglābt faktu, ka eID ieviešana nav nesusi cerētos augļus nevienā jomā. Pat budžetā nav izdevies iekasēt ieplānotos miljonus par eID kartēm, rakstīja portāls ir.lv. 2012. gadā budžets 2 miljonu eiro vietā par eID kartēm ieņēma 1,6 miljonu, bet nākamajos gados aina kļuva vēl drūmāka. Pērn 6 miljonu eiro vietā tika iekasēti vien četri, bet šogad 4,5 miljonu vietā pagaidām nav pat vēl pusmiljona eiro.
Stāsts jau patiesībā nav par to, ka ID karšu sistēma būtu slikta. To, ka maza plastikāta kartīte līdzņemšanai ir ērta un mūsdienīga, ir novērtējuši daudzi. Ne jau velti gandrīz 30 tūkstoši Latvijas pilsoņu izlēmuši iztikt tikai ar eID. Runa ir par izpildījumu, par to, ka kārtējo reizi Latvijas iestādēs labā roka nezina, ko kreisā dara. Pretējā gadījumā kā lai citādi nosauc izveidojušos absurdu, ka vēlēt bez Latvijas pases neviens nevar, bet daļēji jau apstiprinātais veselības nodokļa likumprojekts savukārt paredz, ka nodokļu nomaksu neviens Latvijas iedzīvotājs nevarēs apliecināt bez slavenās eID kartes? Redzot notiekošo, gribas nopūsties – ja reiz vairāku gadu laikā Latvijas iestādes tā arī nav spējīgas ieviest reāli darboties spējīgu identifikācijas karšu mehānismu, tad vismaz politiķi un citi uz eksponēšanos kāri darboņi varētu beigt muļķot iedzīvotājus ar no gaisa grābtām runām «par pasaulē labāko eID», tādējādi mudinot pāriet tikai uz eID. Tāpat diez vai ir vērts pieņemt likumus, kuros kā vienīgais pilsoņu identifikators paredzēts eID, jo sazin kas vēl var notikt un cik gadu Latvijai būs nepieciešami, lai novērstu kaut vai tikai jau konstatētos eID trūkumus.