Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima projekts izstrādāts atbilstoši pēdējām tehnoloģijām un būvnormatīviem, projektam veiktas arī visas nepieciešamās ekspertīzes, sacīja projekta autoru arhitektu biroja Kubs vadītāja arhitekte Zane Kalinka.

«Patlaban grūti pateikt, kādi ir notikušā cēloņi, taču projekts izstrādāts atbilstoši visiem normatīviem un tam veiktas neskaitāmas ekspertīzes. Latvijā ir neskaitāmi piemēri apzaļumotiem jumtiem, piemēram, viss Kronvalda parks ar strūklaku un kokiem atrodas uz autostāvvietas jumta,» sacīja Kalinka.

Viņa piebilda, ka arī jumta apzaļumošanai paredzētā bruģa un melnzemes substrāta svars nevarētu būt iemesls jumta sabrukšanai, jo šīs slodzes tika paredzētas un jumta nestspēja tika pārbaudīta. «Turklāt uz jumta atrodas oļu kārta un divas ziemas uz tā bija sniegs, kas kopumā radīja daudz lielāku slodzi nekā projektētais jumta dārzs,» piebilda Kalinka.

Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.

Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.

Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.

Šajā rakstā uzzināsiet visu par koka kopnēm - to veidus, priekšrocības, projekta izmaksas un pareizo veidu, kā pasūtīt koka kopnes.

Kas ir jumta kopnes?

Koka kopnes ir jumta konstrukcija, kas nosedz ēku no viena gala līdz otram un tiek izgatavotas pēc pasūtījuma katram projektam. Kopnes ir izgatavotas no augstas kvalitātes C24 kokmateriāliem, kas savstarpēji savienoti ar speciālām metāla plāksnēm, tādējādi iegūstot īpaši izturīgu konstrukciju.

Kopņu konstrukcijas ir veidotas, izmantojot gadsimtiem senus un pārbaudītus ģeometrijas principus, kas apvienojumā ar mūsdienīgu inženiertehniku nodrošina elastīgu, praktisku jumta konstrukciju vai starpstāvu risinājumu, kas ietaupa būvniecības izmaksas un montāžas laiku.

Kopņu specifikācija

Jumta kopnes sastāv no c24 kokmateriāla, kuru savienojuma punkti ir izvietoti tā, lai veidotu savstarpēji savienotu trīsstūrveida sistēmu, kas notur slodzi. Šie savienojumi ir savienoti ar metāla plāksnēm.

Rīgas pils pagaidu jumta risinājums nav paredzēts ziemas apstākļiem un pastāvīgā jumta risinājums būtu vienīgais absolūti drošais risinājums, lai nodrošinātu telpu aizsardzību ekstrēmos laika apstākļos un ziemas periodā un ļautu pieslēgt apkuri šajās telpās, informēja pils būvdarbu veicēja pilnsabiedrības SBRE pārstāve Mārīte Straume.

Pretējā gadījumā ziemas apstākļos ir risks, ka samirkušās sienas izsals un tiks radīti vēl vairāk neatgriezeniski zaudējumi vēsturiskajai ēkai, sarunā ar Nozare. lv uzsvēra M. Straume.

«Tā kā vēl līdz šim nav notikusi sarunu procedūra ar projektētājiem par pastāvīgā jumta projektēšanu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apgalvojums, ka būvnieks garantē pagaidu jumta funkciju līdz pat pavasarim, rada bažas, vai uz šī fona netiek attaisnota pastāvīgā jumta projekta izstrādes novilcināšana, uzliekot visu atbildību par sekām uz būvnieku,» norādīja M. Straume.

Viņa skaidroja, ka ar VNĪ pagaidu jumts bija saskaņots kā tikai pagaidu risinājums aizsardzībai no lietus, kas norādīts arī no VNĪ puses parakstītajā līgumā, ka «Puses apzinās, ka seku likvidēšanas darbu apjomā ietvertie risinājumi ir uzskatāmi par pagaidu risinājumiem, vienlaicīgi pasūtītājs nodrošina pastāvīgā risinājuma pēc iespējas savlaicīgu izstrādi». Tāpat līgumā VNĪ apņēmies savlaicīgi īstenot pastāvīgā jumta izstrādi.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Rundāles pils muzejs izsludinājis iepirkumu Rundāles pils jumta pārbūves 1. un 2.kārtai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,5 miljoni eiro bez PVN, un jumta pārbūvi plānots veikt septiņu mēnešu laikā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27.februārim.

Kā skaidro Rundāles pils muzeja pārstāvji, jau 2017. gadā Rundāles pils muzejs aktualizēja pils jumta nomaiņas jautājumu, pievēršot uzmanību arī pārējām avārijas situācijām muzeja kompleksa ēkās. Pils jumta seguma un konstrukcijas bojājumi radušies vairāku gadu garumā, nokrišņiem iekļūstot salaiduma vietās gar jumta logiem un jumta satekņu vietās. Mitrums iesūcas konstrukcijās, notek pār tām, bojā apmetumu.

2017. gada nogalē SIA "CMB" izstrādāja Rundāles pils jumta pārbūves projektu, kas ietver šādus darbus: bojāto nesošo konstrukciju protezēšanu un atjaunošanu ar pastiprināšanu pēc nestspējas aprēķina; jumta seguma un dēļu klāja nomaiņu pilnā apjomā, daļēji saglabājot un eksponējot vēsturisko klāju; jumta arhitektonisko detaļu restaurāciju. Plānots mainīt arī lietusūdens tekņu atrašanās vietas, jo tagadējā konstrukcija virza lietus ūdeņus uz dzegām.

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

SIA “Rīgas nami” ir parakstījusi līgumu ar AS “Būvuzņēmums restaurators” par pērn spēcīgo vēja brāzmu laikā cietušā paviljona jumta seguma nomaiņu.

Remontdarbu veicējs tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 571 120 eiro bez PVN.

Remontdarbu ietvaros tiks mainīts viss jumta segums un darbus, labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Šobrīd Rīgas pašvaldības būvvaldē iesniegti nepieciešamie dokumenti būvatļaujas saņemšanai.

“Esam gandarīti, ka beidzot sakārtots gan saimnieciskais, gan juridiskais process, lai varam uzsākt jumta nomaiņu, kas bija iekavējusies jau vairāk kā gadu. Lai arī paviljona bojātā jumta segums bija nostiprināts, lai novērstu kopējo ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tagad tiks veikta pilnīga jumta nomaiņa atbilstošā kvalitātē,” stāsta SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže. Jumta seguma maiņu nu ir iespējams uzsākt, jo mainīts juridiskais ietvars starp SIA “Rīgas Nami” un Rīgas domi, kas regulē šī īpašuma pārvaldīšanu.

Putnu radītie bojājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jumta izolācijas materiālam patlaban ir novērsti, tomēr Nacionālās būvkompāniju apvienības un būvuzrauga Hill International pārstāvji plāno piesaistīt ornitologus, lai rastu ilgtspējīgu «putnu problēmas» risinājumu nākotnē.

LNB Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis informē, ka pēc alpīnistu apsekojuma patlaban LNB jumta daļa, kurā tika fiksēts defekts jeb sūce, ir salabota atbilstoši oriģinālajai specifikācijai un ūdens no jumta vairs netek. Pirms tam vienā no telpām pa laikam bija vērojams spainītis, kurā no griestiem pilēja ūdens.

Arīdzan pasākumi Gaismas pils korē var noritēt ierastajā gaitā. «Lai gan - arī iepriekš tecējušie daži pilieni neietekmēja pasākumu norisi un ēkas ekspluatēšanu kopumā,» sacīja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā stāstīja Ķīsis, izpētot uz jumta esošo videokameru ierakstus, apstiprinājies pieņēmums, ka sūce jumtā radusies, jo konstrukciju šuvju pildījumu - silikonu - mēdz knābāt putni, galvenokārt - vārnas. «Patlaban būtiski ir saprast, ko un kāpēc putni ar silikonu dara,» sacīja Ķīsis.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā Rīgā paveikti visi demontāžas darbi un uzsākta jauno jumta konstrukciju izbūve, jaunās ārsienas izbūve un esošo būvkonstrukciju stiprināšana, lai jau rudenī teātris būtu zem jumta.

Projekta ietvaros uzlabos Leļļu teātra ēkas estētisko un tehnisko stāvokli, tai skaitā veiks nepieciešamos jumta atjaunošanas darbus un samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 50 %, lai ietaupītos līdzekļus varētu izmantot citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta īstenošana sniegs teātra darbiniekiem atbilstošākas darba telpas, apmeklētājiem - iespēju izbaudīt teātra mākslinieku veikumu jaunā līmenī. Skatītāju un darbinieku ērtībai tiks paaugstināti arī Mazās zāles griesti, kas dos iespēju dažādot pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Līdz šim jau ir veikta vecā jumta seguma demontāža un uzsākta elektroinstalāciju ierīkošana. Norit jaunas ārsienas izbūve, jumta pārbūve, būvkonstrukciju pastiprināšana un citi darbi, kuru mērķis ir nodrošināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, secīgi pārejot pie iekštelpu pārbūves un inženiertīklu izbūves. Līdz 2022.gada rudenim tiks pabeigta jumta konstrukciju izbūve, t.sk., jumta paaugstināšana, jumta seguma ierīkošana, uzsākti ēkas siltināšanas darbi, logu un durvju montāža.

Daži vadoši darbinieki Rīgas domē pēdējo pāris diennakšu laikā izņēmuši un pielabojuši dokumentus, kas saistīti ar tirdzniecības centra Maksima būvniecību Zolitūdē, apgalvo Eiropas parlamenta deputāts, diplomēts inženieris un bijušais partijas Saskaņas centrs biedrs Aleksandrs Mirskis (tagad - partija Alternative), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

(Pievienots Rīgas Būvvaldes pārstāvja viedoklis 12.rindkopā.)

«Esmu pārliecināts, ka šo lietu centīsies «norakt». Domāju, uz visiem jautājumiem atbildi var dot tikai neatkarīga šī nozieguma izmeklēšanas komisija. Es vēlos strādāt šajā komisijā, lai nekas tamlīdzīgs vairs nevarētu notikt,» paziņojumā medijiem paudis Mirskis.

Mirska asistents Vladimirs Romančenko aģentūrai LETA apstiprināja, ka Zolitūdes traģēdijā dzīvību zaudējis arī deputāta palīgs Andrejs Burvis (Alternative).

Eiroparlamenta deputāts uzskata, ka šī traģēdija notikusi tāpēc, ka gan projektēšanas birojiem, gan arī būvfirmai, Rīgas pilsētas būvvaldei, ugunsdrošības inspekcijai un tirdzniecības centram ir viens mērķis – peļņa. Tāpēc daži, iespējams, dod kukuļus, lai saņemtu projektēšanas un būvniecības atļaujas, bet citi, dzenoties pēc naudas, visticamāk, ir gatavi maksāt uzraudzības dienestiem. «Tiek klonētas nelikumības, kur viss ir iespējams,» norāda Mirskis.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža.

Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.

Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta.

Būvniecības uzņēmuma Re&Re nolīgtu neatkarīgu Latvijas ekspertu - sertificētu būvinženieru - pirmais slēdziens, izvērtējot Zolitūdē sabrukušā veikala projekta dokumentāciju, liecina, ka tehniskā projekta būvkonstrukciju izstrādes stadijā ir pieļautas rupjas kļūdas slodžu noteikšanā uz pārseguma konstrukciju un jumta nesošo tērauda kopņu apakšējās joslas savienojošam mezglam aprēķināta un izprojektēta nepietiekama nestspēja.

(Pievienotas pēdējās piecas rindkopas.)

Par to paziņojumā informē būvniecības uzņēmums Re&Re, kas neatkarīgiem Latvijas sertificētiem būvinženieriem pieprasījis ekspertīzi par Zolitūdes traģēdijas iemesliem.

Vakar Re&Re saņēmis pirmo atzinumu dzīvojamā ēkas un tirdzniecības centra tehniskā projekta būvkonstrukciju daļas ekspertīzei. Gala slēdziens tiks sagatavots pēc pilna apjoma aprēķinu veikšanas un pielietoto materiālu laboratorijas testu slēdzienu saņemšanas.

Ekspertīzē, ko veikuši sertificēti būvinženieri Aldis Grasmanis, Valērijs Vasiļjevs un Didzis Žīgurs, izvērtējot projekta dokumentāciju un veicot kontrolaprēķinus, secināts, ka tirdzniecības centra Priedaines ielā 20 jumta pārseguma sagrūšanas galvenie iemesli ir šādi: tehniskā projekta būvkonstrukciju izstrādes stadijā ir pielaistas rupjas kļūdas slodžu noteikšanā uz pārseguma konstrukciju, kā arī jumta nesošo tērauda kopņu apakšējās joslas savienojošam mezglam aprēķināta un izprojektēta nepietiekama nestspēja, kas ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par nepieciešamo.

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā ugunsdzēsēji ir likvidējuši arī otro kontrolēto ugunsgrēku, kas tika mākslīgi radīts uz Zolitūdes lielveikala Maxima jumta nesabrukušās daļas.

Kā pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, līdz ar kontrolētā ugunsgrēka nodzēšanu abās jumta vietās dedzināšanas daļa eksperimentā ir beigusies.

Pēc mākslīgi radīto kontrolēto ugunsgrēku nodzēšanas notikuma vietā darbu turpinās eksperti, kuri paņems metāla un betona paraugus. Tiem tiks veikta analīze. Tāpat drīzumā Valsts policija attīrīs trešā nogruvuma vietu, lai meklētu vēl kādus pierādījumus.

Notikuma vietu policija plāno pamest jūnija vidū, žurnālistiem pēc dedzināšanas eksperimenta pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš atgādināja, ka 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Tā laikā uguns pārmetās uz jaunbūves jumta daļu, kura pagājušā gada nogalē iebruka. «Kontrolētā dedzināšana notika divās vietās, un pētīsim, kā ugunsgrēks ietekmējis nesošās konstrukcijas tādās vietās, kuras ir analoģiskas iebrukušajām vietām. Nenoliedzami, ka uguns ietekmē betona un metāla stiprību. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka,» norādīja Grišins.

Pirmdien alpīnistu komanda veiks Gaismas pils jumta apsekošanu, lai noskaidrotu iemeslu, kāpēc jumtā radusies sūce. Pašlaik viena no versijām ir visai komiska – iespējams, vainīgi izrādīsies putni, kas Gaismas pils spici bieži vien izmanto kā pieturvietu ceļā.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jumtam līgums ar pasūtītāju paredz 10 gadu garantiju, un pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) regulāri veic gan jumta apsekošanu, gan defektu novēršanu, ja tādi ir radušies, informē NBA pārstāve Inga Sokolova.

Lai iespējami ātri novērstu ēkas spicē radušos sūci, jau pirmdien alpīnistu komanda veiks kārtējo jumta apsekošanu. Šobrīd to nav iespējams darīt tāpēc, ka bibliotēkā notiekošo pasākumu dēļ nav saņemta atļauja veikt šāda veida darbus. Pēc apsekojuma rezultātu saņemšanas NBA kopīgi ar projekta autoriem veiks nepieciešamos pasākumus bojājumu novēršanai.

Apstiprinātas Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas un pagaidu jumta konstrukcijas izbūves izmaksas, un tās ir 220,9 tūkstošulatu apmērā.

Tā secināts noslēdzoties valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sarunu procedūrai ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE, Db.lv informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Sarunu procedūras gaitā arī nolemts, ka ugunsgrēka seku likvidēšana un pagaidu jumta konstrukcijas izbūve jāpabeidz jau līdz jūlija beigām, lai nepasliktinātos ēkas pašreizējais stāvoklis.

Neparedzamās ārkārtas situācijas seku likvidēšanai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu tika piemērota sarunu procedūra, uzaicinot tajā piedalīties pilnsabiedrību SBRE, kas kopš 2012. gada novembra veic rekonstrukcijas un restaurācijas darbus Rīgas pilī

Pasta salā Jelgavā 23.maijā notika topošā slidotavas jumta spāru svētki, atzīmējot būtisku posmu slidotavas jumta izbūvē, ko īsteno apvienība IBK - SIA Igate būve un SIA Kvadrum, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate pārstāvis Jānis Stundiņš.

Pēdējās nedēļās Pasta salā tika īstenoti virszemes nesošo konstrukciju montāžas darbi. Saistībā ar tiem jau tagad vidē ir apskatāmas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas konstrukcijas, kas izgatavotas no liekti līmētās koksnes.

SIA Igate Būve pārstāvis un šā projekta vadītājs Jānis Kuļikovskis skaidro, ka visas virszemes būvkonstrukcijas pamatā ir veidotas no liekti līmētās koksnes, tērauda elementi paredzēti tikai mezglos un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai. Pēc konstrukciju montāžas paredzēts veikt membrānas jumta seguma izbūvi, iekšējo apgaismojumu un teritorijas labiekārtošanu. Būvdarbus plānots pabeigt jūnijā.

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).