Latvijas valdība jau šīs nedēļas nogalē formāli būs izpildījusi biznesam un Latvijas sabiedrībai kopumā solīto - tiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Par formālu šo pasākumu visnotaļ droši var saukt tāpēc, ka samazinājums ir par vienu procentpunktu. Tātad runa ir par soli, kas nedos nekādu praktisku jēgu. Ir taču skaidrs, ko gaida patērētāji no PVN samazināšanas - cenu samazināšanos tirdzniecībā, it īpaši pārtikas veikalos. Bet nebūs!
Pietiekami liela daļa pārtikas produktu maksā ap vienu latu, un šajā cenā ir iekļauts arī PVN. Tiem, kas kaut ko saprot no matemātiskām darbībām, ir skaidrs, ka, šādai cenu grupai samazinot PVN par vienu procentpunktu, uzraksti cenu zīmītēs nemainīsies. Protams, nedaudz samazināsies cena, piemēram, Hennessy konjakam, taču to nekādi nevar uzskatīt par plaša patēriņa pārtikas produktu, kas būtu aktuāls lielām patērētāju masām. Nevar gan arī teikt, ka šī PVN samazināšana būs pilnībā bez sekām. Sekas vistiešākajā mērā jau tagad izjūt uzņēmēji, it īpaši tirgotāji un dažādu pakalpojumu sniedzēji, kam nu ir kārtējo reizi jāmaina grāmatvedības programmas, jāveic inventarizācija, jāpārprogrammē kases aparāti utt. Tas viss prasa ne tikai laiku un darbu, bet arī noteiktas izmaksas. Kā zināms, jebkurš uzņēmējs papildu izmaksas cenšas iekalkulēt galacenā, un tādējādi teju no paša sākuma var runāt par to, kādu iespaidu uz cenām atstās gaidāmā PVN samazināšana par vienu procentpunktu.
Ņemot vērā nupat minēto, ir skaidrs, ka šī PVN samazināšana ir nevis ekonomiski pamatots solis Latvijas tautsaimniecības atveseļošanai ilgtermiņā, bet gan politisks lēmums, kura vienīgais mērķis varētu būt premjera Valda Dombrovska tēla popularizēšana ārvalstīs. Problēma slēpjas faktā, ka Latvijā politiskos lēmumus ir tendence pieņemt, nedomājot par sekām. Politiskās elites līmenī tiek uzskatīts - pasakot vārdus «tas ir politisks lēmums», vairs nekādus citus paskaidrojumus nevajag un var droši soļot uz priekšu, nedomājot par sekām. Un PVN iluzorā samazināšana nebūt nav vienīgais šāda veida piemērs. Tā vien izskatās, ka šobrīd tiek gatavots politisks lēmums par kādreiz ebreju organizācijām piederošo īpašumu restitūciju, totāli nedomājot par to, kādas sekas šāds solis var izraisīt jau tuvākajā nākotnē.
Ja valdība tiešām gribēja ar nodokļu politikas palīdzību veicināt patēriņu valstī un uzlabot iedzīvotāju labklājību, šobrīd bija nevis jāsamazina PVN pamatlikme par vienu procentpunktu, bet gan jānosaka PVN likme pārtikai vai energoresursiem, piemēram, 10% apmērā, lai tautsaimniecībai svarīgās jomās šis samazinājums būtu jūtams, nevis tikai «uz papīra». Tāpat skaidrs, ka primārajam vajadzēja būt jautājumam par iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinšanu. Savukārt tagad teju vienīgais labums no PVN likmes sarukšanas būs Dombrovskim dotā iespēja starptautisko tikšanos laikā klārēt, ka viņš ar krīzes pārvarēšanu ir spējis tikt galā tik labi, ka Latvijā jau sāk nodokļus pazemināt.