Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Britiem būtu jāpriecājas – lai gan krīze Lielbritānijai nav gājusi secen, tomēr Eiropā un ASV klājoties vēl daudz sliktāk, vēsta laikraksts London Evening Standart.

Otrdien Eiropas Centrālā banka paaugstinās procentu likmes, kas ievērojami pacels eiro vērtību un apgrūtinās ekonomiski vissmagāk cietušo valstu atlabašnu no krīzes. Savukārt piektdien ASV valdība vairs nestrādās, jo tai vienkārši beigsies nauda savā starpā karojošo partiju dēļ, kas nevar vienoties par valsts budžeta pieņemšanu, raksta London Evening Standart.

Eiropai galvassāpes rada trīs rūpju bērni – Grieķija, Īrija un Portugāle. Grieķiju un Īriju glābj vienīgi Briseles aizgādība, savukārt Portugāle drīz vien pievienosies Eiropas Savienības (ES) apgādājamo sarakstam. Brisele ir piekritusi pirmo divu valstu sanācijai vien ar nosacījumu, ka tās ievērojami samazinās savu budžetu. Izpildot ES galvaspilsētā noteiktos nosacījumus, valstu ekonomika nespēj augt – valstis nespēj iekasēt pietiekamu daudzumu nodokļu, un tādēļ ir gandrīz pilnīgi neiespējami atdot milzīgos parādus. Redzot šo situāciju, investori pieprasa augstākas procentu likmes, ieguldot šajās valstīs – 13% investori prasa Grieķijā un – 10% Īrijā. Salīdzinājumam – no Vācijas tiek prasīti vien 3%.

Latvju lietu leļļu projekts sācies kā dārgs hobijs un māksla, pērn tas «iekāpa» amatniecības līmenī, bet šogad to jau var uzskatīt par maza apjoma ražošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu gandarīta par to. Ir sajūta, ka grūtākais laiks ir pagājis. Cilvēki mūs pazīst un, ja kādam vajag lelli un viņš ieraksta Google atslēgvārdus «latviešu lelle», tad uzreiz parādās mūsu mājaslapa. Mūsu rezultāta parādīšanās meklējumu augšgalā mums nav prasījusi īpašas pūles un maksāšanu,» saka Ieva Dāboliņa, Latvju lietu (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Atminoties biznesa sākumposmu, viņa norāda, ka pirmie trīs gadi biznesā ir grūti un riskanti. Viņa pieļauj, ka ir vieglāk attīstīt pakalpojumu biznesu, kur nav vajadzīgi lieli ieguldījumi un uzreiz tiek saņemta nauda par pakalpojumu. «Šī ir ražošana, kur jāiegulda materiālos. Leļļu izgatavošanas process nav ātrs, un reizēm lelle ir izgatavota un nodota veikalam, bet nauda par to atnāk tikai pēc pusgada,» teic Ieva. Tāpat viņa uzskata, ka par savu biznesa ideju ir jārunā ar citiem cilvēkiem, cik vien bieži un daudz iespējams, lai uzzinātu citu domas par to. Ieva uzsver, ka jāieklausās visos viedokļos – gan tajos, kas ir patīkami, gan tajos, kas nav glaimojoši. «Jābūt gatavam atkāpties no saviem priekšrak­stiem, aizspriedumiem, jāspēj mainīties. Protams, tas nenozīmē, ka jāmaina ideja pašos pamatos, bet jāpiemērojas tam, ko cilvēki vēlas,» viņa teic. Tāpat Ieva norāda, ka vienmēr vajadzīgi vairāki izejmateriālu piegādātāji, lai būtu rezerves variants krīzes brīdī.

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

SIA Cartiero ir savs šūšanas cehs, kur tiek gan izgatavoti pašu dizainēti tērpi, gan sniegti ārpakalpojumi citiem uzņēmumiem un dizaineriem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Cartiero bizness ir sācies ar visai specifisku produktu – tērpiem autosportistiem. Uzņēmuma īpašniecēm Lindai Baltiņai un Kristīnei Smilgai patīk mašīnas, viņas brauca uz autosporta pasākumiem un sapņoja, ka kādreiz pašas varētu piedalīties, rezultātā gan radās doma piedāvāt tērpus autosportistiem. «Tā mēs kaut kādā mērā varējām iesaistīties,» saka Kristīne. Izstrādājušas apģērbu piedāvājumu, viņas devās uz sacensībām, iepazīstināja tur klātesošos ar savu pakalpojumu. Sākumā viņas pirka šūšanas ārpakalpojumu, bet vēlāk izveidoja savu cehu. Autosportistu apģērbs top pēc individuāla pasūtījuma, viss tiek šūts pēc konkrēta cilvēka mēriem. «Šādus tērpus nevar atrast nevienā veikalā, klients mājaslapā pasūta un uzšujam pēc viņa mēriem, ar sponsoru logo,» saka Linda.

Aprīlī patērētāju vērtējumam nodota mazās alus darītavas SIA Tālavas ķēniņa alus ražotā produkcija ar tādu pašu nosaukumu. Ražotne divu gadu laikā izveidota Lizuma pagasta Kāmiešos, bet tās jaunākais auklējums Tālavas ķēniņa alus jau nopērkams Lizumā, Druvienā un Rīgā, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Šobrīd tiekot meklētas iespējas nefiltrēto un nepasterizēto alu, kas gatavots no ūdens, miežu iesala, apiņiem un alus rauga, piedāvāt arī gulbeniešiem.

Mazās alus ražotnes īpašnieks ir lizumnietis Jānis Kamarūts, bet izpilddirektores pienākumus veic viņa vedekla Ilze Kamarūte. Ideja par ražotnes izveidi savu vecāku lauku mājā Kāmieši piederot Ilzes vīram Aivaram, kurš pats jaunajā ģimenes uzņēmumā nestrādā, bet palīdz no tiešā darba brīvajos brīžos. Kā raksta Dzirkstele, ir grūti noticēt, ka ražotnes telpas iekārtotas no lieliem laukakmeņiem savulaik mūrētā lopu kūtī, kas ilgu laiku stāvējusi tukša. Tagad biezais mūris palīdz nodrošināt darītavas telpās vienmērīgu gaisa temperatūru gan ziemā, gan vasarā, kas alus darīšanas procesā ir ļoti būtiska.

Tautas gudrību – darināt kamanas vasarā, bet ratus ziemā – ņēmis vērā Mārtiņš Straupmanis

Viņa lolotais zīmols 8Trees piedāvā dažādus koka suvenīrus, no kuriem šobrīd aktuālākā sērija ir koka sniegpārsliņas un citi ar svētku laiku saistīti priekšmeti, kuri tirdzniecībā ir no novembra vidus. M. Straupmanis paredz, ka lielākais pieprasījums pēc rotājumiem vēl tikai gaidāms – tuvāk svētkiem. «Jau kaut kad jūnijā izdomāju, ka Ziemassvētkos šādas lietas būs aktuālas, jo cilvēkiem patīk. Sāku ar zirdziņiem, eglītēm, tradicionālajiem motīviem un nonācu līdz sniegpārsliņām,» teic Mārtiņš.

Mārtiņa uzņēmums SIA U8 darbojas tikai kopš šā gada pavasara. Pirmie produkti bija piekariņi ar latvju zīmēm. Latvju zīmes šobrīd rotā visdažādākās preces, un Mārtiņš spriež, ka tas daļai cilvēku jau ir apnicis. Piemēram, uzņēmums piekariņus ar latvju rakstiem piedāvāja kolektīvās iepirkšanās portālā perkamkopa.lv, un pirmajā reizē bija 200 pirkumi, otrreiz – uz pusi mazāk, tāpēc turpmāk uzņēmums uz šādas produkcijas izgatavošanu vairs nekoncentrēsies.

Pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana, precīzāk, teju dubultošana, viesu izmitināšanas pakalpojumiem sarežģīs dzīvi tūrisma mītnēm Latvijā, novirzot tūristus pie igauņiem un leišiem

Topošā nodokļu reforma, meklējot visas iespējas, kā aizpildīt samazinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes radīto sūci, grasās uzvelt baļķi tūrisma nozares plecos. PVN likmes ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem palielināšana, kas formāli skaitītos samazinātās likmes atcelšana, tiek likta uz nodokļu reformas altāra kā viens no pasākumiem, lai kompensētu IIN likmes samazināšanu un neapliekamā minimuma palielināšanu.

Kā presē jau izraudājušies tūrisma nozarē strādājošie, PVN likmes pletne īpaši lips klāt lauku tūrisma uzņēmēju mugurām. Turklāt tas ietekmētu arī dārdzības dēļ zaudēto tūristu tēriņu apjomu ne tikai par nakts pārlaišanu vien. Nozare jau tagad žēlojas par to, ka cenām jābūt zemā līmenī, lai vispār uzturētu viesu plūsmu. Cenu palielināšana novestu pie tukšākiem viesu namiem, brīvdienu mājām un viesnīcām. Dzimtās zemes apceļotāji par pašreizējo cenu varētu būt arī citās domās, taču nozarei nopietni jārēķinās ar reģionālo kontekstu – jau pašlaik izmitinātāji valsts budžetā atstāj lielāku PVN šķiņķa kumosu nekā konkurenti Lietuvā un Igaunijā. Sadārdzinoties šī pakalpojuma izmaksām Latvijā, igauņu un leišu viesmīlības bizness iegūtu jaunu elpu gan no biznesa tūristiem, gan privātajiem ceļotājiem un droši vien arī no Latvijas atbraukušajiem atpūtniekiem, kam savas zemes apceļošana būtu kļuvusi sālītāka nekā tūrista deguna izbāšana ārpus tēvzemes. 1930. gados valsts iekšējā tūrisma propagandai tika pievērsta liela nozīme, tika iegriezts Latvijas apceļošanas propagandas rats. Pie viena tas kalpoja par patriotiskās audzināšanas paņēmienu, kas jaundibinātai valstij nebija mazsvarīgi. Tolaik skandēja aicinājumus apceļot dzimto zemi, bet tagad nodokļu reformas kaldinātāji spriež par veidiem, kā nevis veicināt apceļošanu, bet to apcirpt.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

«Britu tūristu specializācija ir mīzt apkārt,» intervijā žurnālam Rīgas laiks norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs, piebilstot, ka viņu neapmierina, ka šie tūristi bojā Rīgas tēlu, ziņo Apollo.

Šī intervija izraisīja vilni ārzemju medijos, kuri raksta, ka Latvijai ir apnikuši čurājošie britu tūristi, jo tie Rīgu padara nepievilcīgu kulturālajiem tūristiem.

Tādi slaveni mediji, kā BBC, The Press Association, The Times un AFP raksta, ka Rīgā britu tūristi vairs netiekot gaidīti atplestām rokām, jo Rīgai ir apnikuši nevaldāmie tūristi.

Savukārt AFP atgādina politiķa Mareka Segliņa izteikumus pirms vairākiem mēnešiem, kad viņš britus nosauca par «vienu sušķīgu, cūcīgu tautu».

Godātā redakcija,

šai laikā, kad gribot negribot jāatceras epizode no ģeniālās Aivara Freimaņa filmas Puika – «nu kāpēc tā ziema tik gara» – neatliek nekas cits, kā cerēt uz pavasari, gaismu un neizbēgamu laimību. Te nu gan nevaram izvairīties no realitātes atzīšanas: vecā valdība tautai pagalam apnikusi, un apnikusi ir arī jaunās valdības stutēšana. Vēl vairāk, ja vecā sēž puslīdz mierīgi un tikai pa reizei kādu duļķi uzkuļčina, tad jaunās veidotāji ar saviem bezrezultātu ļembastiem mūsu daudzcietušās tautas pacietību nupat būs pavisam nodeldējuši.

No vienas puses, tā kā būtu cerība, ka nākamnedēļ Saeimā jaunais dr. Frankenšteina vārdā nosauktais homunkulis tiks līdz balsojumam, bet no otras – visādi var gadīties. Un prognozēšana ir tāda riskanta lieta, it īpaši, ja runa ir par nākotni (šamo asprātību pieraksta Markam Tvenam, bet es pilnībā tai piekrītu). Tā, piemēram, manis iejūtīgi tabulētajā 13. Saeimas veidotās valdības prognožu spēlē, kurā dalībnieki aicināti savu prognozi precizēt ik piektdienu, Tālis Linkaits, JKP nominētais satiksmes ministra kandidāts, turpina uzturēt (kā vienīgais no spēles dalībniekiem!) versiju, kurā JKP nav ministru posteņu. Ko tas nez varētu nozīmēt...

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Summējot tendences skaidras un bezskaidras naudas norēķinos, Valsts kases datus un reprezentatīvās iedzīvotāju aptaujas rezultātus, var secināt, ka pēdējo 10 gadu laikā Latvijā ir ievērojami sarukusi ēnu ekonomikas proporcija, salīdzinot ar legālo ekonomiku.

Jūnija vidū visu Latvijas sabiedrību šokēja finanšu ministra Arvila Ašeradena paziņojumi (Arvils Ašeradens: “Valsts budžets ir ļoti nospriegots”), ka situācija ar topošo 2025. gada valsts budžetu ir tik saspringta, ka valdībai strauji ir jāmeklē ietaupījumi miljonu eiro lielumā. Ministrs Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā traģisma pilnā balsī paziņoja, ka fiskālā telpa ir negatīva, tik negatīva, ka “nākamā gada fiskālā telpa būs apmēram mīnus 58 miljoni eiro”. Ja “strukturālā deficīta līmeņa palielināšanu ar politiskajiem partneriem un Eiropas Komisiju neizdosies panākt, tad fiskālā telpa 2025. gadā būs mīnus 270 miljoni eiro”. Latvijai nav naudas solījumam strauji palielināt izdevumus aizsardzībai, par visu kalibru railbaltiku sadārdzinājumu finansēšanu nemaz nerunājot. No finanšu strupceļa ir tikai viena izeja – pievienotās vērtības nodokļa celšana par vienu procentpunktu. Otrs ceļš būtu piespiest ēnu ekonomiku sarauties un maksāt lielākus nodokļus. Šo finanšu ministra ideju politiskie trubadūri pārtvēra, un sākās lavīna ar ultrapatriotiskiem paziņojumiem, ka, tiklīdz latvju lauciniekiem aizliegs būvēt par 170 kvadrātmetriem lielākas ēkas ar pašu spēkiem, tad uzreiz valsts budžetā no ēnu ekonomikas ieplūdīs miljardu miljardus lieli nodokļu ieņēmumi. Ēnu ekonomika ir zelta ādere, no kuras varēs smelt, smelt un smelt. Tiklīdz izdosies piespiest lempīgos ēnu ekonomikas darboņus no katras lielākas lauku mājas veikt celtniecības pasūtījumus tikai pie būvniecības karteļa korumpantiem, tad Latvija uzreiz vienā rāvienā kļūs par bagātāko Eiropas Savienības valsti. Lai lasītāji piedod vieglo ironiju, bet Ministru kabineta apstiprinātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 72, Rīgā 2024. gada 25. janvārī) patiešām ir iekļauts punkts 3.2.1., kurā ir noteikts: “Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2 .”

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins nedēļas nogalē ierosinājis atbrīvot enerģiju Japānai, palielinot gāzes piegādes Eiropai, un piedāvājis Japānas kompānijām «šķēli» no Sibīrijas gāzes nozares, raksta Reuters.

Putins, pasaulē lielākās enerģijas ražotājas līderis, piedāvājis Japānas kompānijām daļas divos Sibīrijas gāzes laukos, kuru kopējās rezerves ir aptuveni 3,2 triljoni kubikmetru (tcm), vairāk nekā pasaules gāzes patēriņš gadā.

Putins teicis, ka Gazprom ir gatava palielināt gāzes piegādes Eiropai par 60 miljoniem kubilmetru (mcm) dienā, lai ļautu vairāk sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravām doties uz Japānu.

«Mēs palielināsim cauruļvadu gāzes piegādes Eiropai, bet LNG tankkuģi, kas paredzēti Eiropai, var apgriezties un tā vietā doties uz Japānu,» Putins sacījis tikšanās laikā Dienvidsahalīnā - 1000 kilometrus uz ziemeļiem no Japānas zemestrīces bojātās Fukušimas atomelektrostacijas.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Dažas nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām vairāk nekā pusi no atļautā izdevumu apmēra ir iztērējuši astoņi politiskie spēki, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Viena partiju apvienība ir sasniegusi 89%, trīs politiskie spēki pārsnieguši 70%, divas partijas - 60% un divas partijas - 50% no atļautā apmēra. Vēl 27 politiskie spēki priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem iztērējuši mazāk par 50%, savukārt 12 politiskie spēki nav iztērējuši finanšu līdzekļus politiskās reklāmas izvietošanai, labdarībai un sponsorēšanai.

Trīs nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām apkopojot politisko partiju un mediju sniegto informāciju, KNAB nav konstatējis, ka līdz šim kāda no 47 politiskajām partijām un to apvienībām būtu pārsniegusi likumā noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru konkrētiem vēlēšanu kampaņas izdevumiem.

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Finanšu rezultātu paziņošanas nedēļai milzīga ietekme uz kopējo sniegumu

Liela daļa no šī gada pasaules akciju tirgos pagaidām cenu svārstību lieluma ziņā bijusi visai klusa. Pieejamie dati liecina, ka kopējā ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība vienas tirdzniecības sesijas ietvaros vairāk par 1% kopš šā gada sākuma nosvārstījusies tikai četras reizes. Tāpat vairāk nekā 20 gadu zemākajā līmenī pašlaik atrodas Volstrītas cenu svārstību indikatora – CBOE Volatility indeksa vērtība. Šajā pašā laikā ASV akciju cenas nupat aizsniegušās līdz jauniem vēsturiskajiem maksimumiem. Pagaidām investorus nespēj nobiedēt ne augstie akciju novērtējumi, ne ASV politiskie ķīviņi. Rietumvalstu uzņēmumu finanšu rādītāji uzlabojas, un pastāv pieņēmums, ka ietekmīgāko centrālo banku monetārā politika stingrāka tiks padarīta ļoti lēzeni. Tāpat pārskatāmā nākotnē netiek saskatīta ASV un Eiropas tautsaimniecību recesija. Šāds klusums gan var būt visai mānīgs, un pieejamie dati liecina, ka individuālu kompāniju akciju cena krietni sparīgāk mainās dienās, kad uzņēmumi ziņo par savu iepriekšējā ceturkšņa veikumu. Tas, protams, ir saprotams, jo tirgus eksperti un investori, ņemot vērā jauno informāciju, mēģina konkrēto vērtspapīru iecenot adekvātāk. Arī šobrīd Rietumvalstu biržās aizsākusies uzņēmumu iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātu paziņošanas sezona. Kompāniju atskaitēm būs milzīga ietekme uz akciju cenām, kas var atnest arī jūtamākas to cenu izmaiņas.

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Tautas raksti piedien ne tikai tradicionāliem aksesuāriem; tie var rotāt arī tik mūsdienīgu aksesuāru kā legingi.

«Man pašai ļoti patīk legingi, tie ir ērti un praktiski. Tos var vilkt vienmēr un visos laikapstākļos,» stāsta legingu zīmola Moshmosh radītāja Līga Auziņa. Pēc viņas domām, kreklu un džemperu veikalos ir daudz, un tie ir ļoti dažādi – ar uzrakstiem, aplikācijām utt., savukārt bikses un legingi ir līdz galam neaptverts darba lauks.

L. Auziņai radās doma apvienot divas lietas – legingus un latviešu tautas rakstus. Šo apģērba gabalu viņa piedāvā apdrukātu sietspiedes tehnikā. «Es dzīvoju Latvijā, man te patīk un mums ir, ar ko lepoties. Ir tik daudz foršu lietu – kāpēc pašiem tās neizmantot? Nav jāņem sveši raksti, mums taču ir tik brīnišķīgi savējie,» saka L. Auziņa.

Vecrīgā, Audēju ielā tiks atvērta LATVJU LIETU darbnīca – veikals. Tur galvenā prece būs latviešu etnogrāfiskās lelles.

Audēju ielā netālu no Mārstaļu, Skārņu un (arī) Grēcinieku ielas krustojuma, kur «dzīvo» Rokkafejnīca, Jautrā lapsa un Easy Wine, vienā no noslogotākajām Vecrīgas ielām «skanēs latviešu tautas mūzika, smaržos zāļu tēja un piparkūkas, tiks pītas IEVIŅU biželes un ietērptas greznās BAIBAS, pucētas mazās nerātnās LAIMDOTAS un nevainojamās, rūpīgi nostrādātās SPĪDOLAS. Apmeklētāji un pircēji varēs redzēt, kā Audēju ielā atkal tiek austs, šūts un izšūts, gludināts, siets un pīts, jo darbnīcā bieži viesosies latviešu amatnieki», sola veikala īpašnieki.

Darbnīcā varēs iegādāties latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Lata atdzimšana jaunajā veidolā notika ačgārni – vispirms bija izejviela, tikai pēc tam radās idejas par to, ko no šī materiāla izgatavot, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Interese par latu izmantošanas iespējam SIA Kepler78b īpašniekam Druvim Vectirānam radās jau pirms 2014.gada 1.janvāra (kad Latvija pārgāja uz vienoto Eiropas valūtu) – medijos skarts arī temats par to, kas notiks ar latiem, kas izņemti no apgrozības. Bija skaidrs, ka lati savu otro, šoreiz nedaudz par divdesmit gadiem ilgāko pastāvēšanu ir beiguši. Atšķirībā no monētām latu banknotes skaists liktenis negaidīja – sasmalcināta un sapresēta briketēs, daļa šīs naudas masas nonāca siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma dedzināšanas katlos, pārējā – vienkārši izgāztuvē.

Imidža dizainere Jolanta Karele latvju rakstus apspēlē, radot auduma dizainu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latviešu pūra lāde ir tik bagātīga. Aplūkojot vairākās grāmatās un internetā atrodamo informāciju, bija žēl, ka tik skaisti un spēcinoši raksti tiek aizmirsti. Tautas bagātību krātuvē atrodams krietni vairāk zīmju, ne tikai Lielvārdes jostas raksts un auseklītis. To vēlos parādīt un popularizēt,» stāsta Jolanta.

No kleitas līdz lakatiem

Pirmo impulsu – vēlmi apdrukāt audumu – viņa sajutusi pirms sešiem gadiem, kad Francijā kādā baznīcā ieraudzīja skaistu vitrāžu. «Man tā tik ļoti iepatikās. Vitrāžu sabildēju un gribēju uztaisīt tādu audumu. Atbraucu uz Latviju un sabēdājos, jo nebija iespējas to realizēt. Varēja pasūtīt tikai veselu auduma baķi ar vienu rakstu. Tas bija dārgi un nevajadzīgi. Nesen nejauši uzzināju, ka Latvijā ir uzņēmums, kas mazos apjomos apdrukā dabīga materiāla audumus. Pirms tam kaut ko uzdrukāt varēja tikai ierobežotā auduma laukumā. Mani interesē zīda, kokvilnas, viskozes auduma pilnīga apdrukāšana,» stāsta Jolanta.