Šurp grāmatas uz skolu, es būšu teicamnieks - šis kādreiz 70. un 80. gados teju uz visiem stūriem skandētais sauklis vairs nav modē. Tomēr lietas būtību tas nemaina - jau pēc dažām dienām sāksies kārtējais mācību gads gan tiem, kuri vēl mēro ceļu uz skolu, gan arī tiem, kuri jau ķērušies pie dažādām studiju programmām.
Diemžēl daudziem jauniešiem skolas gados vēl neizveidojas skaidra pārliecība par to, kas viņi grib būt nākotnē, kādas iemaņas šī mērķa sasniegšanai ir jāapgūst un kādas studijas jāizvēlas. Rezultātā Latvijas jaunatne jau ilgstoši dzīvo stereotipa varā, ka svarīgākie cilvēki šajā dzīvē ir juristi, ekonomisti, psihologi vai sabiedrisko attiecību speciālisti. Turklāt neatkarīgi no tā, ka katru gadu plašsaziņas līdzekļos tiek burtiski kladzināts - mūsu valstī ir šo speciālistu pārprodukcija. Toties vairākās citās jomās profesionāļu deficīts ir tik izteikts, ka tie jāieved no ārvalstīm, lai gan liels bezdarbs pašu mājās. Tiesa, pēdējos gados arvien vairāk jauniešu izvēlas inženiertehniskās zinātnes, tomēr šo procesu diez vai var nosaukt par pietiekamu un izsvērtu.
Agrāk vidējās mācību iestādēs bija profesionālās karjeras konsultanti, kuru uzdevums bija skolēniem palīdzēt saprast, kāda profesija viņiem būtu piemērotāka. Sākās krīze, visur vajadzēja griezt izdevumus, un šos konsultantus arī «nogrieza». Protams, zināmu naudas summu tādējādi ieekonomēt izdevās, bet… Īstermiņā! Ierēdņu kabinetos sēdošie acīmredzot nespēja izskaitļot, ka speciālistu pārprodukcija vienā specialitātē, un hronisks trūkums otrā tautsaimniecībai ilgtermiņā izmaksā ļoti dārgi.
Tomēr ar to vien problēmas diemžēl nebeidzas. Ne reizi vien teju no jebkurā nozarē strādājošajiem darba devējiem dzirdēta sūkstīšanās, ka divdesmitgadnieks, kurš sasmēlies teorētiskās zināšanas un saņēmis visnotaļ respektablu diplomu par augstākās izglītības iestādes beigšanu, ir teju vai jāsāk mācīt no jauna (tiesa, katram uzņēmumam ir sava specifika un tādējādi - arī atbildība apmācīt savus darbiniekus). Protams, ir arī otra galējība - uz augstskolām tiek regulāri aicināti dažādu uzņēmumu pārstāvji, kuri stāsta, kā nu viņiem praktiskajā dzīvē ir gājis, bet trūkst visaptveroša skatījuma.
Jaunais mācību gads tūlīt sāksies, un šogad vairs neko radikāli, visticamāk, mainīt nav iespējams. Tomēr, lai nākotnē arvien biežākas nekļūtu situācijas, ka bariņš psihologu bezdarbnieku piketē pie valdības ēkas, protestējot pret inženieru ievešanu no ārvalstīm, pārmaiņām jānotiek jau drīzumā.
Pirmkārt, jāatgriežās pie karjeras konsultantiem skolās. Otrkārt, augstākās izglītības procesam ir jābūt cieši saistītam ar prakstisko darba dzīvi, lai «man ir diploms» un «es esmu profesionālis» nebūtu divi pilnīgi atšķirīgi jēdzieni.
