Kopš 2009. gada Krievijas valdība iztērējusi 783,7 miljardus rubļu no krīzes pārvarēšana atvēlētajiem 1.135 triljoniem rubļu, ziņo RIA Novosti.

Pēc Krievijas finanšu ministra vietnieces Tatjanas Ņesterenko sniegtās informācijas Valsts Domei, varot uzskatīt, ka šie līdzekļi apgūti 80 % apmērā, jo vēl nav valdības plāna par 150 miljardi rubļu (1USD = 30.4 rubļi) (paredzēta banku sistēmas stabilizācijai) tērēšanu, kaut arī attiecīga vīzija esot.

Agrāk tika ziņot, ka lauksaimniecība būs viens no galvenajiem valsts budžeta piešprices saņēmējiem. Tieši lauksaimniecībai līdz septembrim bija piešķirti 88 miljardi rubļu no plānotajiem 127.9 miljardiem rubļu, cīņai ar bezdarbu — 77.6 miljardus rubļu (plānoti 129.4 miljardi rubļu) un aizsardzībai — 70 miljardus rubļu (plānoti 76.9 miljardi rubļu).

Šā gada decembrī Krievijā samazinājusies griķu cena, taču tajā pat laikā palielinājušās rīsu un kviešu cenas, vēsta Dzd.ee.

Cena griķiem, kas pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijā sadārdzinājušies līdz 75 tūkstošiem rubļu par tonnu, pagājušās nedēļas laikā samazinājusies par 5,2%.

Šā gada 24. decembrī viena tonna griķu Krievijā maksāja 70,2 tūkstošus rubļu tonnā, kas ir par 3,8 tūkstošiem rubļu mazāk nekā nedēļu pirms tam. Eksperti uzskata, ka griķu cenas samazināšanos veicinājusi patērētāju izvairīšanās no šīs dārgās preces iegādes.

Kamēr griķu cenas Krievijā mazinās, nedaudz turpina pieaugt rīsu un kviešu cenas, attiecīgi par 40 un 110 rubļiem. Tagad tonna rīsu Krievijā maksā 20,3 tūkstošus rubļu, bet tonna kviešu maksā 32,6 tūkstošus rubļu.

Pēterburgas izdevumi šogad pirmo reizi pārsniegs psiholoģisko 400 miljardu rubļu (72 miljardi latu) robežu. Pēc pavasarī veiktajiem budžeta labojumiem Krievijas metropole tomēr saglabās otrās bagātākās pilsētas Krievijā statusu aiz galvaspilsētas Maskavas, nesaktoties uz izdevumu pieaugumu.

Papildus izdevumi Pētrtburgas budžetā ir paredzēti veselības aprūpei, izglītībai, jumtu renovācijai, ceļu atjaunošanai un valstiski svarīgu projektu īstenošanai. Kopumā Pēterburga šogad tērēs par 8,5% vairāk nekā pērn – pilsētas izdevumi pieaugs par 8,5% jeb par 32,3 miljardiem rubļu (5,8 miljardiem latu).

Izglītībai Pēterburgas pašvaldība piešķirs par 34% vairāk finansējuma, salīdzinot ar «pirmskrīzes» 2008.gadu, veselības aprūpei Pēterburgā šogad atvēlēs par 23% vairāk līdzekļu un sociālajai politikai par 24% vairāk finansējuma nekā 2008.gadā.

Pēterburgas ienākumi 2011.gadā palielināsies par 3,2% jeb par 11,2 miljardiem rubļu (1,2 miljardi latu) un šogad būs 362,3 miljardi rubļu (65 miljardi latu), raksta informācijas aģentūra Baltinfo.

Priekšnodokļu peļņa Krievijas kompānijām šā gada janvārī – februārī bija 4.2 miljardi rubļu, kas ir 211 reižu mazāk nekā analoģiskā laikaposmā pērn.

Kā ziņo lenta.ru, par peļņu atskaitījušies uzņēmumi, kas darbojas tirdzniecības jomā, ieguves rūpniecībā, ražošanā, celtniecībā un sakaru jomā.

Šā gada sākumā vissliktākos rezultātus uzrādījušas apstrādes rūpniecībā strādājošās kompānijas – to zaudējumi janvārī pieauguši 8.6 reizes salīdzinājumā ar analoģisko periodu pērn, bet peļņa sarukusi par 40.3 %. Negatīvais saldo veidoja 189.3 miljardus rubļu. Februārī zaudējumi pieauguši 10.6 reizes, bet peļņa samazinājusies par 57.7 %.

Marta beigās kļuvis zināms, ka Krievijas kompāniju ieņēmumi šā gada janvārī bija 517.4 miljardi rubļu, bet zaudējumi 701.8 miljardi rubļu, tādējādi tīrie uzņēmumu zaudējumi gada pirmajā mēnesī bija 184 miljardi rubļu.

Kompānija Gazprom pēc vairāku reitingu datiem ierindojusies pēc apgrozījuma pirmajā vietā Krievijā.

Gazprom atzīta par lielāko kompāniju pēc ienākumiem 2008. gadā, liecina publicētajā reitingā Ekspert – 400. Uzņēmuma tīrā peļņa pērn bijusi 742.9 miljardi rubļu (11.89 miljardi Ls), ziņo lenta.ru.

Šonedēļ savus reitingus publicēja arī žurnāli Forbes un Finans, un abos līdere ir kompānija Gazprom. Žurnālu aprēķinātā Gazprom peļņa atšķiras pielietoto metodiku dēļ – Forbes akcionāru kompāniju Top 40 Gazprom ienākumi novērtēti par 2.5 triljoniem rubļu (40 miljardiem latu), bet Finans Top 500 – 3.5 triljoniem rubļu (56 miljardiem latu).

Ekspert – 400 reitinga otrajā vietā ir kompānija Lukoil, kuras ienākumi pērn bijuši 2.15 triljoni rubļu (34 miljardi latu). Tīrā peļņa sasniegusi 2.27 miljardus rubļu (36 miljonus latu). Trešajā vietā ir naftas kompānija Rosņeftj, kas spējusi realizēt produkciju par 1.14 triljoniem rubļu (18 miljardiem latu).

Krievija trešdien publiskoja pretkrīzes plānu, lai uzlabotu stāvokli ekonomik;a, kas cietusi no zemajām naftas cenām pasaulē un Rietumvalstu sankcijām, solot veikt dažus taupības pasākumus, bet arī piešķirt piemaksas pensionāriem un miljardiem eiro vērtas summas ieguldīt banku atbalstam.

Plāns, kas trešdien publicēts Krievijas valdības mājaslapā, paredz 10% samazinājumu «lielākajā daļā budžeta izdevumu kategoriju», bet vienlaikus tiks palielināti izdevumi sociālajam atbalstam, kas bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā stūrakmens.

Plānotie pasākumi palīdzēs Krievijas ekonomikai «pielāgoties jauniem apstākļiem» situācijā, kad Rietumvalstu sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā un naftas cenas kritums Krievijas ekonomikai jau ir izmaksājis 200 miljardus ASV dolāru (177 miljardus eiro), Krievijas parlamenta augšpalātas deputātiem, prezentējot plānu, teica finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Otrdien, 10. novembrī, Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins devis rīkojumu piešķirt Samaras apgabalam piecus miljardus rubļu (aptuveni 815 miljonus latu), lai nodrošinātu 14.5 tūkstošu AvtoVAZ strādnieku nodarbināšanu.

2009. gadā apgabals saņems 712.6 miljonus rubļu lielas subsīdijas, bet 2010. gadā – 4.19 miljardus rubļu. Iepriekš Putins pauda, ka valdība plāno piešķirt AvtoVAZ 54.8 miljardus rubļu (8.9 miljardus latu), kuros ietilptu arī 38 miljardi rubļu kompānijas parādu bankām. Kopējais autoražotāja parādu apjoms līdz oktobrim bija 62 miljardi rubļu, līdz gada beigām tas varētu sasniegt aptuveni 83.96 miljardus rubļu (1.37 miljardi latu).

Vairākas Krievijas amatpersonas un nozares eksperti iepriekš atzina, ka kompānija jau de Facto ir bankrotējusi, un valsts naudu tajā ieguldīt būtu izšķērdība.

Krievijas Finanšu ministrija maijā iztērējusi 11,8% valūtas rezervju, kuru apjoms sarucis līdz 2,55 triljoniem rubļu (34,1 miljardam eiro), liecina ministrijas publicēti dati.

Saskaņā ar ministrijas atskaiti ārvalstu valūtas līdzekļi no Centrālās bankas kontiem (2,67 miljardi ASV dolāru, 2,34 miljardi eiro un 410 miljoni britu mārciņu) tika realizēti par 390 miljardiem rubļu (5,2 miljardiem eiro), lai segtu federālā budžeta deficītu.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs 26.maijā norādījis, ka Krievijas iestādes 2016.gadā varētu paņemt no Rezervju fonda vairāk nekā 2,1 triljonu rubļu (28,08 miljardus eiro) budžeta deficīta segšanai.

Šogad no janvāra līdz aprīlim Krievijas federālā budžeta deficīts bija 1,23 triljoni rubļu (16,45 miljardi eiro).

Budžets 2016.gadam ir pieņemts ar 2,36 triljonu rubļu (31,56 miljardu eiro, 3% no IKP) deficītu. Tajā ir ietverta naftas Urals vidējā gada vērtība 50 ASV dolāri par barelu. Šādas ogļūdeņražu vērtības gadījumā gaidāmie valsts kases ieņēmumi būs 13,74 triljoni rubļu (183,74 miljardi eiro), bet izdevumi - 16,1 triljons rubļu (215,3 miljardi eiro). Taču budžetu var nākties pārskatīt naftas cenu krituma dēļ.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Budžeta deficīts Krievijā pērn decembrī pieaudzis par rekordlielu summu - 571 miljardu rubļu (9.36 miljardiem latu). Līdz ar to 2009. gadu Krievija noslēgusi ar kopumā 2.326 triljonus rubļu (38.2 miljardu latu) lielu budžeta deficītu, vēsta rian.ru.

Attiecībā pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) budžeta deficīts 2009. gada decembrī palielinājies līdz 16%, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar novembra mēnesi, kad deficīta attiecība pret IKP bija 7.9%.

Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem, budžeta ieņēmumi gada laikā sasniedza 7.336 triljonus rubļu (121 miljardu latu) lielu summu, kas ir vairāk nekā plānots 2009. gada budžetā. Valsts kases izdevumi pērn bija 9.662 triljoni rubļu (158 miljardi latu), kas ir nedaudz mazāk nekā budžeta plānā bija paredzēts.

Lielāko daļu no 2009.gada budžeta ieņēmumiem nodrošināja Federālais muitas dienests – 3.520 triljonus rubļu (57.73 miljardus latu), kas ir 101.4% no prognozētā. Arī Krievijas Federālais nodokļu dienests pērn nodokļos iekasējis vairāk nekā bija plānots, valsts kasē ienesot 3.012 triljonus rubļu (49.4 miljardus latu), tādejādi izpildot 115.4% no plāna.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis nākamā gada federālo budžetu, kā arī 2014., un 2015. gada budžeta plānu. Budžeta likumprojektu Krievijas Valsts dome galīgajā lasījumā pieņēma 28. novembrī, un lielākie tēriņi paredzēti sociālajai politikai, aizsardzībai, izglītībai un veselības aizsardzībai.

«Nākamā un 2014. un 2015. gada budžets ir izveidots ņemot vērā jaunus budžeta noteikumus, kas daļēji skar arī ienākumus no naftas un gāzes. Noteikumu ieviešana paredzēta no nākamā gada 1. janvāra,» norādīja Kremlis.

Krievijas budžeta likumprojekts paredz, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts saglabāsies 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt inflācija nākamajā gadā nepārsniegs 5,55%.

Prognozējamais Krievijas federālā budžeta kopējo ienākumu līmenis sasniedz 12,866 (aptuveni 205 miljardi latu) triljonus rubļu, bet izdevumi – 13,387 triljonus (aptuveni 220 miljardus latu) rubļu. Nākamā gada budžetā izdevumi sociālajai politikai paredzēti četru triljonu rubļu apmērām, bet valsts aizsardzībai 2,1 triljons rubļu. Izglītībai iecerēts tērēt 627 miljardus rubļu, bet veselības apdrošināšanai – 507 miljardus rubļu.

Krievijā naftas biznesā strādājošie ir apsteiguši finansistus un kļuvuši par vislabāk apmaksātajiem darbiniekiem, atsaucoties uz Krievijas statistikas aģentūras Rosstat (Росстат) datiem, vēsta Krievijas mediji.

Šā gada oktobrī vidējā naftas nozarē strādājošā alga Krievijā bija 61 tūkstotis rubļu jeb aptuveni 1030 latu, liecina Rosstat dati. Augsta samaksa bijusi arī kurināmā un enerģijas nozarēs – vidēji 55 tūkstoši rubļu jeb apmēram 929 lati. Tiek lēsts – ja Krievijas naftienku atalgojums turpinās pieaugt tikpat strauji, kā līdz šim, tad šā gada beigās finansisti zaudēs ienesīgākākajā nozarē strādājošo statusu arī gada griezumā.

Šā gada septembrī tradicionāli vienu no mazākajiem atalgojumiem Krievijā saņēmuši izglītības nozarē strādājošie – vien 15,8 tūkstošus rubļu jeb aptuveni 267 latus. Zema bijusi arī veselības nozarē strādājošo alga – vidēji 17 tūkstoši rubļu (aptuveni 287 lati), savukārt vissliktāk apmaksātais darbs Krievijā septembrī bijis apģērbu ražošanas nozarē – tajā strādājošie saņēma vidēji 11,2 tūkstošus rubļu jeb 189 latus.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Krievijas Dzelzceļa koncerns 2009. gadā dubultojis savu neto peļņu pret 2008. gadu, nopelnot 152,2 miljardus rubļu (aptuveni 2,7 miljardus latus).

Krievijas Dzelzceļa koncernā ietilpst vairāk nekā 170 meitas un asociēto uzņēmumu. «2009. gads Krievijas dzelzceļam bija smags pārbaudījums, apgrozījuma samazināšanās dēļ saruka ieņēmumi,» tā uzņēmuma vecākais viceprezidents Vadims Mihailovs, komentējot finanšu rādītājus. Tomēr krīzi Krievijas Dzelzceļš pārvarējis, optimizējot uzņēmuma izmaksas par 8,2 procentiem jeb 999,8 miljardiem rubļu (17,4 miljardiem latu), darbaspēka izmaksas samazinātas par 13 procentiem, tehniskās apkopes izmaksas par 24,5 procentiem un degvielas izdevumi par 32,5 procentiem. Tā rezultātā Krievijas Dzelzceļa peļņa pērn bijusi pirmskrīzes līmenī. Koncerna apgrozījums pērn saruka par 4% līdz 1154,5 miljardiem rubļu (19,6 miljardiem latu), par 6% samazinājās arī ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, sasniedzot 833,36 miljardus rubļu (14,6 miljardi latu), bet ieņēmumi par pasažieru pārvadājumiem par 3% pieauga līdz 166,7 miljardiem rubļu. Krievijas Dzelzceļš ir lielākais nodokļu maksātājs Krievijā, par 2009. gadu koncerns uzņēmuma ienākuma nodoklī samaksājis 40,8 miljardus rubļu (aptuveni 700 miljonus latu).

Valsts iniciēta, turklāt pilnīgi likumīga laupīšana skaidrā dienas laikā. Tā varēs raksturot situāciju Latvijā, sākot ar 2010. gadu, ja tiešām likumdevēja akceptu gūs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Aivara Tauriņa vadītās darba grupas izstrādātais jaunais nodokļu, nodevu sistēmas skelets.

Jā, ir skaidra šāda projekta viena no sākotnējām idejām - piemēram, cīnīties ar situācijām, kad likumīgā ceļā faktiski tiek maksātas aplokšņu algas, noformējot tās ka dividendes vai uzņēmuma vadības dāvanas saviem neaizvietojamajiem darbiniekiem. Tomēr pašreiz izveidotais modelis gan vairāk atgādina cīņu ar zagšanu valstī, nocērtot roku visiem tās iedzīvotājiem. Mūsu gadījumā - gaidīt, lai VID spētu izskaitļot un cīnīties ar tiem, kas minētās shēmas realizē, būtu pārāk naivi, tāpēc jāļauj sist pa seju pilnīgi visiem. Tiesa, šaubu nav, ka šādai rosībai ir vismaz vēl viens mērķis - pieķerties pie pēdējā salmiņa, ar kura palīdzību būtu iespējams iegūt papildu līdzekļus valsts budžetam. No kaut kādas siles ļoti uzblīdušais valsts aparāts taču būs jāpabaro - ar ES struktūrfondu līdzfinansējumam paredzētā finansējuma apcirpšanu vien būs par īsu. Taču šeit alkatīgo roķeļu īpašnieki var krietni vien pārrēķināties. Jāņem vērā, ka dažādus nodokļus un nodevas var piemērot tieši tik lielā mērā, cik cilvēki ir varoši tos maksāt. Savukārt, atbilstoši superīgās darba grupas iecerēm, cilvēks nevarēs mantot dzīvokli, kurš dārgāks par 20 000 Ls no savas nelaiķa vecmāmiņas, kamēr nebūs par šo ieguvumu samaksājis nodokli. Bet ko darīt cilvēkam, ja viņam tik lielas naudas nav?! Tāpat muļķīgā situācijā var nonākt turīgi vecāki, kuri savam bērnam, sasnedzot 18 gadu vecumu, nolemj uzdāvināt automašīnu. Sanāk, ka viņiem būs jāsamaksā par izvēlēto auto (ar visiem nodokļiem, protams) plus vēl šis tas valsts kabatā.

Vajadzētu samazināt ministriju skaitu, daļa ministru jānomaina utt. To visu pēdējā laikā var dzirdēt arvien biežāk.

Pirmkārt, ir jautājums, ko īsti tiek plānots likvidēt -posteni, kā tas faktiski ir noticis ar integrācijas lietu ministra vietu, vai arī visu resoru. Nav jēgas apvienot, piemēram, Kultūras un Izglītības ministrijas, jaunizveidoto institūciju vienkārši nosaucot par Izglītības, Zinātnes un Kultūras ministriju un sabīdot kopā abu esošo ministriju struktūras. Tam ir vajadzīgs ekonomiski efektīvs piegājiens. Otrkārt, nav izslēgts, ka šādā veidā tiek mēģināts pamainīt politiskās ietekmes akcentus koalīcijā. Nav noslēpums, ka, atbrīvojoties no Normunda Broka (TB/LNNK) un Oskara Kastēna (LPP/LC) valdībā, lielāku ietekmi nu ir ieguvusi Tautas partija, kas pārējiem partneriem varētu diez ko nepatikt.

SIA Tomega jau 10 gadus Latvijas tirgū piedāvā izdevīgāko biroja tehnikas lietošanas veidu – iekārtas ilgtermiņa nomu, līguma darbības laikā nodrošinot pilnvērtīgu un visaptverošu iznomātās iekārtas servisu.

Pēdējo 20 gadu laikā tehnoloģijas pasaulē attīstās un mainās ārkārtīgi strauji - teju ik mēnesi tiek uzsākta desmitiem jaunu IT nozares produktu, tostarp visdažādāko funkciju un modeļu biroju tehnikas ražošana un piedāvāšana tirgū. Tiek piedāvāti gan pilnīgi jauni modeļi, gan jau ierasto un augstu novērtēto zīmolu iekārtas ar jaunām un uzlabotām funkcijām. Šo iemeslu dēļ tehnika, kas šodien pirkta par lielu naudu un ir vismodernākā no pieejamajām, jau pēc pāris gadiem būs faktiski nokalpojusi un morāli novecojusi.

Šādos brīžos uzņēmējam jāizdara izvēli – tērēt uzreiz salīdzinoši lielu naudu biznesam nepieciešamās iekārtas iegādei, vai arī noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu, par to pašu iekārtu maksājot salīdzinoši nelielu ikmēneša maksu, un jau no pirmās dienas to lietot tieši tāpat, kā tā būtu uzņēmuma īpašumā. Savukārt naudu, kas tādējādi ietaupīta, ir iespēja ieguldīt biznesa attīstībā.

Rubļa brīvais lidojums iepauzējis; skaidrības par nākotni nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc paniskās rubļa izpārdošanas šīs nedēļas sākumā Krievijas valūtas vērtība nosacīti stabilizējusies. Eiro cena rubļos šo trešdien atslīdēja līdz 85 rubļu atzīmei (dienas beigās gan tā jau tuvojās 80 rubļu atzīmei). Jāņem vērā, ka otrdien vienā brīdī eiro cena pārsniedza apaļo 100 rubļu līmeni.

Kopumā gan jāteic, ka eiro arī pie 85 rubļiem uzskatāms par visai astronomisku līmeni – sevišķi, ja ņem vērā, ka tas sasniegts ļoti ātri. Trīs dienu skatījumā kopējās valūtas cena rubļos ir pieaugusi gandrīz par 20%. Tāpat nedaudz, šķiet, varētu būt stabilizējušās Krievijas rubļa attiecības ar ASV dolāru – tā cena trešdien atradās pie 68 rubļu atzīmes, kas ir par 15% zemāks līmenis nekā dolāra cenas augstākie punkti otrdien (dienas beigās dolārs tuvojās 60 rubļu atzīmei). Tiesa gan, ASV dolāra cena rubļos tāpat kopš šā gada septembra sākuma pieaugusi par veseliem 84%!

Pirmo reizi kopš krīzes sākuma Krievijas bankas sākušas saņemt ienākumus no kreditēšanas, kas martā veidoja 35.1 miljardu rubļu, raksta newsru.com.

Šādu ainu paver banku marta atskaišu dati. Kā atgādina Komersant, kopš 2008.gada oktobra Krievijas banku kopējie ienākumi no kreditēšanas ir bijuši negatīvi. Oktobrī zaudējumi bija 29 miljardi rubļu. Krīzei padziļinoties, kopējie zaudējumi no banku pamatdarbības tikai palielinājās, virsotni sasniedzot janvārī ar 150 miljardu rubļu lieliem zaudējumiem.

Tajā pašā laikā valūtas pārvērtēšanas negatīvais rezultāts, kas, pēc avīzes aprēķiniem visā banku sistēmā veido 56 miljardus rubļu, sedza banku peļņu no pamatbiznesa. Atšķirībā no peļņu nesošo janvāra (66.7 miljardi) un februāra (497.1 miljons) šī gada martā banku sistēma kopsumā cieta zaudējumus 9.9 miljardu rubļu apmērā.

Lielākā Krievijas banka aktīvu apjoma ziņā Sberbank šā gada pirmajā ceturksnī nopelnījusi 43,2 miljardus rubļu (768 miljonus latu), liecina bankas paziņojums.

Pērn attiecīgajā periodā bankas peļņa bija tikai 300 miljoni rubļu (5,34 miljoni latu), līdz ar to gada laikā bankas peļņa pieaugusi 144 reizes.

Veiksmīgākais bankai izrādījies marts, kurā banka nopelnījusi 18,8 miljardus rubļu (335 miljonus latu).

Kā skaidro banka, galvenais peļņas pieaugums bijis, samazinoties uzkrājumiem iespējamiem zaudējumiem. Ja pirms gada šie uzkrājumi bija 92,2 miljardi rubļu, tad šogad – tikai 8,1 miljards rubļu.

Krievijas lielākā autobūves kompānija AvtoVAZ pirmdien paziņoja, ka plāno piesaistīt finansējumu aptuveni 85 miljardu rubļu (1,1 miljarda eiro) apmērā, tādējādi cenšoties atgūties no tirdzniecības apjoma krituma valsts ekonomikas krīzes laikā.

AvtoVAZ, kas pieder Francijas autoražotāja Renault un tā Japānas partnera Nissan Motor Co. aliansei, norādīja, ka 10.oktobrī paredzētajā ārkārtas sanāksmē tiks pārrunāts jautājums par atvērtu parakstīšanos uz akcijām.

«Tas kļūs par pirmo svarīgo soli, īstenojot uzņēmuma rekapitalizācijas plānu aptuveni 85 miljardu rubļu apmērā,» vēsta kompānija.

Pirmais akciju tirdzniecības posms 25 miljardu rubļu apmērā iecerēts decembrī, un Renault paudis gatavību nodrošināt finansiālu atbalstu.

AvtoVAZ zaudējumi pērn pieauga līdz 73,8 miljardiem rubļu, salīdzinot ar 25 miljardiem rubļu 2014.gadā.

Savukārt aprīlī AvtoVAZ direktora amatā stājās Francijas autoražotāja Renault Rumānijas struktūrvienības Dacia vadītājs Nikolā Mors.

Pēc apjomīgiem zaudējumiem 2009. gadā Krievijas lielākā automašīnu ražotāja AvtoVAZ peļņa 2010. gadā varētu sasniegt pusotru miljardu Krievijas rubļu (25,8 miljonu latu).

Šādu prognozi izteicis AvtoVAZ vadītājs Igors Kamārovs, vēsta Gazeta.ru.

Pēc viņa teiktā, kompānijas ieņēmumi šogad, salīdzinot ar 2009. gadu palielinājušies par 56 miljardiem rubļu (963,2 miljoniem latu), sasniedzot 140 miljardus rubļu (2,41 miljardu latu).

Avtovaz zaudējumi 2009. gadā sasniedza 49,2 miljardus rubļu (846,2 miljonus latu), kas ir par 24,5 miljardiem rubļu (421,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2008. gadā.

Krievija plāno pacelt nodokļus lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem, otrdien paziņoja Finanšu ministrija. Maskava šādi cer gūt papildu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā.

Valdības izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus par desmitiem miljardu ASV dolāru, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, un valsts ir nonākusi līdz ikgadējam budžeta deficītam, kas iepriekš bija reta parādība.

Energoresursu tirgu zaudēšana Eiropā apvienojumā ar militāro izdevumu milzu pieaugumu ir piespiedusi Krieviju ņemt līdzekļus no valsts ieguldījumu fonda un aizņemties no valstij piederošām bankām, lai segtu iztrūkumu par pēdējiem diviem gadiem.

Finanšu ministrija otrdien ierosināja paaugstināt maksimālo nodokļa likmi lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem no 20% līdz 25%.

Tas ļautu iegūt papildus 2,6 triljonus rubļu (27 miljardus eiro) gadā, vēstīja ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz ministrijas aprēķiniem.

Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes kompānija Gazprom ceturtdien paziņoja, ka pagājušā gada trešajā ceturksnī tās peļņa salīdzinājumā ar 2013.gada jūliju-septembri ir sarukusi par 61% saistībā ar piegāžu apturēšanu vienam no galvenajiem kompānijas klientiem Ukrainai.

Grupas peļņa jūlijā-septembrī bija 105,7 miljardi rubļu (1,37 miljardi eiro), bet Gazprom ieņēmumi pērn trešajā ceturksnī sasniedza 1,13 triljonus rubļu (14,7 miljardus eiro), kas bija par 6% mazāk nekā attiecīgajā ceturksnī 2013.gadā.

Analītiķi bija prognozējuši, ka grupas peļņas kritums saistībā ar strīdu ar Ukrainu būs vēl krasāks.

Ukrainas valdība atteicās pieņemt Gazprom noteikto cenas kāpumu gāzes piegādēm Ukrainai pēc tam, kad pirms gada pie varas nāca eiropeiski noskaņota valdība.

Kijevas parādam par piegādāto gāzi augot, Gazprom jūnijā pārtrauca gāzes piegādes un tās atjaunoja vien rudenī, piegādājot mazāku gāzes daudzumu, par kuru Ukrainas valsts gāzes un naftas kompānijas Naftogaz ir jāveic priekšapmaksa.