Jaunākais izdevums

Visticamāk, 2015. gadā uzņēmumi no jaunā ES fondu plānošanas perioda vēl nesaņems neko

Dienas Biznesa (DB) kluba biedru tikšanās laikā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors An- dris Ozols. «Par jauno Eiropas Savienības (ES) fondu struktūrfondu administrēšanu man ir kritiski vārdi, jo uzskatu, ka varbūt ne pavisam nepareizā, bet pareizā virzienā šajā jomā nestūrējam,» uzsvēra A. Ozols. Jāatgādina, ka 2014. gadā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas ir finanšu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kļuva par vienīgo sadarbības iestādi ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā vadības sistēmā.

ES fondu reformas rezultātā uzņēmējiem 2015. gadā vispār nebūs jaunā perioda fondu naudas, jo nekas nav gatavs. «Šogad un nākamgad ES fondu naudu saņems tikai tie uzņēmumi, kuriem līgumi jau ir noslēgti un rūpnīcas tiek būvētas, bet jauni saimnieki jaunajām programmām nebūs. Tas viss ir iekavēts ar pietiekami stulbu reformu,» uzsvēra A. Ozols. Kad viņš par to brīdināja, tad tika arī apgalvots, ka netiks veidotas divas iestādes, kas paralēli dara vienu un to pašu. «Tagad tā ir sanācis, jo LIAA turpina administrēt projektus no iepriekšējā ES fondu perioda,» piebilda A. Ozols.

ES fondu jomā bieži tiek tiražēts mīts, ka ar jaunām un inovatīvām idejām mēs būtiski ietekmēsim Latvijas ekonomiku. Proti, nevis tādi lieli uzņēmumi kā Valmieras stikla šķiedra, Latvijas finieris un Grindeks, bet daudzi mazie kopā, ģenerējot Skype un savulaik piesauktās Latvijas nokias, taču 20 gadu laikā rezultāti liecina par kaut ko citu.

Plašāk lasiet rakstā ES fondu reforma ir auzās pirmdienas, 16. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis,06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS "HansaMatrix" šogad prognozē koncerna apgrozījumu 26-28 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Iepriekš martā uzņēmums prognozēja koncerna apgrozījumu šajā gadā 24-26 miljonu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumā prognozē EBITDA rentabilitāti 9-12% apmērā, pretēji martā prognozētajiem 13-15%.

Savukārt 2023.gadam "HansaMatrix" prognozē 32-34 miljonu eiro apgrozījumu un EBITDA rentabilitāti 10% līdz 13% apmērā.

Paziņojumā biržai teikts, ka "HansaMatrix" neizpildīto pasūtījumu apmērs 2022.gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 19,2 miljonus eiro, kas, nedaudz uzlabojoties pusvadītāju pieejamībai, samazinājās par 11,9%, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju 2022.gada otrā ceturkšņa beigās.

Maržas 2022.gadā ietekmējuši tādi faktori kā ražoto produktu klāsta izmaiņas, globālais pusvadītāju deficīts un enerģijas cenu pieaugums un svārstīgums, kas, cita starpā, veicina vispārējo un algu inflāciju Latvijā, Eiropas Savienības un citās valstīs, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM aicina piedalīties fotoakcijā, parādot ES fondu investīciju sasniegtos rezultātus

Dienas Bizness,29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš iestāšanās ES 2004. gadā Kohēzijas politika un Eiropas Savienības (ES) fondi ir Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Pamanīt un parādīt ieguvumus, sniegtās iespējas un pozitīvās pārmaiņas, kuras ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt, – tāds ir Finanšu ministrijas (FM) rīkotās fotoakcijas sociālajos tīklos ES fondi. Toreiz un tagad mērķis. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts iesaistīties akcijā un dalīties ar fotogrāfijām, kas atspoguļo ES fondu investīciju rezultātus, informē ministrijā.

FM izsludinātās fotoakcijas ietvaros tiks apkopotas un plašākai publikai demonstrētas pārmaiņas, kas ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt. Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties konkursā, savos sociālo tīklu kontos daloties ar fotogrāfijām, kas ilustrē situāciju pirms un pēc šādām pārmaiņām. Tā var būt ar ES fondu atbalstu uzlabota infrastruktūra, realizēti vides projekti, veicināta uzņēmējdarbības attīstība, izglītība, ieviestas inovācijas, veicināta iedzīvotāju nodarbinātība u.c. ieguldījumi.

Fotoakcija ES fondi. Toreiz un tagad norisināsies no 2015. gada 29. septembra līdz 9. oktobrim. Tajā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadu, kā arī ikviena organizācija, pašvaldība, biedrība, nodibinājums u.c. Uzņemtie attēli jāpublicē dalībnieka personīgajā sociālo tīklu Twitter, Facebook, Draugiem.lv vai Instagram kontā, ierakstam pievienojot tēmturus #esfondi un #toreizuntagad. Tie, kuri neizmanto nevienu no sociālajiem tīkliem, bet tomēr vēlas piedalīties konkursā, var sūtīt fotogrāfijas uz e-pasta adresi [email protected]. Iesūtītās fotogrāfijas tiks publicētas FM sociālo tīklu kontos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dzīve bez ES fondiem – vai esam gatavi pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase,30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka,31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no bijušā "BaltCap" infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1", vēsta Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios".

Viļņas apgabaltiesā laikrakstam apstiprināja, ka trīs fonda pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - lūdz tiesai atzīt to īpašumtiesības uz iespējami piesavinātiem finanšu aktīviem 16,6 miljonu eiro vērtībā un cenšas atgūt līdzekļus, kas glabājās atbildētāju kontos.

Tiesa 10.decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.

Viens no četriem "BaltCap" vadošajiem partneriem Simons Gustainis sacīja "Verslo žinios", ka bijušajam partnerim Stepukonim bija "BaltCap" uzticība un plašas pilnvaras, kas varēja ļaut viņam izveidot sarežģītu sistēmu, lai apietu drošības pasākumus un pārbaudes un organizētu līdzekļu izņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Aizmirstiet par krīzi pēc ES fondu beigšanās – tās ir pilnīgas muļķības

Žanete Hāka,20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizmirstiet par krīzi pēc Eiropas Savienības fondu beigšanās – tās ir pilnīgas muļķības, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš uzsver, ka fondi nebeigsies, ja vien nebeigsies pati Eiropas Savienība, un prognozējams pat, ja šādi fondi beigtos, krīzes nebūs tāpat.

Pēc eksperta domām, ekonomikas faktori liecina, ka nākamie gadi laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gadam būs patīkami. Ekonomikai būtiski ir ne tikai ES fondi, bet arī kreditēšanas attīstība un dažādi nelineāri procesi eksporta sektorā, piemēram, klāsteru attīstība un citi, kas veicina šo jomu.

Tādēļ lielākais risks, kas pastāv, ir tas, ka neizmantosim dotās iespējas, taču krīžu pārvarēšanā (un arī radīšanā) mēs esam meistari, uzsver eksperts.

Pēc viņa domām, pārkaršanu nākotnē var sakombinēt vairāki faktori: tas, ka nākamais hipotekārās kreditēšanas cikls sākas no ļoti zema mājsaimniecību parādsaistību punkta, 2017.-2019.gadam tiks daudz būvētas sabiedriskās ēkas, līdz ar to būs ierobežoti resursi mājokļiem, kā arī citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES fondu Latvijai nākamajā plānošanas periodā varētu sarukt par 60 miljoniem eiro gadā

LETA,04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, Latvijai varētu būt par 17% jeb 60 miljoniem eiro mazāks, nekā šajā ES fondu plānošanas periodā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc FM aplēsēm, šis ir reālistiskais scenārijs. Optimistiskais scenārijs paredz, ka ES fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā saruks par 6%, savukārt pēc pesimistiskā scenārija fondu līdzekļi saruks par 20-30%.

FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums līdz 2022.gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties. Bet no 2023.gada tas varētu samazināties par 6-30%. Reālistiskajā scenārijā samazinājums būtu 17% apmērā jeb vidēji ikgadējais samazinājums būtu 60 miljoni eiro, salīdzinot ar 2017.gadu.

FM pārstāvis Nils Sakss skaidroja, ka ES fondu samazinājumu pēc 2020.gada kompensēs nodokļu reforma, kas ir lielākais fiskālais instruments "ekonomiskā izrāviena" nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investēs līdz 20 miljoniem eiro nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja Baltijā "EfTEN Capital" šogad izveidotajā fondā institucionālajiem investoriem - "EfTEN Special Opportunities Fund".

ERAB paziņoja, ka atbalstīs "EfTEN Special Opportunities Fund" kā Baltijas valstīs pirmo privāto investīciju fondu, kas koncentrējas uz aktīviem, kam nepieciešams papildu kapitāls, īpaši pievērošoties energoefektīviem projektiem, tādējādi vairojot ilgtspējīgāku nekustamo īpašumu attīstību reģionā.

Investīcijas līdz 20 miljoniem eiro būs otrais ERAB ieguldījums "EfTEN Capital" pārvaldītā nekustamo īpašumu fondā.

2019.gadā ERAB apņēmās 30 miljonu eiro kapitāla saistības fondam "EfTEN Real Estate Fund 4".

"EfTEN Special Opportunities Fund" tika izveidots šogad janvārī. Fonda galvenie investori ir Baltijas pensiju fondi, un tas plāno investēt nekustamā īpašuma projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuru darbības turpināšanai nepieciešams papildu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP

Db.lv,16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Uzņēmējs: Lauksaimniecības atkarība no ES fondiem sarežģī tehnikas izplatītāju darbības plānošanu

LETA,10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares atkarība no Eiropas Savienības (ES) fondiem sarežģī nozarei nepieciešamās tehnikas izplatītāju darbības plānošanu, intervijā atzina mežizstrādes, būvtehnikas, lauksaimniecības un industriālās tehnikas tirgotāja Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs.

Kopumā ir jūtams, kurā gadā lauksaimniecības nozarē fondi ir pieejami vairāk, bet kurā mazāk, skaidro Bružs.

«Tādā ziņā šī joma ir ļoti problemātiska, jo, raugoties no biznesa perspektīvas, atkarība no fondiem sarežģī mūsu biznesa darbības plānošanu. Piemēram, kāds tehnikas izplatītājs, plānojot nākamo gadu, ir iepircis kādu noteiktu tehnikas apjomu, taču, ja gadās, ka fondu līdzekļi lauksaimniecībā ir beigušies, bet visa tehnika vēl nav pārdota, izplatītājam jāsāk domāt, kā atbrīvoties no tā, kas vēl nav pārdots,» atzīmē Bružs.

Viņš norāda, ka lauksaimniecības nozarē tehniku pārsvarā pērk tie, kas var saņemt fondu naudu, nevis tie, kam to patiešām vajadzētu. Līdz ar to šāds faktors kaut kādā ziņā sašķoba ekonomiku. Ja nebūtu pieejami fondi, jaunā lauksaimniecības tehnika noteikti tiktu pirkta krietni mazākā apmērā. Piemēram, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā jaunās tehnikas īpatsvars kopējā pārdošanas apjomā ir krietni lielāks, kas ir pateicoties fondu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kritums eirozonas aizņēmuma vērtspapīru tirgū vedina domāt par drīzu monetāro stimulu pārtraukšanu, kas savukārt liecina par ekonomikas atgriešanos noturīgas augšupejas fāzē

Vēl pirms dažiem mēnešiem Eiropas monetārās savienības obligāciju tirgus bija uzskatāms par tādu, kas turpina gadiem ilgstošo cenu burbuļa veidošanu, liekot uzdot likumsakarīgo jautājumu, vai un kāda būs šī burbuļa plīšana, kādas sekas tas varētu atstāt uz valūtas zonas tautsaimniecību un kā šie procesi ietekmēs ekonomisko situāciju arī Latvijā. Šobrīd aizvien vairāk sāk šķist, ka situācija atrisināsies pati no sevis un eksistenciālu jautājumu uzdošanu vismaz uz brīdi var aizmirst. Ja runājam par ES finanšu lokomotīvi Vāciju, tad tās desmit gadu dzēšanas termiņa obligāciju ienesīgums pēdējā pusgada laikā ir palielinājies no negatīviem apmēram -0,15% līdz 0,41% vakar dienas vidū. Savukārt finansiāli mazāk uzticamās Francijas analoga laika dzēšanas termiņa parāda vērtspapīru ienesīgums ir pieaudzis no apmēram 0,2% līdz 1,1%. Pieauguma tendence vērojama arī citu valstu aizņēmuma vērtspapīru ienesīgumam. Jāpiebilst, ka obligāciju ienesīguma palielināšanās nozīmē šo vērtspapīru cenas kritumu. Mēdz uzskatīt, ka desmit gadu dzēšanas termiņa ienesīguma kāpums par vienu procentpunktu nozīmē šī vērtspapīra cenas samazināšanos apmēram par 10%. Ja raugāmies no šāda viedokļa, tad obligāciju turētāji, to vidū arī dažādi pensiju fondi, no minētajām cenu pārmaiņām piedzīvojuši zaudējumus. Tomēr, pirms kāds paspējis nākt klajā ar paziņojumu, ka pensiju fondi iekļuvuši krīzē, ir vērts norādīt uz to, ka saistībā tieši ar pašreizējiem procesiem minētais zaudējums ir «uz papīra» un, visticamāk, īstermiņa. Ienesīguma palielināšanās nozīmē vien to, ka nākamos obligāciju laidienus valstis būs spiestas veikt uz nedaudz augstākām procentu likmēm nekā iepriekš, tādējādi paverot iespēju pensiju fondiem nopelnīt vairāk nākotnes sirmgalvju labklājībai. Daudzi, protams, varētu iebilst, ka valstij būs jātērē vairāk naudas savu parādsaistību pārfinansēšanai. Tomēr šeit jānorāda uz kādu niansi. Proti, šajā gadījumā obligāciju ienesīguma palielināšanās nozīmē to, ka bankas aktīvāk kreditē tautsaimniecību, ekonomiskā aktivitāte aug, valsts kasē ieplūst vairāk nodokļu un mazinās publiskā sektora izdevumi dažādiem sociālajiem pabalstiem, jo pieaug nodarbinātība. Tādējādi valsts patiesībā ir neto ieguvēja. Vēl vairāk pašreizējie procesi liecina par to, ka ekonomika sāk nostāties uz kājām un zūd tās atkarība no centrālās bankas finansējuma. Šis finansējums un tam sekojošās zemās procentu likmes, lai arī bija tik nepieciešamas ekonomiskajai izaugsmei, tomēr vienlaikus finanšu tirgus dalībniekiem peļņas vārdā lika uzņemties aizvien lielākus finanšu riskus, kuri galu galā būtu radījuši jaunas krīzes aizmetņus. Taču attiecībā uz pašreizējām norisēm varam secināt, ka Eiropas Centrālajai bankai, tāpat kā savulaik tās vārda māsai otrpus Atlantijas okeānam, monetārie stimuli devuši vispārēju grūdienu tautsaimniecībā un izņēmums nav arī Latvija, kur ekonomiskā izaugsme šobrīd var būt straujāka par iepriekš prognozēto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvas finansējuma piesaistei – kur lūkoties mūsu uzņēmumiem

Anna Aile - Oaklins M&A vadošā direktore,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada varam sacīt, ka biznesa pirkšanas un pārdošanas tirgus atkal ir sasniedzis pilnbriedu. M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā ir augstākajā punktā kopš 2008. gada. Tas, ka uzņēmumi atkal tiek pirkti, apvienoti un pārdoti, nozīmē vienu – ir laiks perspektīvām biznesa idejām, jaunām iniciatīvām, kas noteiks to, kāda būs mūsu uzņēmējdarbības vides nākotne. Taču turpmāka attīstība prasa papildu ieguldījumus.

Šobrīd redzam lielu ieguldītāju interesi par Latvijas uzņēmumiem dažādās nozarēs, turklāt, ja agrāk relatīvi lielāka interese par uzņēmumu iegādi bija vērojama no stratēģisko investoru puses jeb līdzīgu jomu uzņēmumiem, kas meklē iespējas paplašināties, tad tagad pircēji biežāk ir finanšu fondi. Tomēr tipiskais Latvijas uzņēmumu trūkums ir tāds, ka tie ir pārāk mazi, lai piesaistītu starptautisko investoru interesi.

Tāpēc uzņēmējiem jāskatās uz jaunu iniciatīvu realizēšanas iespējām, lai veicinātu nepieciešamo izaugsmi, un tam, protams, vajadzīgs finansējums. Tā meklējumos pirmās divas alternatīvas gandrīz vienmēr ir Eiropas Savienības fondi un banku finansējums. Tomēr bieži uzņēmēji atduras pret to, ka gadījumā, ja ideja ir relatīvi augstāka riska, banka to nespēj tolerēt, un tādā gadījumā uzņēmējiem bieži trūkst ideju - kur vēl meklēt līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš akselerācijas fondu pārvaldnieku atlases iepirkumā

Anda Asere,12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam par Akselerācijas fondu pārvaldnieku pakalpojumu sniegšanu pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš akselerācijas fondu pārvaldnieku atlases iepirkumā ir pagarināts līdz šā gada 20. aprīlim, informē Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte. Lēmumu par termiņa pagarināšanu pieņēma iepirkuma komisija, balstoties uz faktu, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir saņēmis un izvērtē iesniegumu par šī iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām.

Db.lv jau rakstīja, ka attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akselerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akselerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt t.s. gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu. Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens investors vai Eiropas Savienības fondi nav gatavi investēt, ja nedomājam uz priekšu, tādēļ ikvienam uzņēmējam jāzina, kāda būs tā mērķi ilgtermiņā, DB un Civitta rīkotajā meistarklasē «Investīciju piesaiste – Ceļš uz Jūsu ideju realizēšanu un straujāku uzņēmuma attīstību» sacīja finanšu piesaistes un inovāciju vadības eksperts, kompānijas Civitta projektu vadītājs Reinis Budriķis.

Investīciju piesaiste ir process, kura mērķis ir piesaistīt finanšu resursus noteiktu aktivitāšu īstenošanai, un, kaut arī investīciju piesaistes mērķi ir līdzīgi visos uzņēmējdarbības posmos, taču katrā posmā atšķiras investīciju mērogs un sasniedzamie rezultāti.

Investīciju piesaistes mērķim jābūt skaidram, tam jābūt izmērāmam noteiktā laika periodā, ir jādefinē ieguvums – kāds būs labums, kāds apgrozījums? Tas var būt, piemēram, samazināti elektroenerģijas izdevumi par 20% piecu gadu periodā vai palielināts apgrozījums.

Ir jāatceras, ka investīciju procesā tiek iesaistītas divas puses, un investīciju piesaistītājam jāpārliecina sniedzējs par lietderību un ieguvumu. Investors, neieguldot konkrētajā uzņēmumā, var iztikt, taču uzņēmējam investīcijas attīstībai būs nepieciešamas, tādēļ ir jāieinteresē investors un jāpieņem investīciju sniedzēju noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pārbaudītāji pie Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības fonda projektu īstenotājiem neierodas, apkrāvušies tikai ar neskaitāmām mapēm, bet biežāk izmanto jaunākās tehnoloģijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To DB stāstījuši Lauku attīstības dienesta (LAD) speciālisti – Juris Cvetkovs un Uldis Sprukts, kuriem lauku saimniecību, kas īsteno ES finansētus projektus, pārbaudes ir ikdienas darbs.

ES fondi: Apgūti tikai 9%

LAD direktore brīdina: Īpaši stingri tiks pārbaudīts, vai izvirzītais mērķis ir sasniegts

Tā kā īstenotie projekti cita starpā ietver gan meliorācijas sistēmu sakārtošanu, gan platību maksājumus un meža platību paplašināšanu, tad pārbaudāmās teritorijas ir gana lielas, nereti (piemēram, purvu vai mežu gadījumā) tām ir grūti piekļūt. Kādreiz pārbaudītāji garos gabalus mēroja kājām, riskējot iekrist ūdenī vai dabūt ērci, bet kopš pērnā gada pārbaudēs tiek izmantots bezpilotu lidaparāts jeb t.s. drons. Parasti tā pielietojums ir meliorācijas grāvju un purvu, mežu un autoceļu, kā arī uguns novērošanas torņu, ēku jumtu un būvju uz ūdens tilpēm apsekošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SEB līzings valdes priekšsēdētāju Nelliju Kočanovu

Lelde Petrāne,07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru