Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Paceļoties līdz 7,06 metriem, ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi, pilsētā sākušas applūst zemākās vietas.

Kā vienas no patlaban apdraudētākajām vietām Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls min mazdārziņus Nometņu ielas rajonā un Grīvas kapus.

Straujā ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Daugavpils ir saistīta ar ledus sastrēgumu, kas Daugavā izveidojies pie Vaikuļāniem Daugavpils novada Līksnas pagastā, skaidroja Ruskuls.

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, komentējot situāciju Vaikuļānos, atzīst, ka ledus sastrēgums pamazām sāk skaloties un ir cerības, ka tuvākajā laikā tas tiks pārrauts. Situāciju gan sarežģījot tas, ka Daugava lejpus Nīcgales joprojām nav atbrīvojusies no ledus.

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

22.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izsludināta ārkārtējā situācija uz vienu nedēļu, no 22.aprīļa līdz 29.aprīlim,

Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā.

Lēmums aicināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju tika pieņemts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par palu un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumos iesaistīto institūciju veiktajiem un plānotajiem drošības pasākumiem valstī, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ziņojums par situāciju palu un plūdu skartajās pašvaldībās.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai īpašā tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) laikā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām, ja ir pamatots apdraudējums iedzīvotāju veselībai vai dzīvībai.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Sakarā ar iespaidīgo ledus sastrēgumu Daugavā Nīcgales pagasta teritorijā palu situācija Daugavpils novadā pasliktinās, atzīst Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.

Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka tik iespaidīgu ledus sastrēgumu neatceras redzējuši vismaz pēdējos 45 gadus.

Kārtējo reizi norādot uz glābšanas dienestu bezdarbību, Aizbalts brīdināja Līvānu un Jēkabpils iedzīvotājus sagatavoties pamatīgam ūdens līmeņa pieaugumam Daugavā pēc tam, kad ledus sastrēgums tiks pārrauts un milzīgās ūdens un ledus masas dosies lejup pa upi.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales brigāde noraida, ka dienests ar tā rīcībā esošo tehniku un tehnoloģijām faktiski nav spējīgs jelkādā veidā ietekmēt palu gaitu.

Patlaban neviens - ne VUGD, ne Nacionālie bruņotie spēki - neuzņemsies atbildību sastrēguma vietā sūtīt uz ledus cilvēkus, lai tur novietotu spridzekļus, kuriem eksplodējot sastrēgums, iespējams, izkustētos, jo nav iespējams prognozēt ledus kustību sastrēguma vietā. Ledus pēkšņa izkustēšanās var izraisīt traģēdiju, saspiežot uz tā esošos cilvēkus, skaidroja dienestā.

Viens no sešiem tā dēvētajā Daugavpils siltumtīklu lietā apsūdzētajiem, bijušais Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Širjakovs savu vainu neatzīst, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Dainis Lūsis.

«Apsūdzības formulējums ir visai nesaprotams un neskaidrs, arī pati apsūdzība, cik noprotu, vēl nav galīgā. Līdz ar to pateikt kaut ko par kādu fragmentu, neredzot kopainu, ir visai grūti,» skaidroja Lūsis.

«Cik noprotu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) versijas par notikušo, arī no pretenzijām, kas izvirzītas pret Širjakovu, Daugavpils siltumtīklos ir notikusi kaut kāda krāpšanās. Baidos, ka to, kādā veidā šī krāpšanās ir notikusi, Širjakovs nemācēs pateikt, jo viņam ar visu to lietu ir maza saistība. Savulaik Širjakovam, pildot Daugavpils vicemēra pienākumus, Daugavpils siltumtīkli atradās viņa pārraudzībā, bet ietekmēt lēmumu pieņemšanu viņš nevarēja nekādā veidā,» uzsvēra Lūsis.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām saistībā ar Daugavpils siltumtīklu iepirkumiem, kuros izkrāpti 850 tūkstoši eiro, bet kukuļots 130 tūkstoš eiro apmērā, trešdien žurnālistiem pavēstīja biroja amatpersonas.

Krāpšana veikta saistībā ar emisijas kvotu maiņu un tirdzniecību. Lietā ir seši cietušie - divas pašvaldības un trīs uzņēmumi.

Par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanas atbalstīšanu aizdomās tiek turētas divas Daugavpils pašvaldības amatpersonas, savukārt divi uzņēmēji - krāpšanā lielā apmērā, kukuļošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, vēl divi uzņēmēji - kukuļošanas starpniecībā, kukuļa piesavināšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, bet vēl viens komersants - par krāpšanu lielā apmērā un krāpšanas atbalstīšanā.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

Šodien ap plkst. 12.00 ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils sasniedza 7,28 metrus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskulis Daugavpils ziņu portālam Gorod.lv norāda, ka patlaban atbildīgās personas katru dienu apseko piekrastes teritoriju un izvērtē situāciju.

Runājot par Daugavpils pilsētas administratīvo teritoriju, jāatzīmē, ka šobrīd nedaudz applūdušas ir Grīvas kapu zemās vietas, kas notiek ik gadu. Applūdušo māju pilsētā pagaidām nav, nav applūdusi arī Nometņu iela, kas atrodas riska zonā, vēsta Gorod.lv.

Līksnā izveidojušais ledus sastrēgums, kas ietekmēja strauju ūdens līmeņa pacelšanos, šobrīd ir likvidēts, tomēr tagad ledus sastrēgums izveidojies Nīcgalē, sakarā ar ko tuvākajās dienās ūdens līmenis upē atkal pacelsies.

Sasniedzot 7,88 metru atzīmi, šorīt ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils par gandrīz metru pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi. Mežciemā sācis applūst dārzkopības kooperatīvs, 23 kooperatīva pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedāvāts evakuēties.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Daugavpils novada padomes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, patlaban ar smilšu maisiem un smiltīm turpinās ceļa un dambja stiprināšana, kas aizsargā kooperatīvu no Daugavas palu ūdeņiem.

Ja ceļš vai dambis tiks pārrauts, 232 kooperatīva mājiņas kopā ar tajās dzīvojošajiem un kooperatīva teritorijā esošajām automašīnām applūdīs piecās līdz desmit minūtēs, skaidroja Jalinska.

Tā kā ūdens līmeņa kāpšana Daugavā Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, lai arī lēna, tomēr turpinās, varot prognozēt, ka ūdens līmenis upē vēl kādu laiku turpinās celties arī pie Daugavpils.

2010.gada palu maksimums - 7,72 metri - Daugavpilī patlaban ir pārspēts par 16 centimetriem.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par iespējamo Daugavpils pašvaldības amatpersonu kukuļošanu saistībā ar Daugavpils domes kapitālsabiedrības Daugavpils siltumtīkli īstenotajiem projektiem.

KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka kukulis ne mazāk kā 120 000 eiro apmērā nodots par pašvaldības amatpersonu pieņemtajiem labvēlīgajiem lēmumiem kāda komersanta interesēs. Pēc kukuļa nodošanas kukuļošanā iesaistītās personas 1.februārī aizturētas.

Šobrīd abas Daugavpils pašvaldības amatpersonas atzītas par aizdomās turētajām kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, savukārt divi uzņēmēji – kukuļdošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, bet vēl divi uzņēmēji – kukuļošanas starpniecībā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā.

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Izvērtējot Daugavpils siltumtīklu siltumcentrāles Nr.2 (SC-2) darbību, advokātu biroja Kronbergs & Čukste eksperti konstatējuši vairākus pārkāpumus, kas varētu kļūt par pamatu krimināllietas ierosināšanai.

Slēdzot iepirkuma līgumus, nav ticis ievērots sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums. Piemēram, palielinot siltumenerģijas obligātā iepirkuma apjomu no 4 līdz 8 megavatiem, iepirkuma procedūra nav veikta, lai gan normatīvie akti paredz, ka šādos gadījumos šādas procedūras veikšana ir obligāta. 2009.gadā noslēgtajā līgumā konstatēti arī citi pārkāpumi, informē pašvaldības a/s Daugavpils siltumtīkli administrācija.

Iegūto informāciju PAS Daugavpils siltumtīkli vadība kopā ar pašvaldības vadību ir nosūtījusi izskatīšanai tiesībsargājošām institūcijām - KNAB, Valsts kontrolei, Valsts policijai un Valsts ģenerālprokuroram.

Šonedēļ notiks AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca ārkārtas akcionāru sapulce, kuras laikā plānots lemt par akciju izslēgšanu no biržas, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrības akcijas tiek piedāvāts izslēgt no regulētā tirgus, lai samazinātu tās izdevumus. Uzņēmums skaidro, ka tam nav būtisku ieguvumu no dalības biržā un finanšu līdzekļu piesaiste ar biržas starpniecību praktiski nenotiek.

Fakts, ka akcijas netiks tirgotas biržā, neatstās nekādu ietekmi uz sabiedrības klientiem, biznesa partneriem, ne arī uz darbiniekiem, bet sabiedrībai būs iespējams ietaupīt naudas līdzekļus.

Paredzams, ka sabiedrības akciju izslēgšana no biržas neietekmēs tās pamatkapitālu, skaidro uzņēmums. Ja vien sabiedrības akcionāri nenolems atsavināt savas akcijas, sabiedrības akcionāru struktūra nemainīsies, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Šā gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par kukuļošanu aizdomās turētā Jāņa Sprinovska kompānija SIA Sprino noslēgusi vairāk nekā 4,57 miljonus latu vērtu konkursu par šķeldas katlumājas būvniecību Daugavpilī, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā pieteicās trīs uzņēmumi – a/s UPB, Viļņā reģistrētā UAB Naujoji Šiluma, kā arī personu grupa SIA CBT Birojs, SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG, SIA Remce un Agro Forst & Energietechnik, un par uzvarētāju tika atzīts pēdējais. Konkursu savukārt izsludināja SIA Sprino.

SIA Sprino reģistrēta 2006. gadā Rīgā, un kā tās pamatdarbības veids norādīta neklasificēto individuālo pakalpojumu sniegšana, kā arī tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar 5069 latu apgrozījumu, kā arī ar 165 tūkstošu latu zaudējumiem. Uzņēmumā 2012. gadā tika nodarbināti četri darbinieki, savukārt vienīgā valdes locekļa amata pienākumus pilda Viesturs Razumovskis.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Daugavpils skrošu rūpnīca ir vienīgā tūristiem atvērtā munīcijas ražošanas rūpnīca Baltijā, kurā atrodas Eiropā vecākais, joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis. Pateicoties šim faktam, rūpnīca ir viens no ievērojamākajiem tūrisma objektiem Daugavpilī, kurā viesojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī viesi, piemēram, no Krievijas un pat ASV.

Daugavpils skrošu sūpnīcā tiek ražotas lodes gludstobra ieročiem, kā arī tiek izgatavotas lodes pneimatiskajiem ieročiem, renkuļi un skrotis.

Rūpnīcas vēsture aizsākusies 1886. gadā, bet 32 metrus augstais Daugavpils skrošu rūpnīcas tornis savas funkcijas skrošu liešanā pilda arī šodien. Tiesa gan, pirmsākumos tornis bija koka konstrukcijas būve, bet pēc 1911. gada ugunsgrēka tas ieguva pašreizējo, sarkano ķieģeļu izskatu.

Rūpnīcas vēsturiskajā daļā ekskursijas tiek rīkotas kopš 2012. gada. Gadā objektu apmeklē apmēram astoņi tūkstoši tūristu, lielākā daļa ir no Latvijas - īpaši Rīgas puses, bet ārvalstu tūristi ir apmēram 20% no kopējā tūristu skaita. Šogad Daugavpils skrošu rūpnīcā ir pieaudzis tūristu skaits no Lietuvas, bieži apmeklētāji ierodas no Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas un citām Eiropas valstīm, taču bijuši arī no ASV, Austrālijas un Kanādas.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.