435 ha plašās Dārziņu apkaimes iespējas nav izmantotas – faktiski nav nekādas publiskas infrastruktūras, kas apkalpotu tur esošo dzīvojamo un dārziņu māju īpašniekus

Lai gan šāda situācija ir jau gadiem, tikai tagad galvaspilsētas pašvaldība atzīst – kaut kas jāmaina. Tiek plānots izstrādāt Dārziņu apkaimes publiskās infrastruktūras attīstības tematisko plānojumu ar mērķi attīstīt teritorijas publiskās infrastruktūras – meliorācijas sistēmas, transporta, pakalpojumu objektu, veselības aprūpes un izglītības iestāžu, inženiertīklu izvietojuma un publiskās ārtelpas – nodrošinājumu, tā radot priekšnoteikumus apkaimes līdzsvarotai sociāli ekonomiskai un telpiskai attīstībai nākotnē. Izstrādātajam tematiskajam plānojumam ir jākalpo par pamatu apkaimes attīstībai ilgtermiņā, tā risinājumus iestrādājot jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja 400 000 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda gājēju celiņu labiekārtošanai Anniņmuižas mežā un gājēju/veloceliņa Centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvei gar Daugavu.

Anniņmuižas mežā, Imantā, Dumbrāju ielas apkaimē par 209 660 eiro plānots izveidot asfaltbetona segumu celiņiem vairāk nekā 5000 kvadrātmetru platībā. Jau vēstīts, ka pērn Anniņmuižas mežā tika izgaismoti celiņi apmēram 2,5 kilometru garumā, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas, līdzās mežam ierīkoti divi rotaļu laukumi un uzstādītas vingrošanas iekārtas, kā arī renovēta novadgrāvju sistēma.

Savukārt par 196 505 eiro plānots izbūvēt 630 metrus garu turpinājumu gājēju un veloceliņam Centrs-Dārziņi Rumbulas apkaimē un labiekārtot apkārtējo teritoriju ar soliem, apgaismes stabiem un atkritumu urnām. Pērn veloceliņam tika izveidots pagarinājums no Ķengaraga promenādes līdz Mazjumpravmuižai, un šogad paredzēts veidot celiņa turpinājumu patlaban nesakoptā Daugavas malā.

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas, informēja idejas autore Renāte Prancāne.

Prancāne, kura pati dzīvo blakus teritorijai, atklāja, ka ideja radusies, domājot par aizvien pieaugošu centra iedzīvotāju vēlmi pēc sasniedzama un mūsdienīga dārza un ārvalstu piemēriem, kur kopienas dārzi tiek ierīkoti neizmantotās teritorijās. Idejas autore ar domubiedriem vērsusies pie teritorijas īpašniekiem SIA "Rotermann Latvia", kuri atsaukušies idejai un nodevuši teritoriju bezpeļņas organizācijai bezatlīdzības īrē uz trim gadiem.

Nākamo trīs gadu laikā teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm. Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji norāda, ka kopienas dārziņi ir unikāls brīvā laika pavadīšanas veids, kas piedāvā drošu, sociāli iekļaujošu vidi un veicina pilsētas iedzīvotāju labklājību, pievēršoties veselīgākiem atpūtas veidiem. "Vienlaicīgi kopienas dārziņi kalpo kā nerimstošs izzināšanas projekts, kura ietvaros bērniem un jauniešiem ir iespēja pieredzes veidā apgūt ekosistēmas procesus un piedzīvot dabas lomu cilvēka dzīvē," norāda iniciatīvas pārstāvji.

Turpinot Ķengaraga promenādes labiekārtošanu, novembrī pabeigts jauns gājēju un veloceliņa turpinājums 630 metru garumā posmā no Mazjumpravas muižas uz Dārziņu apkaimes pusi, informē Rīgas dome.

Darbu gaitā veikta gājēju un veloceliņa izbūve, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšana, kā arī nodrošināta teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

Gājēju un veloceliņa Rīgas centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvi pēc Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pasūtījuma projektēja AS Ceļu projekts, bet darbus veica SIA Ribetons ceļi. Projekta kopējās izmaksas bija 160 000 eiro. Nepieciešamos līdzekļus piešķīra Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja no infrastruktūras fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien nolēma piešķirt 127 655 eiro no infrastruktūras fonda iedzīvotāju iecienītās Ķengaraga promenādes - gājēju/veloceliņa Centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvei gar Daugavu, informē Rīgas dome.

Šogad plānots izbūvēt 500 metru garu promenādes posmu virzienā uz Dārziņiem. Darbu gaitā plānots veikt veikta gājēju un veloceliņa izbūvi, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšanu, kā arī nodrošināt teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

Labiekārtošanas darbus Ķengaraga promenādē Rīgas Austrumu izpilddirekcija veic jau vairākus gadus. Gar Daugavu vairāku kilometru garumā izveidots gājēju un veloceliņš, kas papildināts ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni, gājēju tiltiņiem, labiekārtoto Mazjumpravas muižas teritoriju. Ķengaraga promenādē kopā labiekārtota teritorija 4,7 kilometru garumā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien nolēma piešķirt 473 736 eiro no infrastruktūras fonda četru dažādu projektu īstenošanai.

Gājēju un veloceliņa Centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvei 500 metru garumā piešķirti 127 655 eiro, Rīgas teritorijas jaunā plānojuma grafiskās daļas izstrādei – 100 000 eiro un Transporta attīstības tematiskā plānojuma izstrādei piešķirti 100 000 eiro.

Ielu apgaismojuma elektriskā tīkla rekonstrukcijas 4.kārtai Dārziņos - Dārziņu ielā posmā no 55.līnijas līdz 61.līnijai, Jāņogu ielā posmā no 1.līnijas līdz Ragatu ielai, Sakņu ielā posmā no 1.līnijas līdz Cidoniju ielai, 16.-20.līnijā posmā no Daugavmalas ielas līdz Jāņogu ielai, kā arī Dārziņu parkā bērnu spēļu laukumā piešķirts 146 081 eiro.

Marta sākumā infrastruktūras fondā pieejamais finansējums projektu īstenošanai bija 505 993 eiro.

Latvijas sabiedrības problēma, ka neesam ieaudzināti uzvarēt, bet gan samierināties un piedalīties. Hokejā – nemākam iemest

Bet to var mainīt, un tas ir viens no izaicinājumiem, ko DB Uzņēmēju kluba biedru novembra tikšanās reizē minēja galvenais viesis – Latvijas Hokeja federācijas (LHF) nepilnu divu mēnešu vecās un jaunu apņemšanos pilnās valdes loceklis Viesturs Koziols. «Es nekad neslidoju, kur ripa ir bijusi, bet gan tur, kur tā būs.» Ar šādu, tiesa gan, aizlienētu, bet pašam tuvu teicienu, viņš sāk runāt par hokeju – biznesu – naudu.

Runājot par problēmām, ko V. Koziols labāk izvēlas dēvēt par izaicinājumiem, viņaprāt, pašos pamatos jāmaina hokeja sabiedrības domāšanas veids. «Ir jādefinē, kas ir LHF misija, kāpēc mēs vispār kaut ko darām. Šveicē, kur kādu laiku dzīvoju, hokeja federācijā valdīja tikai viens lozungs: mēs ejam pēc zelta. Ir jābūt augstam mērķim. Arī mums. Bieži spēlētājiem izšķirošos brīžos pietrūkst nekaunības, hokeja viltības, killer instict, ja gribat. No hokeja attīstības, nākotnes panākumu viedokļa, pareizāk un veselīgāk būtu būvēt saimniecību no jauna, par mērķi izvirzot lielai izlasei cīnīties par medaļām,» spriež V. Koziols. Apbraukājot daudzas hokeja halles Latvijā, viņš pamanījis tur izvietotās hokeja imidža fotogrāfijas, kurās redzami spilgti aizsardzības momenti, bet teju neviena uzbrukuma un vārtu gūšanas momenta. «Zinām, ka tas nav speciāli, bet puišeļi – mūsu jaunie ozoliņi, dārziņi un žoltoki – 250 reizes gadā iet garām tām fotogrāfijām un lēnām sāk pierast, ka tieši aizsargāties ir stilīgi.» Un te DB kluba galvenais viesis velk paralēles ar Latvijas sabiedrību kopumā, jo vairākas sporta pasaules nianses ir visas valsts iedzīvotāju spogulis.

Privāto dārziņu nākotnes attīstības plānus šobrīd bremzē ideja par sešgadnieku laišanu skolā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, kas citā starpā paredz arī sešgadniekus skolā; tās varētu tikt pieņemtas valdībā līdz septembrim. «Ja beigās tiešām pieņems šādu lēmumu, daudziem privātajiem dārziņiem būs jāslēdz sava darbība, jo tad vairs nebūs rindu. Piemēram, Rīgā rindā uz dārziņiem ir aptuveni tūkstotis bērnu, tad no bērnu dārziem noņemot vienu gadu un pārnesot to uz skolu, 1. klasēs ir ap 20 tūkstošiem bērnu, rindu vairs nebūs, un nebūs arī līdzfinansējuma. Paliks vien daži privātie dārziņi ar tradīcijām, ar savu vietu tirgū, par kuriem vecāki gribēs un varēs maksāt. Protams, lielākā daļa vecāku nevar maksāt tādu naudu, un privātie bērnudārzi pamatā beigs eksistēt,» uzsver Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja un Patņa līdzīpašniece Zane Ozola.

Dārziņu nomas bizness gan Rīgā, gan Pierīgā gatavojas jaunajai sezonai, un aug klientu vēlme iekopt savu mazdārziņu.

Savu pirmo sezonu "Dobnīca" noslēdza ar četriem eksperimentāliem dārziem. "Klientu atsauksmes bija pozitīvas un izdevās iekopt, izaudzēt arī bagātīgu ražu," biznesa portālam db.lv stāsta "Dobnīcas" izveidotāji Ieva un Arnolds Vestmaņi.

Db.lv jau rakstīja, ka pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā 2019. gadā izveidoja interaktīvu dārziņu nomas biznesu "Dobnīca".

"Dobnīca" radīta mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai. Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats, vai uzticēt dažādus darbus "Dobnīcas" komandai.

Turpmāko piecu gadu laikā plānots izbūvēt apgaismojumu lielākajā daļā Dārziņu apkaimes, informē Rīgas domes pārstāvji.

Šogad uzņēmums Rīgas gaisma turpina apgaismojuma tīklu izbūvi apkaimes Dārziņu, Cidoniju, Sakņu, Jāņogu ielās. Kopumā 2014. gadā Dārziņu apkaimē paredzēts izbūvēt 108 jaunus gaismas punktus, kas būs pieslēgti kopējai pilsētas ielu apgaismojuma sistēmai.

Šogad plānots uzsākt arī gaismekļu uzstādīšanas projektēšanu Dārziņu ielas posmam no Cidoniju ielas līdz 1. līnijai, 1. līnijas posmam no Dārziņu ielas līdz Jāņogu ielai, Jāņogu ielas posmam no 1. līnijas līdz 14. līnijai, Dārziņu 7. 7īnijai un Sakņu ielas posmam no 7. Līnijas līdz Cidoniju ielai. Šo objektu izbūve ieplānota 2015. gadā, kad plānots sākt projektēšanas darbus rajonam starp Mārsila ielu, 1. līniju, Cidoniju ielu un Jāņogu ielu. Turpmāko piecu gadu laikā plānots izbūvēt apgaismojumu lielākajā daļā apkaimes.

Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.

Ekspluatācijā nodots mazstāvu dzīvojamo māju projekts Garden Apartments, Visbijas prospektā 45. Jaunais projekts atrodas Mežaparkā – rajonā, kuram ir raksturīga mazstāvu privātā apbūve.

Projekta ietvaros ir uzbūvētas divas energoefektīvas trīsstāvu mājas un rekonstruēta vēsturiska privātmāja, kuras arhitektūrā dominē funkcionālisms. Privātmāja sākotnēji būvēta 1930.gadā pēc arhitekta Osvalda Tīlmaņa projekta. Šajā projektā ir salīdzinoši neliels dzīvokļu skaits - abās dzīvojamajās mājas kopā ir tikai 17 dzīvokļi. Tam ir labiekārtots 2000 m2 liels dārzs, kas pieejams tikai dzīvokļu īpašniekiem, kā arī pirmā stāva iedzīvotāju privātai lietošanai paredzēti ar dzīvžogu atdalīti dārziņi platībā no 74 m2 līdz 200 m2.

Projektā ir gan elektroautomobīļu uzlādes punkts, gan arī velosipēdu novietne. Ēkās ir lifti, attālināta skaitītāju rādījumu nolasīšana, autonoma un energoefektīva gāzes apkure. Pie mājām, pazemes autonovietnē un visā teritorijā darbojas videonovērošanas kameras. Zem ēkām izbūvēta plaša autonovietne ar slēgtām noliktavu telpām.

Privātapbūves zemju sektorā pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos novērots aktivitātes pieaugums, kas skaidrojams ar pieaugošu pieprasījumu pēc lētākiem zemes gabaliem un attiecīgu darījumu skaita palielināšanos minētajā cenu amplitūdā.

Darījumu skaits ar privātapbūves zemēm, kuru platība bija 300 - 3000m² robežās, Rīgā un Pierīgā, salīdzinot ar 2013. gada rādītājiem, palielinājās par 24,4%, norādīts Arco Real Estate privātapbūves zemju tirgus pārskatā.

Atšķirībā no privātmāju segmenta, kur 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos aktivitāte pieauga tikai Rīgā, privātapbūves zemēm līdzīgi pieauguma tempi konstatēti gan Rīgā, gan Pierīgā. Rīgā vidējais darījumu skaits 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos bija par 26,1% lielāks kā 2013. gadā, bet Pierīgā šis rādītājs bija 23,8%.

Pretēji iepriekšējo gadu tendencei, kad privātapbūves zemju segmentā novērota cenu pazemināšanās, aktivitātes pieaugums 2014. gada analizētajos ceturkšņos nav atspoguļojies ievērojamās cenu izmaiņās, kopumā cenu līmeni saglabājot 2013. gada līmenī.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Saules siltie stari pagājušajā nedēļā daudzus izvilināja dārzos un sētās jau pirms pavasara iestāšanās. Reģionālais laikraksts Kursas Laiks devies lūkoties, kā tam pošas pāvilostnieki.

Neliela rosība jau manāma mazdārziņos aiz Pāvilostas daudzdzīvokļu ēkām. Orisja Kopštāle jau aprušinājusi ogulājus un apkopj pārziemojušās mārtiņrozes. Apdobē viņa liek jūras mēslus, kas ziemā, pārklāti puķēm, tās pasargājot no izsalšanas, bet vasarā, ierakti zemē, esot labs mēslojums un neļauj saknēm izkalst. Smilšainajai jūras piekrastes zemei nepieciešamas daudzas piedevas. Lai gan jūra tepat aiz kāpām, tās izskaloto mēslu atvešanai jāgādā transports - esot ļoti smagi.

Pie kādas palielas dārza mājiņas skaldītas malkas kaudze, un saimniece Velta Vaškus to krauj akurātās rindās. Velta dzīvo pirmajā Pāvilostā uzceltajā daudzdzīvokļu mājā, tajā ir plīts un ar malku kurināms ūdens boilers. Rudeņos uz plīts tiekot gatavoti visi konservi. «Pagrabs tik pilns, ka karu varu pārdzīvot,» smejas saimniece.

Rīgas pašvaldība spriež par vēl vienas velojoslas ierīkošanu Rīgas centrā - Krišjāņa Barona ielā, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere.

Pašlaik departaments strādā pie Barona ielas seguma atjaunošanas plāna, kam tiek meklēti dažādi risinājumi, skaidroja Dišlere. Netiek izslēgta rekomendējošās velojoslas izveidošana.

Tāpat ekspluatācijai šogad nodos velobraucēju nobrauktuvi no Akmens tilta, kā arī līdz maija sākumam pabeigs veloceliņu uz Vecāķiem, pastāstīja departamenta pārstāve.

Dišlere pastāstīja, ka pašlaik departaments strādā pie divu nopietnu tehnisko projektu izstrādes - plānots izbūvēt veloceliņu virzienā Imanta-Bolderāja, kā arī Centrs-Ziepniekkalns. Abiem celiņiem šogad sākta būvprojekta izstrāde.

Šogad tiks pabeigta arī veloceliņa Centrs-Dārziņi projektēšana.