Lielbritānijas finanšu ministrs Alisters Dārlings (Alistair Darling) paziņoja par jauniem nodokļa griestiem 45% apmērā tiem, kas pelna vairāk nekā 150 000 GBP gadā, lielo ienākumu guvējiem vairs netiks piemērotas nodokļu atlaides un par 0.5% tiks paaugstināta valsts sociālā apdrošināšana darba ņēmējiem un darba devējiem, ziņo Times.

A. Dārlings arī paziņoja, ka gatavo nopietnas izmaiņas budžetā. Viņš atzina, ka nebija pareizi izvērtēta recesijas nopietnība, un tādējādi viņš šaubās par to, vai Lielbritānijas ekonomika šogad spēs pieaugt.

Times raksta, ka no A. Dārlinga teiktā var noprast, ka Lielbritānijas ekonomika šogad saruks par 2.5% - 3%, un tik liels samazinājums, viena gada laikā, Lielbritānijā nav bijis kopš Otrā Pasaules kara.

Pirms pāris mēnešiem tika prognozēts, ka valsts aizņēmums nākamajā finanšu gadā būs 118 miljardi GBP. Times uzskata, ka tomēr šis skaitlis būs krietni lielāks, kas padarīs A. Dārlinga darbu sarežģītāku, jo viņam bez nodokļu palielināšanas un izmaksu samazināšanas būs ļoti grūti nostabilizēt ekonomiku.

Lielbritānija no 2010. gada aprīļa palielinās ienākuma nodokļa likmi līdz 50% visiem tiem pilsoņiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 150 tūkstošus sterliņu mārciņu.

Par to paziņojis Lielbritānijas finanšu ministrs Alisters Dārlings (Alistair Darling), ziņo BBC. Šobrīd Lielbritānijas pilsoņi, kas gadā pelna virs 39.8 tūkstošiem sterliņu mārciņu, maksā 40% ienākumu nodokli.

Par plāniem palielināt ienākumu nodokli sevišķi turīgajiem britiem tika ziņots jau kopš 2008. gada, tomēr tad tika plānots likmi noteikt 45% apmērā. Pie tam likmei bija jāstājas spēkā vien 2011. gada aprīlī.

Bez jaunās ienākumu nodokļa likmes, no 2009. gada aprīļa Lielbritānijā par 2% tiks palielināta akcīze alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Tāpat par 2 centiem uz litru pieaugs akcīze degvielai.

Lielbritānijas finanšu ministrs Alisters Dārlings (Alistair Darling) mudinājis Eiropas valstu valdības novirzīt vairāk naudas Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) nekā tās iepriekš solīja, lai palīdzētu nabadzīgākām valstīm cīnīties ar pasaules finanšu krīzes sekām, vēsta Bloomberg.

Četras dienas pirms G 20 sanāksmes Londonā A. Dārlings sacījis, ka 27 Eiropas Savienības valstīm ir jānodrošina SVF 75 miljardus ASV dolāru papildus 100 miljardiem ASV dolāru, kas jau ir piešķirti. Tā ir daļa no G 20 aprīļa plāna trīskāršot Vašingtonā bāzētā aizdevēja līdzekļus līdz 750 miljardiem ASV dolāru.

«Eiropai ir jārāda piemērs un jādara vairāk, lai sasniegtu mērķi,» sacījis A. Dārlings. Lielbritānija esot gatava nodrošināt līdz pat 11 miljardiem ASV dolāru vairāk papildus solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru.

SVF ir nepieciešama nauda, lai «atbalstītu tos jaunos tirgus un zema ienākuma valstis, kuras visvairāk ir skārusi krīze», akcentējis Lielbritānijas finanšu ministrs.

Cīnoties ar lejupslīdes sekām, valdībai vajadzēs sākt «samazināt izmaksas». Tā norādījis Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings (Alistair Darling), ziņo BBC.

Lielbritānijas kanclers uzņēmumu vadītājiem paziņos, ka ministri nav «nolaiduši rokas» un joprojām turpina veikt smagus lēmumus attiecībā uz valsts izdevumiem. Taču Leiboristu partijai joprojām ir jābūt «taisnīgai» savos lēmumos, A. Dārlings teiks savā runā uzņēmējiem Lielbritānijas Tirdzniecības kameras rīkotajā Biznesa nedēļā.

Viņš prognozē, ka valsts šogad aizņemsies aptuveni 175 miljardus sterliņu mārciņu. Tieši jautājums par valsts parādu kļuvis par vienu no galvenajiem strīdu objektiem, tuvojoties nākamajām vispārējām vēlēšanām.

Konservatīvās partijas pārstāvji norāda, ka ekonomikas atbalsta programmas izmaksā pārāk daudz un tādējādi kaitē valsts finansēm. Viņi arī apgalvo, ka valdība nav veikusi pietiekamus budžeta samazinājumus, lai sabalansētu finanses.

Bijušais SVF galvenais ekonomists Saimons Džonsons (Simon Johnson) uzskata, ka bagāto valstu grupa G7 ir «pilnīgi bezjēdzīga organizācija», jo tās reakcija, saskaroties ar problēmu, nav pietiekami ātra un tās domāšanas veids ir novecojis, ziņo BBC.

«G7 valstis ir pilnīgi aizmigušas pie stūres. Paskatījos uz informāciju, ko tās sniedza pēc sanāksmes, un biju pilnīgi satriekts,» viņš teicis, paskaidrojot: «Tās, šķiet, vispār nesaprot, ka liela daļa Eiropas saskaras ar nopietnu krīzi un tā nav ierobežota tikai ar Spāniju, Grieķiju un Portugāli, tā arī gatavojas iekļaut Īriju. Es domāju, ka Itālija arī atrodas ugunslīnijā. Eirozonā ir ļoti nopietna krīze.»

Viņa kritika par G7 sekoja grupas finanšu ministru sanāksmei, kurā tika izlemts neiesaistīt SVF. Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings sanāksmē sacījis, ka pasaulē notiek stabila, taču lēna, atgūšanās un, ka stimulēšanas pasākumi ir jāsaglabā līdz atlabšana no krīzes būs nodrošināta. «Pēdējos 18 mēnešos mēs esam izgājuši cauri ļoti svārstīgam periodam, bet es domāju, ka mēs varam būt pārliecināti, lai gan joprojām piesardzīgi, ka esam uz pareizā ceļa,» sacījis A. Dārlings.

Krīze padarījusi katru Lielbritānijas nodokļu maksātāju par piectūkstoš mārciņām nabagāku, raksta The Telegraph.

Visticamāk, valdība ir zaudējusi 60 miljardus mārciņu, ko ieguldīja Lielbritānijas banku sistēmas glābšanā, tajā skaitā tādās bankās kā RBS, Lloyds un Northern Rock, atzinis Lielbritānijas finanšu ministrs alisters Darlings (Alistair Darling).

2008. gada rudenī britu valdība paziņoja, ka ieguldījumu banku sistēmā zaudējumus neradīs, bet drīzāk nesīšot peļņu. Premjerministrs Gordons Brauns šo palīdzību bankām pat nosauca par investīcijām.

Lielbritānija piedzīvo drūmāko recesiju kopš Otrā pasaules kara, tagad atzīst A. Darlings.

Pretkrīzes pasākumi banku sistēmā kopumā prasīs valdībai 140 miljardus mārciņu, aprēķinājis SVF, kas nozīmē, ka katrs britu nodokļu maksātājs samaksās 5000 mārciņas.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

G20 valstīm ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi 2010. gadā, un ir maldīgi domāt, ka darbs jau padarīts, uzskata Lielbritānijas kanclers Alistērs Darlings (Alistair Darling).

Vācija un Francija G20 finanšu ministru tikšanās laikā šīs nedēļas nogalē vēlas ar G20 valstīm sākt apspriest «izejas stratēģiju», kas paredz pasākumus ekonomikas stimulēšanai.

Britu politiķis arī norādījis, ka franču plāns, kas paredz bonusu ierobežošanu baņķieriem, var būt darboties nespējīgs.

Bonusu likvidācija būs piektdienas, 3. septembra, G20 finanšu ministru tiekšanās dienaksārtībā vēl pirms G20 valstu vadītāju septembra sammita Pitsburgā.

Db jau rakstīja, ka, pēc jaunajiem noteikumiem, baņķieriem bonusu izmaksa tiks izstiepta trīs gadu garumā. Ideja par lielāko banku vadītāju un galveno menedžeru ienākumu kontroli pieder bijušajam Starptautiskā Valūtas fonda vadītājam Mišelam Kamdesjū. Sagaidāms, ka tā būs viena no galvenajām tēmām gaidāmajā G20 sanāksmē.

Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings (Alistair Darling) brīdinājis baņķierus, ka «ballīte ir beigusies» un viņiem ir jāsaprot, ka pasaule ir mainījusies, vēsta BBC.

Šādus vārdus viņš sacījis intervijā BBC pirms došanās uz G20 samitu.

Viņš grib panākt, lai tiktu noteikti ierobežojumi attiecībā uz piemaksām baņķieriem, kā arī ieviesti noteikumi, kas ļauj bankām saņemt tās atpakaļ, ja baņķieri vēlāk rada zaudējumus.

Kanclers akcentējis - baņķieriem ir jāsaprot, ka viņiem ir jāmaina sava uzvedība.

«Galu galā ir ļoti maz banku pasaulē, kas joprojām pastāvētu, ja nodokļu maksātāji nebūtu tās pagājušajā gadā izglābuši,» sacījis A. Dārlings.

Papildus finansiālā palīdzība, pēc kuras nule kā parādījuies nepieciešamība britu vadošajām bankām Royal Bank of Scotland un Lloyds, ir jauns pasaules rekords.

Tā norādījis Ēnu kanclers Džordžs Osborns (George Osborne). Otrdien Lielbritānijas banku sektorā notika ievērojamas pārmaiņas: divi no valsts vadošajiem aizdevējiem bija spiesti pieņemt drakoniskus noteikumus attiecībā uz prēmijām un aizdevumiem. Tāpat nācās pieņemt lēmumu, ka to biznesi tiks sadalīti un to daļa tiks pārdota konkurentiem.

A. Dārlings arī paziņojis par jaunu kapitāla iepludināšanu 5.7 miljardu sterliņu mārciņu apmērā Lloyds Banking Group.

Līdz ar to kopējais šo divu banku glābšanai novirzītais naudas apjoms ir 76 miljardi sterliņu mārciņu.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Kaut arī dažas nedēļas, kas atlikušas līdz Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, varētu šķist pietiekams laiks, lai nesteidzīgi izvēlētos biznesa partneriem, klientiem, tuviniekiem vai sev pašam kādu dāvaniņu, gan pasta komersanti, gan interenetveikali norāda, ka labāk to būtu izdarīt jau šonedēļ.

Pēckrīzes gados iepirkšanās «krāns tiek atgriezts» decembrī, norāda internetveikala Xnet līdzīpašnieks Mārtiņš Švāns. Mēneša pirmajās dienās, salīdzinot ar novembra vidu, vērojams 50–70% kāpums pārdošanas apjomu ziņā. Nākamajās pāris nedēļās šis skaitlis, salīdzinot ar novembera vidu, varētu uzlēkt pat līdz 100–150%.

Šogad jau novembrī sākām izjust svētku tuvošanos, jo sūtījumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 30%, saka sūtījumu piegādātāja DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis. Patērētāju optimisms šobrīd nenoliedzami ir jūtams, konstatē arī internetveikala 1a.lv vadītājs Mareks Zuika. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka masveidīga iepirkšanās sekos pēc 10. decembra, kad cilvēki būs saņēmuši algas un prēmijas. Interesanti, ka iedzīvotāji līdz Ziemassvētkiem mēdz vairāk apdāvināt citus, bet pēc Ziemassvētkiem apdāvina paši sevi, turklāt tam tērējot vairāk līdzekļu nekā citu apdāvināšanai.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

«Cilvēki dzīvos izklaidus, sazināsies lielākoties virtuāli, un Latvijā būs augsta dzīves kvalitāte, lai arī ienākumu ziņā no pasaules drusku atpaliksim,» šādu dzīvi Latvijā pēc desmit gadiem intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena paredzējis DnB Nord bankas ekonomikas vērotājs Pēteris Strautiņš.

Uz izdevuma jautājumu: «Kāda Latvija izskatīsies pēckrīzes pasaulē? Teiksim, pēc gadiem desmit?» P. Strautiņš atbildējis: «Ceru, ka būsim komfortabla Eiropas zaļā paradīze. Nesen biju Amatciemā pie Cēsīm. Ja gribi redzēt Latvijas nākotni, aizbrauc, paskaties. Cilvēki dzīvos izklaidus, sazināsies lielākoties virtuāli, un Latvijā būs augsta dzīves kvalitāte, lai arī ienākumu ziņā no pasaules drusku atpaliksim.»

«Teikt, ka recesija beigusies, šobrīd būtu drusku optimistiski. Tā varētu beigties šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Tajā pašā laikā bezdarbs acīmredzot turpinās pieaugt,» paredz eksperts. Bezdarbs droši vien turpināšot kāpt līdz gada vidum.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Cīņā ar krīzi pasaules lielākās ekonomikas ir iztērējušas 10 tūkstošus ASV dolāru par katru personu, secinājis BBC. Medijs akcentē - rādītāji liecina, ka visi šo valstu iedzīvotāji (aptuveni viens miljards) kādu laiku vēl maksās par Lehman Brothers «sabrukumu».

Jauni BBC aprēķini, kas balstīti uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem, kas sniegti G20 finanšu ministriem, liecina - pasaules lielākās valstis, cīnoties ar krīzi, iztērējušas kopumā 10 triljonus ASV dolāru.

Tas līdzinās 50 tūkstošiem ASV dolāru uz vienu personu Lielbritānijā un 10 tūkstošiem ASV dolāru uz personu ASV.

Protams, lielākā daļa no šīs glābšanas naudas bijusi garantiju veidā banku sistēmai, un līdz ar šīs sistēmas izkļūšanu no krīzes valdības atgūs lielāko daļu no šīs naudas, bet ne visu.

BBC norāda, ka ir vairāki citi veidi, kā noteikt krīzes, kas noveda pie pasaules ieslīgšanas recesijā pirmo reizi 60 gadu laikā, smagumu.

Pieaugot sabiedrības dusmām par dāsnajām prēmijām finanšu sektorā strādājošajiem, Lielbritānija varētu ieviest nodokli baņķieru prēmijām, ziņo MarketWatch.

Taču nodokļu eksperti jau izteikušies, ka šāda nodokļa strukturēšana varētu būt samērā sarežģīta un baņķieri varētu atrast veidus, kā to apiet.

Kā informē MarketWatch, jaunais nodoklis, ja tas tiks ieviests, attieksies uz visām bankām Lielbritānijā, ne tikai Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group, kuras saņēmušas glābšanas naudu un tagad daļēji pieder valdībai.

«Ja šāds ndoklis tiks ieviests, Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings, iespējams, apgalvos, ka bankas, kuras netika glābtas, ar tik lielu peļņu 2009.gadā spēja strādāt tikai tāpēc, ka nozarei kopumā tika sniegts atbalsts,» norāda medijs.

Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.

28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.

Visi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.