Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.

Darbinieku darbnespēja gada laikā uzņēmumiem rada zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.Tā lēš Latvijas Darba devēju konfederācija. Protams, neviens neuzskata, ka slimam cilvēkam būtu jāiet uz darbu. Par to nav runa.

Taču āķis slēpjas citur. Proti, uzņēmēji, tostarp arī ārvalstu investori, apgalvo, ka nereti darbnespējas lapas tiek izrakstītas nepamatoti. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji sava darbinieka Facebook profilā ierauga, ka tas it kā slimības laikā gozējas kūrortā vai strādā ārvalstīs. Tāpat ne viens vien uzņēmējs savu darbinieku, kurš ir uz slimības lapas, ierauga, strādājot pie konkurenta. Par ne vienmēr pamatotu slimības lapu izrakstīšanu liecina arī to straujš pieaugums vasarās un skolēnu brīvdienās. Šī problēma nav sveša arī publiskajam sektoram. Diezin vai tā ir sakritība, kad amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, pēkšņi ilgstoši saslimst.

Darba devējiem darbinieku slimības izmaksā 170 miljonus eiro gadā.

Pērn no 245 iesniegumiem Veselības inspekcijai par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu 45 sūdzības bija pamatotas.Šie fakti liecina, ka darba devēju satraukums par to, ka ārsti ne vienmēr pamatoti izsniedz slimībaslapas, ir tikai likumsakarīgs.

Atlaist nevar, jo slimo

Gana bieži ir dzirdēti stāsti, ka darba devēji sociālajos tīklos ierauga savus «saslimušos» darbiniekus gozējoties kādā kūrortā vai arī ierauga tos piestrādājam pie konkurenta. Tas, ka slimības lapu skaits pieaug vasarās, kad jāvāc siens,un skolēnu brīvlaikos, arī nevienu nepārsteidz.Dīvainas sakritības vērojamasarī publiskajā pārvaldē – atliek pret kādu amatpesonu ierosināt disciplinārlietu vai aizrotēt netīkamā amatā, kā pienāk ziņa,ka cilvēkam ir slimības lapa.Teju ikviens darba devējs ir sastapies ar situāciju, kad darbinieks, kuram paredzēts darba uzteikums un kurš par to zina, «saslimst» un nereti pat uz pāris mēnešiem. To, ka pārsvarā darba devēju iesniegumi par nepamatotām darbnespējaslapām ir tieši šādos gadījumos,apliecina Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļasvadītājs Andris Zīverts, kurš teic, ka tādi ir saņemti arī no publiskās pārvaldes iestādēm. To, ka izsniegto slimības lapu,turklāt B lapu, skaits pieaug, apliecina arī Labklājības ministrijas 2017. gada informatīvais ziņojums, kurā teikts:2014. gadā slimības pabalsts (B lapa) tika piešķirts 222,9 tūkstošos gadījumu,bet 2016.gadā – jau 276,4 tūkstošos gadījumu. Jānorāda, ka pašlaik nav uzskaites sistēmas, lai pateiktu, cik gada laikā tiek izsniegtas A lapas. Turklāt ir gadījumi, kad, beidzoties vienai A lapai, tūlīt pie cita speciālista tiek izņemta nākamā.

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Novembra pirmajā pusē, salīdzinot ar visu oktobri, darbinieki iesnieguši teju astoņas reizes vairāk "A" slimības lapu, ko prasa apmaksāt darba devējiem, atsaucoties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Oktobrī atvērtas 1307 "A" darba nespējas lapas, bet novembra pirmajās 15 dienās "A" slimības lapu skaits sasniedzis 10 390. "A" lapas parasti izsniedz slimošanas sākumposmā, un tās apmaksā darba devējs.

Teju dubultojies izsniegto "B" slimības lapu skaits. Oktobrī tādu bijis 15 119, bet novembrī - 29 108. Šīs darba nespējas lapas izsniedz, slimojot ilgāk, arī Covid-19 gadījumos un vēl vairākās specifiskās situācijās. "B" lapas apmaksā no valsts budžeta.

Raidījums norāda, ka uzņēmēji mēdz apstrīdēt darbinieku pieteiktās slimības lapas.

"Savā ziņā darbinieks, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, lai šo laiku, tā teikt, pārziemotu, izvēlas paņemt slimības lapu. Nu jau mums ir bijusi diskusija ar Veselības inspekciju (VI)," pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Neskatoties uz to, ka strādājošie Latvijas iedzīvotāji ir informēti un zina, ka saslimšanu, traumu vai citu veselības problēmu gadījumā viņiem pienākas apmaksāts darba nespējas laiks, vienotas izpratnes par to, kā tā saucamās «slimības lapas» noformēšana ietekmēs atalgojumu, nav, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

15% strādājošo maldīgi uzskata, ka ienākumi slimības laikā paliek nemainīgi vai pat palielinās, nevis sarūk.

«Nereti dzirdams viedoklis, ka Baltijas valstīs sociālās garantijas ir visai pieticīgas. Tomēr, vērtējot sociālo garantiju apmēru īslaicīgas slimības gadījumā, jāteic, ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā strādājošie ir salīdzinoši labi nodrošināti un var paļauties uz pabalstiem kā paša slimošanas laikā, tā arī slima bērna kopšanas gadījumā,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, īslaicīgas slimības gadījumā vispateicīgākā ir Lietuvas sociālo garantiju sistēma, kas paredz, ka strādājošajam ar algu 500 eiro „uz rokas» nedēļu ilgs darba kavējums slimības dēļ ienākumus samazina par 40 eiro jeb 8%, kamēr Latvijā – par 43 eiro jeb 8,6%, bet Igaunijā par 65 eiro jeb 13%. Mazliet citādāka situācija vērojama tad, ja strādājošajam nākas kavēt darbu, lai koptu sasirgušu bērnu. Tad dāsnākās garantijas saņem Latvijā strādājošie, un, piemēram, divu pilnu nedēļu darba kavējums nodarbinātajam ar algu 500 eiro «uz rokas» ikmēneša ienākumus samazina vien par 25 eiro jeb 5%, kamēr Lietuvā par 38 eiro jeb 7,6% un Igaunijā par 74 eiro jeb 15%.

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatīšanos darba kolektīvos, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš pauda viedokli, ka vīrusa izplatību darba kolektīvos varētu mazināt, ja valsts krīzes laikā apmaksātu darbnespējas lapas pilnā apmērā. "Tas novērstu riskus, ka darbinieks ierodas darbā ar viegliem elpceļu saslimšanas simptomiem, kas var būt tikpat labi vienkāršas iesnas un klepus, cik Covid-19," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors arī minēja, ka ir absurdi domāt, ka darba devējiem darbinieka saslimšanas gadījumā slimības lapas apmaksa ir vienīgās izmaksas. "Uzņēmējs slimā darbinieka vietā lūdz ilgāk strādāt pārējiem darbiniekiem, kas virsstundu gadījumā nozīmē dubultu apmaksu," atzīmēja Klauss.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš žurnālistiem pavēstīja, ka valsts Covid-19 krīzes laikā varētu apmaksāt darbinieku slimības lapas pirmo dienu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar uzņēmējiem Lietuvā un Igaunijā ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās summas, kam vēl jāpieskaita izmaksas sasirgušā aizvietošanai.

Tādu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē demonstrēja Latvijas Darba devēju konfederācija. Kopumā Latvijā darba devēji 2022. gadā slimības naudās izmaksāja 350 milj. eiro (darba devējs apmaksā astoņas dienas), Igaunijā — 260 milj. eiro (darba devējs apmaksā četras dienas) un Lietuvā — 70 milj. eiro (darba devējs apmaksā divas dienas). Tas nozīmē, ka arī slimības lapu apmaksas reforma ir viens no būtiskiem Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanas faktoriem.

1,5 miljoni slimības lapu

“Diemžēl Latvijas veselības aprūpes sistēmas mazspēja būtiski ietekmē uzņēmumu spēju pildīt uzņemtās saistības un finansiālo situāciju. Katras nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz diagnostiku jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē,” situāciju skaidroja LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas (LM) virzītos likuma grozījumus, kas nosaka, ka valsts apmaksās slimības lapas pirmās trīs dienas darbiniekiem ar augšējo elpceļu kādu infekciju.

Iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika spriests, ka slimības lapas izsniegšana tiks attiecināta arī citu nespecifisku simptomu dēļ, kas varētu norādīt uz saslimšanu ar Covid-19. Likuma tekstā tas nav iekļauts, jo deputāti secināja, ka praksē šī informācija ģimenes ārstiem ir un būs pieejama.

Deputāts Gundars Daudze (ZZS) iepriekš komisijas debatēs gan vērsa uzmanību, ka tomēr problemātiska paliek situācija, ka, ja netiks pagūts vēl veikt Covid-19 testu vai tas būs negatīvs, tad par pēc trešās dienas izsniegtās A lapas pirmo dienu darbiniekam netiks apmaksāta darbnespēja.

Atbilstoši Saeimas šodienas lēmumam likumā noteikts, ka akūtas elpceļu infekcijas gadījumā darbiniekam bez personas personīgas apskates jeb attālināti tiks izsniegta darbnespējas lapa B no pirmās darbnespējas dienas līdz trešajai dienai. Ja persona būs nosūtīta Covid-19 testa veikšanai un tests būs pozitīvs, tad darbiniekam tiks turpināta darbnespējas lapa saslimšanas dēļ.

Reģionālo autobusu reisu neizpildes galvenie iemesli šogad decembrī ir autoceļu sliktais stāvoklis un šoferu slimošana, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Tostarp viņš norādīja, ka galvenais iemesls reisu neizpildei decembrī bija saistīts ar autoceļu slikto stāvokli, kad slidena vai aizputināta autoceļa dēļ reiss netika izpildīts līdz galam vai arī reisu nācās atcelt. "Šādu iemeslu decembrī bija salīdzinoši daudz," atzīmēja Godiņš.

Tāpat viņš sacīja, ka otrs izplatītākais iemesls reisu neizpildei šogad decembrī ir saistīts ar autobusu šoferu slimošanu. "Ir pārvadātāji, kuriem pat 20-30% ir atvērtas slimības lapas," teica ATD valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ar autobusu vadītāju slimošanu saskaras pārvadātāji visā Latvijā.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Darba devēji būtu gatavi diskutēt par piecu slimības dienu apmaksu, izriet no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša teiktā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Viņš teica, ka patlaban darba devējs Lietuvā apmaksā divas slimības dienas, Igaunijā - piecas dienas, bet Latvijā - astoņas dienas.

LDDK uzskata Lietuvas modelis būtu vispiemērotākais Latvijai. Vienlaikus, viņš apzinās, ka pāreja uz divu dienu apmaksu no darba devēja puses varētu būt ļoti liels lēciens. Tāpēc ir diskutēts par pāreju uz piecām dienām, kas jāapmaksā darba devējam.

Pēc viņa teiktā, darba devēji Latvijā 2023.gadā apmaksājuši 4,2 miljonus darba nespējas, bet vidējais darba nespējas lapu ilgums bijis 7,3 dienas.

"Mūsu galvenā naratīva ir par to, ka valstij būtu jāuzņemas lielāka atbildība," uzsvēra Gorkšs.

Viņš akcentēja, ka LDDK nekad nav rosinājusi slimiem cilvēkiem doties uz darbu. Viņaprāt, valstij uzņemoties lielāku atbildību, tai arī būtu lielāka motivācija izstrādāt uzraudzības mehānismus un veikt citas izmaiņas. "Šobrīd, ja darba devējs sedz lauvas tiesu slimības lapu, valsts var izturēties kūtri pret attiecīgu izmaiņu veikšanu," pauda LDDK ģenerāldirektors.

Covid-19 straujā izplešanās pēdējo pāris gadu laikā ir radikāli mainījusi pasauli. Esam pieņēmuši attālinātu darbu, saziņu interneta vidē, masku nēsāšanu, distancēšanos, dokumentu pārbaudes pie veikaliem utt. kā normu.

Līdz ar pandēmijas beigām kaut kas no šī aizies pagātnē, bet daļa šī brīža ieradumu, kā, piemēram, attālinātais darbs virknē profesiju, saglabāsies, lai arī varbūt ne tik lielā apmērā kā tagad. Tas būs kaut kad nākotnē, taču nu esam nonākuši pie cita pagrieziena punkta, kad paradoksāli, bet, vīrusa izplatībai vēl straujāk pieaugot, ir nevis, tā teikt, jāslēpjas aiz vēl biezākas čaulas, bet gan beidzot jābūt gataviem sadzīvot ar vīrusa klātbūtni. Citādi viss var būt paralizēts.

Covid-19 paveids omikrons izplatās ārkārtīgi strauji. Pat pie lokdaunam līdzīgiem ierobežojumiem, panākot nevakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 40% un vakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 30%, tieši omikrona lipīguma dēļ februāra vidū paredzami ap 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā, paudis Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis. Savukārt Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paredz, ka līdz aprīlim, omikrona skarti, ar Covid-19 izslimos teju vai visi, tiesa, absolūtā pārsvarā gadījumu tas šoreiz būs iesnu vai viegla drudža formā, nevis tik smagi kā vīrusa delta paveida ietekmē. Tam, protams, jāgatavojas.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) šogad septembrī Liepājas, Pierīgas, kā arī Ogres-Aizkraukles lotēs nodrošinājis 24 457 reisus jeb 99,7% paredzēto reisu, informē LAP pārstāvji.

Tostarp Ogres-Aizkraukles maršrutos, kur LAP darbu sāka šogad 1.jūlijā, kopējais reisu skaits septembrī veidoja 8988, no kuriem izpildīti 99,73%.

Kompānijā skaidro, ka galvenais iemesls neplānotām izmaiņām kustību sarakstos joprojām ir kvalificētu autobusu vadītāju trūkums, esošo darbinieku slimošana un transportlīdzekļu tehniskie bojājumi.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Mēneša laikā uzņēmums ir ziņojis kopā par 76 atceltiem vai pārtrauktiem reisiem visos trijos pārvadājumu reģionos, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka uzņēmums turpina darbības rādītāju uzlabošanu, piesaistot autobusu šoferus.

LAP pārstāvji uzsver, ka arī citi pārvadātāji sastopas ar autobusa vadītāju būtisku nepietiekamību. Satiksmes ministrijas šogad 19.septembrī organizētās domnīcas laikā Autotransporta direkcija, pēc pārvadātāju aptaujāšanas, pauda, ka šobrīd Pierīgas reģionā, tostarp Ogres novadā pārvadātājiem trūkst 92 autobusu vadītāji.

Pēc kompānijā vēstītā, LAP atbalsta nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu, kas paredzētu būtiskus uzlabojumus šoferu atalgojumā un sociālajās garantijās, nosakot minimālo bruto algu mēnesī, definējot, vai un kā tiek apmaksāts laiks, kas pavadīts autobusa vadīšanā, kā arī starpreisu stāvēšanas laiks.

Vienlaikus kompānijā norāda, lai īstenotu nozares ģenerālvienošanos, ir nepieciešama sadarbība un kopīga izpratne ne tikai pārvadātāju starpā, bet arī pašvaldību, nozares arodorganizāciju un atbildīgo valsts institūciju vidū.

Savukārt, runājot pat LAP iespējām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kompānijā min, ka reisu izpildēs Ogres novadā LAP izmanto četrus jaunus "Isuzu Turquoise" autobusus, kas ir pielāgoti personām ar kustību traucējumiem. Gadījumos, kad personai ar kustību traucējumiem ir nepieciešams saņemt pakalpojumu reisā, kurā nav norīkots speciāli pielāgots autobuss vai personai nav zināma informācija par speciāli pielāgota autobusa norīkojumu konkrētā reisa izpildē, šo informāciju iespējams noskaidrot un pieteikt šādu autobusu 36 stundas pirms konkrētā reisa izpildes, piezvanot uz bezmaksas dispečeru dienesta tālruni attiecīgajā reģionā.

AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns informē, ka kompānijas vadība ir nosūtījusi Ogres pašvaldības priekšsēdētājam atklātu vēstuli, skaidrojot reisu nodrošināšanas kārtību Ogres un Aizkraukles lotē, kā arī aicinot uz konstruktīvu sadarbību labākā iedzīvotāju informēšanā.

Vēstulē LAP aicina Ogres pašvaldību atbalstīt un palīdzēt skaidrot informāciju iedzīvotajiem atbilstoši valdībā apstiprinātajiem noteikumiem, gan attiecībā uz to, kā iedzīvotāji var uzzināt par izmaiņām kustību sarakstos, gan attiecībā uz pasažieru, kuriem ir kustību traucējumi, pārvadāšanu.

Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija ir brīdinājusi LAP par iespējamu pirmstermiņa līguma laušanu reģionālajos autobusu maršrutos Ogres un Aizkraukles novados saistībā ar reisu neizpildi.

LAP apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc Konkurences padomes 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Šobrīd, kad Covid-19 pandēmija Latvijā strauji izplatās un arī darba kolektīvos pieaug saslimšanas risks, aktuāls ir kļuvis jautājums par valsts atbalsta mehānismiem uzņēmējiem.

Lai palīdzētu darba devējiem, kuri jau tā izjūt Covid-19 radītās sekas, valdībai ir nekavējoties jārīkojas un jāveic grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", paredzot, ka valsts šajā krīzes periodā apmaksā darbnespējas lapas pilnā apmērā.

Lai arī šobrīd Covid-19 krīze rada neērtības daudziem uzņēmējiem, tostarp daudzās nozarēs darbiniekiem ir ieteikts pāriet uz darbu attālinātā režīmā, slimības pabalstus joprojām lielā mērā kompensē darba devēji. Proti, pašlaik valsts apmaksā darba nespējas lapu tikai no 11. dienas, bet pirmās 10 dienas apmaksā darba devējs.

Ņemot vērā faktu, ka šobrīd pat pie viegliem elpošanas ceļu infekcijas slimības simptomiem, piemēram, klepus, sāpes kaklā, iesnas, darba devējs liek darbiniekam doties mājās, tādējādi ievērojot epidemiologu prasības un mudinot darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, vērsties pie ārsta, ir izveidojusies situācija, ka darba devējiem ir ne tikai jārisina darbinieku trūkuma jautājums, bet arī jārēķinās ar ārkārtas papildu izmaksām saistībā ar slimības nespējas lapām. Jāņem vērā arī fakts, ka darba devējiem Latvijā šobrīd izmaksas ir ievērojami augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā – gan pabalsta apmēra, gan tā maksājamo dienu skaita ziņā, līdz ar to šāda situācija neveicina konkurētspēju ar Baltijas valstīm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakarpusē ir atbrīvojis šorīt aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK), informēja Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš.

Vārpiņš informēja, ka Helmanim ir noteikts drošības līdzeklis, tomēr sīkāku informāciju viņš nesniedza, jo drošības līdzeklis saistīts ar izmeklēšanu. Piemērotais drošības līdzeklis, pēc advokāta vārdiem, netraucēšot Helmanim «dzīvot un turpināt strādāt».

Helmaņa aizstāvis sacīja, ka KNAB apsūdzības uzskata par nesaprašanos, proti, Helmanim bijusi slimības lapa, kas izdota ASV, un slimības lapa, kas vienlaikus izdota Latvijā.

«Jautājums, kā to vērtēt. Šajā gadījumā mēs ceram, ka KNAB darbinieki tiks ar to skaidrībā,» sacīja Vārpiņš, piebilstot, ka KNAB tiks sniegta visa nepieciešamā informācija, lai skaidrība tiktu rasta pēc iespējas ātrāk. Vārpiņš sacīja, ka ir pārsteigts par slimības lapas jautājuma aktualizēšanas laiku, jo Helmaņa puse grasoties aktualizēt jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu par citu lietu. Advokāts izteicās, ka, iespējams, kādas personas vai politiski spēki esot ieinteresēti, ka šī problēma tiek risināta tieši šobrīd. Uz jautājumu, vai Vāpiņš uzskata, ka notiek politiska izrēķināšanās ar Helmani, viņš sacīja, ka viņam aizdomu nav, tomēr sakritība esot vērojama, turklāt saistībā ar Helmani tā neesot pirmā reize, kad tiek radīts skandāls, kas veido negatīvu fonu. Jau ziņots, ka KNAB šorīt aizturēja Ogres novada domes priekšsēdētāju.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicina valdību domāt par valsts apmaksātām viesnīcām tiem, kuriem Covid-19 dēļ nepieciešama pašizolācija.

To ministre vēsta mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Viņasprāt, analizējot Covid-19 inficēšanās struktūru, esot skaidrs, ka uz šo laiku valstij jānāk palīgā darba devējiem, darba nespējas lapas apmaksājot ar pirmo slimības dienu, lai cilvēki ar jebkādiem saaukstēšanās simptomiem nenāktu uz darbu. Otrs atbalsta virziens varētu būt pašizolācijas iespējas viesnīcās, "jo mājokļi par mazu".

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Lai Latvijā strādājošie uzņēmumi pārvarētu koronovīrusa iespējamo ietekmi ir nepieciešams pasākumu plāns, kurā būtiska loma būs valsts rīcībai, gan attiecībā uz nodokļu un darbinieku slimības lapu samaksu, gan ar dīkstāvi saistītām izmaksām un arī vīrusa skarto uzņēmumu spējām kārtot kredītsaistības.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik straujā tempā norit darbs pie iespējamiem atbalsta instrumentiem.

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns par svarīgāko uzskata darbinieku un uzņēmēju spēju saglabāšanu strādāt gan koronovīrusa izplatības laikā, gan arī pēc tam. Lai to īstenotu, identifcēti iespējamie pasākumi:

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, tā pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai paziņoja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet taču plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.

"Šobrīd ietekme uz ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir mainīgs lielums, jo situācija gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā strauji attīstās. Arvien vairāk valstu nosaka jaunus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes un ierobežojot robežu šķērsošanu. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus," norāda J.Reirs.

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.