Neskatoties uz to, ka strādājošie Latvijas iedzīvotāji ir informēti un zina, ka saslimšanu, traumu vai citu veselības problēmu gadījumā viņiem pienākas apmaksāts darba nespējas laiks, vienotas izpratnes par to, kā tā saucamās «slimības lapas» noformēšana ietekmēs atalgojumu, nav, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.
15% strādājošo maldīgi uzskata, ka ienākumi slimības laikā paliek nemainīgi vai pat palielinās, nevis sarūk.
«Nereti dzirdams viedoklis, ka Baltijas valstīs sociālās garantijas ir visai pieticīgas. Tomēr, vērtējot sociālo garantiju apmēru īslaicīgas slimības gadījumā, jāteic, ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā strādājošie ir salīdzinoši labi nodrošināti un var paļauties uz pabalstiem kā paša slimošanas laikā, tā arī slima bērna kopšanas gadījumā,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Kā norāda eksperte, īslaicīgas slimības gadījumā vispateicīgākā ir Lietuvas sociālo garantiju sistēma, kas paredz, ka strādājošajam ar algu 500 eiro „uz rokas» nedēļu ilgs darba kavējums slimības dēļ ienākumus samazina par 40 eiro jeb 8%, kamēr Latvijā – par 43 eiro jeb 8,6%, bet Igaunijā par 65 eiro jeb 13%. Mazliet citādāka situācija vērojama tad, ja strādājošajam nākas kavēt darbu, lai koptu sasirgušu bērnu. Tad dāsnākās garantijas saņem Latvijā strādājošie, un, piemēram, divu pilnu nedēļu darba kavējums nodarbinātajam ar algu 500 eiro «uz rokas» ikmēneša ienākumus samazina vien par 25 eiro jeb 5%, kamēr Lietuvā par 38 eiro jeb 7,6% un Igaunijā par 74 eiro jeb 15%.
Savukārt, ja darba nespējas perioda sociālās garantijas aplūko no darba devēju perspektīvas, darbinieku slimošanas laikā lielāks izdevumu slogs ir darba devējiem Igaunijā un Latvijā. Tur pirmo 8 – 10 slimības dienu apmaksa gulstas uz uzņēmēju pleciem, kamēr Lietuvā darba devēji no savas kabatas sedz tikai pirmās 2 slimošanas dienas, bet, sākot ar trešo, apmaksas procesā iesaistās valsts. Jāņem vērā, ka Igaunijā slimības pabalsts netiek maksāts par pirmajām trim slimības dienām, Latvijā par pirmo slimības dienu, bet Lietuvā pabalsts tiek aprēķināts jau no pirmās dienas, vien piemērojot atšķirīgu aprēķinu metodiku un pabalsta apmēru no ikmēneša algas. Tomēr ir būtiski atzīmēt, ka Igaunijā un Lietuvā salīdzinoši aktīvi tiek novērota prakse, kad darba devēji savas iniciatīvas vadīti var kompensēt darbinieka īslaicīgu slimošanu krietni lielākā apmērā, kā to paredz darba likuma noteiktās minimālās prasības. Šo aspektu darba devēji izmanto kā papildus labumu grozu, ko piedāvāt saviem darbiniekiem, pilnībā novēršot darbinieka ienākumu kritumu īslaicīgas slimības gadījumā.
«Neskatoties uz sociālo garantiju atbalstu, darba kavējuma vai zaudējuma nestais ienākumu kritums ir pamanāms un to jākompensē no saviem uzkrājumiem. Redzams, ka pavisam viegla saslimšana uz nedēļu nozīmē ienākumu sarukumu par teju desmito tiesu, turklāt jārēķinās arīdzan ar papildus izdevumiem ārstēšanās nolūkiem. Pirmais solis finanšu labklājības virzienā ir drošības spilvena izveidošana, kas kalpo kā rezerve dažādiem neparedzētiem gadījumiem. Īslaicīga slimība viennozīmīgi pieskaitāma pie tādām dzīves situācijām, kuras ikdienā iezogas neaicinātas,» komentē Evija Kropa.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2018. gadā 35,7% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas, lai gan ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, tomēr joprojām veido būtisku iedzīvotāju daļu. Arī Swedbank Finanšu institūta veiktie pētījumi atklāj, ka brīžos, kad ar ikmēneša ienākumiem nav iespējams segt visus izdevumus, tikai katrs piektais iedzīvotājs min iepriekš izveidoto uzkrājumu izmantošanu. Tādējādi redzams, ka uzkrājumu trūkuma dēļ, nokļūstot sarežģītākās dzīves situācijās, nākas lūgt aizņēmumu līdzcilvēkiem.
Tādēļ eksperti iesaka veidot finanšu «drošības spilvenu», ko izmantot gadījumos, ja nākas saskarties ar izmaiņām ikdienas ritējumā, tostarp tādām, kas sev līdzi nes arī izmaiņas ne vien ikmēneša ienākumos, bet arīdzan tēriņos. «Slimības pabalsta apmērs kopā ar izveidotajiem uzkrājumiem palīdzēs saglabāt ierasto dzīves līmeni pie nosacījuma, ja ir maksāti darbaspēka nodokļi no darba algas pilnā apmērā. Ja tā nav, pabalstu summas būs mazākas, līdz ar to arī finanšu rezervei jābūt vēl lielākai,» atgādina E.Kropa