Tādu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē demonstrēja Latvijas Darba devēju konfederācija. Kopumā Latvijā darba devēji 2022. gadā slimības naudās izmaksāja 350 milj. eiro (darba devējs apmaksā astoņas dienas), Igaunijā — 260 milj. eiro (darba devējs apmaksā četras dienas) un Lietuvā — 70 milj. eiro (darba devējs apmaksā divas dienas). Tas nozīmē, ka arī slimības lapu apmaksas reforma ir viens no būtiskiem Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanas faktoriem.
1,5 miljoni slimības lapu
“Diemžēl Latvijas veselības aprūpes sistēmas mazspēja būtiski ietekmē uzņēmumu spēju pildīt uzņemtās saistības un finansiālo situāciju. Katras nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz diagnostiku jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē,” situāciju skaidroja LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.
Raksti par tēmu
Viņš uzsver, ka tās ir nopietnas summas, kuras spiesti tērēt darba devēji Latvijā, tādējādi samazinās viņu konkurētspēja, salīdzinot ar konkurentiem Igaunijā un Lietuvā. Dati rāda, ka slimības laiks viena diena norādīts 6324 darbnespējas lapās, divas līdz trīs dienas - 22 712 darbnespējas lapās, 4 -10 dienas — 617 039 darbnespējas lapās un vairāk par 10 dienām - jau 859215 darbnespējas lapās. Slimības lapas tiem darbiniekiem, kuru slimošanas ilgums pārsniedz 9 dienas, apmaksā valsts no sociālā budžeta. Bet arī tur nauda no debesīm nekrīt – tie ir līdzekļi, ko darba devēji pirms tam ir iemaksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksu formā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
