Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu; darba devējiem nebūs tiesību prasīt svešvalodu, ja tā nav vajadzīga darbam.
To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Darba likumā. Interesanti, ka vakardienas parlamenta dienaskārtībā bija veseli trīs likumprojekti grozījumiem šajā likumā.
Otrajā lasījumā bez jebkādām diskusijām tika akceptēts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50%. Tā būtu iespējama tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. Vairāku DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis par šo normu bija ļoti atšķirīgs – vieni to vērtēja kā būtisku progresu daudzu gadu ilgajās šī jautājuma diskusijās, savukārt citi norādīja, ka šis risinājums radīs zināmas pārmaiņas vienā vai divās nozarēs, bet tas īsti nebūšot izmantojams daudzās citās.
DB jau vēstīja par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iepriekšējās sēdes plašajām diskusijām par šo jautājumu. Tā kā šie grozījumi vēlreiz tiks skatīti atbildīgajā komisijā uz trešo – pēdējo lasījumu, tad, visticamāk, ir sagaidāma atkārtota diskusija. DB jau ziņoja, ka LTRK bija iesniegusi priekšlikumu: pirmās divas virsstundas apmaksāt ne mazāk kā ar 50% piemaksu, bet katru nākamo - jau 100%. Savukārt, ja darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite un pārskata laiks ir viens mēnesis, tad darbinieks, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām 20 virsstundām, kas veiktas virs noteiktā normālā darba laika, saņemtu 50% piemaksu, bet par katru nākamo – 100%. Savukārt, ja darbinieks strādās svētku dienās, saņems piemaksu ne mazāk kā 100% no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šo ideju konceptuāli atbalstīja arī Ārvalstu investoru padome Latvijā. Savukārt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē jau iepriekš bija atbalstīts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50% tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. DB jau vēstīja (06.06.2018.), ka uz šo normu augsto Satversmes tiesas riska faktoru savos atzinumos norādīja gan tiesībsargs Juris Jansons, gan arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare.
Parlamentārieši daudz cītīgāk debatēja par vēl vieniem grozījumiem Darba likumā attiecībā par piedāvājumu liegt darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, pieprasīt tādu valodu prasmi, kas nav ES oficiālā valoda. Ministru kabinetam būs jānosaka to amatu un profesiju saraksts, uz kurām šī norma netiek attiecināta. DB aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka šī norma ietekmē tikai valsts un pašvaldības iestādes, tāpēc tai neesot ietekmes uz privātuzņēmējiem.
Visu rakstu Darba likums - pārmaiņu priekšvakarā lasiet piektdienas, 12.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!