Lai arī Eiropas Savienībā visiem ir jāievēro vienādas personas datu aizsardzības prasības, tomēr dažādās Eiropas valstīs darba devējiem ir atšķirīgas pilnvaras pārbaudīt darbinieku veselības stāvokli un pieprasīt ziņas, kur un kā viņi pavadījuši laiku brīvdienās.
To rāda AS "BDO Latvia" sadarbībā ar "BDO" tīklu apkopotie dati.
Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu jautājumiem, kas skar līdzsvaru starp fizisko personu datu apstrādi un sabiedrības, tajā skaitā darba devēju, interesēm.
Lai gan pašlaik varētu rasties sajūta, ka Covid-19 izplatīšanās risks Latvijā ir mazinājies, tomēr nerimstoši pieaugošais jaunu saslimšanas gadījumu skaits citās valstīs liek būt piesardzīgiem. Šajā laikā ir daudz strīdīgu jautājumu par to, kādu informāciju no saviem darbiniekiem drīkst vai nedrīkst pieprasīt darba devējs, ievērojot, ka tam ir pienākums nodrošināt veselībai drošu darba vidi.
Ir izskanējuši jautājumi, vai darba devējam ir tiesības pieprasīt darbiniekiem atklāt informāciju par to, kur tie bijuši un ko darījuši brīvdienās, vai ir tiesības pieprasīt veikt Covid-19 testu un pielaist darbinieku pie darba tikai tad, ja Covid-19 testa rezultāts ir bijis negatīvs. Un vai darba devējam jāatbild, jāmaksā par tiem darbiniekiem, kuri strādā attālināti, bet ir inficējušies ar Covid-19 vīrusu.
AS "BDO Latvia" valdes loceklis Rolands Žīgurs žurnālam "Dienas Bizness" uzsver, ka Latvijas darba attiecību kontekstā būtībā ir jāvadās no Vispārīgās datu aizsardzības regulas, darba tiesību un darba aizsardzības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kompetento iestāžu norādēm, kā arī labās prakses piemēriem.
Visu rakstu lasiet 4. augusta žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.