Aizvadīts organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena.

Šogad ēnotājus ar dažādām profesijām iepazīstināja 1545 ēnu devēji no visas Latvijas, kopumā piedāvājot 8664 vakances. Saglabājusies arī liela skolēnu interese par Ēnu dienu - portālā enudiena.lv šogad bija reģistrējušies 34 000 potenciālo ēnotāju. Vislielāko interesi izrādījuši ēnotāji no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Aktīvākās pilsētas un novadi pēc ēnotāju pieteikumu skaita šogad - Rīga, Mārupe, Daugavpils.

Šogad pieprasītākās profesijas skolēnu vidū bija programmētājs (341 pieteikums), fizioterapeits (273), pilots (260), gaisa kuģa stjuarts (250), feldšeris (227), inženieris (206), sabiedrisko attiecību speciālists (180), žurnālists (170), pavārs (170), ārsts (160). Jāuzsver, ka ēnotājus pie sevis uzņēma arī Dienas Bizness, iepazīstinot ar žurnālista profesiju.

Karjeras izglītības programma Ēnu diena šogad norisināsies 13.februārī. Darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes –, tiek aicināti reģistrēt pieejamās vakances portālā enudiena.lv līdz 30. janvārim. Savukārt no 14.janvāra vakancēm sāks pieteikties potenciālie ēnotāji – skolēni, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienu laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.

Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk un iedziļināties kontekstā. Plānots, ka Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

Atvērta skolēnu pieteikšanās ikgadējai "Junior Achievement Latvia" ("JA Latvia") karjeras izglītības programmai "Ēnu diena".

"Dienas Bizness" arī šogad uzņems ēnotājus pie sevis un atbalstīs "Ēnu dienu" informatīvi.

Šogad tā norisināsies 12.februārī. Šā gada "Ēnu dienas" tēma - perspektīvās profesijas, kuras nākotnē saskaņā ar šā brīža darba tirgus prognozēm būs pieprasītākas nekā tajās pieejamo speciālistu skaits. Pamatā tās ir profesijas tādās nozarēs kā dabas zinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība un veselības aprūpe.

"Ēnu diena ne tikai saved kopā uzņēmumu ar potenciālo darbinieku, bet var dot nozīmīgu pienesumu valsts tautsaimniecības attīstībai. Šogad esam nolēmuši aicināt jauniešus apdomāt karjeru nozarēs, kuras Ekonomikas ministrija definējusi par svarīgām ilgtermiņā. Ēnu diena ir iespēja mainīt priekšstatus un graut stereotipus par šķietami grūtām, bet perspektīvām un arī labi apmaksātām profesijām.

Lai veicinātu skolēnu interesi par aktualitātēm darba tirgū un palīdzētu viņiem izvēlēties nākotnes profesiju, darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes – ir aicināti reģistrēt pieejamās «ēnošanas» vakances līdz 30. janvārim. Savukārt potenciālo ēnotāju, skolēnu, pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim. Šogad Ēnu diena norisināsies 13. februārī.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ikgadējo karjeras izglītības programmu Ēnu diena jau astoņpadsmito gadu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia). Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk. Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai tie varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

«Šogad novērojam tendenci, ka aizvien vairāk jaunieši izvēlas ēnot visdažādāko nozaru speciālistus. Tādēļ aicinām uzņēmumus «ēnošanai» pieteikt profesionāļus, savas jomas ekspertus, lai skolēniem piedāvātu pēc iespējas plašāku iespēju klāstu iepazīties ar profesiju daudzveidību. Turklāt, apzinoties, ka kvalitatīva darbaspēka resursa nepietiekamība ir aktuāla jau tagad, un šī tendence turpmākajos gados tikai saasināsies, šī ir lieliska iespēja uzņēmumiem prezentēt sevi topošajiem profesionāļiem un, iespējams, nākamajiem darbiniekiem,» norāda Jānis Krievāns, JA Latvia vadītājs.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Ir atvērta darba devēju — uzņēmumu, organizāciju un iestāžu — pieteikšanās praktiskās biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajai ikgadējai karjeras izglītības programmai ĒNU DIENA, kas šogad norisināsies 10. februārī.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem — portālā enudiena.lv — līdz 22. janvārim. Savukārt no 4. janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm ir arī jau uzsākuši skolēni, potenciālie Ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 24. janvārim.

Šogad ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt izpratni par darba tirgū pieprasītākajām profesijām un nozaru prasībām, tādējādi sniedzot iespēju arvien lielākam skolēnu skaitam Latvijā mērķtiecīgi plānot savu karjeru, bet Ēnu devējiem — izdevību demonstrēt savas nozares iespējas nākotnes darba ņēmējiem.

JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns aicina Ēnu devējus būt aktīviem un piedāvāt vakances ēnošanai: «Katru gadu ĒNU DIENĀ ēnot gribētāju skaits ievērojami pārsniedz piedāvāto vakanču skaitu. Darba devējiem jāņem vērā, ka darba tirgū aizvien norisinās cīņa par labiem un profesionāliem darbiniekiem, un ĒNU DIENA ir laba iespēja iepazīstināt ar sevi un uzņēmuma darbību talantīgus potenciālos darba ņēmējus, kas šobrīd vēl ir skolēni, taču pēc pāris gadiem jau būs aktīvi darba tirgus dalībnieki.»

Valsts iestādēs ir arī tādas vakances, kas ilgstoši iztiek bez attiecīgā darbinieka, radot pamatu bažām par budžeta plānošanas triku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, tas paliek uz katras iestādes sirdsapziņas, un tikai tās iekšienē vien zināms, kuras vakances tiek aizpildītas ar skubu, un kuras apzināti stāv tukšas gadiem ilgi. «Tās pat vairs nav tikai vakances, bet vairāk jau budžeta plānošanas triks. Tas nozīmē, ka tiek turēta tukša darbavieta, par ko arī tiek aprēķinātas budžetā paredzētās izmaksas. Tādējādi rodas nauda, ko var pārdalīt vai kā citādi izmaksāt,» savu viedokli pauž politologs Filips Rajevskis. Viņš pieļauj, ka šāds budžeta plānošanas triks daudzviet vēl ir dzīvs.

Arī Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka nenoliedz jau iepriekš novērotu valsts iestāžu interesi atsevišķas vakances saglabāt, jo uz tā pamata var piešķirt piemaksas un prēmijas citiem. Cik daudz valsts budžeta līdzekļu seko vakancei, DB jautāja arī Finanšu ministrijai (FM), kas ir atbildīga par darba samaksas politiku valsts pārvaldē. Ministrijas Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta direktore Daiga Gulbe skaidro, ka katras iestādes vadītājs pārvalda tās finanšu, personāla un citus resursus. Kopumā 187 valsts iestādēs – ministrijās, to padotības iestādēs un neatkarīgajās institūcijās (piemēram, Satversmes tiesā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Latvijas Republikas prokuratūrā u.c.) – nodarbināti 60 tūkst. darbinieku. Viņu atlīdzībai nepieciešamo finansējumu nosaka saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši iestādes vadītāja apstiprinātajam amatu sarakstam katrā budžeta gadā. Ja funkciju izpildes procesā kāda no amata vietām kļūst vakanta, tad iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu kādam darbiniekam noteikt arī papildu piemaksu par vakanta amata pienākumu veikšanu.

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Pēc divu gadu pārtraukuma, šogad 6. aprīlī atkal notiks Junior Achievement Latvia (JA Latvia) rīkotā karjeras izglītības programma skolēniem “Ēnu diena”.

Uzņēmumi un iestādes aicināti publicēt savas vakances portālā Enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances portālā www.enudiena.lv janvāra un februāra mēnešos, savukārt no 9. marta pieteikšanos piedāvātajām vakancēm uzsāks skolēni, potenciālie Ēnotāji.

Reaģējot uz ārstu un citu medicīnas ekspertu publiski pausto informāciju par katastrofālu veselības aprūpē strādājošo trūkumu Latvijā, izvēlēta šī gada Ēnu dienas tēma – profesijas medicīnā. “Pandēmija ir mums visiem atgādinājusi, cik svarīgas un nepieciešamas ir veselības aprūpē strādājošo profesijas. Gan Rīgā, gan reģionos mums ir modernas slimnīcas, aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām, ir svarīgi, lai šajās slimnīcās ir kas strādā un mediķi neizdeg. Tādēļ šajā Ēnu dienā vēlamies atklāt medicīnas profesiju daudzveidību un perspektīvu, radīt skolēnos interesi par darbu šajā nozarē,“ saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sagatavoto Latvijas darba tirgus īstermiņa prognozi 2014.gada otrajam pusgadam, darba devēji šā gada otrajā pusgadā plāno izveidot 5895 jaunas darba vietas, lielāko daļu no tām galvaspilsētā.

Darba tirgus īstermiņa prognozes, parāda darba tirgus attīstības tendences, jo balstās uz darba devēju aptauju datiem, darbspēka apsekojuma statistikas datiem, kā arī Ekonomikas ministrijas pievienotās vērtības prognozēm pa nozarēm, informē NVA.

Aptaujājot 2556 darba devējus un 11 nozaru asociācijas NVA nodarbinātības eksperti secina, ka Latvijas ekonomikā notiek neliela, bet stabila izaugsme. Preču un pakalpojumu pieprasījums, lai arī mazākā tempā, tomēr palielinās, kas ietekmē arī nepieciešamību pēc noturīga un nedaudz pieaugoša darbinieku skaita darba tirgū. Jāpiebilst, ka vērojama arī to respondentu skaita pieauguma tendence, kuriem nav skaidra viedokļa par preču un pakalpojumu pieprasījumu izmaiņām.

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Reģistrējot Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) grūtībās nonākušā Ventspils zivju konservu kombināta (VZKK) darbiniekus, bezdarbnieku skaits Ventspilī varētu pieaugt par apmēram 25%, aģentūrai LETA atzina NVA Ventspils filiāles vadītāja Benita Saļņikova.

Novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā bija 7,4%. Tiek prognozēts, ka pēc VZKK darbinieku atlaišanas bezdarba līmenis pilsētā varētu pieaugt līdz 9,5%.

Uzņēmuma vadība plāno, ka no 2015.gada janvāra pastāvīgi darbu turpinās apmēram 80 no pavisam 480 darbiniekiem, bet pārējie tiks piesaistīti uz atsevišķu pasūtījumu izpildi, saglabājot viņiem bezdarbnieka statusu. Uz laiku atbrīvotie darbinieki saņems visas sociālās garantijas un palīdzības maksājumus, lai nodrošinātu viņiem ienākumus laikā, kamēr uzņēmums piemērojas jaunajai tirgus situācijai.

Ne visi VZKK darbinieki ir ventspilnieki - daļa brauc strādāt uz Ventspili no blakus novadiem. Kā informēja Saļņikova, lielāko daļu atlaisto VZKK darbinieku - ap 279 personām - NVA Ventspils filiāles darbinieki reģistrēs atlikušajās šī gada darba dienās - 23., 29. un 30.decembrī. Reģistrāciju nodrošinās četri NVA Ventspils filiāles darbinieki un katru reģistrācijas dienu papildus tiek piesaistīts viens darbinieks no Liepājas filiāles.

Ceļā uz koncentrētu valsts pārvaldi ir dažādi klupšanas akmeņi, tostarp arī triks par budžeta plānošanu, balstoties uz baltiem diegiem šūtām vakancēm, kas nekad netiek piepildītas

Vērtējot mūsu valsts pārvaldes efektivitāti, nav tik svarīgi ne dažādu ekspertu vērtējumi, ne arī politiķu galdā celtie argumenti un atrunas, kas attaisno tās izmērus. Fakti un skaitļi runā pārliecinošāk. Valsts pārvaldes jostas savilkšana ir un būs aktuāla līdz brīdim, kad valsts pārvalde spēs paštransformēties rezultātam, nevis procesa imitēšanai. Pirms pāris mēnešiem arī ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka valsts uztur arī tādas, pārfrāzējot premjeru, ierēdņu armijas vienības, kas dublē cita citas funkcijas, jebšu skaita darbadienas stundas un darba nedēļas dienas, bet bez rezultāta, kas jelkādam šajā valstī būtu vajadzīgs un, vēl jo vairāk, būtu tērētās publiskās naudas vērts.

#«Zemākās algu robežas vakances mēs neņemam – lai nebūtu zemāk par 1000 eiro uz rokas.»

Arī Latvija ir tikusi pie sava specializēta darba vakanču un saistītas informācijas portāla, kas domāts īpaši latviešiem ārvalstīs un viņu ģimenes locekļiem, kas meklē šeit iespēju strādāt un dzīvot.

Reģionā šādas vietnes fokusētām auditorijām ir viscaur – Zviedrijā ir WorkInSweden.com, un pēc līdzīgas loģikas ir veidoti arī somu, igauņu un lietuviešu attiecīgie portāli. Somijā ir arī īpašs pārbraukušo un tur apmetušos dzīvesstila izdevums ar modīgu nosaukumu Expatify.com, un ar Back2BG.com izceļas arī bulgāri. Latvijas YourMove.lv, kas šodien tiek oficiāli atklāts Draugiem Grupa telpās, arī ir mērķtiecīgi veidots tieši Latvijas un diasporas darba tirgus kontaktiem, un dara to cilvēki, kas «pazīst drēbi» jeb paši ir ilgāku laiku mācījušies un strādājuši ārzemēs un tad atgriezušies uz dzīvi un darbu Latvijā.

Šogad 5. aprīlī notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem “Ēnu diena”.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā Enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Šogad Ēnu dienu iedvesmo un atbalsta mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 7. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Izceļot karjeras iespēju un profesiju dažādību, par šī gada Ēnu dienas tēmu izvēlēta - neredzamās profesijas.

“Lai arī Ēnu diena ir iespēja uzzināt par visdažādākajām profesijām, katru gadu pieprasītāko profesiju topā izmaiņu ir maz. Skolēnus interesē, kāda ir ikdiena gaisa satiksmē strādājošiem, tāpat arī mediķiem, kā arī jau 5 gadus pēc kārtas pieprasītākā profesija ir programmētājs. Tāpēc šogad īpaši gribam informēt arī par citām profesijām, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā, gan arī citās nozarēs,“ saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jūrmalā norisinājies vakanču gadatirgus, kurā 30 darba devēji piedāvāja ap 500 darba vietu Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 1700 darba meklētāji, un lielākajai daļai piedāvāto vakanču atrasti darbinieki, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Apmēram puse no piedāvātajām amata vietām bija pastāvīgam darbam, pārējās – darbam vasaras sezonā. Vienkāršāk atrast darbiniekus brīvajām amata vietām bija viesmīlības un tūrisma nozares, kā arī tirdzniecības un būvniecības jomu uzņēmumiem. Tām pieteikušies pat vairāki pretendenti uz vienu vakanci, un uzņēmumi pēc vakanču gadatirgus turpina darbinieku atlasi. Tāpat kā pērn, arī šogad grūtāk ir atrast kvalificētus speciālistus medicīnas un rehabilitācijas jomā. Piemēram, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) arvien aktuālas ir ergoterapeita, ergoterapeita asistenta, ārsta psihiatra un sociālā darbinieka vakances.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).