Daļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās zaudējušo partiju to rezultātus neapstrīdēs, tikmēr citas pauž gatavību to tomēr apsvērt, liecina aģentūras LETA apkoptā informācija.
No partiju pārstāvju apkopotajiem viedokļiem izriet, ka daļa EP neievēlēto partiju neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus, tikmēr citas partijas vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizatorisko pusi.
Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa vadītā partija ar EP vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno.
Partijas «Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis stāstīja, ka EP vēlēšanu rezultāts partijai ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Tavars skaidroja, ka nepieciešams saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki nesaņēma vēstules par to, kurā iecirknī jābalso, kā arī to, kas notika ar tiešsaistes sistēmu, ar kuru vajadzēja nodrošināt balsošanu citā iecirknī.
Tavars pauda, ka šīs sistēmas nedarbošanās dēļ daudzi cilvēki bija spiesti pamest vēlēšanu iecirkņus nenobalsojuši, lai gan bija rēķinājušies, ka varēs nobalsot. Ja tiks saņemta nopietna informācija, ka šo problēmu dēļ būtiski ir mainījušies nevis tieši ZZS, bet gan kopējie visu partiju rezultāti, tad varētu tikt apsvērta arī iespēja apstrīdēt rezultātus, norādīja Tavars, reizē akcentējot, ka vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana nav pašmērķis.
Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) vadītājs Edvards Smiltēns norādīja, ka pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu saņemšanas notiks LRA valdes sēde, kurā šie rezultāti tiks izvērtēti. Jautāts, vai LRA apstrīdēs vēlēšanu rezultātus, Smiltēns sacīja, ka par turpmāko rīcību tiks lemts, konsultējoties ar juristiem.
Kā ziņots, vislielāko atbalstu - ap 26,2% - EP vēlēšanās saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Par «Saskaņu» nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - ap 16,4% vēlētāju. Apvienību «Attīstībai/Par!» atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» - ap 6,3% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.
