Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.
Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.
Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.
Tāpēc Eiropā pērn īpaši aktuālas bija programmas, kas Covid-19 izraisītās krīzes laikā nodrošināja darbiniekiem iespēju turpināt studijas un mācības, lai nepieļautu cilvēkkapitāla zudumu, kas vēlāk negatīvi atsauksies uz valstu ilgtermiņa izaugsmi.
Pētījumos jau kādu laiku tiek izcelta vēl viena būtiska problēma - “zombiju uzņēmumi”, kas Covid-19 apstākļos vēl vairāk varētu bremzēt inovāciju procesu un produktivitātes celšanu. Valsts atbalsta pasākumi ir būtiski daudzu uzņēmumu izdzīvošanai. Vienlaikus šie pasākumi varētu palēnināt strukturālās pārmaiņas, ja likviditātes atbalsts un nodokļu samazināšana uztur nekonkurētspējīgus uzņēmumus. Ilgtermiņā uzņēmumi ar zemu ienākumu līmeni jeb “zombiju uzņēmumi” radīs spiedienu uz kopējo ekonomikas produktivitāti. “Zombiju uzņēmumi” ir mazāk produktīvi un “izstumj” ieguldījumus un nodarbinātību produktīvākos uzņēmumos, tādejādi netiek atbrīvoti resursi, kas varētu būt nepieciešami inovāciju procesā.
Viena no būtiskākajām pētnieku un uzņēmēju bažām ir Covid-19 izraisītā negatīvā ietekme, nenoteiktība un finansējuma trūkums, kas atstāj būtisku ietekmi uz pieejamo līdzekļu daudzumu inovācijām, pētniecībai un attīstībai. Ja ar lejupslīdi saistītie zaudējumi pandēmijas laikā samazina pamatkapitālu un ierobežo aizņemšanos, finanšu resursi produktivitāti veicinošām investīcijām tiek novirzīti tālā nākotnē.
Latvijā finansējums pētniecībai un attīstībai pašlaik ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, esam pēdējā vietā pēc privāto investīciju īpatsvara no IKP pētniecībā un attīstībā. ES kontekstā esam unikāli, jo aptuveni 75% no visiem izdevumiem pētniecībai un attīstībai Latvijā nāk no valdības un augstākās izglītības sektora. Līdzīgā situācijā ir arī mūsu kaimiņvalstis – Lietuva ar 59% un Igaunija 56%. Turklāt Latvijā pēdējo 15 gadu laikā uzņēmumu finansējuma īpatsvara tendence ir negatīva.
Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vieni no būtiskākajiem uzņēmumu konkurētspējas veicinātājiem, jo tieši ietekmē valstu inovāciju potenciālu un konkurētspēju. Pētījumi apliecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā rada jaunas zināšanas, kas attiecīgi var tikt komercializētas un, piemēram, palielina augsto tehnoloģiju eksporta īpatsvaru. Tas nozīmē, ka pie lielāka finansējuma arī Latvija spēs uzrādīt labākus rezultātus, augstāku pievienoto vērtību un labklājības līmeni.
Eiropas Savienības valstis ar lielām cerībām raugās jaunajā 750 miljardu eiro lielā Eiropas atveseļošanās plāna virzienā, kas palīdzēs novērst koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, kā arī stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam (Recovery and Resilience Facility) – jaunai Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldītai budžeta programmai.
Šobrīd valdībā tiek gatavots un apspriests potenciālais līdzekļu sadalījums dažādos atbalsta virzienos, kas veicinātu kopējo mērķu sasniegšanu attiecībā uz reformām un investīcijām, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazinātu krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvijai garantētais finansējuma apjoms līdz 2026. gadam būs aptuveni 1,65 miljardi eiro. Latvijā reformas ir plānotas sešos virzienos: (1) Klimata pārmaiņas un ilgtspēja, (2) Digitālā transformācija, (3) Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, (4) Veselība, (5) Nevienlīdzības mazināšana, (6) Likuma vara.
Svarīgi uzsvērt, ka produktivitātes veicināšana un inovācijas neaprobežojas tikai ar vienu konkrētu sadaļu atbalsta programmās, tā faktiski caurvij visus atbalsta mehānismus – visas sešas iepriekš minētās sadaļas, tāpēc atbalsta mehānismi būtu jāvērtē kompleksi, lai tie nodrošinātu iespēju celt Latvijas produktivitāti, pievienoto vērtību, algu līmeni un valsts labklājību.
Piemēram, Ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformai finansējums varētu būs aptuveni 10% no kopējā apjoma jeb aptuveni 165 miljoni eiro un ir paredzētas divas daļas: (1) Inovāciju un privāto investīciju pētniecībā un attīstībā veicināšana (82,5 miljoni eiro) un (2) Augstskolu pārvaldības reforma un cilvēkresursi (82,5 miljoni eiro).
No vienas puses, tas ir patiešām apsveicami, ka šajā uzņēmējiem grūtajā laikā valsts piedāvās iespēju pieteikties finansējumam inovāciju veikšanai, taču zināmus jautājumus rada summa – 82,5 miljoni eiro līdz 2026.gadam – tie ir 13,75 miljoni eiro gadā. Tas ir ārkārtīgi mazs finansējums, lai mēs varētu runāt par kādu jūtamāku atbalstu uzņēmējiem inovāciju jomā un nopietnām Latvijas iespējām straujāk augt ilgtermiņā. Salīdzinājumam, pēdējos gados Latvijas uzņēmēji atvēlēja pētniecībai un attīstībai ap 0.16% no IKP – tas ir aptuveni 48 miljoni eiro.
Lai gan varētu šķist, ka valsts atbalsts dos ievērojamu stimulu, tomēr tā ir zināma ilūzija, jo arī ar šo atbalstu Latvija joprojām ieņems pēdējo vietu ES privāto investīciju jomā pētniecībā un attīstībā un par to būtu vērts aizdomāties.
Nelielais finansēju apjoms liek pārdomāt arī šī finansējuma efektīvu izlietojumu un vērst uzmanību uz būtisku jautājumu, kas ir saistīts ar finansējuma saņemšanas kritērijiem. Šobrīd būtu svarīgi saprast kādi kritēriji noteiktu to, ka Latvija mazinātu risku atbalstīt “zombiju uzņēmumus” un atbalsts nonāktu pie tiem uzņēmumiem, kas to izmantotu visefektīvākajā veidā.
Izmantotie literatūras avoti:
- Baily, M. N., & Bosworth, B. (2020). Productivity comparisons: Lessons from Japan , the United States , and Germany. Economic Studies at Brookings, (January).
- Banerjee, R., & Hofmann, B. (2018). The rise of zombie firms: causes and consequences. BIS Quarterly Review, (September), 67–78.
- Buchheim, L., Dovern, J., Krolage, C., & Link, S. (2020). Firm-level Expectations and Behavior in Response to the COVID-19 Crisis. IZA Discussion Paper, (13253).
- di Mauro, F., & Syverson, C. (2020). The COVID crisis and productivity growth. Retrieved from https://voxeu.org/article/covid-crisis-and-productivity-growth
- Kose, M. A., Nagle, P., Ohnsorge, F., & Sugawara, N. (2020). Global Waves of Debt. Causes and consequences.
- Petersen, T. (2020). Corona-Pandemie – Schub oder Bremse für die Produktivität? Retrieved from https://inclusive-productivity.de/corona-pandemie-schub-oder-bremse-fuer-die-produktivitaet/
- Zoller-Rydzek, B., & Keller, F. (2020). COVID-19 : Guaranteed Loans and Zombie Firms. Munich Personal RePEc Archive, (100897).
