Pateicoties mūsu vērtētāju komandai un Colliers starptautiskam tīklam, jau tagad esam daudzu korporatīvo klientu un privātpersonu pirmā izvēle gadījumos, kad ir nepieciešams veikt komerciāla vai attīstības nekustamā īpašuma vērtējumu. Lai to sasniegtu, esam nokomplektējuši pieredzes bagātu speciālistu komandu, esam veidojuši vietējā tirgū tehnoloģiski progresīvāko darba platformu, ieviesām un ikdienas darbā izmantojam vienu no pasaulē vadošajiem naudas plūsmas modelēšanas un analīzes rīkiem ARGUS Enterprise, kā arī nodrošinām regulāru zināšanu un pieredzes apmaiņu ar kolēģiem Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas mērogā.Līdz ar to mūsu pakalpojums izceļas ar ērti pārskatāmu un viegli uztveramu nodevumu, demonstrē niansētu izpratni par konkrēto nekustamā īpašuma objektu un tirgus kontekstu, kā arī ļauj izsekot vērtētāja veiktajai analīzei, izdarītajiem pieņēmumiem un secinājumiem. Iesaistītie eksperti ir orientēti uz profesionālu, maksimāli atvērtu un atbalstošu komunikāciju ar darba pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm gan pašā vērtēšanas procesa gaitā, gan arī pēc gala nodevuma iesniegšanas pasūtītājam.

Kāpēc izvēlēties starptautiski atzītu vērtētāju?

Vērtēšanas komandas kodolu veido četri sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, katrs ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi. Turklāt divi no ekspertiem ir starptautiskās organizācijas RICS (Royal Institution of Chartered Surveyors – Karaliskās zvērinātu mērnieku institūcijas) biedri un reģistrēti vērtētāji.[1] Vēl jo vairāk – Colliers šobrīd ir vienīgais vērtēšanas uzņēmums Latvijā, kurš ir pieteicies un kvalificējies RICS uzraudzības mehānismam – Firm Regulated by RICS. Šis statuss ir kā papildu garantija, kas klientam nodrošina:

Īstenojot īpašumu attīstības stratēģiju, investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu biroju ēku “Upmalas Biroji BC”, “Vaiņodes 1” un “S27” (iepriekš “LNK Centrs”) apsaimniekotāju ir izvēlējies nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumu “Colliers”.

No 1. februāra “Colliers” sniegs īpašumu apsaimniekošanas, grāmatvedības un nomas pakalpojumus.

“Baltijas lielākā galvaspilsēta Rīga šobrīd ļoti dinamiski attīstās. Organizāciju mainīgās vajadzības pēc nekustamajiem īpašumiem un mūsu piedāvājums nozīmē jaunas iespējas komercīpašumu tirgus straujai attīstībai. Īstenojot mūsu īpašumu attīstības stratēģiju, par savu partneri esam izvēlējušies “Colliers”, kas Latvijā ir neapšaubāms līderis biroju ēku segmentā. Uzņēmuma pieredze un zināšanas, kā arī mūsu fonda iespējas sniegs mūsu nekustamo īpašumu nomniekiem izcilu komfortu un attīstības perspektīvas," stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs un atbildīgais par fonda biroju ēkām Latvijā Edvīns Karbausks.

Nekustamā īpašuma investīciju darījumu apjoms Baltijā šogad samazināsies līdz 1,25 miljardiem eiro, otrdien "Baltic Real Estate Leaders Forum" pasākumā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Colliers" investīciju vadītāja Baltijā Anžela Koļesņikova.

Viņa atzina, ka šī prognoze ir veikta pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, taču vienlaikus varot paredzēt, ka investoru interese nenoslāps un investīcijām plānotais kapitāls pavisam nepazudīs.

Koļesņikova norādīja, ka pērn bija vērojams iespaidīgs investīciju darījumu apjoma kāpums, sasniedzot divus miljardus eiro. Pērn trīs Baltijas valstīs veikti 402 investīciju darījumi salīdzinājumā ar 226 darījumiem 2020.gadā, kad kopējais darījumu apjoms bija 1,1 miljards eiro.

Tāpat pērn būtiski pieauga lielo darījumu skaits - ja 2020.gadā Baltijas valstīs tika veikti 11 darījumi ar komercīpašumiem ar apjomu virs 20 miljoniem eiro, tad pērn notika 24 šādi darījumi, informēja Koļesņikova.

Colliers ir vadošais komercīpašumu konsultāciju pakalpojumu sniedzējs Baltijas reģionā jau gandrīz 20 gadus. Šogad atbildīgie partneri Baltijas valstīs ir apvienojušies, lai izveidotu Colliers Baltic SIA, kas kopā ar tās valdi ir apņēmusies uzlabot sadarbību visas Baltijas mērogā ar vienotiem standartiem un veicināt padziļinātu integrāciju starp Baltijas komandām.

Uzņēmums norāda, ka tas veicinās reģiona dziļāku iekļaušanos plašākā Colliers globālajā tīklā un apliecina uzņēmuma apņemšanos nodrošināt izcilu vērtību un kompetenci uzņēmuma klientiem šajā reģionā. Jaunā īpašumtiesību struktūra ļaus uzņēmumam labāk izmantot kolektīvās priekšrocības, piesaistīt vairāk talantu un izmantot daudzveidīgu pieredzi Colliers klientu labā.

"Šī pozitīvā pārmaiņa mūsu konsultāciju uzņēmuma īpašumtiesību struktūrā nozīmē izšķirošu brīdi mūsu darbībā. Colliers Baltic SIA, kurā visiem Baltijas partneriem pieder daļas, tika izveidota ar skaidru mērķi nodrošināt mūsu klientiem vienādi augsta līmeņa pakalpojumus visā reģionā. Apzināmies, ka mūsu klienti sagaida no mums vienādus standartus visās pakalpojumu jomās un valstīs, un vēlamies strādāt ar mūsu komandām vienlīdzīgos apstākļos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā," skaidro Deniss Kairāns, Colliers Baltic vadošais partneris.

Komercīpašuma konsultāciju kompānija Colliers paplašina savu pakalpojumu klāstu un zināšanas tehnisko projektu vadības pakalpojumu jomā, apvienojoties ar Bauplan Nord tehnisko ekspertu komandu.

Apvienošanās stiprinās uzņēmuma pozīcijas nekustamo īpašumu tehnisko projektu vadības segmentā Latvijā un atbalstīs Colliers izaugsmes plānus.

Pēc apvienošanās kopējais darbinieku skaits Colliers tehnisko projektu vadības jomā palielināsies līdz 11 ekspertiem ar zināšanām tehnisko projektu vadībā gan projektēšanas, gan būvniecības stadijā, tehniskajā uzraudzībā, fit-out projektos, dažādu veidu padziļinātas tehniskās izpētes darbos un citās tehniskajās konsultācijās.

“Apvienošanās ir ļoti nozīmīgs posms mūsu turpmākajā biznesa attīstībā. Colliers mērķis ir nodrošināt savus klientus ar visaptverošiem konsultāciju pakalpojumiem pilnā ciklā – no idejas līdz pēdējai īstenošanas stadijai. Divu pieredzējušu komandu apvienošana stratēģiski stiprinās mūsu spējas un padziļinās mūsu tehnisko projektu vadības kvalifikāciju Latvijas tirgū,” komentē Deniss Kairāns, Colliers vadošais partneris Baltijas reģionā.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai nedaudz vairāk par 300 pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem ekonomiskās un vidējās klases segmentā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers jūnija dati.

Tas ir skaidrojams gan ar līdz šim gauso jauno projektu attīstību, gan ar joprojām augsto pieprasījumu pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem.

Colliers dati liecina, ka šī gada maijā tika reģistrēti 170 jauno mājokļu iegādes darījumi ekonomiskās un vidējās klases segmentā pirmreizējā tirgū. Tas ir par 57% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika reģistrēti 108 darījumi. Augstais pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem veicinājis vēl lielāku deficītu pilnībā pabeigto jauno dzīvokļu segmentā – šobrīd pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai 280 vidējās klases dzīvokļi un 40 ekonomiskās klases dzīvokļi. Salīdzinot maiju, gatavo dzīvokļu skaits pirmreizējā tirgū krities par 8%, kad tas bija 1,080, bet, salīdzinot ar situāciju pirms gada, gatavo dzīvokļu skaits samazinājies par 42%. Tiesa, šie dati ir pārsvarā par darījumiem, par kuriem rezervācijas veiktas vēl pagājušajā gadā vai šī gada sākumā.

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Rīgas biroju tirgū šobrīd ir viens no lielākajiem biroju fondu apjomiem būvniecības stadijā - patlaban tiek būvēti vairāk nekā 134 000 kvadrātmetri jaunu biroju platību, informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" pārstāvji.

Attīstītāji ir piesardzīgi attiecībā uz jaunu būvniecību augsto būvniecības izmaksu salīdzinājumā ar potenciāli sasniedzamo nomas maksu un pieaugošo finansējuma izmaksu dēļ, tāpēc pēdējo 12 mēnešu laikā nav sākti liela mēroga spekulatīvie projekti.

"Colliers Baltic" partneris un aģentūras vadītājs Ēriks Bergmans norāda, ka, lai gan priekšiznomāšanas aktivitāte Rīgas tirgū ir uzlabojusies un daži biroji ir nodoti ekspluatācijā ar noslogotību virs 70%, tomēr impulss tiek sasniegts tikai tad, kad ēka ir pabeigta.

Lielākā daļa pieprasījuma nāk no vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas uzlabot savu biroju energoefektivitāti un darbinieku darba apstākļus, tirgū trūkst jaunpienācēju, izņemot kopstrādes operatorus, kas šobrīd ir nodrošinājuši atrašanās vietas gandrīz visos ievērojamākajos lielo biroju projektos, norāda Bergmans.

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Pēdējo divu gadu laikā nekustamo īpašumu būvniecības nozare piedzīvojusi iespaidīgus satricinājumus – pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, Krievijas iebrukums Ukrainā, resursu pieejamība, būvmateriālu cenu kāpums un strauji pieaugošā inflācija.

Taču, neskatoties uz šī brīža situāciju reģionā un ekonomikas attīstības tendencēm, vai arī – tieši pateicoties tām, sagaidāms, ka šajā vasarā Latvijā piedzīvosim aktīvāko dzīvokļu tirdzniecību pēdējo gadu laikā. Pircēju interese un vēlme iegādāties nekustamo īpašumu ir milzīga.

Līdzīgi kā pandēmijas sākumā, arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgū no klientu puses bija vērojama nogaidoša reakcija. Taču tagad jau aktivitāte tirgū atgriezusies ar pilnu jaudu. Tie, kas vēlas iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, saprot, ka piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam un cenas turpinās pieaugt.

Tendenci apliecina arī nekustamā īpašuma pētnieku “Colliers International” dati par situāciju martā. Pēc “Colliers International” aplēsēm* Rīgā 2022. gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1 130 pabeigti dzīvokļi, kas ir teju uz pusi mazāk nekā pērn. Vēl aptuveni tikpat iegādei pieejamo jauno dzīvokļu bija būvniecības stadijā. Savukārt aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi, kas ir par 130 mazāk nekā martā*. Tas nozīmē, ka pieejamo jauno dzīvokļu skaits ir niecīgs un pircēji, kam ir pietiekamas finansiālās iespējas, steidz nopirkt vai vismaz rezervēt noskatīto dzīvokli jau tagad.

Lai gan Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmē 2020.gadā bija vērojams darījumu skaita samazinājums otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī tirgus atguvās un gada beigās tika sasniegti rekordlieli pārdošanas apjomi, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktais Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskats 2020.

Decembrī attīstītāji pārdevuši vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt kopējo darījumu vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro.

Avots: Colliers

2020. gadā nedaudz samazinājies darījumu skaits ar renovētajiem dzīvokļiem, kas daļēji skaidrojams ar tūristu skaita krasu samazināšanos un tā ietekmi uz īstermiņa nomas tirgu. Liela daļa renovēto dzīvokļu ir neliela izmēra un atrodas centrālajā pilsētas daļā, kas ir divi priekšnosacījumi veiksmīgam īstermiņa nomas īpašumam.

Patlaban Rīgā būvniecības stadijā jau ir vairāki pirms daudziem gadiem izziņoti biroju ēku projekti, tādēļ nākamie divi trīs gadi biroju tirgū būs interesanti, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas «Colliers International» («Colliers») izpilddirektors Deniss Kairāns.

«Colliers» vadītājs norādīja, ka kompānijas, kuras ienāca Latvijā pirms diviem-trim gadiem, meklēja telpas, kurās varētu ievākties sešu līdz deviņu mēnešu laikā, bet tām īsti nebija ko piedāvāt. Taču, sacīja Kairāns, ja salīdzinātu ar situāciju, kāda bija pirms kādiem diviem gadiem, tagad tomēr ir notikušas izmaiņas. Vairāki biroju ēku projekti jau ir būvniecības stadijā un vairāki ir daudz tuvāk būvniecībai nekā vēl pirms kāda laika. Turklāt ar šiem projektiem nodarbojas nopietni attīstītāji, tādēļ, visticamāk, 2018.gadā biroju ēku būvniecības apmēri būs lielāki, prognozēja Kairāns.

«Vienlaikus ir arī bažas. Proti, iezīmējas tendence par būvniecības izmaksu pieaugumu, un jo ilgāk attīstītāji ievilks savus projektus, jo dārgāk viņiem tie var izmaksāt. Tas gan nenozīmē automātiski, ka nomas maksas tirgū augs tikpat strauji. Līdzīgas tendences par būvniecības izmaksu pieaugumu ir redzamas arī Igaunijā un Lietuvā,» stāstīja Kairāns.

Jaunu dzīvokļu iepriekšpārdošanas cena pērn palielinājusies par 30% salīdzinājumā ar 2021.gada beigām, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "Colliers" jaunākajais dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Pēc kara sākuma Ukrainā 2022.gadā tirgū piedāvāto un būvniecības stadijā esošo jauno projektu skaits ir samazinājies, kas liecina, ka 2023.gadā tirgū varētu nonākt mazāk dzīvokļu.

Reģistrētie pārdošanas apjomi 2022.gadā samazinājās par 10% salīdzinājumā ar 2021.gadu, tomēr samazinājumu veidoja tikai renovēto projektu pārdošanas apjomi.

Jaunu dzīvokļu pārdošanas apjomi Rīgā saglabājās nemainīgi - aptuveni 1400 dzīvokļu gadā, savukārt jaunu dzīvokļu pārdošana Pierīgā turpināja pieaugt, 2022.gadā sasniedzot 384 darījumus.

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3000 dzīvokļu, tomēr 38% no tiem jau ir iepriekš pārdoti. Vienlaikus "Colliers" norāda, ka 2023.gada sākumā iepriekšpārdošanas rādītāji ir sākuši samazināties. Attīstītāji, kas turpina būvniecību, saskaras ar ievērojamu būvmateriālu sadārdzinājumu, kā rezultātā 2022.gada ceturtajā ceturksnī vidējā iepriekšpārdošanas cena bija par 30% augstāka nekā pirms gada.

Latvijas mazumtirgotājs Rimi Latvia par 8 miljoniem eiro no Linstow Baltic grupas uzņēmuma ir iegādājies 3.6 ha lielu zemesgabalu blakus t/c Alfa Akropole Rīgā.

Šis ir lielākais zemes darījums pēc platības un vērtības 2023. gadā Rīgā.

Colliers Zemes un Attīstības projektu komanda pārstāvēja pārdevēja - Linstow Baltic grupas uzņēmuma - intereses zemes gabala Brīvības gatvē 382 pārdošanā. Darījums tika reģistrēts š.g. 18. oktobrī.

"Darījums tika noslēgts par 8 miloniem eiro un atbilst Linstow Baltic nākotnes portfeļa stratēģijai. Mēs vēlamies pateikties Rimi Latvia un novēlēt viņiem veiksmīgi realizēt savus attīstības plānus, kā arī pateikt paldies Colliers par izcilu darījuma koordināciju un pārvaldību, un Cobalt Legal par efektīvu juridisko atbalstu," stāsta Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Tirdzniecības centra Rīga Plaza pārvaldīšanu kopš šā gada aprīļa veic starptautiskā nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānija Colliers.

Modes un izklaides tirdzniecības centrs Rīga Plaza tika atklāts 2009. gadā. Pērn tas mainīja savus īpašniekus un tagad pieder nekustamā īpašuma investīciju holdingam Summus Capital stratēģiskā aliansē ar aktīvu pārvaldnieku Zenith Family Office.

Tirdzniecības centra ēkas kopēja platība ir 90 000 m2, tajā ir 1500 autostāvvietas un 50 000 m2 tirdzniecības telpu, ar vairāk nekā 170 nomniekiem.

Jauns īpašnieks arī tirdzniecības centram Riga Plaza 

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri...

"Pārņemot Rīga Plaza pārvaldīšanu, esam paplašinājuši Colliers pārvaldībā esošo nekustama īpašuma objektu portfeli, kurā bez lieliem tirdzniecības centriem, tādiem kā TC Sāga un TC Rīga Plaza ir arī biroju ēkas, lielveikali un industriāli objekti. Rīga Plaza jaunajiem īpašniekiem ir ambiciozi plāni kā padarīt šo centru vēl interesantāku un pievilcīgāku gan apmeklētajiem, gan centra nomniekiem. Savukārt Colliers pieredze ne tikai objektu pārvaldīšanā, bet arī tirgus izpētē, koncepciju izstrādē, projektu attīstīšanā un nomnieku piesaistē, noteikti palīdzēs šos plānus efektīvi īstenot,” stāsta Colliers vadošais partneris Deniss Kairāns.

"Pārvaldnieka maiņa iezīmē jaunu un pozitīvu sākumu modes un izklaides centra Rīga Plaza turpmākajā attīstībā. Mūsu mērķis ir turpināt jau aizsāktos investīciju projektus, kā arī meklēt jaunus attīstības virzienus un papildu investīcijas, lai kopīgiem spēkiem sekmētu izaugsmi pēc ieilgušās pauzes, ko radījusi pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi. Aizvadītais gads un šī gada sākums tirdzniecības nozarei ir bijis izaicinājumu pilns. Tāpēc ceru, ka pavisam drīz jau atkal tirdzniecības centrs varēs pilnvērtīgi darboties, lai sniegtu daudzveidīgākos un plašākos pakalpojumus mūsu apmeklētājiem," piebilst Summus Capital valdes loceklis Hanness Pīls.

Skanstes apkaimē topošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar meklētājoptimizācijas (SEO) un satura mārketinga aģentūru “SEOBROTHERS”.

Nomas līgums paredz, ka “SEOBROTHERS” nomās biroja telpas vienas “Elemental Business Centre” ēkas sestajā stāvā un to kopējā platība būs 500 m2.

“Priecājamies, ka “Elemental Business Centre” par savu biroju mājvietu izvēlējies tik mūsdienīgs un inovatīvs IT uzņēmums kā “SEOBROTHERS”. Arvien vairāk redzam, ka moderni, laikam līdzi ejoši uzņēmumi izvēlas nomāt kvalitatīvas biroju telpas, kas atbilst augstākajiem energoefektivitātes rādītājiem. Mūsdienās biroja telpas ir daļa no tā, kas parāda ne vien paša uzņēmuma vērtības, bet arī rūpes par darbiniekiem. Esam gandarīti, ka “SEOBROTHERS” savas jaunās telpas ir atraduši pie mums,” norāda “Elemental Business Centre” vadītājs Imants Krēsliņš.

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne tikai ierastie naudas plūsmas objekti, bet iekļuvuši arī trīs attīstības zemes darījumi, informē "Colliers".

Investīciju apjoms naudas plūsmas objektos 2019. gadā bija līdzīgs apjomam gadu iepriekš – ap 300 miljoniem eiro, un pērn lielāko investīciju darījumu apjomu veidojuši darījumi ar biroju un tirdzniecības platībām, šiem segmentiem kopā veidojot 75% no kopējā investīciju apjoma.

Arvien lielāku investoru interesi raisa industriālie naudas plūsmas objekti - 2019. gadā divi industriālo platību darījumi ir iekļauti desmit lielāko darījumu sarakstā, un 2020. gada sākumā jau ir notikuši vēl divi šī segmenta investīciju darījumi. Kopumā tirgū tiek novērota liela interese ne tikai par naudas plūsmas objektiem, bet arī par attīstības zemēm un namīpašumiem – 2019. gadā aktīvi tikusi iegādāta zeme biroju, tirdzniecības platību un dzīvojamo projektu attīstīšanai.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai, 26.novembrim, nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents neslēpa, ka viņam ir «plāns B», taču neatklāja, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Valsts pirmā persona gan norādīja, ka minētais «plāns B» nekādā gadījumā nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.

«Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26.novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas,» sacīja Vējonis.

Vaicāts par iespējām jaunajā valdībā iekļaut «Saskaņu», prezidents atgādināja, ka neviena cita no parlamentā ievēlētajām partijām nav izteikusi gatavību sadarboties ar «Saskaņu», līdz ar to šāds scenārijs pagaidām neesot iespējams.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas tempi pēdējos gados Latvijā ir bijuši nepamatoti gausi, tagad izrāvienu varētu bremzēt straujais būvizmaksu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no nekustamā īpašuma attīstītāju, investoru pārstāvju un būvnieku teiktā. Jāteic, ka ne pirmo gadu nekustamā īpašuma tirgus konsultanti un brokeri norāda, ka Latvija krietni iepaliek no savām kaimiņvalstīm jaunu, mūsdienīgu komercīpašumu tapšanā. Kompānijas Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns ir izteicies, ka Latvija ir izlaidusi vienu tirgus attīstības tempu. Šobrīd aina pamazām mainās.

Vēl 2011.gadā Rīga un Viļņa jaunu biroju telpu piedāvājuma ziņā bija vienā līmenī, taču tad sekoja straujš Viļņas izrāviens. Savukārt pie mums jaunu biroju centru attīstīšanas un būvniecības aktivitāte joprojām ir diezgan kūtra. Interesanti, ka 2017.gadā Lietuvas Kauņa parādās biroju tirgus kartē, tur pērn ir uzbūvēts vairāk nekā Rīgā, lai gan iedzīvotāju šajā pilsētā ir mazāk, akcentē Ēriks Bergmans, Colliers International Brokeru departamenta vadītājs. Iespējams, situācija drīzi vien varētu mainīties, jo tuvākajos gados (no 2018. līdz 2010.gadam) attīstītāji, kas darbojas Latvijas tirgū, īstenojot savus iecerētos projektus, varētu piedāvāt papildu 154 tūkst.m2 biroju platību (šajā rādītājā gan ir ietverts vērienīgais, šobrīd apturētais ar ABLV Bank saistītais New Hanza projekts).

Kopējais ieguldījumu apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijā 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedza aptuveni 672 miljonus eiro, pieaugot par 42 % salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo periodu, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers dati.

No pirmajā pusgadā veiktajām investīcijām 329 miljoni eiro investēti Lietuvā, 173 miljoni eiro - Latvijā, bet 170 miljoni eiro - Igaunijā.

Colliers analītiķi paredz, ka darījumu apjoms arī šogad pārsniegs vienu miljardu eiro gadā.

Kopējais investīciju apjoms šogad lielā mērā būs atkarīgs no lielu darījumu skaita, gaidāmie divi-trīs liela mēroga darījumi var ievērojami palielināt gada pārdošanas apjomu, turklāt investīciju aktivitāti turpinās ietekmēt arī ekonomiskā un epidemioloģiskā situācija. Domājams, ka, ņemot vērā vispārējo tendenci Eiropā, investori labvēlīgo tirgus apstākļu dēļ turpinās industriālo un loģistikas kompleksu medības visās trīs Baltijas valstīs.

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.