Nekustamo īpašumu attīstīšanas tempi pēdējos gados Latvijā ir bijuši nepamatoti gausi, tagad izrāvienu varētu bremzēt straujais būvizmaksu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tas izriet no nekustamā īpašuma attīstītāju, investoru pārstāvju un būvnieku teiktā. Jāteic, ka ne pirmo gadu nekustamā īpašuma tirgus konsultanti un brokeri norāda, ka Latvija krietni iepaliek no savām kaimiņvalstīm jaunu, mūsdienīgu komercīpašumu tapšanā. Kompānijas Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns ir izteicies, ka Latvija ir izlaidusi vienu tirgus attīstības tempu. Šobrīd aina pamazām mainās.
Vēl 2011.gadā Rīga un Viļņa jaunu biroju telpu piedāvājuma ziņā bija vienā līmenī, taču tad sekoja straujš Viļņas izrāviens. Savukārt pie mums jaunu biroju centru attīstīšanas un būvniecības aktivitāte joprojām ir diezgan kūtra. Interesanti, ka 2017.gadā Lietuvas Kauņa parādās biroju tirgus kartē, tur pērn ir uzbūvēts vairāk nekā Rīgā, lai gan iedzīvotāju šajā pilsētā ir mazāk, akcentē Ēriks Bergmans, Colliers International Brokeru departamenta vadītājs. Iespējams, situācija drīzi vien varētu mainīties, jo tuvākajos gados (no 2018. līdz 2010.gadam) attīstītāji, kas darbojas Latvijas tirgū, īstenojot savus iecerētos projektus, varētu piedāvāt papildu 154 tūkst.m2 biroju platību (šajā rādītājā gan ir ietverts vērienīgais, šobrīd apturētais ar ABLV Bank saistītais New Hanza projekts).
Starp lielākajiem objektiem var nosaukt Z Towers Pārdaugavā, biroju ēkas Teodors un Henrihs Jaunajā Teikā, šobrīd top daudzdfunkcionālais centrs Akropole, Business Garden projekts Mārupē, biroju sadaļa – Origo One – ir plānota t/c Origo attīstības nākamajā kārtā. Ar kaimiņvalstīm salīdzinot, Latvijā krietni mazākā apjomā pašlaik top industriālās/noliktavu telpas. Pēc Colliers International datiem, pērn Tallinā ekspluatācijā nodotas jaunas telpas 119 tūkst.m2, Viļņā – 51 tūkst. m2, bet Rīgā – 23,5 tūkst.m2 platībā. E. Bergmans akcentē, ka arī šajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā sevi nopietni ir pieteikusi Kauņa. Pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, tur investēti 200 miljoni eiro un vairāki lieli starptautiski uzņēmumi būvē ražotnes, piemēram, Continental, Hollister. Kauņa, viņaprāt, šobrīd kļūst par Baltijas valstu industriālo centru (hub).
Tomēr visvairāk mūsdienīgu industriālo un noliktavu telpu šobrīd ir Igaunijā, kur nav reti piemēri, kad somu kompānijas izvieto ražotnes, no kurām apkalpo savu māju tirgu – Ziemeļvalstis. Kopumā Tallinā šādas telpas nomā un tiek būvētas ražotāju, Latvijā – tranzīta, loģistikas vajadzībām, bet Lietuvā aptuveni līdzīgās proporcijās šādas platības pieprasa gan ražotņu izveidei, gan loģistikai. Viņš prognozē, ka arī Baltijā pēc dažiem gadiem šajā segmentā gaidāmas pārmaiņas, ko diktēs e-komercijas attīstība, to pašlaik var vērot Rietumos.
Visu rakstu Izmaksu sprungulis attīstības riteņos lasiet piektdienas, 23.marta laikrakstā Dienas Bizness!