Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Darba tirgus nestāv uz vietas – paaudžu maiņa un tehnoloģiju attīstība pieprasa arī jaunas pieejas kandidātu meklējumos. Ierobežoto cilvēkresursu dēļ personāla atlase var kļūt par izaicinājumu. Jomas profesionāļiem jākļūst proaktīvākiem, lai sameklētu kvalificētus kandidātus. Kā atrast darbinieku, kurš ir ne tikai piemērots amatam, bet atbilst arī uzņēmuma vērtībām?

Personāla atlases speciālists – zīmola vēstnesis

Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs norāda, ka personāla atlasei nav jābūt sāpīgam procesam. Tai ir jākalpo par zīmola vēstnesi, tās mērķis ir „aizšķilt dzirksti” potenciālajā darbiniekā, radīt viņā vēlmi strādāt tieši Jūsu uzņēmumā.

„Mēs, personāla atlases uzņēmums, esam pārdevēji. Mēs pārdodam iespēju labākai dzīvei, un uzņēmums samazina riskus, iegūstot īsto darbinieku,” viņš piebilst.

Kāds ir labs ārpakalpojumā noalgotais personāla speciālists?

Godīgs

Viņam jāprot vadīt klienta gaidas un noteikt termiņus, kā arī jābūt atklātam gadījumos, ja kaut ko nav iespējams paveikt.

Jo augstāks ir darba meklētāju izglītības līmenis, jo lielāku atalgojumu viņi prasa par savu darbu - liecina speciālistu darba portālā cvmarket.lv reģistrēto CV datu analīze.

Ja darba meklētājs, kam ir profesionālā izglītība, arodizglītība vai pirmā un otrā līmeņa profesionālā izglītība kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 845 eiro pirms nodokļu samaksas, tad augstskolā bakalauru grādu ieguvis darba meklētājs prasa par 25% vairāk - vidēji 1059 eiro mēnesī.

Tāpat ir atšķirība starp augstākās izglītības grādu ieguvējiem - jo augstāka līmeņa grāds, jo lielāku atalgojumu vēlas potenciālais darbinieks. Atšķirība starp bakalauru un maģistru prasībām ir aptuveni 21% - maģistri kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1285 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Turpretī doktora grādu ieguvušie vēlas saņemt vidēji 2300 eiro mēnesī, kas ir par 79% vairāk nekā darba meklētāji ar maģistra grādu un divreiz vairāk par darba meklētājiem ar bakalaura grādu.

38% procenti aptaujāto noteikti aizietu prom no pašreizējās darba vietas, ja loterijā laimētu 1 miljonu eiro, savukārt 14% drīzāk aizietu, nekā turpinātu strādāt pēc iespaidīgā laimesta saņemšanas.

Aptauju veica speciālistu darba portāls cvmarket.lv un kopā tika aptaujāti 479 respondenti.

«Iegūtie rezultāti parāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar sava pašreizējā darba saturu un, ja finansiālie apstākļi būtu labāki, šī sabiedrības daļa labprātāk dotu priekšroku darbam, kas vairāk apmierina viņu intelektuālās, sociālās un emocionālās vajadzības,» komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs.

Turpretī gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 48% saglabātu savu lojalitāti pašreizējam darba devējam arī tad, ja loterijā laimētu 1 miljonu eiro. Tas liecina, ka lielai daļai strādājošo finansiālais aspekts nav galvenais motivējošais faktors.

Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā 63% respondentu atzīst, ka pašreizējā nodarbošanās nav saistīta ar jomu, kurā iegūta izglītība. Tikai nedaudz vairāk par trešdaļu aptaujāto jeb 37% šobrīd strādā ar iegūto izglītību saistītā jomā. Viedokļa noskaidrošanai aptaujā piedalījās 849 respondenti.

«Aptaujas dati liecina par to, ka izglītības programmas bieži vien nav atbilstošas darba tirgus prasībām. Turklāt, uzsākot mācības mēs vēl nezinām, kā mainīsies mūsu vērtības un vēlmes, sasniedzot brieduma gadus. Arī tas ir viens no faktoriem, kas veicina izvēlētās profesijas maiņu,» komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs.

Mūsdienās jo sevišķi ir izteikta tendence, ka amatu daudzums darba tirgū ir lielāks par studiju programmās apgūstamo profesiju daudzumu. Tieši tādēļ liela daļa sabiedrības pēc studiju beigām sevi realizē, ar iegūto izglītību nesaistītās jomās.

Saskaņā ar cvmarket.lv pārstāvja K. Kolosova novērojumiem, šī tendence ir izteikta to cilvēku vidū, kas izvēlējušies iegūt sociālo zinību grādus. Šajā novirzienā piedāvātās studiju programmas nereti ir vispārīgas un nesniedz pietiekami daudz iespēju profesionāli specializēties kādā konkrētā jomā.

40% aptaujāto pārceltos strādāt uz Igauniju augstākas vidējās algas un draudzīgākas nodokļu sistēmas dēļ, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 404 respondenti.

Savukārt 1% uzsver, ka vēlētos pārcelties uz Igauniju, lai studētu un izmantotu priekšrocības, ko sniedz Igaunijas augstais izglītības līmenis. Tajā pašā laikā 48% aptaujāto nevēlētos pārcelties uz Igauniju, jo tas nozīmētu ģimenes un draugu pamešanu, bet tikai 8% uzsver, ka jau tagad Latvijā strādā labi atalgotu darbu vai studē, un neredz nepieciešamību dzīvot kaimiņvalstī.

«Darbspējīgo iedzīvotāju vēlme pārcelties uz Igauniju, lai saņemtu lielāku algu, kā arī izbaudītu draudzīgās nodokļu sistēmas priekšrocības, ir ekonomiski saprotama. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, vidējā alga ir palielinājusies visās Baltijas valstīs, tomēr vismazākais kāpums jeb 5,3% ir Latvijā, kas nozīmē, ka pašlaik valstī vidējā darba alga bruto ir 827 eiro,» aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs.

Iekārojamākais darba devējs Latvijā jau piekto gadu ir AS Latvenergo, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, topa augšgalā ir divi jaunpienācēji - mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvia un banka AS Swedbank kas no savas pozīcijas izstūmuši komunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom. Tas no trešās vietas noslīdējis uz ceturto.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekārojamāko darba devēju topā ienākuši arī tādi uzņēmumi kā būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA DEPO DIY, telekomunikāciju uzņēmums SIA Bite Latvija, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, IT un spēļu ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia (Evolution Gaming), kā arī kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Salīdzinot atalgojumu, ko, reģistrējoties speciālistu darba portālā cvmarket, kā vēlamu norādījuši dažādu izglītības iestāžu beidzēji, prasīgākie biznesa studiju virzienā ir Rīgas Biznesa skolas maģistri, savukārt prasīgākie aroda meistari ir no Liepājas Jūrniecības koledžas.

Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolas maģistri kā sev vēlamo atalgojumu norāda vidēji 5250 eiro mēnesī, bet Liepājas jūrniecības koledžas absolventi, kas ieguvušu pirmā līmeņa augstāko izglītību, prasa vidēji - 2640 eiro mēnesī.

No CV datu analīzes secināms, ka vispārliecinošāk darba tirgū jūtas ekonomikas, finanšu un tehnisko jomu augstskolu absolventi. Rīgas Ekonomikas augstskolas izglītību ieguvušie kā vēlamo norādījuši vidēji 4500 eiro atalgojumu, bet ar Banku augstskolas izglītību - 1440 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes absolventi kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1314 eiro.

Vēlamā atalgojuma nosacītā reitingā stabilu vietu ieņem arī reģionālās augstskolas - Vidzemes augstskola un Ventspils augstskola, kuru absolventi jūtas pietiekami pašpārliecināti par savu iegūto izglītību un prasa attiecīgi 1304 un 1250 eiro lielu mēneša atalgojumu.

Darba meklētāji nevēlas strādāt par 250 eiro mēnesī, kaut gan atbilstoši statistikas datiem teju katrs ceturtais strādājošais Latvijā atalgojumā saņem valsts noteikto minimumu vai pat mazāk.

Speciālistu darba portālā cvmarket.lv 95,5% respondentu uz aptaujas jautājumu, vai piekristu strādāt par 250 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, atbildējuši noliedzoši. Šī ir summa, ko «uz rokām» saņem strādājošais ar minimālo darba algu.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma informācija liecina, ka 22,7% strādājošo 2015.gada 3.ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, un šo darba ņēmēju īpatsvars salīdzinājumā ar 2014.gada 3.ceturksni ir palielinājies par 4,9 procentpunktiem.

«Grūti ticēt, tam, ka katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā strādā, saņemot minimālo atalgojumu. Problēma, iespējams, ir tā, ka oficiāli aprēķinātā darba samaksa ievērojami atšķiras no reālās, ko strādājošie saņem «uz rokām»,» norāda CV Market Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte.

Lai sludinājums ar darba piedāvājumu sasniegtu plašāku auditoriju un to izlasītu iespējami vairāk interesentu, priekšnoteikums ir vienkāršs – sludinājumā ir jānorāda arī piedāvātā darba alga.

Speciālistu darba portāla cvmarket aptaujā 88% darba meklētāju atzinuši, ka vēlas, lai algas norādīšana darba sludinājumos būtu obligāta prasība, savukārt 56% darba meklētāju apliecina, ka vispirms izskata darba sludinājumus ar norādītu atalgojumu.

Šos aptaujas datus pastiprina arī cvmarket veiktais reklāmas banera tests. Proti, sešus mēnešus vērtējot rezultātu pie sadarbības partnera internetā izvietotajam reklāmas banerim, rezultāti bijuši pārliecinoši – darba meklētāju interese par darba piedāvājumiem, kuros norādīts atalgojums bija 2,5 reizes lielāka nekā par darba sludinājumiem, kuros norādīta tikai pozīcija un uzņēmuma nosaukums.

Tikai 13% aptaujāto atzīst, ka viņu darbavietā vasaras mēnešos tiek mainīts darba laiks. No tiem 6% atklāj, ka tas tiek darīts, jo vasarā rīta stundas ir produktīvākas. Savukārt 7% kā iemeslu darba laika izmaiņām uzsver vēlmi vairāk izbaudīt silto laiku, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 365 respondenti.

Tomēr lielākā daļa aptaujāto atbildējuši, ka darba laiks vasaras mēnešos netiek mainīts. 44% atklāj, ka neviens šādu priekšlikumu darbavietā nav izteicis, bet 24% atzīst, ka darba specifikas dēļ tas nav iespējams. Tāpat 17% aptaujāto uzskata, ka viņu darba laiks ir gana elastīgs, tādēļ nav nepieciešamas papildus izmaiņas.

«Darba laika izmaiņas vasarā ir ieteicamas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, darba stundas no rīta tiešām ir produktīvākas, to apstiprina arī nesen Vācijā veiktais eksperiments. (1) Tajā noskaidrots, ka cilvēki, kuri no rītiem darbu uzsāk agrāk, spēj strādāt ātrāk un efektīvāk, viņiem ir paaugstinātas koncentrēšanās spējas, tajā pašā laikā ir atbildīgāki, uzticamāki un mazāk aizmāršīgi,» aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. «Otrkārt, ASV veiktais pētījums (2) norāda uz sen zināmu patiesību - agrāka celšanās un iespēja ātrāk izdarīt aktuālos darbus, samazina darbinieku stresa līmeni un līdz ar to paaugstina arī darba spējas.»

Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā uz jautājumu «Vai Jūs slēpjat no sava priekšnieka, ka darba laikā apmeklējat sociālos tīklus?» 40% no visiem respondentiem atbildēja, ka darba laikā sociālos tīklus neapmeklē vispār, savukārt 25% atzīmēja, ka dara to ļoti reti, turklāt tikai pauzēs, kad atpūšas no pienākumu veikšanas.

Aptaujā piedalījās 280 respondenti un tikai 1% norādīja, ka šo faktu no sava darba devēja slēpj, jo darba laikā izmantot sociālos tīklus ir aizliegts.

Cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs uzskata: «Šie ir labi rādītāji, pēc kuriem var novērtēt arī darbinieku produktivitāti. Ja gandrīz puse no aptaujātajiem norāda, ka sociālos tīklus darba laikā neizmanto, ir skaidrs, ka viņi savus pienākumus veic ātrāk un atpūtas pauzes, iespējams, velta neformālai sarunai ar kolēģiem.»

Ņemot vērā, ka 11% aptaujāto neuzskata, ka šādas darbības būtu jāslēpj, K. Kolosovs saka: «Darba ņēmēji ar sociālo tīklu caurskatīšanu zaudē uzmanību un laiks, lai atkal ieietu ritmā ir visai ilgs. Tādā veidā vienas darbadienas laikā darbinieks var izšķērdēt vairāk nekā stundu, kuras laikā būtu jāveic tiešie pienākumi.»

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Pērtiķa gadā dzimušie biežāk nekā citi ir pavāri un valdes locekļi – tā secinājuši speciālistu darba portāla CV Market speciālisti, analizējot datus no vairāk kā 30 000 CV, pētot norādītās šī brīža profesijas, lai noskaidrotu darba meklētāju raksturīgākās profesijas pēc ķīniešu horoskopa.

Kā vēlamās profesijas Pērtiķa gadā dzimušie visbiežāk norādījuši asistenta, grāmatveža un pārdošanas speciālista amatu. Pērtiķa gadā dzimušajiem netrūkst arī citu sapņu profesiju - vēlmju sarakstā ir tādi amati kā gids, tirgus analītiķis, mūziķis, valsts ierēdnis, žurnālists un citi - pavisam 54 profesijas.

Arī citām ķīniešu horoskopa zīmēm ir savas raksturīgās profesijas: Suņi vairāk nekā citu gadu pārstāvji ir ķīmiķi, medmāsas un apsardzes darbinieki, brigadieri, aukles un audzinātāji; Zirgi - skolotāji un žurnālisti; Žurkas - namdari; Tīģeri - aprūpes darbinieki un bērnudārza audzinātāji; Pūķi - dizaineri; Kazas - šuvējas un skolotājas; Kaķi - personāla speciālisti un meistari; Gaiļi - medmāsas, policijas darbinieki un stjuarti; Čūskas - kvalitātes vadītājas, aprūpes darbinieki, analītiķi; Cūkas - personāla vadītāji, galdnieki un izpilddirektori; Vērši - direktori.