Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

Nord Stream cauruļvada zemūdens savienošana pabeigta, un līdz ar to visi trīs 1,22 tūkst. kilometrus garā cauruļvada posmi ir savstarpēji savienoti zem ūdens. Pirmais cauruļvads uzsāks darbību šā gada ceturtajā ceturksnī.

Pabeigtais cauruļvads Baltijas jūrā tagad ir sagatavots vasaras beigās savienošanai ar cauruļvada sauszemes izbūvi Krievijas un Vācijas krasta zonā, DB informēja Nord Stream padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis.

Nord Stream ir dabas gāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas Savienību. Nord Stream nodrošinās gandrīz trešdaļu no papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm.

Nord Stream AG pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plāno nodot ekspluatācijā šogad. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1,22 tūkst. km garš un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljrd. kubikmetru gāzes gadā. Pilna transportēšanas spēja 55 miljrd. kubikmetru gadā tikšot sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads, teikts paziņojumā.

Degvielas tirgotājs Astarte-Nafta pērn strādāja ar 13,349 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 30% mazāk nekā 2008.gadā, un guva 193,7 tūkstošu latu peļņu, kas savukārt ir samazinājusies par 13,5%, liecina Lursoft datubāzē pieejamais kompānijas pagājušā gada finanšu pārskats.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2009.gadā Astarte-Nafta turpināja pārvarēt pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes izraisītās sekas, tostarp pieprasījuma kritumu, baumas par iespējamo banku krīzi un valūtas devalvāciju, kā dēļ bankas būtiski palielināja aizdevumu procentu likmes, valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī uzņēmumā valdīja satraukums par iespējamiem zaudējumiem, daļēju līdzekļu neatgūšanas gadījumā no debitoriem to maksātspējas un lata vērtības pazemināšanās gadījumā.

Peļņas samazināšanos Astarte-Nafta skaidro ar degvielas mazumtirdzniecības cenu kritumu ātrāk nekā samazinājās naftas produktu cenas pasaulē 2009.gada pirmajā ceturksnī.

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Nord Stream projektā šodien sasniegts vēl viens nozīmīgs attīstības posms – pabeigta otrā 1224 kilometrus garā jūras cauruļvada būvniecība. Plānots, ka pēc apjomīgiem sagatavošanas darbiem cauruļvada nodošanai ekspluatācijā, otrais cauruļvads gāzes transportēšanu uzsāks 2012. gada beigās.

Tas veidos daļu no pilnībā automatizētās divu paralēlu cauruļvadu gāzes transportēšanas sistēmas ar kopējo transportēšanas jaudu līdz aptuveni 55 miljardiem kubikmetru gadā, līdz ar to nodrošinot Eiropas Savienību ar Krievijas gāzi vismaz 50 gadu garumā.

Pēdējā no otrajam cauruļvadam paredzētajām 99 953 tērauda caurulēm tika izgatavota Europipe uzņēmumā Vācijā. Tad šī caurule tika pārklāta ar betona kārtu EUPEC rūpnīcā Mukranā, transportēta uz Slītes sagatavju noliktavu, kas atrodas uz Zviedrijai piederošās Gotlandes salas, un pēc tam nogādāta uz uzņēmumam Saipem piederošā cauruļvada ieguldīšanas kuģa Castoro Sei, kur 2012. gada 17. aprīlī to piemetināja pie kopējā cauruļvada un ieguldīja jūras gultnē. Līdz ar to ir noslēdzies loģistikas posms Nord Stream projektā.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot naftas tranzītu pa cauruļvadu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks SIA LatRosTrans (66% pieder as Ventspils nafta, no kuras 49% pieder Euromin Holdings Kipra, publiski sauc sevi ar Vitol; un 34% pieder Transņeftj, Krievija) uzsācis kopš 2003. gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū. Taču bez šīs naftas cauruļvads jau pēc neilga laika pārvērtīsies par naftas tranzītam nederīgu cauruli - par metāllūžņiem.

«Par naftas tranzītu pa caurļvadu uz Ventspili jau pavisam drīz varēs sākt stāstu ar pasakām raksturīgo «Reiz bija…» Un ne tāpēc, ka naftas pārsūknēšana pa cauruļvadu patlaban nenotiek. Cauruļvads līdz šim uzturēts tādā stāvoklī un kārtībā, ka, tranzītam atsākoties, tas var jebkurā laikā uzsākt naftas pārsūknēšanu. Īstais iemesls pesimismam ir tas, ka vieglas peļņas dēļ šobrīd tiek iznīcināts pats cauruļvads,» tā situāciju raksturo vairāki aptaujātie.

Pirmais naftas cauruļvads, kas savieno pasaulē lielāko naftas ražotāju - Krieviju - un pasaulē lielāko enerģijas patērētāju - Ķīnu, sācis darboties, ziņo BBC.

Cauruļvads ļaušot strauji palielināt naftas eksportu starp abām valstīm.

Līdz šim Krievijas nafta uz Ķīnu tika transportēta pa dzelzceļu.

Kā tiek prognozēts, Krievija caur jauno cauruļvadu katru gadu eksportēs 15 miljonus tonnu naftas - aptuveni 300 tūkstošus barelu dienā.

Projekta izmaksas bija 25 miljardi ASV dolāru, un tas daļēji finansēts ar Ķīnas aizdevumiem.

Kā vēstīts, Krievija pārspēja Saūda Arābiju kā pasaulē lielākais naftas ražotājs 2009.gadā, bet Ķīna pārspēja ASV kā pasaulē lielākais enerģijas patērētājs pagājušajā gadā.

Krievijas premjers Vladimirs Putins iepriekš izteicies, ka cauruļvads palīdzēs Krievijai diversificēt tās eksportu.

Ne visi ārvalstu investori Latvijā ienāk ar patiesu vēlmi aktivizēt uzņēmējdarbību veidā, kas dotu reālu labumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Taču Latvijas valsts nav spējīga vai varbūt nemaz negrib vērtēt, kuri investori patiešām būtu nepieciešami un pret kuru aktivitātēm savukārt būtu jāizturas maksimāli piesardzīgi.

Latvijas valstij būtu izdevīgi, ja kaut vai reversā tiktu izmantots Ventspils naftas cauruļvads, kas kopš 2003.gada nedarbojas. Taču a/s Ventspils nafta (VN) 49% īpašniece Vitol grupas kompānija Euromin Holdings (Kipra), kas kontrolē arī cauruļvadu, ir noraidījusi visus priekšlikumus par naftas tranzīta atjaunošanu pa cauruļvadu gan uz Mažeiķiem (Lietuva), gan uz Novopolocku (Baltkrievija), ieinteresēto pušu priekšlikumos pat neiedziļinoties. Acīmredzot caruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšana un pārdošana ir daudz vieglāks un ātrāks ceļš, kā tikt pie kārotās peļņas, līdz ar cauruļvada iztukšošanu pilnībā likvidējot jebkādas Latvijas cerības un/vai perspektīvas uz naftas tranzītu pa cauruļvadu un pilnībā atsakoties no ilgtermiņa biznesa izveides šajā segmentā. Faktiski Latvijas valsts intereses ir pretrunā privāta investora Vitol grupas interesēm. Turklāt, vistiešākajā veidā, jo ļoti iespējams, ka cauruļvadā esošā nafta, kuras tirgus vērtība ir vismaz 100 miljonu ASV dolāru, patiesībā pieder Latvijas valstij. Šādos apstākļos valsts atbildīgo institūciju bezzobainā (ne)rīcība patiešām mulsina. Notiek karstas debates par 11 miljonu latu atņemšanu bērnu pabalstos, taču par 100 miljonu dolāru piederību neviens pat tā īsti neinteresējas!

AS Ventspils nafta padomē atkārtoti par padomes priekšsēdētāju pārvēlēts Vladimirs Egers, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Rubels Jilmazs, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

27. aprīlī notika kārtējā AS Ventspils nafta akcionāru sapulce, kuras laikā tika pārvēlēta uzņēmuma padome. Uz piecu gadu termiņu padomē tika ievēlēti – Vladimirs Egers, Rubels Jilmazs, Olga Kurenkova, Dmitrijs Judins, Andrea Šlepfera, Varvara Maksimova, Rūdolfs Meroni, Deivids Gajs Anstis, Jānis Berķis, Nauris Berķis, Ivars Bērziņš.

AS Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Iegūstot 93,24% AS Ventpils nafta kapitāla daļu, Euromin Holdings (Cyprus) Limited atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Nasdaq Riga noteiktām prasībām ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem.

Ja piedāvājuma izteikšana būs sekmīga, Euromin Holdings (Cyprus) Limited varētu apsvērt AS Ventspils nafta iziešanu no regulēta tirgus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

24. septembrī AS Ventspils nafta ir saņēmusi Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu AS Ventspils nafta.

Saskaņā ar paziņojumu Vitol R&M SA uz 17.septembri netieši papildus ieguvusi 45 190 423 akcijas jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai netiešā veidā pieder 97 412 682 akcijas jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar paziņojumiem Vitol R&M SA 23.oktobrī netieši Ventspils nafta obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros papildus ieguvusi 4,703 miljonus koncerna balsstiesīgo akciju un šobrīd tai netiešā veidā pieder 103,073 miljoni akciju jeb 98,65% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un maksātnespējīgās privatizējamās AS Latvijas nafta organizētajā uzņēmuma prezentācijā apmeklētāji interesējušies par uzņēmuma darbības finanšu rādītājiem, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tāpat tika sniegta detalizēta informācija par plānoto izsoli. Informācija par MPAS Latvijas nafta privatizāciju un prezentāciju publicēta arī preses izdevumos, PA un Rīgas domes mājaslapās, kā arī nosūtīta nozares profesionālajām organizācijām - Degvielas tirgotāju un ražotāju asociācijai un Latvijas degvielas tirgotāju asociācijai.

Apstiprinātie MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumi paredz pārdot izsolē vienā paketē 300 tūkstošus akcijas jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla, nosakot izsoles sākuma cenu 1 lats un paredzot pārņemt uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,7 miljoni lati. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmu dienests (VID).

Piektdien AS Ventspils nafta akcijas cena pieauga par 22,27% līdz 2,91 eiro, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 114 darījumi, apgrozījumam sasniedzot 378,8 tūkstošus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Eiropas Parlamenta deputāti un ES dalībvalstu pārstāvji panākuši provizorisku vienošanos par gāzes cauruļvadu darbības regulējumu, informē EP.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ES būs ekskluzīvas tiesības vienoties par cauruļvadu savienojumiem ar trešajām valstīm. Valsts, kurā cauruļvads šķērso ES robežu, varēs noteikt atkāpi no ES noteikumiem, taču gala vārds par to piederēs Eiropas Komisijai.

Eiropas Komisija arī varēs ES dalībvalstīm atļaut uzsākt sarunas ar trešajām valstīm, ja vien šādas sarunas nebūts pretrunā ar ES likumiem vai neapdraudēs konkurenci vai piegāžu drošību. Pirms vienošanās parakstīšanas ES dalībvalstij būs jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja.

EP deputāti sarunās arī panāca, ka vienošanās ar trešajām valstīm nevar kalpot kā iemesls direktīvas piemērošanas atlikšanai. ES dalībvalstīm būs deviņi mēneši, lai izdarītu attiecīgās izmaiņas savā likumdošanā.

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" celtniecība tiks pabeigta šovasar, svētdien intervijā paziņoja projekta uzraugošā uzņēmuma "Nord Stream 2 AG" ģenerāldirektors Matiass Varnigs.

"Mēs sagaidām, ka celtniecība tiks pabeigta līdz augusta beigām," intervijā laikrakstam "Handelsblatt" sacīja Varnigs.

Neskatoties uz ASV sankciju draudiem, "mums būs cauruļvads, kas atbilst visām licencēšanas prasībām un starptautiskiem nozares standartiem," norāda Varnigs, pauž cerības, ka gāzesvads varētu darbību sākt līdz šī gada beigām.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.

ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Nesen ievēlētais AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups vadīs arī SIA LatRosTrans (LRT) padomi, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Pārējie LRT padomes locekļi pārvēlēti uzņēmuma padomē bez izmaiņām – padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Vitālijs Kisenko, bet padomes locekļi Mihails Dvoraks, Olga Kurenkova, Nafiseta Neguča, Dmitrijs Vinogradovs, Dmitrijs Barkovs un Vladimirs Nazarovs.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētāju Saimonu Bodiju nomainīs Roberts Kirkups. Pārmaiņas juridiski stājas spēkā no 1. septembra.

Pēc tam, kad būs beidzis darbu Rīgā, S.Bodijs ieņems Vitol Dubajas biroja vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos, kas ir pasaulē ceturtais lielākais jēlnaftas eksportētājs.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota. Savukārt naftas produktu cauruļvads Polocka-Venstpils šobrīd joprojām aktīvi nodrošina dīzeļdegvielas piegādi.

Pirmdienu Nasdaq Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark indekss pakāpās par 0,38% līdz 632,32 punktiem. Par 0,13% līdz 481,43 punktiem samazinājās OMX Vilnius vērtība, bet par 0,17% līdz 867,52 punktiem – OMX Tallinn. Par 3,44% līdz 575,06 punktu atzīmei pieauga OMX Riga vērtība.

Pirmdien lielākais apgrozījums biržā bija ar AS Ventspils nafta akcijām, apgrozījumam sasniedzot 1,589 miljonus eiro. Uzņēmuma akcijas cena pieauga par 45,69% līdz 4,56 eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien sācies akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 15. oktobra lēmumu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.