Pēdējā mēneša laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot Latvijas Bankā latus, tādēļ centrālā banka ir atsākusi veikt pasīvo intervenci.

Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

Lielākais iemesls noteikti ir tas, ka Valsts Kase no komercbankām ir nopirkusi 425 miljonus latu šī gada laikā, un lieli valūtas pārdošanas apjomi bija arī novembrī un decembrī, gan budžeta vajadzībām, gan papildus nauda garantijas fondam, lai varētu veikt izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Nesen publicētie ārlietu ministrijas aprēķini, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši 2011. gadā uz Latviju pārskaitījuši valūtu 350 miljonu latu apmērā, kas novērojams arī skaidras naudas piedāvājumā, kad iedzīvotāji maina latus no eiro, Anglijas mārciņām un Norvēģijas kronām. Domājams, ka šogad šie apjomi nav mazinājušies.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 5,2 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 5,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 188,2 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 14,9 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 8,4 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 11,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Jūlijā Latvijas Banka (LB) veikusi valūtu intervences, pērkot eiro, liecina centrālās bankas dati.

Jūlija pirmajā nedēļā iegādāti 6,2 miljoni eiro, bet pagājušajā nedēļā iepirkti 37,7 miljoni eiro.

Pirms tam šogad valūtu intervences netika veiktas – iepriekš centrālā banka veica intervenci pērnā gada septembra beigās, kad tā pārdeva 27 miljonus eiro. Kopumā pagājušajā gadā LB pārdeva 256 miljonus eiro.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 5,6 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Latvijas Banka (LB) pagājušajā nedēļā turpināja veikt valūtu intervences, pērkot eiro, liecina LB dati.

Pagājušajā nedēļā centrālā banka iegādājusies 39,5 miljonus eiro. Jūlija pirmajās divās nedēļās tika iegādāti 43,9 miljoni eiro.

Pirms tam šogad valūtu intervences netika veiktas – iepriekš centrālā banka veica intervenci pērnā gada septembra beigās, kad tā pārdeva 27 miljonus eiro. Kopumā pagājušajā gadā LB pārdeva 256 miljonus eiro.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 30,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu. Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB ) turpināja veikt valūtu intervences, pērkot eiro, liecina centrālās bankas dati.

Pagājušajā nedēļā centrālā banka iegādājusies 5,4 miljonus eiro.

Kā iepriekš skaidroja Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs, pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus, tādēļ centrālā banka ir atsākusi veikt pasīvo intervenci. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki.

Lielākais iemesls ir tas, ka Valsts Kase no komercbankām ir nopirkusi 425 miljonus latu šī gada laikā, un lieli valūtas pārdošanas apjomi bija arī novembrī un decembrī, gan budžeta vajadzībām, gan papildus nauda garantijas fondam, lai varētu veikt izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpinājusi veikt valūtas intervences, iegādājoties 22,8 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Iepriekšējā nedēļā LB nopirka 5,4 miljonus eiro. Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 123,7 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 10,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Iepriekšējā nedēļā LB nopirka 22,8 miljonus eiro. Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 134,2 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 19,9 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Iepriekšējā nedēļā LB nopirka 10,5 miljonus eiro. Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 154,1 miljonu eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 8,6 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 162,7 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 20 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 182,7 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Eiropas Komisija Latvijas un citu dalībvalstu lauksaimniecības nozares lūgumus neuzklausīja un papildus finansiālo atbalstu grūtībās nonākušajām piena ražošanas un cūkkopības nozarēm nepiedāvāja, norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Pirmdien, 14. martā, zemkopības ministrs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē uzsvēra, ka ES ir jāsniedz tālāks ārkārtas finansiālais tiešais atbalsts ražotājiem piena un cūkgaļas nozarēs, lai risinātu likviditātes problēmas un lauksaimnieki varētu turpināt saimniekot, informē Zemkopības ministrija.

«Pagaidām ir dzirdēti vairāki diezgan nenoteikti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, turpinot diskusijas par risinājumu meklēšanu tikai jūnijā,» uzsver ministrs.

Nīderlandes prezidentūra tirgus situācijas uzlabošanai piedāvā izskatīt iespēju atļaut noteiktā laika periodā brīvprātīgi ierobežot piena ražošanu, kooperatīviem, asociācijām un ražotāju organizācijām sadarbojoties ar piena ražotājiem; dubultot intervences apjomus sviestam un piena pulverim; apsvērt iespēju piedāvāt cūkgaļai jaunu privātās uzglabāšanas shēmu 2016. gadā; piešķirt papildu finansējumu piena un cūkgaļas veicināšanas programmām; stiprināt sadarbību ar Eiropas Investīciju banku (EIB) jaunu finanšu instrumentu piedāvāšanai; sākt eksporta kredītu sistēmas ieviešanu lauksaimniecībā sadarbībā ar EIB.

Piena iepirkuma cena Latvijā turpina lejupslīdi, viena mēneša laikā samazinoties vēl par 3,4%, pēc jaunāko datu analīzes informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā.

Aprīlī svaigpiena cena noslīdējusi līdz vidēji 19,52 eiro par vienu centneru, kas ir par 14% mazāka nekā tieši pirms gada un par 33% mazāka nekā 2014.gada jūlijā - vienu mēnesi pirms Krievija noteiktā embargo.

ZM jaunākajā datu analīzē norādīts, ka arī visā Eiropas Savienībā (ES) turpinās cenas kritums, martā sasniedzot 28,36 eiro par vienu centneru piena. Latvija martā ar tā brīža vidējo cenu - 20,7 eiro - bijusi pēdējā vietā ES valstu vidū. Lietuvā maksātā vidējā iepirkuma cena bijusi 20,73 eiro, bet Igaunijā - 22,74 eiro par centneru piena. Augstākā cena - 56,32 eiro - maksāta Kiprā, kam seko Malta ar 43,66 eiro un Grieķija ar 38,92 eiro rādītāju.

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība turpināja vājināties jau otro dienu, testējot centrālās bankas intervences līmeni un tuvojoties jaunam rekordam, raksta Bloomberg.

Rubļa vērtība pirmo reizi vēsturē paslīdēja zem 40 rubļu par dolāru līmenim.

Pirmdien rubļa vērtība pret dolāru un eiro grozu samazinājās par 0,1% līdz 44,5063 rubļiem. Centrālā banka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka palielinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,5 rubļiem, tādējādi dodot mājienu, ka tā tirgū pārdevusi vismaz 700 miljonus ASV dolāru. Rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 1% līdz 39,9735 rubļiem. Pirms tam valūtas vērtība sasniedza 40,0535 rubļus par dolāru.

Rubļa vērtībai par sliktu nāk naftas cenu kritums, jo nafta un dabasgāze veido pusi no valsts budžeta ieņēmumiem.

Pagājušajā ceturksnī rubļa vērtība pret dolāru saruka par 14%, kas ir sliktākais rādītājs starp pasaules valstu valūtām.

Krievijas Centrālā banka mainījusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 20 kapeikām, kas ir lielākais apjoms kopš marta, raksta Bloomberg.

Tāpat šomēnes ar četru intervenču palīdzību valūtas atbalstam iztērēti 1,85 miljardi dolāru. 7. oktobrī rubļa atbalstīšanai tika atvēlēti 442 miljoni dolāru. Iepriekš centrālā banka piecus mēnešus pēc kārtas ieturēja pauzi intervencēs, bet no gada sākuma līdz maijam iztērēja 40 miljardus dolāru rubļa atbalstam.

Centrālā banka paziņojusi, ka trešdien pārcēlusi rubļa tirdzniecības diapazona augšējo robežu par 20 kapeikām līdz 44,85 rubļiem pret eiro un dolāru grozu. Trešdien rublis pirmo reizi vēsturē tirdzniecības sesiju noslēdza pie 40 rubļu par dolāru atzīmes.

Augšējās diapazona robežas pārcelšana ir lielākā kopš marta sākuma, kad Krievija iebruka Krimā.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 36,4 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Šajā laikā centrālā banka iegādājusies 326,35 miljonus latu.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu. Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.