Lai gan valsts un pašvaldību pārtikas un ēdināšanas iepirkumos arvien biežāk laurus plūc vietējie ražotāji, lielākajos konkursos joprojām uzvar vairumtirgotāji
To apliecina DB izpēte. Publiskajos iepirkumos arvien vairāk tiek pievērsta uzmanību vietējo ražotāju produktiem, taču to vēl nedara visas pašvaldības, saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere. Iepriekš iepirkumos teju vienīgais kritērijs bija mazākā cena, kas nozīmēja arī zemākas kvalitātes importa preces. Tagad valsts iestādes instruētas iepirkumos lielāku vērību vērst uz bioloģiski vai pēc integrētās audzēšanas prasībām audzētiem produktiem, kā arī uz precēm, kas iekļautas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā, proti, kas marķētas ar kvalitātes zīmēm Zaļā karotīte un Bordo karotīte. Tas izriet no pērnruden valdībā akceptētās zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcijas, kas vērsta uz Krievijas embargo seku mazināšanu vietējiem ražotājiem.
Varēja, bet...
Arī pirms tam sabiedriskajam sektoram nebija liegts iepirkumos vadīties pēc zaļā iepirkuma principiem. Taču, kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pērn apkopota informācija, – tikai 3,9% iepirkumu iekļautas šādas prasības. Arī Zemkopības ministrijas sadarbībā ar IUB jau pirms vairākiem gadiem izstrādātie ieteikumi pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem bija vērsti uz to, lai vietējie ražotāji var startēt iepirkumu konkursos un nodrošināt regulāras produkcijas piegādes. Tomēr, kā DB iepriekš pauda ražotāji, – pasūtītāju prasību dēļ konkursos lielākas izredzes ir vairumtirgotājiem. Tiesa gan, arī to piedāvājumos ir daudz vietējo produktu. Turklāt ražotāji, nespējot izpildīt prasības apjoma vai sortimenta ziņā, preci nereti labāk izvēlas realizēt ar vairumtirgotāja starpniecību, DB iepriekš (28.01.2014.) teica valsts un pašvaldības konkursos veiksmīgā vairumtirgotāja Kabuleti Fruit valdes loceklis Andris Pluģis.
Rezultāts ir
Vai tagad kaut kas mainās? «Vērtējot iepirkumus pašvaldībās, ir skaidrs, ka daudzām pašvaldībām, iestādēm zaļais iepirkums ir vēl neskaidrs, trūkst informācijas, ko tas nozīmē. Dažreiz ir arī nevēlēšanās saprast, kā to var veiksmīgi pielietot savu, pašvaldības teritorijā strādājošo uzņēmumu labā. Tajā pašā laikā ir pašvaldības, kas uzreiz ir ķērušās pie zaļā iepirkuma organizēšanas un jau šobrīd veiksmīgi izmanto vietējo ražotāju produktus ēdināšanā,» pauž kooperatīvā sabiedrība Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. Viņa zaļo iepirkumu vērtē kā pozitīvu instrumentu, kas «pamatīgi palielina vietējo produktu patēriņu valstī, bet ir arī daudz ko uzlabot.» Viņa akmeni met arī ražotāju lauciņā – ne visi ir gatavi nedaudz piepūlēties un sakārtot kvalitātes prasības, iziet, piemēram, Zaļās karotītes sertifikāciju, lai varētu startēt konkursos.
Visu rakstu Cenšas pārliecināt ēst vietējo lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.