Uz Malaiziju devos kopā ar sievu, un mūsu mērķis bija ieraudzīt nevis smalko Malaizijas seju ar modernām, eiropeiskām pilsētām, kāda noteikti ir arī galvaspilsēta Kualalumpura, bet meklējām pirmatnējo – džungļus, dzīvniekus un īpašas niršanas vietas.
Neskartā daba jāmeklē nevis pussalā Malaizija (saukta arī par Rietummalaiziju), kas ir blīvāk apdzīvota, bet, izmantojot iekšējos pārlidojumus, ir jāpārceļas uz Austrummalaiziju, Borneo salu. Malaizijā ceļot ir viegli un vienkārši – vietējie runā angliski, zīmes ir tulkotas angļu valodā, ir sakārtota tūrisma nozare. Viesnīcas atrast ir viegli un par iekšējiem pārbraucieniem nav jāraizējas – valstī ir augsti attīstīta un intensīva iekšējo pārlidojumu sistēma, bet pilsētās, piemēram, Kualalumpurā braucieniem var izmantot arī moderno metro. Tuvāk džungļiem transports kļūst pieticīgāks – autobusi vai laivas. Ceļojumu plānoju pats, un tas bija ļoti komplicēts. Vairāk nekā divās nedēļās, kuras pavadījām Malaizijā, veicām sešus iekšējos pārlidojumus. Mani aizrauj, ka Āzijā uz katra stūra var sastapt kaut ko mums netipisku – reklāmas, cilvēkus, ēdienus, dzīvniekus u.c. Arī saziņa ir atšķirīga. Tas šo pasaules daļu mums, eiropiešiem, padara tik īpašu.
Kad turp braukt?
Uz Malaiziju var braukt visu gadu, jo katrā gada mēnesī varēs atrast vietu uz salas, kur ir silts un patīkams laiks, bez lietus. Mēs ceļojumā devāmies rudenī un baudījām siltumu. Klimats ir tropisks – temperatūra sasniedz apmēram +35 grādus un gaisā ir liels mitruma daudzums. Nemitīgi bija tāda sajūta, ka gribas padzerties (ūdeni dzert tikai no pudeles!) vai nomazgāties. Pozitīvi, ka ceļojuma laikā ne reizi nebija lietus. Atsevišķās Malaizijas daļās ir lietus sezona, tādēļ iesaku rūpīgi izpētīt tūrisma ceļvežus, kuros precīzi norādīts, kādi laika apstākļi sagaidāmi katrā no Malaizijas daļām jeb 13 štatiem.
Ko tur redzēt?
Malaizijā apmeklējām divas īpašas niršanas vietas. Pirmā atrodas Redangas salā, uz kuru aizlidojām pa taisno no Kualalumpuras. Lidmašīna, kas mūs turp aizveda, bija ļoti, ļoti maza. Arī lidosta ir niecīga. Izkāpjot no lidmašīnas, secinājām, ka esam nokļuvuši pasakainā vietā, kur ir tikai trīs nelielas viesnīcas un brīnišķīgas niršanas vietas. Nirējiem ir pieejami speciāli rezervāti zem ūdens. Tūrisma ceļvežos rakstīts, ka Redangas salā nirēju acīm paveras skaista zemūdens valstība ar koraļļiem, tomēr tā vairs nav tiesa. Dienvidķīnas jūras temperatūra salas apkārtnē pēdējos gados ir paaugstinājusies par diviem līdz četriem grādiem, līdz ar to koraļļi ir iziruši un, lai tie atjaunotos, jāpaiet vairākiem simtiem gadu. Es biju pārsteigts redzot, kādu postu zemūdens valstībai rada klimata izmaiņas.
Visu rakstu Sasveicināties ar Malaizijas pērtiķiem lasiet 11. septembra laikrakstā Dienas Bizness.