Neviens uzņēmuma vadītājs nebrauks ar «golfiņu», turklāt arī valsts kontroliere pārvietojas ar vērā ņemamu spēkratu, komentējot to, ka 791 Ls mēnesī tērēti par auto īri valdes priekšsēdētājam, skaidro LVRTC.

Lai izraudzītos automašīnu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam, LVRTC bija izsludinājis attiecīgu iepirkumu, kura rezultātā tika pieņemts šāds lēmums. Turklāt tas darīts uz īstermiņa nosacījumiem, piebilda LVRTC.

LVRTC: neviens uzņēmuma vadītājs nebrauks ar «golfiņu»Db jau vēstīja, ka miljons latu prēmijās, 791 lati mēnesī par auto īri valdes priekšsēdētājam un apmaksāti braucieni ģimenei uz siltajām zemēm – tāda aina paveras VK revīzijas ziņojumā par LVRTC, laikā kad to vadīja Lauris Dripe.

Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Grūtā sadarbība

Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Lielākā pasaules konteinerpārvadājumu kompānija Maersk Line pārtrauks izmantot Panamas kanālu kravu pārvadāšanai no Āzijas uz ASV austrumu krastu, jo lielāku kuģu dēļ kompānijai ir izdevīgāk veikt pārvadājumus caur Suecas kanālu.

Maersk Line sūtīs caur Suecas kanālu kuģi, kas spēj uzņemt deviņus tūkstošus 20 pēdu konteineru, kamēr pārvadājumiem caur Panamas kanālu tika izmantoti divi 4500 konteineru kuģi, aģentūrai Bloomberg norādījis kompānijas izpilddirektors Sorens Skous. Pēdējie pārvadājumi caur Panamu tiks veikti 7.aprīlī, bet jau nedēļu vēlāk pirmais kuģis dosies cauri Suecas kanālam. Viens no iemesliem, kāpēc tas notiek tieši šobrīd, ir cenu kāpums Panamas kanāla šķērsošanai, norādīja kompānijas pārstāvis.

Kuģošanas kompānijas, tostarp Maersk Line un Neptune Orient Lines Ltd ir samazinājušas izdevumus, kuģu pārvietošanās ātrumu un pārdevušas dažus kuģus, lai cīnītos ar zemajām fraktu likmēm. Lielāku kuģu izmantošanu kravu pārvadāšanai caur Suecas kanālu, nevis Panamas kanālu visticamāk liks lietā arī citas kuģniecības kompānijas, sacījusi Macquarie Group Ltd analītīķe Bonija Čana.

Atklājot pirmo sabiedriskā transporta maršrutu Spīķeri - Zaķusala – Spīķeri, Rīgā tiek atjaunota pilsētas kuģīšu satiksme. Šodien augstas satiksmes intensitātes apstākļos upju sabiedriskais transports būs viens no ātrākajiem un lētākajiem pasažieru pārvadāšanas veidiem. Attīstoties upju satiksmei, Spīķeru krastmala plānota kā pilsētai nozīmīgs ūdens transporta mezgls.

Unikālais simt gadus vecais koka pasažieru kuģītis Darling kursēs mēneša garumā no 2.septembra līdz 5.oktobrim katru dienu ar intervālu 15 minūtes, uzņemot līdz 12 pasažieriem vienā reisā. “Rīdziniekiem, pilsētas viesiem un Latvijas Televīzijas darbiniekiem tā ir jauna iespēja nokļūt no Vecrīgas uz Zaķusalu, apskatīt Rīgas panorāmu no cita skatu punkta par ierastu sabiedriskā transporta cenu - 50 santīmi vienā virzienā”, stāsta kuģīša Darling īpašnieks Ainis Čaunāns.

Šogad maršrutā Spīķeri - Zaķusala kuģītis kursēs vienu mēnesi līdz oktobra sākumam. Savukārt, nākamgad plānots atvērt vairākus jaunus maršrutus, piedāvājot daudz vairāk iespēju rīdziniekiem ērti pārvietoties. Tiesa, nesakārtotā upju pasažieru pārvadājumu regulējošā likumdošana un nepietiekami regulētās piestātņu funkcijas kavē upju sabiedriskā transporta pilnīgu ieviešanu Rīgā.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Naktī uz trešdienu tikusi pārtraukta TV3 translācija Lattelecom Interaktīvās TV klientiem, jo TV3 ignorē Konkurences padomes lēmumu un prasa samaksu par analogajā televīzijā brīvi pieejamu ētera TV kanālu.

Par to Db.lv informēja Lattelecom Komunikāciju nodaļas pārstāvis Deniss Kolosovs. «Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā. Pieprasot naudu par satura demonstrēšanu, TV3 turpina ignorēt gan skatītāju intereses, gan valsts institūciju lēmumus. Kopā ar citiem operatoriem esam cīnījušies par iespēju raidīt TV3 kanālu bez maksas – tāpat kā pārējās nacionālās apraides programmas (piemēram, LNT, LTV1, LTV7). Samaksas noteikšana ir pretrunā ar loģiku un pārkāpj godīgas konkurences principus. Neuzskatām, ka mūsu TV skatītājiem būtu jāmaksā par kanālu TV3, kurš tajā pat laikā ikvienam iedzīvotājam ir pieejams bez maksas analogajā televīzijā,» norāda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele.

No trešdienas, 3. septembra Rīgā satiksme pār Juglas kanālu virzienā uz centru tiks novirzīta pār pagaidu tiltu.

Lai palielinātu tilta pār Juglas kanālu satiksmes caurlaides spēju, šobrīd norisinās tilta paplašināšanas darbi. To rezultātā pār tiltu līdzšinējo divu braukšanas joslu vietā tiks ierīkotas trīs braukšanas joslas katrā virzienā. Lai remontdarbu laikā nodrošinātu satiksmes plūsmu pa divām braukšanas joslām katrā virzienā tāpat kā līdz šim, no rītdienas, 3. septembra, satiksme virzienā uz centru pār Juglas kanālu tiks novirzīta pār pagaidu tiltu.

Satiksme pār pagaidu tiltu virzienā uz centru tiks organizēta pēc rīta maksimuma stundu laika.

Tilta pār Juglas kanālu paplašināšana tiek veikta Brīvības gatves pilnveidošanas darbu ietvaros, lai novērstu tā sauktā pudeles kakla veidošanos. Šobrīd Brīvības gatvē gan pirms, gan mazliet pēc tilta pār Juglas kanālu ir nodrošinātas trīs braukšanas joslas katrā virzienā. Pēc tilta rekonstrukcijas līdzšinējo divu braukšanas joslu vietā tiltam būs trīs braukšanas joslas katrā virzienā.

Rīgas mērs Jānis Birks neparakstīs pagājušajā nedēļā pieņemtos saistošos noteikumus par kuģošanu Rīgas kanālā. Rīgas domes deputāts Jānis Zaržeckis šobrīd izstrādā jaunu noteikumu projektu, konsultējoties ar Latvijas Jūras administrācijas pārstāvjiem par vēlamo kuģošanas virzienu un optimālajiem kuģu parametriem.

Tieši šie jautājumi izraisīja asus strīdus 13. maija Rīgas domes sēdē, kurā ar nelielu balsu vairākumu tika pieņemts projekts, kas paredz kuģošanu pa straumei un kuģu garuma ierobežojumu līdz 8 metriem. J.Zaržeckis apstiprināja, ka frakciju vadītāju sanāksmē partiju pārstāvji vienojušies noteikumus pārstrādāt. «Īsti laimīgs neviens nav par šiem noteikumiem, un mēs varam izveidot labākus. Galvenais punkts, ko mēs mainīsim, ir tas, ka šie noteikumi neattiecas uz kuģiem, kas nodarbojas ar komercdarbību. Par tiem visu regulējumu būtu jānosaka Latvijas jūras administrācijai (LJA), kas izdotu kuģošanas atļaujas. Mēs neesam tik kompetenti, lai to uzņemtos,» izteicās J.Zaržeckis. Jautāts, vai šī situācija neradīs haosu, kad LJA atļaus kuģot pret straumi, bet dome – pa straumei, deputāts izteicās, ka, izbraucot pa kanālu kopā ar LJA pārstāvjiem secināts, ka straume nav tik liela un kuģot var abos virzienos, turklāt sekmīgi samainīties. Tādējādi pašvaldība varētu atrisināt situāciju, lai kanālu varētu izmantot tūristu kuģīši, kas ir garāki par 8 metriem, un ieguvējs būtu uzņēmējs Ainis Čaunāns, kurš ASV iepircis gandrīz 12 metrus garus upju kuģīšus.

Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs intervijā laikrakstam Dienas Bizness pauž viedokli, ka Rīgas centrā bizness tiek iznīcināts.

Fragments no intervijas:

Manuprāt, nekad Rīgas centra skatlogos nav bijis tik daudz sludinājumu «izīrē» vai «pārdod». Vai tas nav saistīts ar dārgajām stāvvietām pilsētas centrā, velojoslām, kas vēl mākslīgi rada sastrēgumus?

Tā bija mana iniciatīva – ieviest šīs stāvvietu maksas. Tas ir mehānisms, ar ko regulēt pilsētas dzīvi. Ir vajadzīgs monitorings, kur jāstimulē satiksme, kas ir pilsētas asinsrite, un kur tā jābremzē. Šobrīd tas ir pārvērties par naudas pelnīšanu. Uzliekot augstās stāvvietu maksas, pilsētas «tēviem» droši vien liekas, ka ienākumi pilsētas budžetā palielināsies. Un tagad varēsim visu «atdot nabagiem». Bet tā tas nenotiek. Kādu brīdi gan notiek. Taču, ja pārmērīgās stāvvietu maksas rada zonas, kur uzņēmējs vairs nevar eksistēt – un par tādu zonu kļūst Rīgas centrs –, tas nav pareizi. Jo nav klientu. Viņi nebrauc, jo tas ir pārāk dārgi – novietot tur savas automašīnas. Bet aiziet uz kafejnīcu, tā arī ir aktivitāte, kas pilsētas budžetā ienes līdzekļus caur nodokļiem. Ja es un daudzi citi Rīgas apkaimē dzīvojošie iedzīvotāji izvēlēsies kafejnīcu nomalē, pilsētas centrā kafejnīcu bizness panīks. Bet es nebraukšu uz centru, kur nav, kur nolikt mašīnu, stāvvietas ir dārgas, ir sastrēgumi. Es patiešām nesaprotu, kāpēc attiecībā uz Rīgas centru, kur jāplaukst kafejnīcām, restorāniem un sīkajai tirdzniecībai, politika ir tāda, kas aizdzen klientus no turienes.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums liek Latvijas elektronisko sakaru sniedzējam Lattelecom pārtraukt TV3 retranslāciju Lattelecom interneta televīzijā. Lattelecom norāda, ka šī ir kārtējā TV3 nerēķināšanās ar skatītāju interesēm, tikmēr TV3 Latvia ir gandarīta par tiesas lēmumu un paļaujas, ka tas tiks izpildīts bez kavēšanās.

TV3 maijā brīdināja Lattelecom, ka programmas TV3 patvaļīga iekļaušana jaunajā maksas TV pakalpojumā interneta televīzijā ir nelikumīga. Tā kā retranslācija netika pārtraukta, TV3 vērsās tiesā.

TV3 skaidro, ka vietnē www.lattelecom.tv kanāls TV3 ir pieejams par maksu, kas tiek iekasēta no lietotājiem.

«Tā nav juridiska sīkumainība. Mums steidzami jānovērš iemesls tiesvedībām par autortiesību pār-kāpumiem. Jaunu tehnoloģiju izmantošana nenozīmē, ka tajās var brīvi demonstrēt intelektuālu īpašumu. Esam ieinteresēti lai mūs skatās pēc iespējas vairāk skatītāju sev visērtākajā veidā, bet vispirms jāsakārto autortiesības. Zināmāks piemērs autortiesību pārkāpumiem ir, kad privāti lietotāji savam videoklipam, piemēram, Youtube izmanto mūziku bez atļaujas. Tomēr šajā gadījumā pārkāpējs ir liela valstij piederoša kompānija, kura vēl par to pamanās iekasēt maksu no skatītāja,» norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka sakarā ar daļēju Daugavgrīvas un Krišjāņa Valdemāra ielu satiksmes mezgla projekta realizāciju un posmu rekonstrukciju, no 8.jūnija līdz 8.augustam objektā tiks mainīta satiksmes organizācija.

Transportlīdzekļu vadītājiem jāņem vērā, ka sakarā ar ielas rekonstrukcijas darbiem tiks slēgta satiksme uzbrauktuvē uz Vanšu tilta no Daugavgrīvas ielas. Transportlīdzekļu vadītājiem, lai nokļūtu uz Vanšu tiltu ir jāturpina ceļš pa jaunizbūvētās Daugavgrīvas ielas brauktuvi (gar Z-Towers), nogriežoties pa kreisi uz Balasta dambi gar Saules akmeni uz Vanšu tiltu.

Remontdarbu laikā sabiedriskā transporta 13.maršruta autobuss virzienā uz centru tiks organizēts pa maršrutu - Daugavgrīvas iela, tālāk vecais tilts pār Zunda kanālu, brauktuve pie Preses nama, tālāk pa maršrutu. Savukārt virzienā no galvaspilsētas centra pa maršrutu: Krišjāņa Valdemāra iela, brauktuve zem Vanšu tilta, tālāk jaunais tilts pār Zunda kanālu, Daugavgrīvas iela, tālāk pa maršrutu.

Ēģipte sestdien paziņoja, ka no nākamā gada paaugstinās tranzīta nodevu kuģiem, kas šķērso Suecas kanālu, kas ir viens no pasaules nozīmīgākajiem ūdens ceļiem.

Suecas kanāla pārvalde paziņoja, ka naftas un degvielas tankkuģiem nodeva tiks palielināta par 15%, bet sauso beramkravu un kruīza kuģiem tā kāps par 10%.

Pārvaldes vadītājs Osama Rabijs uzsvēra, ka nodevu palielinājums no 1.janvāra ir "nenovēršams un nepieciešams". Viņš vainoja inflācijas kāpumu pasaulē, kura dēļ palielinās ūdens ceļa darbības, uzturēšanas un jūras pakalpojumu cenas.

Caur Suecas kanālu notiek apmēram 10% pasaules tirdzniecības un 7% no pasaules naftas plūst caur šo kanālu, kas ir nozīmīgs valūtas ieņēmumu avots Ēģiptei.

Amatpersonas informē, ka pērn Suecas kanālu šķērsoja 20 649 kuģi, kas ir par 10% vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt kanāla ienākumi sasniedza visu laiku augstāko līmei - 6,3 miljardus ASV dolāru (5,3 miljardi eiro pēc 2021.gada vidējā Eiropas Centrālās bankas kursa).

Turpinot īstenot pāreju uz ciparu TV apraidi, laikā no 20. līdz 22.aprīlīm Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veiks radiofrekvenču kanālu maiņu ciparu TV programmu izplatīšanas tīklos.

«Šo darbu rezultātā uzlabosies bezmaksas televīzijas kanālu uztveramība visā Latvijas teritorijā, kā arī tiks palielināta virszemes televīzijas maksas kanālu apraides teritorija,» DB skaidroja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Tiesa, lai netraucētu TV skatīšanos, plānotie darbi - minētajos datumos notiks nakts stundās no plkst. 1 līdz 5.

Tādējādi, virszemes televīzijas skatītājiem periodā no 20. līdz 22.aprīlim būs jāveic kanālu automātiskā meklēšana, jo pēc radiofrekvenču kanālu maiņas TV ekrānā var parādīties dažādi uzraksti – vājš signāls, nav programmu, digitālās plūsmas atjaunošana u.c. Var arī neparādīties nekāds uzraksts, bet ekrānā būs melna bilde.

Kabeļtelevīzijas operators IZZI nesaņemot kvalitatīvu bezmaksas kanālu signālu, jo Lattelecom esot kvalitātes kritums šo kanālu apraidē.

IZZI norāda, ka problēmas tiekot novērotas no 16.decembri, kad Lattelecom veicis programmnodrošinājuma maiņu raidītājiem.

«Šī situācija mums rada nopietnas problēmas. Katru dienu saņemam aizvien vairāk neapmierinātu klientu zvanu, kas sūdzas vai nu par traucējumiem ētera kanālu apraidē, vai par to pilnīgu trūkumu.» uzsver IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

Problēmas konstatētas pilnīgi visās 67 IZZI galastacijās. «Jāuzsver, ka pēc Lattelecom veiktajiem uzlabojumiem IZZI tehniskais dienests veica mērījumus, kuru laikā tika konstatēts miljoniem kļūdu datu plūsmā,» pārliecināta ir E. Jugno, paskaidrojot, ka tieši Lattelecom šobrīd ir monopilists nacionālo kanālu signāla nodrošināšanai.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Televīzijas operators Viasat Latvija no pirmdienas, 7. decembra, kabeļoperatora Baltkom ilgstoši nenokārtoto parādsaistību dēļ, izslēgs četrus Viasat kanālus, informē Viasat. Tikmēr Baltkom apšauba Viasat godprātību tirgū.

Šādu soli Viasat spēris tādēļ, ka noteikto parādu apmaksas grafiku, par kuru iepriekš vienojušās abas puses, Baltkom neesot ievērojis.

Soda naudu Viasat neatklāj, norādot, ka parāda apjoms ir ievērojami liels.

Viasat uzsver, ka šis fakts nekādi neietekmēs sadarbību ar citiem operatoriem.

Viasat norāda, ka kanāli Baltkom piedāvājumā atgriezīsies tikai pēc parādu saistību izpildīšanas.

Tikmēr Baltkom savā paziņojumā norāda, ka Viasat paziņojums ir vērtējams kā nespēja atšķirt savā darbībā dalību abonenttelevīzijas tirgū un televīzijas satura izplatīšanu.

Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) iesaka atlikt televīzijas kanālu pāreju uz ciparu apraidi līdz nākamā gada 1. aprīlim Rīgā un tās apkaimē, bet līdz 1. jūnijam pārējā Latvijas teritorijā, ziņo Latvijas Radio.

Par to pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Lattelecom pārstāvjiem informējusi NRTP pārstāve Dace Buceniece.

Tā kā abi Latvijas Televīzijas (LTV) kanāli ierobežoto finanšu dēļ vēlējās pāriet uz ciparu apraidi no marta, tiks meklēti līdzekļi, lai LTV vēl pagaidām turpinātu raidīt analogajā tīklā.

Latvijas Radio ziņo, ka LVRTC no nākamā gada analogo televīzijas apraidi varētu pārtraukt kā pakalpojumu, vai arī prasīt TV3 maksāt vairāk nekā 2 miljonus latu gadā, lai tas kā vienīgais klients segtu šī tīkla izmaksas. Tā norādījis LVRTC vadītājs Jānis Bokta.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

«Pašreiz LNT un TV3 visiem kabeļtelevīzijas skatītājiem tiek nodrošināti bez maksas: tas nozīmē – mēs neprasām samaksu par šiem kanāliem no abonentiem. Savukārt tehniskās izmaksas, lai šos kanālus uztvertu un nodrošinātu saviem abonentiem pilnībā, sedzam paši. Atceļot must carry TV3 un LNT kļūs par maksas kanāliem un klientiem, kuriem līdz šim par šiem kanāliem maksa bija 0,00 Ls, būs jārēķinās ar maksas pieaugumu vismaz 0,20 Ls mēnesī,» DB skaidroja IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš iepriekš DB norādīja, ka cena par kanālu varētu būt 10-15 eiro centu robežās atkarībā no kanālu popularitātes.

Kabeļtelevīzijas operatori iepriekš ir izteikušies, ka maksa, ko nosauc TV kanāla īpašnieks, gala patērētājam nozīmētu divas reizes lielāku maksājumu, jo jāņem vērā izmaksas operatora pusē. Pieņemot to, ka maksa par TV3 varētu būt 15 eiro centi, bet maksa par LNT – 10 eiro centi, tas nozīmētu, ka operatoriem par TV3 un LNT būs jāmaksā 25 eiro centi, bet gala maksājums klientiem, ja operators neveic izmaiņas TV kanālu skaitā vai savā izmaksu pozīcijās, varētu pieaugt par 50 eiro centiem jeb 0,35 Ls.

TV kanālu 3+ un TV6 retranslācijas pārtraukšana kabeļtelevīzijas operatora Livas kabeļtīklā ir saistīta ar domstarpībām un neatrisinātiem jautājumiem ar kanālu tiesību īpašnieku TV3 Latvia, norāda Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) un Elektronisko sakaru komersantu asociācija (ESKA).

Tiesību īpašnieku uzstādītā ultimatīvā prasība noslēgt jaunu kanālu retranslācijas licences līgumu, kurā paredzēta maksa par šo kanālu retranslāciju un ir ietverta prasība nodrošināt šiem kanāliem maksimālu auditoriju, kompānijai Livas nebija pieņemama, jo tas radītu abonēšanas maksas kāpumu gala lietotājiem un būtu pretrunā ar Livas maksas programmu pakešu sastādīšanas principiem, skaidro asociācijas.

Līdz šim 3+ un TV6 tiesību īpašnieks par retranslācijas atļauju atlīdzību no kabeļoperatoriem neprasīja.

Pretēji tam, lai strīdīgos jautājumus risinātu pārrunu vai tiesiskā ceļā, tiesību īpašnieks savu ekonomisko mērķu sasniegšanai izvēlējās radikālus mērus pārtraucot 3+ un TV6 retranslāciju Livas kabeļtīklā. Ar šo rīcību tiesību īpašnieks apliecināja to, ka viņam nerūp savu kanālu skatītāji, uzskata LEKA un ESKA.

Viasat no 1. aprīļa, pārtrauc kanālu PBK un REN TV retranslāciju. Kanāli nebūs redzami līdz brīdim, kamēr izdosies panākt vienošanos par līguma pagarinājuma nosacījumiem ar TV kanālu pārstāvjiem, DB norādīja Viasat pārstāve Inga Galkina.

Viasat uzskata, ka šobrīd kanālu īpašnieki piedāvā nepamatoti augstu kanālu retranslācijas maksu, kas, ņemot vērā iepriekšējo sadarbību un tirgus situāciju, nav adekvāta.

Tiesa, Viasat neatklāj cenu, kādu kanālu īpašnieki pieprasa no kompānijas, bet norāda, ka uzņēmums cer, ka abpusēji izdevīga vienošanās tuvākajā laikā tiks panākta. Tomēr, ja situācija nemainīsies, Viasat domās alternatīvas, sacīja I. Galkina.

Pasaules vadošā orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A., kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2017. gadā bijuši 2,35 miljardi eiro.

Tas ir par 1.6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kad ienākumi bija 2 miljardi 68,8 miljoni EUR. SES peļņa 2017. gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 596, 1 miljons EUR

Satelītu operatora SES segmenta SES Networks, kas nodrošina visplašākos, augstas drošības satelītu komunikācijas nodrošinājuma pakalpojumus, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 646.1 miljons EUR. Savukārt segmenta SES Video, kas nodrošina satelīta komunikāciju pakalpojumus raidsabiedrībām, satura un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 1 miljards 383 miljoni EUR.

Eiropā SES pārraidīto TV kanālu skaits 2017. gada beigās bija 2700 kanāli. SES uzņēmuma Eiropas ieņēmumi pagājušā gadā uzrāda stabilitāti, ko sniedz raidorganizāciju un uzņēmumu partnerība atkārtoti turpinot ilgtermiņa sadarbības līgumus, tajā skaitā ar All Media Baltics Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, ProSiebenSat.1 Vācijā un Orange Rumānijā.