Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

"Zaļā koridora" ieviešana ir ļāvusi lielo objektu attīstītājiem Rīgā izsniegt būvatļaujas 14 dienu laikā, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Tas panākts, Rīgas pilsētas būvvaldei veicot grozījumus iekšējos noteikumos, turpmāk paredzot būvatļaujas izsniegšanu jaunu 3. grupas ēku un otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai 14 dienu laikā.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību un padarītu galvaspilsētu pievilcīgāku investīciju piesaistei, Rīgas pilsētas būvvaldē no 2020. gada novembra sākuma ieviesta atvieglota saskaņošanas kārtība (saukta arī par būvniecības Zaļo koridoru) jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai.

Tas nozīmē, ka attīstītāji, kuru būvniecības ieceres atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, var rēķināties ar iestādes lēmumu un būvatļaujas izsniegšanu ievērojami īsākos termiņos, nekā to nosaka normatīvie akti.

Pēc tam, kad pavasarī Rīgas būvvalde apturēja uzsāktos vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora pēdējā korpusa nojaukšanas darbus, pašlaik tie atkal atsākušies, novēroja portāls Db.lv.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja pārstāvis Edgars Butāns Db.lv informē, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izvērtējis Būvvaldes izsniegtās būvatļaujas ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā tiesiskumu un atcēlis būvatļaujā ietverto punktu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Tieši jautājums par VKPAI atzinuma nepieciešamību bija iemesls, kādēļ Būvvalde 31.03.2017. lēma par nojaukšanas darbu apturēšanu.

Pamatojoties uz departamenta lēmumu un iesniegto tehnisko atzinumu, kurā norādīts, ka ēka ir potenciāli bīstama un atzīstama par graustu, Būvvalde ir atļāvusi atsākt nojaukšanas darbus.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Uzņēmējs Vadims Skorohods plāno vērsties kriminālpolicijā pret Rīgas pilsētas būvvaldi, lai netiktu nogriezts ceļš uz viņa noliktavu un ražošanas kompleksu, informē uzņēmēja pārstāvis, advokāts Aldis Alliks.

Servitūta izlietošana saskaņā ar Lidl loģistikas centra projektu tiek liegta plānotā nožogojuma un kravas automašīnu plūsmas un novietojuma dēļ. Taču projekta skaņojums ar uzņēmēju netiek pieprasīts, skaidro A.Alliks. Vienlaikus būvvalde nenoliedzot savu kļūdu, bet aicina risināt potenciālo strīdu, vēršoties tiesā pēc tam, kad projekts jau būs īstenots.

Uzņēmējs, kuram piederošajam noliktavu un ražošanas kompleksam Rīgā, Ulbrokas ielā 42, blakus plānots topošais Lidl loģistikas centrs, ir gatavs vērsties kriminālpolicijā par Rīgas pilsētas būvvaldes darbībām, izsniedzot būvatļauju šim projektam tādā veidā, ka tiek ignorētas ar likumu un spēkā stājušos spriedumu noteiktās viņa tiesības, informē A.Alliks. Viņaprāt, būvvalde klaji prettiesiski ignorē uzņēmēja tiesības lietot braucamā ceļa servitūtu, kuru nekādi nav iespējams «nepamanīt», jo tas ir reģistrēts zemesgrāmatā jau 2014.gada 4.decembrī.

Lai Latvijas galvaspilsētā attīstītu uzņēmējdarbībai pievilcīgāku vidi un piesaistītu investorus, Rīgas pilsētas būvvaldē izveidots “zaļais koridors” būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai, informē Rīgas domē.

““Zaļā koridora” principa ieviešana ir būtisks solis paradigmas maiņai būvniecībā, kur Būvvalde būvniecības procesā būs nevis šķērslis, bet tieši palīgs uzņēmējiem. Mazinot birokrātiju un atvieglojot nosacījumus būvatļaujas saņemšanai, dodam investoriem signālu, ka esam gatavi piesaistīt investīcijas Rīgai. Jebkurš solis, kas saistīts ar pilsētvidi un attīstību, ir cieši saistīts ar Būvvaldi. Tāpēc jāturpina darbs, lai padarītu Būvvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvākus un ieviest lietotājiem draudzīgākus risinājumus,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lai ieviestu šādu “zaļo koridoru”, Būvvaldē no novembra sākuma būtiski atvieglota saskaņošanas kārtība jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai. Ieviestās izmaiņas paredz samazināt arī būvniecības dokumentācijas kopējo saskaņošanas laiku.

Rīgas pilsētas būvvalde aicina uzņēmējus saskaņot vasaras kafejnīcu risinājumus savlaicīgi.

Iesniedzot vasaras kafejnīcu risinājumu projektu līdz 1. martam, būvvalde nodrošinās dokumentācijas izskatīšanu paātrinātā kārtībā - 10 darba dienu laikā, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Saskaņā ar Rīgas domes 26.11.2013. saistošo noteikumu Nr. 198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" 36. punktu, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietas risinājuma projekts iesniegts no 1. janvāra līdz 1. martam, Rīgas pilsētas būvvalde lēmumu saskaņot vai atteikt saskaņot projektu pieņem 10 darba dienu laikā.

Savukārt, ja tirdzniecības vietas risinājuma projekts iesniegts pēc 1. marta, iestāde nodrošina projekta izskatīšanu pēc standarta kārtības - mēneša laikā.

Rīgas pilsētas būvvalde nav sniegusi atļauju sākt viesnīcas Hilton Garden Inn būvniecību Vecrīgā, ko pašlaik tukšā vietā sola pabeigt jau nākamgad, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulslavenā zīmola Hilton viesnīcas ēkas jaunbūvei Rīgā, Grēcinieku ielā 25, Rīgas pilsētas būvvalde pagaidām ir izsniegusi tikai būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem. Kā būvprojekta izstrādes gala termiņš minēts 2019. gada jūlijs. Tātad šobrīd būvvaldē ir iesniegts konkrētās būvniecības ieceres minimālais sastāvs, nevis pilns būvprojekts, kas pasūtītājam sākotnēji ir jāsaskaņo. Pēcāk būtu jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija par būvdarbu veicējiem u.tml., un tikai tad būvvalde var izdarīt būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, kas savukārt ļauj uzsākt būvniecību. Šobrīd šādu atļauju būvvalde nav sniegusi, skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka. Neskatoties uz to, Hilton pārstāvji pagājušajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu, ka viesnīcu Hilton Garden Inn plānots pabeigt līdz 2017. gada beigām un līdz 2018. gadam Hilton uzņems viesus visās trijās Baltijas valstīs.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apstrīd Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 20.janvāra lēmumu par atteikumu būvatļaujas izsniegšanai būvniecības iecerei Padomju okupācijas muzeja rekonstrukcijai Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, informē VNĪ.

Precizējot projekta būvatļaujas saņemšanas gaitu, 2015. gada 11. maijā VNĪ iesniedza pieteikumu par būvatļaujas izdošanu ar projektēšanas nosacījumu izpildi un tehnisko projektu, ņemot vērā 2008. gada 12. februārī Būvvaldē saskaņoto objekta skiču projektu.

Būvvalde 2015. gada 9. jūnija vēstulē, administratīvajā aktā, pagarināja būvatļaujas izdošanas termiņu līdz 2015. gada 10. septembrim un vienlaicīgi norādīja uz būvprojekta trūkumiem kā arī lūdza Rīgas pilsētas arhitekta viedokli par projektu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ēku atzinusi par kultūrvēsturiski vērtīgu un nav iebildusi pret Nākotnes nama būvniecību. Neskatoties uz to, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis savā atzinumā, kuru Rīgas pilsētas būvvaldei iesniedzis 2015. gada 8. septembrī, ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves Nākotnes nama būvniecībai.

Valsts vides dienests (VVD) tuvāko nedēļu atkārtoti apsekos Pokrova kapu teritoriju, kurā ļaunprātīgi izmesti būvgruži, aģentūrai LETA sacīja VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojama daļas vadītāja vietnieks Jānis Lapsiņš.

Viņš skaidroja, ka iedzīvotāji dienestam iesūtījuši fotogrāfijas, kurās redzams, kā aizvadītās nedēļas nogalē kāda persona atver kapu teritorijas norobežojuma vārtus, ieved tajā savu auto un izkrauj būvgružus. «Vienu līdz divu nedēļu laikā VVD inspektors apsekos teritoriju. Pēc tam dienests izvērtēs teritorijas īpašnieku un piesārņotāju skaidrojumus,» teica Lapsiņš.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas būvvalde no īpašuma juridiskajiem īpašniekiem pieprasījusi informāciju par Rīgā, Pokrova kapos izmestajiem būvgružiem, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Sākotnēji Pokrova kapiem piegulošajā teritorijā tika plānots autostāvvietas projekts, taču Rīgas pilsētas būvvalde būvdarbus tajā apturējusi. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad 2016.gada 23.februārī būvvaldes inspektors veicis teritorijas apsekošanu un konstatējis, ka autostāvvietas izbūvei atvēlētajā vietā ir ievestas un izbērtas, kā arī izlīdzinātas divas autokravas grunts, kas sajaukta ar dažādiem ražošanas atkritumiem, piemēram, ķieģeļiem, kokmateriāliem un citiem.

Vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers attīstītāji pieļauj, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Z Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, Db.lv informē attīstītāja AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» norāda A.Neguliners.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Jelgavas domes deputāti nolēma atstāt negrozītu būvvaldes 2015.gada 23.decembra atteikumu izdot būvatļauju tirdzniecības centra būvniecībai Cukura ielā 2.

Pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne skaidroja, ka SIA Auras centrs, kas ir nekustamā īpašuma Cukura ielā 2 īpašniece, apstrīd būvvaldes lēmumu.

2015.gada septembrī Jelgavas pašvaldība neakceptēja tipveida ēkas būvniecības projektu pļavā pie Lielupes, kur bija plānots izvietot lielveikalu Depo, jo tas neiekļaujas jaunizveidotajā pilsētas vides ainavā. Tāpēc būvvalde pieprasīja SIA Auras centrs iesniegt būvprojekta labojumus, taču, izskatot arī precizēto būvprojektu un iesniegumā sniegtos paskaidrojumus, būvvaldes speciālisti konstatēja, ka neatbilstības nav izlabotas.

Būvvalde secināja, ka ēkas galvenās fasādes neveido izteiksmīgu panorāmu, teritorijas apbūvei netiek izmantots individuāli izstrādāts būvprojekts, ēkas fasādē nav pielietoti augstvērtīgi būvmateriāli, ir pieļauta vienlaidus «sendviča» tipa fasādes apdares paneļu izmantošana.

Rīgas būvvaldes darbinieki sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju ceturtdien, 30.jūnijā atbrīvoja teritoriju Rīgā, Augusta Deglava ielā 41 no tirdzniecības kioskiem - paviljoniem, kas tur novietoti patvaļīgi.

Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka Db.lv skaidro, ka 26.02.2016. tika sagatavots atzinums par būves pārbaudi, kurā konstatēts, ka Augusta Deglava ielā 41, patvaļīgi novietoti divi konteineri, tādējādi pārkāpjot Būvniecības likuma 17. panta ceturto daļu un 21. panta otro daļu. Būvvalde uzdeva nekavējoties pārtraukt patvaļīgi uzsāktos būvdarbus, taču tas netika izdarīts.

Divus mēnešus vēlāk, 22.04.2016. būvvalde sagatavoja atzinumu par būves pārbaudi, kurā konstatēts, ka īpašumā pēc iepriekšējās apsekošanas ir turpināti būvdarbi, turklāt uz betona blokiem novietoti vēl trīs konteineru tipa tirdzniecības paviljoni. Afresātiem tika uzdots nekavējoties pārtraukt patvaļīgi uzsākto paviljonu ekspluatāciju, taču arī šoreiz aizrādījums netika ņemts vērā.

Rīgas pilsētas būvvalde Čiekurkalna 7.šķērslīnijā 3 fiksējusi tehniski neapmierinošas ēkas fasādes apšūšanu ar putupoliesteru, lai slēptu satrupējušas nesošās konstrukcijas, informēja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Veicot plānveida pārbaudes, šā gada martā Būvvalde Čiekurkalna 7.šķērslīnijā 3 konstatēja patvaļīgi uzsāktus daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūves darbus. Būvvalde apturēja būvdarbus.

Piektdien, 7.aprīlī, veicot atkārtotu objekta apsekošanu, konstatēts, ka patvaļīgie būvdarbi tiek turpināti, ignorējot būvvaldes norādījumus. Būvinspektori fiksēja starpstāvu pārsegumu nesošo siju nomaiņu bez būvniecības dokumentācijas, turklāt, atsedzot ēkas siltumizolācijas slāni (apšuvumu), konstatēts, ka ēkas fasādes koka nesošās konstrukcijas ir satrupējušas un ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī, taču, slēpjot ēkas konstrukciju patieso stāvokli, fasāde tiek apšūta ar putupolisterolu. Šādi patvaļīgi veikti pārbūves darbi var radīt būtisku apdraudējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ekspluatācijai.

Gada nogalē Liepājas būvvaldē iesniegts jaunbūves būvprojekts, kas tiks attīstīts vietā, kur Lidl Latvija pirms vairāk nekā desmit gadiem plānoja būvēt veikalu.

Pagājušā gada 22. decembrī pasūtītājs - firma SIA TKM Latvija būvvaldē ir iesniegusi tirdzniecības ēkas jaunbūves būvprojektu minimālā sastāvā Ganību ielā 182, Db.lv apstiprināja Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Viņš arī informēja,, ka pašvaldība atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz minēto zemesgabalu. Zemesgabala pircējs ir SIA MMS Property Solutions, bet būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātājs SIA Arhitekta G. Vīksna birojs. Arhitekts Gundars Vīksna apliecināja, ka Ganību ielā 182 taps pārtikas veikals un autosstāvvietas, bet to, kas ir operators, viņš saskaņā ar līgumu nedrīkst izpaust.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Pašlaik tiek pārstrādāta dokumentācija lielveikala «Lidl» būvniecības RAF mikrorajonā Jelgavā, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Pašvaldības pārstāve Ilze Neimane skaidroja, ka pirms jaunā gada «Lidl» veikala Loka maģistrāles un Rīgas ielas krustojumā būvprojekts minimālā sastāvā tika atdots atpakaļ attīstītājam labošanai un nepilnību novēršanai, un šim projektam būvatļauja netika izsniegta. Taču pirmdien «Lidl» veikala pārstāvji būvvaldē precizējuši norādītās nepilnības un gatavojas atkārtoti iesniegt būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvvalde izvērtēs iesniegtos dokumentus un lems, izdot vai neizdot būvatļauju vai rīkot objekta publisko apspriešanu.

Jau vēstīts, ka veikalu «Lidl» plānots būvēt arī Liepājā, Ganību ielā 182. Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāstīja, ka izraudzītajā teritorijā plānots būvēt tirdzniecības ēku 2324 kvadrātmetru platībā un autostāvvietu 3526 kvadrātmetru platībā.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Rīgas pilsētas būvvaldei būs atkārtoti jāvērtē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iecere par Okupācijas muzeja pārbūvi un jāsniedz detalizētāks skaidrojums par iepriekš izdarītajiem secinājumiem, kad tika lemts neizsniegt būvatļauju, tā, izskatot VNĪ sūdzību, lēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Kā informēja departamentā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, īstenojot būvniecības tiesiskuma uzraudzības funkciju, kā Rīgas pilsētas būvvaldes augstāka iestāde izskatīja VNĪ apstrīdēšanas iesniegumu par Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, kas tika pieņemts, vērtējot Okupācijas muzeja rekonstrukcijas ieceri.

Rīgas pilsētas būvvalde bija secinājusi, ka par objektu Okupācijas muzeja rekonstrukcija, Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā sniegts negatīvs Rīgas pilsētas arhitekta atzinums, līdz ar to nav iespējams izdot būvatļauju un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Lai izslēgtu jebkādas šaubas un risku par iespējamu tiesību aizskārumu procesā iesaistītajām personām, departaments, izskatot konkrētās lietas apstākļus, ņēma vērā ne tikai VNĪ 2015.gada 11.maijā būvvaldē iesniegto būvniecības ieceri, bet visu tiesisko un faktisko apstākļu kopumu administratīvajā lietā kopš 2007.gada.

Covid-19 dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā Rīgas pilsētas būvvalde atļaus veikt iepriekš iegādātu preču izsniegšanu speciāli šim mērķim paredzētos punktos ārpus lielo tirdzniecības centru telpām, neprasot komersantiem saskaņojumu šādu darbību veikšanai.

Patlaban ir noteikti ierobežojumi tirdzniecības centru, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbībā. Paredzot un saprotot tirgotāju vajadzības, Būvvalde izvērtējusi esošo situāciju, nosakot, ka uz esošo ierobežojumu laiku, veicot iepriekš iegādātu preču izsniegšanu no arhitektoniski noformētiem preču izsniegšanas punktiem ārpus tirdzniecības centru telpām, Būvvaldes saskaņojums šādu darbību veikšanai nebūs nepieciešams.

Rīgas tirdzniecības centri pārceļas uz ārtelpām 

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti...

Būvvalde vienlaikus norāda, ka, ierīkojot šādus preču izsniegšanas punktus, jāievēro Ministru kabineta 19.09.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumā noteiktās pirmās grupas būves apjoma prasības, proti, šādas būves apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 25 kvadrātmetrus (rūpnieciski ražotām būvēm – 60 kvadrātmetrus).

Pēc minēto ierobežojumu beigām teritorija no šādā kārtībā izvietotiem elementiem būs jāatbrīvo vai elementu novietošana jāsaskaņo normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

No Rīgas pilsētas būvvaldes apsekotajām 163 autostāvvietām 115 vietās atklātas nepilnības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēji, kas krīzes ietekmē nav spējuši realizēt saskaņotās būvniecības ieceres, lielā daļā šo būvobjektu teritoriju ir ierīkojuši pagaidu autostāvvietas vai iznomājuši teritorijas trešajām personām, kas būvobjektos sniedz autostāvvietu pakalpojumus, tā apkopojot datus par nerealizētajām būvatļaujām, kam beidzies derīguma termiņš, secinājusi Rīgas pilsētas būvvalde.

«Šobrīd ir izvērtēta dokumentācija un dabā apsekotas 163 autostāvvietas, no kurām 115 konstatētas nepilnības. Proti, stāvvietas ir patvaļīgas vai patvaļīgi pārbūvētas, vai ar patvaļīgi izbūvētiem elementiem, piemēram, samaksas automātiem. Savukārt 48 stāvvietas no pārbaudītajām ir izbūvētas atbilstoši Būvvaldē saskaņotai dokumentācijai,» DB norāda būvvaldes pārstāve Ilze Žūka

Rīgas dome šodien deva atļauju rīkot apbūves tiesību izsoli ar mērķi atrasts panorāmas rata būvnieku Raņķa dambī, Uzvaras parkā, atbildīgajām amatpersonām norādot, ka pēc būvniecības atļaujas izsniegšanas būvvalde varēs rosināt sabiedrisko apspriedi.

Plānots, ka tagad Rīgas domes Īpašuma departaments organizēs apbūves tiesību izsoli. Tai tiks nodots 5700 kvadrātmetrus liels zemesgabals Raņķa dambja un Slokas ielas stūrī. Piedalīties izsolē varēs ikviens interesents un apbūves tiesības tiks piedāvātas uz 30 gadiem.

Kā pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvis Ernests Saulītis, būvniecības laikā, visticamāk, būs nepieciešams nocirst trīs kokus un dome paredz par pienākumu noteikt, ka katra koka vietā būs jāiestāda trīs dižstādi.

Par panorāmas rata būvniecību Rīgā ir diskutēts vairākkārt un dažādi investori to vēlējušies izvietot, piemēram, Esplanādē, Vecrīgā un citviet, norādīja Saulītis.