Finanses

Būvnieki ikgadējās valsts nodevas aprēķinu uzskata par netaisnīgu

Dienas Bizness,18.05.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas Būvnieku asociācija prasīs mainīt Ministru kabineta noteikumus par ikgadējo valsts nodevu būvniekiem, informē asociācijā.

Latvijas Būvnieku asociācija uzskata, ka valsts nodevas aprēķins būvniecības pakalpojumu sniedzējiem par ikgadējas informācijas atjaunošanu Latvijas Būvkomersantu reģistrā nav taisnīgs un neveicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanu būvniecības nozarē. Nodevas apjoms šobrīd svārstās no 100 līdz 5000 eiro atkarībā no būvkomersanta pašu spēkiem veikto būvniecības pakalpojumu apjoma. Daudzām lielajām būvkompānijām ir miljonos eiro mērāms apgrozījums, bet tajā skaitā pašu spēkiem veikto būvniecības pakalpojumu apjoms ir ļoti mazs, jo darbus šo kompāniju vietā veic apakšuzņēmēji. Rezultātā lielie maksā salīdzinoši ļoti mazu nodevu, un viss smagums gulstas uz nelielo būvuzņēmēju pleciem. Ilgtermiņā tas būtiski samazina būvnieku konkurētspēju un motivāciju uzturēt kvalificētu darbaspēku, uzskata būvnieki.

Latvijas Būvniecības padomes darba grupa iesaka aprēķinu veikt citādi, ņemot vērā tādus kritērijus, kā būvkompānijas kopējais apgrozījums, pašu spēkiem veikto būvpakalpojumu apjoms un pastāvīgi nodarbināto darbinieku skaits. Nodevas aprēķinam ir jābūt taisnīgam, vienlīdzīgam pret mazajiem un vidējiem būvniekiem, motivējošam nesamazināt darba vietas.

Latvijas Būvniecības padomes darba grupas vadītājs Normunds Grinbergs uzskata, ka MK noteikumi ir pieņemti nepārdomāti, neveicot situācijas analīzi nozarē.:«Pētījumi rāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pieaug. Valsts ieņēmumu dienests būvniekus soda par ikvienu, arī neļaunprātīgu, kļūmi. Eiropas Savienības finansēto projektu periods ir beidzies. Jauni projekti būvniekiem tiks piedāvāti tikai nākamajā gadā. Būvnieki samazina pastāvīgi strādājošo darbavietu skaitu. Konkurence ir asa. Ja agrāk vienā konkursā piedalījās piecas, sešas būvfirmas, tagad piedalās pat vairāk nekā divdesmit. Joprojām būvniecības iepirkumos dominē zemākā cena! Lai uzvarētu, būvnieki ir spiesti dempingot. Ņemot vērā šo situāciju, pieņemtā nevienlīdzīgā nodeva, kas būtu jāizlieto būvniecības nozari attīstošiem un situāciju uzlabojošiem pasākumiem, to tieši pretēji – destabilizē un vieš būvniekos pesimismu un netaisnīguma sajūtu».

Paredzēts, ka ieņēmumi no nodevas tiks izmantoti arī Būvniecības valsts kontroles biroja izveidei un tā darbības nodrošināšanai. Latvijas Būvnieku asociācija atbalsta šī biroja izveidi, bet pieprasa lietderīgu nodevās iekasēto līdzekļu izlietojumu un periodisku konkrētu atskaišu publiskošanu par to.

Latvijas Būvnieku asociācija lūgs Ekonomiskas ministrijai mainīt nodevas aprēķinu un ieviest grozījumus MK noteikumos nākamgad, ko atbalsta arī Latvijas Būvniecības padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Patlaban nepastāv riski valsts naudas zaudēšanai sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku

LETA,29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujā izaugsme būvniecībā nenozīmē, ka brauksim pa labiem ceļiem un tiltiem

Žanete Hāka,16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Būvnieki iet skandināvu pēdās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Storent Latvija direktors: Inovācijas būvniecībā nāk ne tikai no būvniekiem

Sadarbības materiāls,08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Gaismas pils būvnieki no valsts vēlas piedzīt 11,45 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere,08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Uz Salu tilta atjaunota satiksme visās sešās braukšanas joslās

Dienas Bizness,17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17.novembrī, uz rekonstruētā Salu tilta atjaunota transportlīdzekļu satiksme visās sešās braukšanas joslās, noņemot pēdējos ierobežojumus. Savukārt tilta pārbūves pirmās kārtas būvdarbi pilnībā tiks pabeigti līdz šā gada beigām, informē Rīgas dome. Kopējās Salu tilta pirmās kārtas renovācijas izmaksas ir 12,38 miljoni eiro.

Tilta rekonstrukcija tika uzsākti pagājušā gada vasarā. Būvnieki šajā laikā strādāja bez tehniskā pārtraukuma, pilnībā atjaunojot brauktuves segumu Salu tiltam un tiltam pār Mazo Daugavu. Sakārtota lietus ūdens novades sistēma, pilnībā nomainītas tilta margas, izbūvētas deformācijas šuves, uzstādīts LED apgaismojums gan uz tilta, gan gājēju tunelī, tāpat atjaunoti tilta balsti.

Gada sākumā zem tilta balstiem atklāja nepilnības, kuras radušās jau Salu tilta sākotnējās būvniecības laikā. Būvnieki, veicot aku remontu netālu no pārejas plātnēm, konstatēja izskalojumus. Veicot objekta apsekošanu, atklājās, ka zem visām pārejas plātnēm ir nosēdusies grunts. Pilnīgai situācijas izzināšanai tika veikta videoinspekcija, kas parādīja, ka tukšumi zem pārejas plātnēm ir visa tilta platumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par aizvadīto 2017. gadu vispozitīvāk noskaņoti ir būvnieki, kā arī lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Apmēram puse uzņēmēju šogad sasnieguši to, ko plānojuši, liecina «Citadele Index» pētījums.

Jautājot uzņēmēju vērtējumu tam, cik veiksmīgs bijis 2017. gads, gandrīz puse jeb 46% uzņēmēju atzina, ka šis gads viņu uzņēmumam bijis apmēram tāds, kā plānots. 27% uzņēmēju atzina, ka šis gads uzņēmumam ir bijis nedaudz sliktāks, nekā plānots, 8% – ievērojami sliktāks, nekā plānots. Savukārt 15% uzņēmēju atzina, ka 2017. gads uzņēmumam bijis labāks, nekā plānots, un 2,5% – ievērojami labāks, nekā plānots.

Vispozitīvāk 2017. gadu vērtē būvnieki, no kuriem katrs trešais jeb 32% atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Arī 33% lielo uzņēmumu vadītāju atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Starp reģioniem vispozitīvāk noskaņoti par šo gadu ir Vidzemes, Pierīgas un Rīgas uzņēmēji, no kuriem attiecīgi 24%, 20% un 19% atzina, ka šis gads viņu uzņēmumiem bijis labāks, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāko divu mēnešu laikā plānots veikt pašreizējās estrādes demontāžu, saglabājot kultūrvēsturiskās vērtības - vitrāžas, dzegas fragmentus un ornamentus, kas pēc pārbūves otrās kārtas abām daļām tiks eksponētas atjaunotās estrādes iekštelpās.

Tālāk būvnieki veiks pāļu izveides, kā arī rievsienu un atbalsta sienu uzstādīšanas darbus. Tad arī tiks sākti betonēšanas darbi. Kopš estrādes teritorijas slēgšanas septembra pirmajā pusē, demontētas estrādes sānu tribīnes.

Tāpat tuvākajā laikā estrādes teritorijā plānots pie komunikāciju tīkliem pieslēgt jau atjaunoto pergolu, lai ziemā estrādes skatītāju daļu varētu izmantot kā ziemas parku. Estrādes skatītāju daļa no būvdarbu zonas ir atdalīta ar nožogojumu.

Sākot Mežaparka Lielās estrādes būvniecības otrās kārtas pirmo posmu, kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tās pamatos paredzēts iebetonēt nākamā gada sākumā,sacīja pilnsabiedrības «LNK, RERE» projekta direktors Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ušakovs: Tagad skaidrs, ka trīs vasaras mēnešos tik lielus remontdarbus paveikt nav iespējams

Zane Atlāce-Bistere,29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 29. augustā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kopā Satiksmes departamenta vadību un speciālistiem pārbaudīja remontdarbu gaitu pilsētas centra ielās, secinot, ka kopumā darbi norit pēc plāna un ar objektu nodošanas termiņiem aizkavēšanās nav gaidāma.

Pilsētas mērs uzdeva būvniekiem, sadarbībā ar domes Satiksmes departamentu, jau tagad sākt gatavoties nākamajā gadā plānotajiem ielu remontiem.

«Galvenais, ka visi darbi norit pēc principa – vispirms nomainām komunikācijas, tad ieklājam asfaltu. Būvnieki šogad strādā daudz labāk nekā pagājušogad. Taču nepārdomātu momentu satiksmes organizācijā netrūkst. Tā kā būs pie kā piestrādāt pirms jaunās sezonas sākuma,» saka N.Ušakovs.

Atsevišķās vietās, īpaši Stabu ielā, tika konstatētas nepilnības satiksmes organizācijā, nodrošinot drošu gājēju kustību. Satiksmes departaments šobrīd ir konstatējis pārkāpumus 20 būvdarbu vietās, par ko remontu veicējiem tiks uzlikts naudas sods – apmēram 700 eiro apmērā par katru pārkāpumu. Būvnieki solīja nepilnības tuvākajā laikā novērst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības, kur varētu tikt ņemti līdzekļi, lai pabeigtu Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas darbus

Rakstniecības un mūzikas muzeja, kas atrodas Pils laukumā iepretim Prezidenta pilij un Latvijas Bankas ēkai, durvīm jau būtu jābūt atvērtām apmeklētājiem. Šobrīd joprojām mājas logi ir ciet, un arī būvnieki šajā objektā nerosās jau gandrīz gadu. Strīds starp VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrību PMK un BBA ir ieildzis, tomēr šobrīd būvnieks piedāvā mierizlīgumu. Attiecībā uz finansējumu gan tas situāciju vairs neglābs, jo Eiropas nauda projekta realizācijai jau ir zaudēta. DB rakstīja, ka muzeja rekonstrukciju tika plānots īstenot ar Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instrumenta palīdzību. Tas segtu 85% projekta izmaksu jeb 4,2 milj. eiro. Savukārt valsts budžeta līdzfinansējums bija – 742,15 tūkst. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Foto: Rīgas Doma torņa smailē atgriežas restaurētais gailis

Žanete Hāka,29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rīgā, Kalnciema ielā 2B, degušais nams neapdraudētu iedzīvotājus, tā fasāde jādemontē līdz 1.stāva līmenim, norādīts SIA «CMB» būvinženieru atzinumā,pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš informēja, ka līdz 1.stāva līmenim jādemontē fasāde, kas atrodas uz Kalnciema ielas pusi. Savukārt tas, cik tālu nepieciešams demontēt uz Raņķa dambja pusi esošo ēkas fasādi, vēl tiekot vērtēts.

Līdz šim būvnieki paspējuši demontēt tikai nama iekšienē esošās konstrukcijas, kā arī to konstrukciju atliekas, kas ugunsgrēka laikā bija sagruvušas. Tas nozīmē, ka līdz ar fasādes likvidēšanu, nams uz Kalnciema ielas pusi tiks nojaukts pilnībā.

Lai gan, sākoties demontāžas darbiem, vairāki iedzīvotāji sociālajos tīklos pauda bažas par to, ka nams varētu tikt nojaukts pilnībā un, ka būvnieki nemaz necenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku apjomu kultūrvēsturiskās celtnes, Butāns norādīja, ka līdz šim būvnieki visus darbus veikuši atbilstoši drošības prasībām un nekas lieks nojaukts netiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgo svētkiem

Jānis Goldbergs,12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos lielākajos būvniecības projektos Rīgā būvnieki ir iesnieguši sadārdzinājuma aprēķinus. Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) jau vairākas nedēļas turpina sarunas.

60 miljonus eiro vērtā projektā izsludināts tehniskais pārtraukums, būvnieki sūdzas par naudas plūsmu un materiālu trūkumu. Par problēmas risinājumiem Dienas Bizness izjautāja RDSD direktora vietas izpildītāju Jāni Vaivodu.

Fragments no sarunas

Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievadceļiem Rīgā. Projekta kopējais finansējums 60,5 miljoni eiro. Cik šobrīd ir projekta atlikusī summa? Kādēļ ir būvniecības pārtraukums? Vai būvnieks – OCT – ir iesniedzis sadārdzinājuma aprēķinu?

Daļā, kas ir pāri dzelzceļa sliežu līnijai, atlikusī līguma summa ir 8,8 miljoni eiro. Būvnieks ir paņēmis tehnoloģisko pārtraukumu, un patlaban ir iesniegts iesniegums par tehnoloģiskā pārtraukuma pagarināšanu, kas saistīts ar materiālu piegāžu kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

20 000 eiro vērts remonts Rīgas enerģētikas aģentūrā paveikts bez līguma un samaksas

LETA,28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības aģentūras «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) telpās būvnieki aizvadītā gada nogalē veikuši remontdarbus 20 000 eiro vērtībā, lai gan pirms tam līgums par to veikšanu nav noslēgts un nauda par paveikto darbu nav samaksāta, noskaidroja domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atkārtoti izskatījusi REA 2019.gada budžetu un tajā aģentūra lūdz piešķirt 20 000 eiro biroja telpu remontdarbiem Mazajā Jaunielā 5. Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumiem, REA direktora vietnieks Igors Puntuss atklāja, ka remonts jau esot veikts pērnā gada decembrī.

«Remonts jau ir bijis un būvnieki šos darbus veica bez līguma. Mēs vienojāmies, ka samaksu veiksim pēc tam, kad būs apstiprināts pašvaldības budžets,» sacīja Puntuss. Šāds apgalvojums izraisīja lielu interesi komitejas deputātu vidū. «Vai saprotu pareizi, ka tagad jūs būtībā liekat mums legalizēt tāmi? Un, ja mēs jums naudu nedosim, ko tad jūs darīsiet?» taujāja deputāts Druvis Kleins (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Papildināta - Deputāti neapmierināti ar Rīgas pils apdrošinātāja atteikumu maksāt; vērsīsies FKTK

BNS, Žanete Hāka,19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru