Jābūt gataviem reaģēt arī uz pesimistisku prognožu piepildīšanos par ekonomiku
Pasaules Tirdzniecības organizācija šonedēļ bez kādiem īpašiem pārsteigumiem lēmusi, ka ASV var noteikt sankcijas no Eiropas nākušajām precēm 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). Klāstīts, ka Eiropas Savienībai (ES) šāds sods ir adekvāts saistībā ar tās nelegālo finansiālo palīdzību lidaparātu ražotājam Airbus.
Pieejamā informācija nu liecina, ka ASV no 18. oktobra plāno noteikt 10% tarifu no Eiropas importētajiem lidaparātiem un lielai daļai šādu detaļu. Tāpat 25% tarifs tikšot noteikts daudzām dažādām citām precēm, kuru vidū ir viskijs, vīns, olīvas, siers, atsevišķi cūkgaļas produkti, sviests, jogurts kafija, saldumi utt.
Katrā ziņā notiekošais raisa bažas, ka abi šie reģioni varētu tikt ierauti tarifu karuselī. Tā pati ES gaida līdzīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas atbildi par nelegālām ASV valdības subsīdijām Boeing. ES, atbildot uz ASV tarifiem alumīnijam un tēraudam, jau noteikusi 25% tarifu ASV viskijam. Ir manāmas spekulācijas, ka ES pretpasākumi varētu pat pārsniegt pašreizējos ASV tarifus (dažkārt tiek runāts par 12 miljardiem ASV dolāru). Nav arī izslēgts, ka tas savukārt jau mudinātu ASV noteikt tarifus Eiropas auto utt. Protams, var cerēt, ka abi sabiedrotie reģioni, neskatoties uz šādu ASV soli, gan tomēr nonāk pie kāda izlīguma, nevis metas tālākā savstarpējā protekcionisma kurināšanā. Kontinentālās Eiropas tirdzniecības nosacījumus skaidrākus nepadara arī arvien tuvākais Brexit gala datums.
«ASV plāno ieviest 10% tarifus lieliem civiliem gaisa kuģiem un 25% - citām precēm, piemēram, īru un skotu viskijam, vīniem, olīvām un sieram. To tā arī darīs. Var pieņemt, ka ES tūlītējus pretsoļus neveiks. Tomēr paredzams, ka nākamgad ES uzvarēs līdzīgā lietā pret ASV Boeing, kas atraisīs rokas piemērot tarifus jau ASV precēm. Politikas intereses, atbīdot ekonomiku, izvirzās priekšplānā. Tas nozīmē, ka jābūt gataviem reaģēt arī uz pesimistiskāko prognožu piepildīšanos par ekonomiku,» brīdina SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Katrā ziņā šāda mērošanās ar tarifiem ekonomikai nāk nelāgā laikā. «Šobrīd bažas par recesiju ir augušas, jo pietrūkst pozitīvo vēsmu, kas spētu noslāpēt negatīvās. Tās pieņemas spēkā, jo pastiprināti tiek kultivētas no politikas puses. Tikmēr ekonomika pēc ilgstošās atgūšanās fāzes ir nedaudz sagurusi. Izaugsmi slāpē starptautiskās tirdzniecības nenoteiktība, kas caur apstrādes rūpniecību draud aplipināt arī iekšzemes patēriņu,» skaidro SEB eksperts.
Visu rakstu lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!