Aviācijas izstādē Dubai Airshow 2023 Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja par 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādes līgumu ar tiesībām uzņēmumam iegādāties vēl 20 šī tipa lidaparātus.

Ar šo pasūtījumu airBaltic plāno savu A220-300 floti palielināt līdz 100 lidmašīnām, tai kļūstot par lielāko A220 klientu Eiropā un vienlaikus saglabājot pozīcijas kā lielākajam A220-300 pārvadātājam pasaulē.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Šis paziņojums ir nozīmīgs mirklis airBaltic vēsturē – mūsu plāns paredz pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā paplašināt floti līdz pat 100 lidmašīnām. Jau septiņus gadus Airbus A220-300 lidmašīnām ir būtiska loma airBaltic izaugsmē un panākumos starptautiskā līmenī. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka lidojumus ar A220-300, un līdz ar jauno pasūtījumu mēs turpinām būt lepni šo lidaparātu vēstnieki pasaulē. Esam pateicīgi mūsu partneriem uzņēmumā Airbus par atbalstu, uzticību un sadarbību šo gadu laikā.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 44. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABQ.

Šī ir piektā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" risina sarunas ar Eiropas aviobūves uzņēmumu "Airbus" par vēl 30 lidmašīnu "Airbus A220" iegādi, izmantojot līgumā paredzētās iespējas pasūtīt papildu lidmašīnas, intervijā aģentūrai "Reuters" paziņojis "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"airBaltic", kas jau ir pasūtījusi 50 šīs lidmašīnas, arī plāno papildināt līgumu ar iespējām pasūtīt vēl 20 lidmašīnas, paudis Gauss.

Maija beigās "airBaltic" saņēma 42. lidmašīnu "Airbus A220-300".

Arī turpmāk aviokompānija vēlas pasūtīt šis modifikācijas lidmašīnas, taču būtu ieinteresēta iegādāties arī lielākas ietilpības aviolainerus "Airbus A220-500", ja "Airbus" sāktu to ražošanu, sacījis "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš piebildis, ka tas, cik drīz tiks pasūtītas jaunas lidmašīnas, būs saistīts ar to, kā virzīsies uz priekšu "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošana.

Gauss atteicās minēt konkrētu summu, kāda varētu tikt iegūta sākotnējā publiskajā piedāvājumā.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Turpinot paplašināt savu darbību, Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par jaunu vakanci – Airbus A220-300 lidmašīnas kapteinis, informē lidsabiedrība.

Turklāt tiek piedāvāta vienreizēja prēmija jaunajiem kompānijas pilotiem, kuri pievienosies uzņēmumam.

airBaltic turpina aktīvi pieņemt arī vecākos otros pilotus darbā Airbus A220-300 lidmašīnās ar iespēju gada laikā saņemt paaugstinājumu uz kapteiņa pozīciju. Abos šajos amatos speciālisti, kuri kvalificēsies amatiem un pievienosies airBaltic laika posmā no 2024. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. maijam, lidsabiedrība piešķirs 15 000 eiro bruto pieteikšanās prēmiju kapteiņiem un 10 000 eiro bruto pieteikšanās prēmiju vecākajiem otrajiem pilotiem.

Turklāt, turpinot paplašināties Baltijas valstīs, lidsabiedrība no 2024. gada 1. novembra plāno izveidot jaunas apkalpes bāzes Tallinā (Igaunija) un Viļņā (Lietuva). Gaidāmajā 2025. gada vasaras sezonā pagaidu bāzes tiks izveidotas Minhenē (Vācija), Vīnē (Austrija) un Briselē (Beļģija). Turklāt, sākot no nākamā gada janvāra, airBaltic palielinās algas un uzlabos apkalpju lidojuma grafikus, paredzot vairāk brīvdienu gan pilotiem, gan stjuartiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka no 2024. gada 27. oktobra pārtrauks nomāt uzņēmuma operatīvajai darbībai nepieciešamās lidmašīnas (ACMI-in – gaisa kuģu, apkalpes, tehniskās apkopes un apdrošināšanas pakalpojumi, kas tiek saņemti no citiem uzņēmumiem) gaidāmajā ziemas sezonā.

ACMI-in bija īstermiņa wet-lease (nomāšana ar apkalpi) risinājums, kas tika ieviests, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu noslogotajos vasaras mēnešos un risinātu piegādes ķēžu problēmas, kas saistītas ar lidmašīnu dzinēju tehnisko apkopi. Šī prakse paredz lidmašīnu nomu no citām aviokompānijām, lai nodrošinātu lidojumus airBaltic maršrutos.

airBaltic ziemas sezonā atsāks izmantot tikai savas Airbus A220-300 lidmašīnas.

airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss): “Mūsu pielāgošanās spējas šovasar ļāva mums veikt visas plānotās darbības, neraugoties uz ārējiem izaicinājumiem. Mūsu galvenā prioritāte vienmēr ir nodrošināt vislabāko klientu apkalpošanu, koncentrējoties tikai uz mūsu Airbus A220-300 floti. Esam apņēmušies paplašināt un nostiprināt savu floti, lai nodrošinātu pasažieru pieaugošo pieprasījumu pēc ceļojumiem. Vēlos pateikties airBaltic pasažieriem par pacietību un sapratni, jo šis pagaidu risinājums bija daļa no mūsu centieniem nodrošināt labu un ērtu savienojamību.”

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir veikusi pirmo "SpaceX" interneta pieslēguma sistēmas "Starlink" testēšanu "Airbus A220-300" lidmašīnā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Pirmo interneta pieslēguma testu "airBaltic" veica uz zemes lidsabiedrības bāzē Rīgā, un savienojuma sistēma tika testēta ar pilnu lidmašīnas salonu, kurā atradās "airBaltic" un "Starlink" darbinieki.

"airBaltic" norāda, ka aviokompānijas mērķis ir aprīkot visu "A220-300" lidmašīnu floti ar interneta pieslēguma sistēmu "Starlink", nodrošinot ikvienam pasažierim iespēju visa ceļojuma laikā izmantot ātrgaitas internetu bez sarežģījumiem un reģistrācijas.

No brīža, kad pasažieri iekāps lidmašīnā, viņiem būs pieejams interneta savienojums, atzīmē "airBaltic" pārstāvji.

"SpaceX" interneta pieslēgums "Starlink" nodrošina ātrgaitas, platjoslas internetu vairāk nekā 90 valstīs visā pasaulē, un pagājušajā gadā sāka apkalpot komerciālās lidmašīnas ar ātrgaitas internetu lidojumu laikā, atzīmē "airBaltic".

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pirmo pusgadu noslēgusi ar 14,6 miljonu eiro tīro peļņu, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir kāpums par 105,7 miljoniem eiro.

Šodien investoru zvana laikā airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss kopā ar valdes locekļiem – finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti – prezentēja uzņēmuma otrā ceturkšņa un pirmā pusgada finanšu rezultātus, kas norāda uz ievērojamu tīrās peļņas, ieņēmumu un EBITDAR (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) kāpumu.

airBaltic pirmo pusgadu noslēdza ar ievērojamu salīdzināmo EBITDAR gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, pērn uzrādīto rezultātu pārsniedzot par aptuveni 50 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī lidsabiedrība sasniedza rekordaugstu salīdzināmo EBITDAR 53,8 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā EBITDAR rentabilitāte sasniedza gandrīz 29%. Finanšu rezultāti apstiprina, ka airBaltic pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziemas sezonā, kas sāksies 2023.gada oktobra beigās, atvērs sezonālo bāzi Laspalmasā, Grankanārijā, Spānijā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi ziemas sezonā divas lidsabiedrības lidmašīnas "Airbus A220-300" tiks bāzētas Grankanārijas lidostā, veicot tiešos lidojumus uz desmit galamērķiem. Biļetes jaunajos maršrutos būs iespējams rezervēt no 21.jūnija.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka, gatavojoties gaidāmajai ziemas sezonai, "airBaltic" vienmēr rūpīgi analizē tirgus dinamiku. Ziemas mēnešos, kad kopējais pasažieru pieprasījums pasaulē parasti ir mazāks, lidsabiedrība ir noteikusi iespēju optimizēt darbību, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka, izveidojot sezonālu bāzi un veicot lidojumus ar divām lidmašīnām no Laspalmasas.

Lidsabiedrībā skaidro, ka, bāzējot divas lidmašīnas Laspalmasā, "airBaltic" demonstrē stratēģiju, lai optimizētu apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu izmantošanu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm un apkalpotajām pilsētām.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2023. gada 1. decembrī atklāja savu sezonālo bāzi Grankanārijā, vienā no Spānijai piederošajām Kanāriju salām.

Ziemas sezonā airBaltic Grankanārijas lidostā bāzēs divas Airbus A220-300 lidmašīnas, kopumā izpildot tiešos lidojumus desmit maršrutos.

“Mūsu paplašinātā darbība Grankanārijā nodrošinās ievērojami labāku savienojamību un sniegs ceļotājiem plašākas un ērtākas ceļošanas iespējas starp Kanāriju salām un mūsu bāzēm Baltijā un Somijā. Ar šo stratēģisko paplašināšanos mēs nodrošinām risinājumu pieaugošajam pieprasījumam pēc saulainiem atpūtas galamērķiem ziemas sezonā," komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Bāzējot divas lidmašīnas Grankanārijā, airBaltic demonstrē stratēģiju, kā optimizēt apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu pielietojumu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, lai "airBaltic" realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus, IPO procesā kompānija vēlas sasniegt mērķa summu aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, papildus nepiesaistot valsts atbalstu.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.

Igaunijas valstij vajadzētu apsvērt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi, trešdien paziņoja Igaunijas valsts lidostu operatorkompānijas "Tallinna Lennujaam" valdes priekšsēdētājs Rīvo Tuvike.

Intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidsabiedrībai ERR Tuvike trešdien sacīja, ka iespējas iegādāties "airBaltic" akcijas būtu atkarīgas no cenas un ieguvumiem, tomēr viņš "ieteiktu to vismaz apsvērt. Pašlaik mums ir pavērusies tāda iespēja.

"Tallinna Lennujaam" atgādināja, ka "airBaltic" ir lielākā tirgus daļa Igaunijas aviopasažieru pārvadājumos, tādēļ kompānijas akciju iegāde saistītu to ciešāk ar Tallinu un ļautu mudināt kompāniju paplašināt darbību Igaunijas galvaspilsētā.

Viņaprāt, akcionāru līgumā var iekļaut punktus, piemēram, par atsevišķa skaita lidmašīnu bāzēšanu Tallinā vai noteikta skaita maršrutu nodrošināšanu no Igaunijas galvaspilsētas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, ceturtdien "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss norādīja, ka IPO sāksies tad, kad aviokompānija to paziņos. "Mēs paredzam, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā pusē. Būtībā mēs esam gatavi - "airBaltic" ir stāsts, moderna flote, vadības komanda, kā arī aviokompānija var dubultot savu lielumu," viņš minēja.

Viņš norādīja, ka aviokompānija gatavojas IPO, bet ir vajadzīgi arī atbilstoši tirgus apstākļi. "Patlaban mēs saskatām šo iespēju, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā puse. Mēs gaidām šos pareizos tirgus apstākļus pirms paziņojam, ka veiksim IPO" uzsvēra Gauss.

Komentējot potenciālā stratēģiskā investora iesaisti pirms IPO, Gauss norādīja, ka diskusijas ar investoru turpinās nepārtraukti. Viņš uzsvēra, ka nekas netiek kavēts un diskusija attīstās, neatklājot investora vārdu un potenciālo akciju skaitu, ko tas varētu iegādāties.

Igauņu aviācijas nozarē pieredzi guvušā Tomasa Petersona vērtējums par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" tuvojas finansiālam sabrukumam, ir pārspīlēts, aģentūrai LETA pauda aptaujātie Latvijas finanšu un aktīvu pārvaldības eksperti.

Finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis aģentūrai LETA sacīja, ka šie izteikumi ir vērsti uz uzmanības piesaistīšanu ar acīmredzamu nolūku radīt paniku vai samazināt kompānijas vērtību.

Tas, viņaprāt, ir saprotams, jo patlaban notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem un, iespējams, jaunajiem līdzīpašniekiem, kā arī notiek kompānijas gatavošanās iziet biržā.

"Ņemot vērā, ka pati Igaunija un Tallinas lidosta ļoti iegūst no tā, kā strādā "airBaltic", šie izteikumi no Igaunijas aviācijas eksperta nav saprotami," norādīja Rungainis.

Viņaprāt, "airBaltic" ir fundamentāli labs bizness, kā arī Latvijai un Baltijai nepieciešams, taču Covid-19 pandēmijas un tai sekojušā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ atrodas salīdzinoši grūtā situācijā. Tomēr Rungainis uzvēra, ka situācija paliek labāka.

Valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, pēc valdības sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ministrs skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. "Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums," sacīja Briškens.

Komentējot, vai tas nozīmē, ka pēc IPO procesa Latvija ir gatava atteikties no kontrolpaketes "airBaltic", viņš to apstiprināja.

"Ja šādā veidā mēs varam nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan arī pietiekama liela kapitāla piesaisti IPO, tad šodienas lēmums to paredz. Ja uzņēmums ir spējīgs IPO ietvaros ieņemt tik daudz kapitāla, lai realizētu savu esošo biznesa plānu, vienlaikus piesaistot stratēģisko investoru un valstij neinvestējot IPO, tad šāda veida līdzdalības saglabāšanu bloķējošā mazākuma apjomā valsts ir gatava atbalstīt," papildināja ministrs.